Par Šēru...
Šēras vairs nav, un ir palicis neaizpildāms tukšums...nav kas sagaida, nav kas skrien pie ledusskapja un pierasa gardumu, nav vairs tava "ev"...ejot pa istabu gribās skatīties zem kājām un uzmanīties, vai nav melnais pa kajām...bet viņas nav, dzirnaviņas neviens nemaļ, ir tikai tukša midziņa, kā skaudrs atgādinājums par tevi...
Tāds mazs dzīvnieciņš var atstāt tik lielu tukšumu
Šēriņa bija mans pirmais kaķis. Paņēmām viņu pirms nepilniem 15 gadiem, pavisam maziņu, slimu mammas nemīlētu un nebarotu kūts kaķēnu. Viņa bija tik maziņa, ka ietilpa man uz plaukstas. Mazais netīrais, izpūrušais kaķēns rija pat kartupeļus, nikni rūkdams, lai neviens neiedrošinās tos atņemt. Liktens nebija lēmis viņai vieglu dzīvi, viņa ir cīnijusies par savu dzīvību visu savu kaķa mūžiņu, pārcietusi pat audzēja operāciju un mūžīgās problēmas ar nierītēm un kristāliem. Neskaitāmas reizes jau gatavojāmies, ka būs mums jāšķiras, bet viņai bija stipra griba cīnīties un dzīvot kopā ar mums. Pēdējais gads bija smags, viņai sākās sirds mazspēja un mēs zinājām, ka cīņa iet vienos vārtos, jo palīdzēt vairs viņai nevaram. Bijām izlēmuši, ka sniegsim viņai pēc iespējas laimīgākas vecumdienas. Ar Šēriņu bija sarunāts, ka viņa pateiks, kad būs pienācis TAS brīdis...
Piekdien, viņas spožās acis bija izdzisušas un viņa bija nogurusi no šīs dzīves, viņa prasīja ,lai palīdz viņai. Piedod mums "šņuk", mēs vēlējām tev tikai labu, mēs gribējām lai tev vairs nesāp un nav jāmokās.....
Posted: 20 Feb 2015, 18:43
Tad ir jāsaņemās un jārīkojās kā ir labāk priekš viņa, cenšoties mazāk žēlot sevi. 
Jūtu līdzi.
tagad atkal atgriezušās un cerams,ka uz palikšanu 
), un kas ne mazāk svarīgi, raksturs viņam ir brīnišķīgs.
ceļā uz turieni pavadījām 15h !!!!!!!!