by Felix_PS » 12 Oct 2016, 12:02
Trakā mošanās no narkozes ar pamatīgu koncertu ir aiz muguras. Jau operācijas laikā viņš kādu pēdējo pusstundu taurēja pilnā kaklā, vetārste teica, ka sapņo kaut ko sliktu, jo nav tik dziļi aizmidzis vairs. Ņemot vērā visu, kas aiz muguras, neriskēja vairs viņam dot vairāk narkozi bez absolūtas nepieciešamības. Tā mēs notusējām līdz pusdiviem naktī, kad bērns bija pačurājis, paēdis, padzēris un dabūjis zāles. Tālāk gan sekoja Sedalin un abi devāmies pie miera (gulta nekad dzīvē nebija šķitusi tik vilinoša), lai arī es tik un tā bieži modos un skatījos kā viņš jūtas.
Tagad viņš ir paēdis, padzēris 2x, pačurājis, dabūjis zāles un snauduļo. Centīsimies pāris h, kamēr man pusdienu pārtraukums, iztikt bez Sedalin. Visumā viņš izskatas priecīgāks nekā visu paigaišo nedēļu, luncina astīti sadzirdot manu balsi un pat pusizrubijies rūc, ja kāds bez manis nāk istabā. Apetīte ir zvērīga un, kamēr viņš nav galīgi sazāļots, cenšos ar mazām porcijām viņu mazliet uzpildīt.
Paldies visiem par labām domām, gan jau tajās ir spēks!