Sapņu suns Fēlikss

[Felix_PS]

Edelvise - atceramies jūs, forša skrienamkompānija

Henriete - paldies, noteikti dosim ziņu!

Fedelta - suns jāpiereģistrē divās vietās, tad seko kursi - teorija, prakse, junioru tests, pieaugušo suņu tests. Katram kantonam savi noteikumu, tā kā man ir List 1 suns Cīrihes kantonā, tad man ir vēl papildus kursi jāiet (List 1 ir visi vidējie, lielie suņi). Katrā ziņā darāmā daudz, bet vismaz nevarēsim slinkot un izlaisties.

[Māra]

tā kā man ir List 1 suns Cīrihes kantonā, tad man ir vēl papildus kursi jāiet (List 1 ir visi vidējie, lielie suņi). Katrā ziņā darāmā daudz, bet vismaz nevarēsim slinkot un izlaisties.

Papildus kursi? Kā paklausība vai kas tāds? Tātad neviens ar kurtu tur iebraukt nevarēs padzīvošanai....

[Felix_PS]

Māra - par kursiem neko sīkāk nezinu, jo neesam tik tālu tikuši.

Par to kā mums iet Šveicē - pagaidām bez būtiskām izmaiņām un labi. Karstums pārgājis, suns palicis aktīvāks un man jāpārvar slinkums, jādodas garās pastaigās, jātrenē un tamlīdzīgi. Šodien mazliet padarbojāmies ap trikiem, kas Fēlim sasodīti patīk - to parasti daram mājās, kur viņam ir garlaicīgi un tad nu viņš no ādas lien ārā cenšoties iebraukt manās vēlmēs. Laikam jau, ja es to darītu regulāri, tad suns arī šo to saprastu, jo mācīties viņam gribas - hofavartu stilā, bet gribas... Pavisam neticami, ka vasara jau teju galā, daži dulli koki jau sabirdinājuši lapas un lietainos rītos pavisam jokaini paliek. Bet nu neko, es zinu, ka Fēlis būs laimīgāks un nevaru sagaidīt kādu skaistu kažoku viņš šoziem uzaudzēs...

[Felix_PS]

Laiks iet uz priekšu un, tā kā esam iedzīvojušies un Fēlis mani pārliecinājis, ka viņš ir patiešām labs suns, tad viņš var vismaz dažas stundas dienā pavadīt pagalmā, kamēr es strādāju. Šķiet, ka es šo procesu izbaudu tik pat ļoti kā viņš, jo kas gan varbūt jaukāks redzēt suni darot to, kam viņš ir radīts. Hofavarts ir pagalma sargs un savus pienākumus pilda godam - katru rītu viņš dodas apstaigāt savu teritoriju un es vairs nebaidos, ka viņš izlīdīs ārā pa kādu no šķirbām un dosies pasaulē laimi meklēt. Es zinu, ka viņš tepat tuvumā ir un, ja nenāk kad saucu, tad visticamāk pa kluso rij kaķbarību. Lekšana uz cilvēkiem ir kļuvusi krietni retāka, kucēna vecumā ielaisto ir grūti izaudzināt, bet paliek labāk un labāk. Viņš ir bezgala draudzīgs un priecājas satilpt visus, kas šeit paviesojas, perfekti atceras pat cilvēkus, ko saticis tikai 1x uz īsu brīdi. Un viņš kārtējo reizi pierāda, ka hofavarts ir gudrs un lepns suns. Netālu no staļļa ir aploks uz kuru es 3x dienā dodos barot zirgus un, cik gan jauki šo pastaigu ir veikt kopā ar suni, ja vien... 2x es viņu pie tā aploka piesēju, lai nešlenderē pa ceļu un kopš tās reizes mans dārgums vairs negrib tur iet. Kā redz mani ar sarkano spaini padusē, tā diebj atpakaļ un ir gatavs mani gaidīt pie staļļa vārtiņiem tikai un vienīgi. Tagad gan es esmu pasākusi viņu vilkt līdzi, paeejot garām kaut kādai maģiskajai robežai viņš tomēr tipina līdzi. Bet tuvojoties aplokam atpaliek un piezogas tuvumā tikai tad, kad esmu jau iekšā. Tad viņš atrod kādu ērtāku pleķīti, kur piemesties un mani gaida. Bet nu ērms - 2x piesēju un apvainojies uz visu mūžu.
Ilgajam laikam pagalmā ir arī savas ēnas puses - saimniece slinko ar garām pastaigām un treniņiem. Jāsaņemas, jo ikdienā darbojoties pie apmācības viņš kļūst daudz patīkamāks sabiedrotais. Vēl es vakar pasūtīju viņam šķīvīti, tagad tik jāgaida, kad atnāks. Varēšu sākt trenēt suni un daudz vairāk trenēt savu šķībo roku.
Līdz ar rudens tuvošanos arī laiks ir kļuvis vēsāks, tam ir savi plusi - upmala ir teju tukša un pārsvarā satiekam tikai citus suņu saimniekus, bet tā kā krastmala ir gara, tad varam darboties cits citam netraucējot. Tā nu Fēlis pirmo reizi dabūja pa Reinu plunčāties bez pavadas, laimīgs peldēja pakaļ kociņam un pēc tam muka no manis pa visu krastmalu. Katru reizi, kad tiku pie kociņa un atkal iemetu ūdenī, viņš pārmetoši lūrēja, kā es tā - atkal jāpeld pakaļ...

Nobeigumā - gultas sargs. Fēliksa mīļākais postenis - saritināties mammai pie kājām, lūrēt pa logu un pagrauzt mantiņu - pilnīga paradīze.

[Felix_PS]

Jāpadalās arī publiski šīvakara priekā - aizgājām pastrādāt pie mūsu "zobusāpēm" paklausības. Un mans suns bija faantastisks. Nezinu, kas viņam mēnešiem bija aizvēries, bet tas viss ir pazudis kā nebijis. Suns man blakus pielipis kā kožļene, acis spīd, urkšķēdams iet blakus, taisa perfektus pagriezienus, viss koncentrēts un lielisks, uz korekcijām reaģē ar sajūsmā mirdzošām acīm - našķītis nāk! Un guļās taisns kā galdiņš, nevis sofavarts. Strādājām īsi un neko sarežģītāku neprasīju, tikai mežonīgi slavēju par centību. Ir cerība, ka beidzot varēsim virzīties uz priekšu, jo esam atguvuši "zemi zem kājām".
Neko jau nevar zināt, bet iespējams tieši laiks pagalmā ir tas, kas viņam pietrūka. Ja viņš var pavadīt vairākas stundas klaiņojot rinķī, iezīmējot teritoriju un vērojot apkārtni, tad vakarā viņam šīs nodarbes interesē krietni mazāk un viņš priecājas, ka es viņam beidzot veltu nedalītu uzmanību. Tā vai citādi - šodien mums ir priecīga diena un ceru, ka tādas turpmāk būs arvien vairāk.

[Felix_PS]

Paradīze?

[fedelta]

Ģimenes pieaugums?

[Felix_PS]

Ģimenes pieaugums?

Eh, ja vien...
Ģimenes pieaugums uz 4 dienām...

[fedelta]

Ģimenes pieaugums?

Eh, ja vien...
Ģimenes pieaugums uz 4 dienām...

Nu vismaz Bet jā, ir superīga sajūta ejot ar vairāk kā 1 (ja, pietam lielu) suni.

[Felix_PS]

Ģimenes pieaugums?

Eh, ja vien...
Ģimenes pieaugums uz 4 dienām...

Nu vismaz Bet jā, ir superīga sajūta ejot ar vairāk kā 1 (ja, pietam lielu) suni.

Haha, es esmu gājusi ar 3 hofavartiem, nezinu vai sajūta bija superīga, jo nezinu kurš kuru un kur veda.

[fedelta]

Haha, es esmu gājusi ar 3 hofavartiem, nezinu vai sajūta bija superīga, jo nezinu kurš kuru un kur veda.

Man lielākais cipars ir 5, bet nu man bija superīgas sajūtas, jo neviens nekur mani nevilka Vienīgi, kad biju ar 2 VASiem, visi nez kāpēc ar līkumu gāja

[Felix_PS]

Tā kā es te reti ko rakstu, tad tagad jābliež par visām reizēm. Tā kā šobrīd visi ir brīvdienās un man kaudze darbu, tad vismaz kāds vienmēr ir gatavs man palīdzēt dažādos darbos.



Un brāļi minerāļi kopīgiem spēkiem sargājot pagalmu

[Felix_PS]

Eh, jau vairāk kā divus mēnešus esam Šveicē. Un gurķojamies. Man te neplānotu apstākļu dēļ sanāca ļoti saslinkoties gan ar pastaigām, gan ar treniņiem, bet nu varam atgriezties pie kārtīgām aktivitātēm. Sunim pietiek mētāties pagalmā un izklaidēties pēc savas patikas. Tā kā mēs nesen tikām pie jauna un forša Jawz šķīvīša, tad tagad notiek Fēliksa iepazīstināšanas process. Šobrīd nedarbojamies tik daudz pie ķeršanas, kā pie Fēliksa pārliecināšanas, ka pasaulē foršākas lietas par šķīvīti nav. Labi, ka mums starp vīnogulājiem tāda neitrāla pļaviņa, kur es, lēkādama un bļaustīdamies kā mohikānis, varu nēsāties prom no sava suņa, vicinot šķīvīti visos virzienos. Esmu arī ļoti strikta, ka šķīvītis nav mantiņa, ar ko mukt prom, pakaļ neskrienu. Ja viņš šķīvīti man nenes, tad es ko kājas nes mūku un slēpjos vīnogulājos.
Tā kā pati biju Latvijā uz nepilnām 6 dienām, tad pirmo reizi dzīvē Fēlikss palika bez manis tik ilgu laika periodu, bet ir dzīvs, sveiks un vesels. Un, lai arī ļoti mīlu savu suni, es ļoti priecājos, ka šīs trakās dienas Latvijā pagāja bez viņa. Un kas par sajūsmu, kad biju atpakaļ - abpusēji.
Saldajā ēdienā neliels video, kas kārtējo reizi pierāda, ka draudzībai nav robežu. Jāskatās līdz galam!

[Felix_PS]

Neticami, cik daudz laika pagājis kopš pēdējo reizi šeit rakstīju. Laikam šobrīd tik ļoti baudu dzīvi, ka dažas lietas paliek otrajā plānā. Varu pilnīgi droši sacīt - mēs ar Fēliksu mīlam Šveici - mājas tālu prom no mājām. Ziemassvētku brīvdienās apciemojot Latviju ilgojos pēc mājām un Fēliksa. Cik gan maz laika vajag lai visa mana pasaule apgrieztos kājām gaisā. Atgriežoties pie galvenā varoņa - mans kucēns ir izaudzis liels un spēcīgs suns. Tāds mīļš spalvains lācis, kas pēcpusdienas pavada sēžot staļļa pagalmā un vērojot vārtus - cik idilliski, ne? Par tām reizēm, kad meiteņu mīlestība viņa paklausību ir aizvedusi neceļos vientuļās pastaigās pa ceļu uz vīnogulājiem, es nerunāšu... Problēma principā saasinājās manas prombūtnes laikā un nu - ar tonnām spēļu un slavēšanas un nelielu devu niknas saimnieces, rādās ka caurums dzīvžogā ir kļuvis neinteresants. Par paklausību un apmācību paklusēšu. Man ir sofavarts, kas aptuveni māk uzvesties. :-D Nolēmu pie šīm lietām neiespringst, šobrīd dzīvē tik daudz citu prioritāšu, nolēmu, ka man pietiek ar labāko draugu, pat ja viņš ir mazliet izlaidies un nezin kaudzi gudrību. Tā nu mēs pavadam laiku kopīgi darbojoties stallī, dodoties garās pastaigās un 1-2x nedēļā naksnīgos skrējienos.

Mūsu vismīļākā upmala



Uz Ziemassvētkiem Fēlikss nopelnīja Hunter kaklasiksnu un pavadu, perfekta saskaņa ar Hunter zābaciņiem



Jāatzīst, ka no suņa viedokļa dzīvoju perfektā vietā, lai kur arī dotos atrodas arvien jauni, burvīgi pastaigu maršuti. Arvien jauni meži, pļavas un ūdeņi ko iepazīt.







Bet vismīļākie brīži, protams, ir šie, kad blakus dīvānā rausītis, saritinājies pavisam maziņš, sapņo par saviem dienas piedzīvojumiem.

[Felix_PS]

Laiks iet, ziema Šveicē teju neskaitās un manam buciņam jau teju divi gadi klāt. Lai arī es lieliski apzinos, ka tas ir sarežģīts vecums, tomēr brīžiem vairs nezinu ko ar to spalvu kušķi iesākt. Visā visumā - esmu ļoti lepna saimniece, jo pagalmā viņš uzvedas fantastiski. Caurumi žogā nu tiek absolūti ignorēti un viņa mīļākā nodarbe ir apsēsties pie ēkas durvīm, kurā es atrodos iekšā un uzraudzīt teritoriju. Tajā pašā laikā viņš ļoti labi zin, ka staļļa pagalmā visi jālaiž iekšā un uz nevienu rāties nevajag. Uz ne tik priecīgas nots - atkal saasinājās ēšanas agresijas problēma, tā kā es viņu ikdienā baroju būrī es pat lāga neko tajā brīdī nespēju izmainīt, jo viņš sāka rēkdams sargāt būra durvis un mesties restēs (bija tik jauka sajūta, ka durtiņas taisīju ciet ar spilvenu, lai tas krokodils mani no pirkstiem neatbrīvo). Nu jau pāris nedēļas ēdam tikai no rokas, respektīvi bļoda ir vienā rokā, kamēr otra dzīvojas pa bļodu, viņa seju, purnu un visām citām ķermeņa daļām. Pirmās reizes viņš bija ļoti nedrošs un vispār nesāka ēst no bļodas. Devu no rokas un pēcāk izmantoju viņam jau zināmo komandu - Such! Tas viņam ļāva saprast, ka es gribu, lai viņš ņammā no bļodas. Interesanti, ka viņš daudz vairāk stinga kopā, kad aiztiku ķermeni, nevis kad grābstījos pa ēdienu, bet nu jau varu paijāt visās malās un problēmu ar to vairs nav. Šodien pirmo reizi baroju būrī, bet bļodu turēju savā rokā ārpus būra. Sākumā viņš atkal samulsa un sastinga, bet pēc iedrošināšanas un dažu gabaliņu iedošanas no rokas, varējām ēst arī no bļodas un arī pieskārieni netraucēja. Turpināsim tādā pašā garā kādu brīdi, tad mēģināšu to pašu sākt ar augstākas nozīmes barību - konserviem vai gaļu. Ar to gan visi prieki nebeidzas, jo pirms pāris dienām viņš izcēlās arī ar nelaipnu attieksmi ārpus barošanas, bet nu ceru, ka ar vienu diskusiju par šo tēmu, vairāk jautājumi neradīsies. Šodien spēlējos ar viņu un speciāli centos sakacināt un izprovocēt, bet vairs nekādi brīnumi ārā nelīda, tikai vecās rēcošās spēlītes bez nopietnas vēlmes iekost. Tagad Pūkvarts saldi šņākuļo un nemaz nenojauš, par ko es te sūdzos.
Nobeigumā mazliet fotomateriāli, lai var arī redzēt, kāds tas zvērs ir izaudzis.

[Felix_PS]

Mazais, melnais, spalvainais šodien svin savu otro dzimšanas dienu! Azotē kaudze nedarbu, bet arī smiekli, smaidi un pielaizītas, pieurkšķētas ausis saimniecei. Par spīti visām grūtībām mūsu ceļā, Tu esi un būsi mans sapņu suns Fēlikss

[Māra]

Jūhū! Kā laiks skrien!! Tikko tikai lasīju par kucēna pirmajiem soļiem Latvijā...
Lai izturība, veselība un prieka arī turpmāk! Daudz laimes!!

[Felix_PS]

Paldies Māra! Starpcitu es te lasīju par ņurcāmsuņu badu. Tā kā, ja kādreiz pagadās būt Šveicē, Fēlis no laimes noģībs, ja kāds viņu kārtīgi samīļos. Mēs vispār te par jebkuriem ciemiņiem priecājamies, kur nu vēl ja savējie - uz suņiem ķertie.

[Felix_PS]

Šveicē pavasaris atskrējis ātri un ar pilnu sparu. Visapkārt lauksaimnieki jau vāc sienu, pienenes pārziedējušas un koki jau sen kā zaļi. Fēlikss arvien labāk integrējas manā ikdienā un ceru, ka gluži tāpat kā es, priecājas par dzīvi Šveicē. Mūsu rīti sākas ar kopīgu zirgu barošanu, kas gan parasti nozīmē vien to, ka suns snauduļo pie staļļa ieejas un gurdeni uzmana vārtus. Vismīļākā rīta daļa gan parasti ir brīdis, kad susurs ieraudzījis, ka es zirgiem dodu sienu, uzlec uz siena ķīpas un urkšķēdams lien mīļoties. Tie mums abiem ir pavisam lieliski brīži, neviens man neiestāstīs, ka suņiem nepatīk apskāvieni, jo Fēlis to dievina. Apliek vēl man ķepu rinķī, laiza ausis un dažreiz pat rāpjas opā. Nu pilnīgi neiespējami pastrādāt, bet kā tu tādam atteiksi?
Ik pa laikam viņš mani patīkami pārsteidz, cik ļoti ir izaudzis un sācis klausīt. Vienu vakaru manam priekšniekam bija dzimšanas diena, dārza ballīte, kaudze ciemiņu, bērnu. Un es biju pārliecināta, ka Fēlis nemācēs uzvesties un varēs vakaru pavadīt piešņorēts pie koka. Bet Fēlis vakaru pavadīja gulēdams zem mana soliņa un uzvesdamies absolūti priekšzīmīgi - biju lepna mamma.
Šodien devāmies pusdienās kopīgi un Fēlis visu laiku godīgi nogulēja zem galda vai blakus man pie krēsla. Ne mazākās domas kaut kur doties. Tikai gražīgi ierūcās, kad man bija atnests ēdiens, ka tagad te neviens nedrīkst nākt, jo mammai ir ēst un ja viņa ar kādu dalīsies, tad pirmais rindā būšu es - supersuns Fēlikss. Pēc gardām pusdienām devāmies uz upi, kur vaukšķis dabūja papeldēt, bet saimniece pagulēt karstā saulītē. Tā nu mēs te dzīvojam - reizēm slinkojam, reizēm staigājam, skrienam un baudam Šveices burvību.

[Imagine]

Skaistas fotogrāfijas, un ir patiešām interesanti lasīt par to, kā suņa apmācība un attīstīšanās turpinās arī pēc gada vecuma sasniegšanas. Jautājums par šo:

Fedelta - suns jāpiereģistrē divās vietās, tad seko kursi - teorija, prakse, junioru tests, pieaugušo suņu tests. Katram kantonam savi noteikumu, tā kā man ir List 1 suns Cīrihes kantonā, tad man ir vēl papildus kursi jāiet (List 1 ir visi vidējie, lielie suņi). Katrā ziņā darāmā daudz, bet vismaz nevarēsim slinkot un izlaisties.

Kā iet ar kursiem un, cik ilgā laikā pēc suņa piereģistrēšanas, tie kursi, prakse un tests ir jāiziet? Kā tas notiek?