Mani te pēdējā laikā tāds nemiers baksta, ka pietrūkst izstādes ar mello ērmu. Teju jau biju saziepējusies kaut kur Vācijā viņu aizvest, bet viss beidzās ar secinājumu, ka 350+ km braukt man iekāriena nav un tuvāk neko atrast nemācēju. Tā nu rādās, ka mums jāturpina būt haļavšķikiem visās svērās, bet neskatoties uz to šodien uztaisījām jaunas bildes stājā. Nonācu pie secinājuma, ka lai arī ar kājām vēl daudz darba, vismaz no spageti vecuma viņš ir izaudzis, kad stājā mugura izskatījās pēc zalkša mazuļa.
Šobrīd Fēlis dabū labi izkustēties, jo saimniece ir nospraudusi mērķi noskriet 25 km katru nedēļu. No kājām gan pēcāk krītu nost es, bet jabadabadū katru dienu vai jūk prātā, ieraugot manas skrienamās štātes, un lēkā pa māju kā pingponga bumbiņa. Motivē turpināt!
Šveicē jau kādu mēnesi līst praktiski katru dienu, upes kāpj no krastiem un var lepoties ar iespaidīgām straumēm. Šodien ar plušķi aizgājām līdz tuvējai mini upelei un mazliet pabaudījām tik pat mini ūdenskritumu.