Šodienas prieksIr lietas, kas citiem suņu saimniekiem ir vairāk nekā pašsaprotamas. Piemēram, suņa reakcija uz "šurp". Saimnieks pasauc, suns nāk. Ne visiem ir tāda laime ikdienā sastopama...
Kad bijām pastaigā ar
madju, kurai suņi normāli vedami pastaigā bez pavadas pat pilsētā, nesaprata un skatījās uz mani kā glupu, kad spiedzu
"redzi, redzi, vai tu redzēji????". Satikām pļavā brīvi skrienošu un slikti atsaucamu bīgla kucīti, kas ap mums tirinājās, neklausot saimnieka saucieniem doties pie viņa. Un man izdevās at-šurpot Rūsu no viņas pie manis. Ak, kāds lepnums. Visas manas krūšu spalvas piepūtās lepnumā!!
Kopš Rūsam tas 2gadnieka lūzums, joprojām pētu viņa jaunos paradumus un neierasto dzirdīgumu. Vismaz mazliet vairāk dzirdīguma. Un tieku pārsteigta. Vēl jau ceru, ka varu arī sev mazliet paglaudīt pleciņu par to, ka esmu tomēr ar viņu daudz strādājusi. Daudz kurtam, protams
Šodien atturēju no mešanās pakaļ kaķim un putniem.
Pēcāk atsaucu no skriešanas pie sveša suņa. Pusceļā. Kad viņš jau bija uzņēmis tempu. Ja v šoke. Laimīgs laimīgs šoks man. Proooootams, tas tagad nenozīmē, ka viņš vienmēr klausīs, bet nu cerība šo vest progresa virzienā ir. Ak ak ak!!!
(Diemžēl līdz ar to Kajs netika īsti paskriet, jo kā pamanīja, ka ir cits suns teritorijā, bija skaidrs, ka nesīsies pie viņa, lai ko es fōnā kliegtu. Tā nu tikai gara pastaiga čalim ar mazu paskriešanu. Grūti būt grūtam.)
Otrs dienas prieks. Bērni.
Saluki aprakstos minēts, ka viņi ir derīgi ģimenēm ar bērniem, jo viņi vnk liek mieru bērniem. Neinteresē viņiem mazcilvēki. Nebāžas virsū ar spēlēm, mīlestību. Negāž no kājām un neizlaiza mandeles caur degunu laukā. Glīta mierīga līdzās pastāvēšana.
Un Rūsam bērni pat nepatīk. Kajs vnk piecieš, tāpat kā pieaugušos, ko nepazīst.
Šodien man skrien klāt meitenīte un prasa, vai drīkst paglaudīt sunīšus. Ja maniem negribēsies, viņi vnk neļaus atkāpjoties un zināšu, ka varam iet tālāk. Izbīdu Kaju priekšā, saku, ka šo var glaudīt. Un viņš skaisti stāv, ļaujas glaudīties un neko neiebilst. Vēl lielākas manas acis izplešas, kad meitenīte pienāk pie Rūsas un glauda viņu. Un Rūsa stāv.
Kā jau minēju - viņš turpina mani pārsteigt. Un tad meitenītes draugs pamanījis, ka viņai tikuši divi lieli suņi, ko glaudīt, spiegdams kliegdams ar kkādu milzīgu plastmasas pudeli rokās SKRIEN virsū sunīšiem. Gaidu, ka manējie šokā leks malā no šādiem drausmiem izgājieniem, kas būtu normāla un ierasta viņu reakcija (Rūsam nepatīk tukšas plastmasas pudeles pietam). Puika pieskrien un suņi stāv kā stāvējuši plus ļaujas arī puikam sevi paglaudīt.
Burvīgi un šokējoši lieliski man suņi.