Agility un sekssŠodien agility treniņš bija ļoti seksuāls. Rūsas dziedājumi noteikti pieskandināja ne tikai angāru, bet arī tuvāko apkārtni. Jo netālu bija VIŅA (tekoša kuce)!
Sen nebija sanācis tik lielā spriedzē strādāt ar savu suni. Un man bija liels prieks par to, ko izdarījām.
Protams, ka ļoti daudz no viņa smadzenēm bija pieslēgušās viņa dzimumorgāniem, un zinot, ka ir suņi, kas rokas cauri betona sienām, lai tiktu pie kuces, jūtos ļoti lepna par Rūsu un viņa spēju (gandrīz) savākties.
Lai gan viņš skrēja vairāk koncentrējies uz savu sapņu dāmu, dažas reizes arī izskreja no trases veikt pielūgsmes dejas, tad bija divas lietas.
1) viņš mazāk domāja. Izklausās nejēdzīgi, bet tieši tādam jutelīgam lopam pārāk daudz domāšana reizēm nāk par sliktu un viņš vienkārši darīja, nedomājot, ka var kkur atsisties, nobīties vai ko nu mazā galva štuko. Kustējās brīvāk pie šķēršļiem, kas citādi tika darīti ar piesardzību.
2) viņš pieslēdzās. Skaidrs, ka suņa instinkti ir vareni. Un Rūsam hormoni trako īpaši izteikti. Ar visu to viņš spēja skriet tur, kur rādu (lielākoties) un ir bijuši treniņi bez smaržīgu kuču klātbūtnes, kur viņš ir skrējis sliktāk.
Nezinu kā ir ar citām šķirnēm, bet manuprāt mums šis ir fantastisks sasniegums. Prieks, ka ir iespēja šādos apstākļos strādāt. Lai gan ja tā būtu vienmēr, es būtu bez balss... Bez nerviem mazliet arī. Taču šādos apjomos tas ir pat veselīgi.
Toties šodien mazliet apjautu, kur ir tā burvība, kad tev ir kuce, nevis kobelis. Daudz noteikti atkarīgs gan no šķirnes, gan suņa personības, bet tieši sportā sāku apjaust tos kuču bōnusus. Prātā nejūkošs suns, piemēram
Rūsam papliķēju pa plecu par to, ka viņš tik gādīgs par demogrāfijas jautājumiem, bet lai gan borderluki skan interesanti teorijā, tas noteikti nav nekas tāds, ko es gribētu piedzīvot reāli, un paziņoju jaunietim sliktos jaunumus, ka nespīd...
Lai visi suņu dievi nogrābstās pie šādām kombinācijām.