Bonny Rain wrote:Pastāstiet man, lūdzu, kā izpaužas suņa jūtīgums. Uz piemēriem, kā tas izskatās dabā.
Varbūt kāds spēj definēt savu jūtīgo suni?
Manuprāt, diezgan lieliski to apstāsta Imagine savā blogā.
Bonny Rain wrote:Un ko ar to otro tipu iesākt?
Tikko biju pusdienās mājās. Reina vēl nav pieradusi pie tā, ka es šajā laikā ierodos mājās. Viņa dzīvojas sētiņā, kad neviena nav mājās. Izdzirdot mani jau bija gatava sētiņu apgāzt. Nu nekādi nevarēja nosēdēt pirms es viņu izlaižu ārā. Bet kas notika tālāk, vispār ir vārdos neaprakstāms. Šitik satrakojušos suni redzēju pirmo reizi. Labi, ka zeķubikses pirms tam ar gudru domu novilku. Viņa man aiz lieliem priekiem skraidīdama ar saviem nagiem kājas saskrāpēja. Es viņu mēģināju kaut kā nomierināt. Bet nu bilde bija toč kā Imagine rakstīja: viņai vajadzēja kaut kur skriet, lekt man klēpī, turpināt skriet, kaukt, nu tā histēriski. Kādas 5 minūtes. Tad jau kaut kā nomierinājās. Un pēc tam jau es viņai nu ne gluži pie kājas biju, bet man pakaļ arī viņa nestaigāja. Apgūlās vienkārši pie trepēm. Nu, lai neviens nepadomā, ka pavisam traki bija, tad pēc tam gan es ar viņu pastrādāju nedaudz, bet ar labiem rezultātiem.
Bet jautājums paliek atklāts - ko man ar šito histēriskumu tagad iesākt? Kas jāņem vērā? Kad viņa šitā satrakojas, viņu taču noturēt nav iespējams.
ash wrote: man jau liekas, ka tā ir normāla kucēna reakcija sagaidot mājās saimnieku pēc prombūtnes.
Māra wrote: Manā galvā gan ir arī otra versija ar paklausīgajiem sunčiem. Tāds kā stereotips. Ka borderu, malinuā uc darba šķirņu suņi sagaida saimnieku mājās smuki sēžot priekšnamā un par prieku liecina tikai aste.
Users browsing this forum: No registered users and 17 guests