Page 182 of 183

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 03 Dec 2017, 21:13
by freda
Neņemšos spriest par setereim, klamberiem u.c. šķirnēm ko tik labi nepārzinu, bet varu teikt par savu šķirni: vipetiem. Arī ir darba un izstāžu vipeti, praktiski, divas šķirnes kurus savā starpā pāro reti. "Darbinieki" nāk uz izstādēm, saņem savus v.g. vai g. un neviens viņs nediskvalificē, jo šķirnes standartam viņi atbilst, gluži tāpat kā izstāžu vipeti. Gan vienus, gan otrus esmu redzējus daudz un komunicējusi daudz. Secinājums, nekad negribu darba vipetu un ne tikai tāpēc ka viņi ir nesmuki, bet arī mentāli viņi ir citādi...jā, "šķirnes funkciju" viņi pilda labāk, ātrāk skrien, bet es gribu arī suni kompanjonu, kuru var arī no pavadas palaist un pēcāk sasaukt. Izstādes mani sen jau interesē daudz mazāk kā kursings, bet gribās suni kas priecē acis un ir komunicējams, tāpēc piecietīšu "šķirnes funkciju" kritumu.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 03 Dec 2017, 21:52
by Spigana
freda, vismaz manā skatījumā vipeti ir pilnīgi cits gadījums. Vipetiem standartam atbilst gan šova, gan darba līnijas, (cits jautājumus būtu par vipetiem, kas ir augstāki par standartu.) Un vipetiem nav sačakarēta veselība un es uzskatu, ka, ja vipets spēj kvalitatīvi skriet kursingu, tad šķirnes darba uzdevumu principā izpildīt suns ir spējīgs.
Ir loģiski, ka šķirnes attīstās, un mūsdienu cilvēka vēlme pēc kompanjona arī ir loģiska un apsveicama, saprotams, ka audzētāji attiecīgi izkopj cilvēkiem piemērotākos temperamentus un ar šo cilvēki ir nodarbojušies jau kopš laika, kad sāka apzināti pārot suņus.
Mans cepiens tomēr ir par tām šķirnēm, kas tiek čakarētas veselībā kaut kādas vizuālas modes vārdā, un par to, ka normālas, aktīvas šķirnes mēģina padarīt par dīvānsuņiem. Vipets nevienai no šīm kategorijām neatbilst, tieši otrādi - temperamenta maiņa uz suņiem, kas spēj gan skriet kursingu, gan būt kompanjoni, gan startēt agilty un citos sportos, uzrāda suņu audzēšanas pozitīvāko aspektu.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 03 Dec 2017, 22:57
by Boulevard
Spigana wrote:es uzskatu, ka, ja vipets spēj kvalitatīvi skriet kursingu, tad šķirnes darba uzdevumu principā izpildīt suns ir spējīgs.


Joks ir tāds, ka šķirnes darba uzdevumu principā spēj izpildīt gan ļoti garspalvainie īru un angļu seteri, gan pārspīlēti klamzīgie klamberspanieli, gan ''resnie'' šova līniju labradori, gan ''interesantie'' šova līniju VASi - jo saskaņā ar FCI standartu šīs šķirnes pārstāvji var piedalīties vaislā tikai izpildot darba spēju pārbaudi.

Savukārt, piemēram, ne vipetiem, ne afgāņu kurtiem, ne saluki FCI standarts nekādu darba spēju pārbaudi nenosaka. Cik lielā mērā šie suņi ir tikai dekoratīvi, atstāts pilnībā uz audzētāju sirdsapziņas.

Go figure.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 03 Dec 2017, 23:15
by Māra
Es te tikai gribu pielikt klāt no sevis nezinītei par:
nezinīte wrote: Tā ka liela laime, ka man nebija naudas šādam pirkumam.

Tas, ka suns ir šķirnes un piedalās izstādē, automātiski NEnozīmē, ka suns ir sabojāts, nevesels vai slikts.
Ja runā par labiem audzētājiem, tad - tiek veiktas veselības pārbaudes, izvērtēts labs temperaments, arī apmeklētas izstādes un atkarībā no šķirnes nereti vien vēl kaudze citu lietu, piemēram, darba pārbaudes.
(Te man neliels P.S. Boulevard, ka par laimi, ir valstis, kur arī kurtiem ir noteikta obligātā darba pārbaude, bet diemžēl tādu nav daudz)
Tiek ieguldīts, tiek darīts, tiek uzlabots. Protams, veselības pārbaudes nevar 100% izslēgt visas slimības, bet pamatīgi samazināt to iespēju gan, kamēr krancītim ej un zīlē, kas tur par komplektu būs novācies ne tikai veselības ziņā, bet arī temperamentā.
Arīdzan šķirnei ir liels bonuss - paredzamas rakstura galvenās iezīmes/īpašības, skaļums, enerģijas līmenis, izmērs, sadarbības vēlme, dzīves ilgums, iespējamās veselības problēmas ar ko laikus rēķināties un īpaši pievērst uzmanību.
^^

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 06:15
by fedelta
Spigana wrote:fedelta, bet kas skaists ir tajos seteros, kas pa mežu nevar paskriet?

Nu, un vispār es arī nesaprotu, kas tik skaists ir nomanikirētā sunī ar perfektā līnijā apgrieztu spalvu. Vai, piemēram, kāpēc ir okei tas, ka pūdeļiem tās pufīgās frizūras uz izstādēm taisa ar matu gumijām uzkasītā spalvā un tonnu matu lakas.


Nezinu, tieši tāpēc saku, ka nesaprotu vēlmi "bojāt" skaistus suņus, jo tā nav tikai viena šķirne, bet gana daudz

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 09:02
by nezinīte
Tas, ka suns ir šķirnes un piedalās izstādē, automātiski NEnozīmē, ka suns ir sabojāts, nevesels vai slikts.

Ā, nu es no iepriekšējiem tekstiem sapratu, ka, ja runa ir par VASu, bet nav iespējas braukt uz kādām dažām īpašām audzētavām kaut kur Holandē vai Vācijā, tad tas faktiski to arī nozīmē. Nu vai arī baigā laimes spēle. Savukārt es par sevi zinu, ka, ja būtu izšķīrusies ņemt šķirnes suni, tad gan jau pie VASa arī būtu palikusi. Ar tagadējām zināšanām vairs nē.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 16:28
by Spigana
Ar VASiem šķirnes nesākas un nebeidzas, un te pat saruna lielākoties bija par citām šķirnēm. Un principā jau ir tā, ka nemākulīgi saimnieki un audzētāji sačakarē tieši mega populārās šķirnes, kas ir viens no iemesliem, kāpēc es savus nākotnes suņus esmu izvēlējusies no salīdzinoši retām šķirnēm, nevis tām, kas parādās filmās vai portālos tiek reklamētas kā super gudras.

Plus, es nekādā veidā nespēju piekrist tam, ka jaukteņi kopumā ir veselīgāki, par jaukteņu slimībām vienkārši mazāk runā, bet tāpat gana bieži gadās uzdurties tādiem šausmu stāstiem kā krancīši, kam gada vecumā jāoperē 3 kājas vājprātīgas displāzijas dēļ. Un kā tādam krancim noteikt šādus riskus? Nemaz nerunājot par briesmīgiem temperamentiem, kurus atklāj tikai tad, kad atved mājās suni un saprot, ka nespēj ar viņu neko iesākt.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 16:58
by pixy
nezinīte wrote: nav iespējas braukt uz kādām dažām īpašām audzētavām kaut kur Holandē vai Vācijā
Šādas audzētavas nemaz nepārdod suni kuram katram, pat nerunājot par labu suni, ir jābūt vai nu rekomendācijām vai vismaz tik argumentētai vēlmei, lai radītu interesi. Vēl jo vairāk, ja gribētājs ir no Austrumeiropas...
Ja runa par VAS, tad vēl paliek iespēja ņemt darba VASu, tie ir "normālāki", bet tur uzreiz iestājas tas, par ko runā Freda - tas būs pavisam cits temperaments un ir jābūt pārliecībai, ka ar to izdosies tikt galā. Tas pats attiecas arī uz darba un izstāžu līniju borderiem, un kaut kādā mērā arī uz spanieliem. Tā, ka visam ir savi plusi un mīnusi.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 19:01
by nezinīte
Šādas audzētavas nemaz nepārdod suni kuram katram

Es to arī jau nojautu. Vienkārši bija slinkums pārāk gari rakstīt. :)

Nu skaidrs, katram ir iespēja atrast sev piemēroto. Man tikai nepatīk, ka nav kārtības. It kā ir šķirne kā šķirne, gadu simtiem pastāvējusi, un tad tur pēkšņi izrādās, ka tur ir nodalījusies kaut kāda līnija. Nu kā tad tā.
A varbūt vispār vajag radīt jaunu šķirni - izstāžu suņi. :kanepe:

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 19:45
by Spigana
Jā, nezinīte, tas nevienam šeit nepatīk, bet tāpēc nevajag izdarīt secinājumus, ka visi šķirnes suņi ir slikti.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 20:03
by nezinīte
nevajag izdarīt secinājumus, ka visi šķirnes suņi ir slikti.

Es neko tādu neteicu. Man tikai radās iespaids, ka dēļ visām šīm līnijām un bezgaldaudzajām niansēm (modes lietas, pārmērīga vairošana, neapzinīgi audzētāji utt.) ir radies tāds haoss, ka ņemt šķirnes suni (vismaz attiecībā uz dažām šeit apspriestajām šķirnēm) ir gandrīz tāda pati loterija kā bezšķirnes. Nu labi, okei, bišķi mazāka, bet tomēr. Jo vēl pavisam nesen savā naivumā domāju, ka šķirne ir šķirne, un tur viss ir skaidrs. A izrādās, ka nekas nav skaidrs.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 04 Dec 2017, 20:21
by Spigana
Paņemt suni par viņu neko nenoskaidrojot, nezinot suņa vecākus un kucēna augšanas apstākļus, nudien ir laimes spēle, tas nu tiesa. Neredzu arī iemeslu iedomāties, ka visi šķirnes pārstāvji būs vienādi, ar identiskām īpašībām. Tāpēc cilvēki, izvēloties suni, pēta šķirnes un pēc tam to pārstāvjus, meklē audzētāju, kas vislabāk atbilst prasībām. Piemēram, es savu saluki vedīšu no Vācijas ne tāpēc, ka tuvāk nav labu audzētavu, bet gan tāpēc, ka atradu savu sapņu audzētavu, kas pāro suņus atbilstoši tam, kā man gribētos, un ieliek kucēniem tādu dzīves pamatu, kas būs ideāls manai un suņa sadzīvei.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 12:37
by Imagine
Plus, es nekādā veidā nespēju piekrist tam, ka jaukteņi kopumā ir veselīgāki, par jaukteņu slimībām vienkārši mazāk runā, bet tāpat gana bieži gadās uzdurties tādiem šausmu stāstiem kā krancīši, kam gada vecumā jāoperē 3 kājas vājprātīgas displāzijas dēļ. Un kā tādam krancim noteikt šādus riskus? Nemaz nerunājot par briesmīgiem temperamentiem, kurus atklāj tikai tad, kad atved mājās suni un saprot, ka nespēj ar viņu neko iesākt.


Jaukteņos utu un labo īpašību ir ne mazāk, ne vairāk kā tīršķirnes suņos. Tāpat arī veselo un slimo sadalījums ir līdzvērtīgs. Beigu beigās saslimt visiem iespēja ir 50% - būs vai nebūs - neatkarīgi no šķirnes/bezšķirnes. :)
Manuprāt, visiem tiem, kas plāno suņa iegādi, vajag paturēt prātā to, ka tikai tāpēc, ka suns maksā ļoti dārgi un ir ar "tehnisko apskati", tā sacīt, nevajag to uztvert kā 100% garantijas līgumu, ka nekas nenotiks un pie veta nekad mūžā nevajadzēs iet. Suņi ir dzīvas būtnes, nevis mašīnas ar precīziem parametriem - būs tā un nevis savādāk - nekad nevar zināt, kad un kurā brīdī gēnu kombinācija saslēgsies un kaut kas izlīdīs ārā.

Es esmu satikusi daudz cilvēku, kas, pirmoreiz ar savu šķirnes suni ierodoties uz klīniku, ir neizpratnē - "kā, es taču samaksāju TĀDU naudu, un viņš vēl slimo???". Un tas pats par krančiem - "bet kā - tie arī slimo? Nevar būt..." Un te pat nav runa par iedzimtām problēmām, bet kaut ko tik vienkāršu kā ausu iekaisumu vai dermatītu pēc peldes jūrā. Šķirnes suņu nelaime nezinošās rokās ir tā, ka cilvēks izdoto naudu un ciltstrakstus uztver līdzīgi kā garantijas līgumu veļasmašīnai. Kranču nelaime ir tā, ka to, kas ir dabūts par lētu naudu un par brīvu, uztver kā kaut ko tādu, par ko arī turpmāk varēs uzturēt par minimāliem līdzekļiem vai arī pie pirmajām problēmām izmetīs no mājām.

Briesmīgs temperaments biežāk ir sekas nepiemērotiem dzīves apstākļiem un neprasmei tikt ar suni galā vai ielikt tos kaut kādos rāmjos. Pieredze rāda, ka tos briesmīgos temperamentus arī var dabūt līdzīgās proporcijās gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem.
Jo vairāk tu mācies un strādā ar suņiem, jo labāk tu viņus proti nolasīt un izzīlēt, ko no viņiem sagaidīt un vai konkrēti tev viņš der. Tajā brīdī, kad iemācies lasīt starp rindiņām, vairs nav nozīmes tam, vai suns ir izcils šķirnes eksemplārs vai krancītis, kas nonācis patversmē.
Tas ir līdzīgi kā ar cilvēkiem - jo vairāk un ilgāk ar viņiem strādā, jo labāk jūti, ko no viena vai otra vari sagaidīt.

Bet kas cilvēkam patīk, ko viņam gribas un ko ņemt, galu galā ir gaumes lieta un, kamēr vien izvēle ir pārdomāta un atbildīga, tikmēr nav nozīmes strīdēties par to, vai viens ir labāks par otru. :)

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 12:43
by Spigana
Imagine :par: :par: :par: :par: Ļoti piekrītu visam rakstītajam un prieks, ka Tev izdevās labāk noformulēt to, ko visu laiku domāju. :)

Par raksturu vēl tikai gribas piebilst, ka ļoti liela nozīme ir arī tam, kā suns ir pavadījis savas dzīves pirmās 8 nedēļas, ne tikai tam, kā un ko ar viņu iesāk saimnieki.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 12:51
by Māra
Es arī Imagine rakstītajam :par: :par: :par: :par:
Ļoti smuki saplauktots.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 15:35
by nezinīte
Nē, nu skaidra lieta, ka saslimt var jebkurš! Par to nevar būt nekādu šaubu.
Jā, un arī temperamentu nosaka ne tikai gēni, bet vēl daudzi citi faktori, t.sk. audzināšana.
Bet tas, ko "papīriem" vajadzētu garantēt, ir eksterjers: ķermeņa uzbūve, ķepas, mugura u.c. Un mans galvenais cepiens tieši par to, ka var notikt tā - cilvēks samaksājis TĀDU naudu, bet iegūst kucēnu, kurš pieaudzis neatbilst standartam tieši šajā ziņā.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 16:12
by pixy
nezinīte wrote:Bet tas, ko "papīriem" vajadzētu garantēt, ir eksterjers: ķermeņa uzbūve, ķepas, mugura u.c. Un mans galvenais cepiens tieši par to, ka var notikt tā - cilvēks samaksājis TĀDU naudu, bet iegūst kucēnu, kurš pieaudzis neatbilst standartam tieši šajā ziņā.
Tāpēc pastāv vecāki, lai novērtētu viņu eksterjeru. Ne no kā nekas nerodas, ja vecākiem ir taisnas muguras, taisnas kājas un pareiza proporcija, viņiem nepiedzims ķengura mazulis. Problēma ir tā, ka pārāk daudziem liekas daiļi tieši šie ķengurainie vecāki un līdz ar to arī kucēni. No otras puses, tā kā šādiem audzētājiem tādi suņi šķiet daiļi, viņi nemēģina koriģēt bildes un mēģināt izlikties, ka suņi ir savādāki. Līdz ar to, ja tāds nepatīk - vienmēr ir iespēja izvēlēties citu, kura vecāki izskatās pēc suņiem.

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 06 Dec 2017, 21:43
by Vēja sune
Imagine wrote:Briesmīgs temperaments biežāk ir sekas nepiemērotiem dzīves apstākļiem un neprasmei tikt ar suni galā vai ielikt tos kaut kādos rāmjos. Pieredze rāda, ka tos briesmīgos temperamentus arī var dabūt līdzīgās proporcijās gan šķirnes, gan bezšķirnes suņiem.

Te gan man gribētos teikt, ka temperaments nav tas pats kas uzvedība. Tas pamatā tomēr ir ģenētiski un bioloģiski noteikts. Dzīves apstākļi to, protams, ietekmēs, bet sliktu temperamenu reti kas spēs kardināli mainīt, savukārt tiešām labu tomēr nav nemaz tik viegli dramatiski sabojāt. Turklāt pie pārdomātas un sakarīgas audzēšanas briesmīgiem temperamentiem nevajadzētu būt vai arī gadīties ļoti maz.
Arī temperaments ir šķirnes īpašība, kurai būtu jābūt kaut cik paredzamai un ko normāli ciltsrakstiem vajadzētu, tā teikt, garantēt līdz ar eksterjeru. Ka dzīvē notiek citādi un viss pašam ir līdz saknītēm jāizrakņā un jāizpēta, tā jau ir cita lieta. Bet idejiski tam jau tās šķirnes ir, lai būtu paredzami un šķirnei tipiski pārojumu iznākumi un lai cilvēks varēt paļauties, ka labs un legāls audzētājs pārdos labu kucēnu (nu tai skaistajā, ideālajā pasaulē).

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 07 Dec 2017, 15:00
by madja
runājot par tām eksterjera izmaiņām, tieši,kamēr jūs te sākāt šo diskusiju, biju muzejā, kur kā vienmēr īpašu uzmanību pievērsu gleznām ar suņiem; uzmanību piesaistīja šis mopsis, ņemot vērā,ka tas piederējis pašam māksliniekam, jādomā,ka atainots precīzi, protams,nevar zināt,cik "īsts" tas mopsis bijis.
tāds ļoti nemopsīgs mopsis, 1745.gadā viņiem pat ir bijis īsts deguns :D
Image

klejojot pa muzeja ārēm nonācu pie šī, un tā kā jūs te gudri par spanieliem izsakieties, tad - kādas idejas,tieši kāds spaniels tas ir?
Image

ja kādam vēl gribas sunīšus,tad te http://www.tate.org.uk/search?q=dog&type=artwork&wot=6

Re: Sāc ar sevi. Māras blogs.

PostPosted: 07 Dec 2017, 15:01
by Māra
O, mopsis spēj elpot un skriet. Nu, tas gleznas mopsis :kanepe:
Un par otro minu - velsas vai angļu springerspaniels.