Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām!Šodien atbraucot no veikala(es beidzot nopirku izlaiduma kurpes
), izgāju ārā ar Šēru. Man zvana draudzene skrien pie manis uz pagalmu es suni atradu. Saku Šērai, lai pagaida ar savām suņa darīšanām un skrienu pie draudzenes. Pagalmā mani sagaidīja draudzene ar savu džeku raselu un mazs, mazs, tieviņš tieviņš toju puisītis. Raksturīņš gan virelītim pamatīgs- rūca uz raselu. Suns bez kaklasiksnas, bez tetovējumā- bez nekā! Pagalms tukš, ko darām. Tur jādomā nav- ņemu uz mājām un meklēju saimniekus rokā. Tikai viens sīkums- suns jānoķer. Mazais ātrs noķert nevar- par pievilinātāju izmantoju Šēru- daržreiz tās kuces smaržas arī noder
Mazzo noķeru un konstatēju,ka Šēras siksniņu viņam uzlikt nevar-kakls divreiz šaurāks. Nekas pasitu padusē un nesu mājās. Un tad sākās- viņš man parādīja visus kobeļu m;inusus. Pus stundas laikā, kāmēr datorā liku sludinājumu un meklēju viņa saimniekus viņš man apčurāja visu istabu stūrus(man 4 istabas). Pie sevis jau purpināju, labi ka man nav kobelis. Paņemu klēpī- šis man centās izdrāzt abas rokas, kājas un muguru- nolieku zemē, tad ķeras klāt Šērai- vienvārdu sakot seksuālais maniaks. Līdz beidzot atnāca
Shanele, par ko viņai liels paldies, un atpazina suni. Gājā meklēt saimnieku. Pieejot pie mājas, kur viņš itkā dzīvo, pa logu iekliedzas vīrietis: "Ļova beidzot!" Sīkais bija aizlaidies no meža, kāmērsaimnieki atputās sauļojoties un lasot skābenes(es iedomājos cik viņas veselīgas, lasot ceļa malā ). Viņš bija pārskrējis pāri lielajam ceļam(divas joslas katrā virzienā). Saimieki jau 2.5 stundas bija meklējuši, tikai pretējā virzienā
Secinājums-ja būtu kaklasikna ar telefona nummuru rd būtu saimieku dabūjusi rokās 5min laikaā, nevis 1.5 stundas un manas istabas stūri nobūtu nočurāti.
Un rekur mazais nebēdnis