Page 1 of 44

Agrita, Shera and Dharma

PostPosted: 14 Apr 2010, 17:02
by agrita
Saku uzreiz, ideju nošpikoju no Vube&Co, ceru, ka neapvainosies. Sapratu, ka mana un Šēras ikdiena ir raibu raibā. Mums daudz suņu draugu un tā ir nozīmīga manas dzīves daļa, tāpēc šeit turpmāk stāstīsim par mūsu gaitām un arī pagātni!

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 14 Apr 2010, 17:17
by agrita
Kā jau var noprast mani sauc Agrita, man ir 19 gadi, mācos vidusskolā. Bet ne jau par mani ir stāts. Kā nekā šis ir suņu forums.

Kad es piedzimu mūsu ģimenē jau dzīvoja suns- lauku krancītis vārdā Lācis. Vienu vasaru, viņu bija no laukiem pārvedusi mājā man vecākā māsa. Cik vien sevi atceros viņs bija ļoti greisridīgs uz mani, ne reizi vien, man tika sakosti pirksti. Jā, raksturs viņam bija negats, bet mīlēts viņš tika ļoti. Bija arī ienākuši ģimenē kaķi, pirmais Kosja- negants runcis, man mazai ieģērās ar nagiem kājās un karājās. Viņš tika atdots kaimiņiem uz laukiem. Otrā kaķene Mona Liza- māsa viņu nopirka tirgū par 50santīmiem un slēpa no mammas divas dienas. Kaķene jau jauka, bet splēsa visu ko vien ieraudzīja. Aizskari visi bija noplēsti-mamma cieta. Bet kad bijām tikko pabeiguši remontu viesisabā un no rīta pamostoties, tapetes bija skrandās- tas bija pēdējais piliens. Mona aizbrauca uz mūsu laukiem dzīvot. Iespējams tā ir bērnības trauma, bet vēl šodien saprotu- kaķi nav mans. Bet par Lāci, viņš nodzīvoja 16gadus, līdz viņu nācās iemidzināt. Viņš bija pilnībā akls, kurls, bez neviena zoba. Viņs pat baidījās iet ārā. Atceros mammas pārdzīvojumus, viņa raudāja mēnesi no vietas. Vēl gadu sauca Lāci ēst. Pēc Lāca bija mammas spriedums- Manā mājā suņu vairs nebūs, otreiz es to nepārcietīšu.

Šis ir Lācis
Image

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 14 Apr 2010, 17:49
by agrita
Ilgu laiku mūsu mājās suņu nebija. Bija kāmiji, papagaiļi, žurkas- bet ne suņi. Arī es īpaši negribēju, jā man patika papaijāt un tā, bet savu nē. Atceros, kā smējos par blondīnēm ar maziem suņiem, baidījos no stafiem, bulterjeriem.

Bet, tad pienāca liktenīgais 13.05.2007. Tā bija Mātes diena. Pie manas omas, bija atnācis ciemos viņas dēls. Kad viņš jau gāja projām, lejā pie loga viņs pasauca manu mammu, lai ārti nāk pie viņa. Es prasīju, kas noticis, viņa atbildēja:"Ilmārs atradis, mazu, "krutu" sunīti!" Mamma uznesa augšā mazo sunīti. Apmēram 1.5kg smagu, melnu ar stāvām auštelēm.Iemīlējos no pirmā acu uzmetiena. Visu dienu, tikam meklēti saimnieki, bet es mammai jau nemanāmi pajautāju:"Ja neatradīsim saimniekus, varēsim paturēt?" Uz ko viņa atbildēja apstiprinoši. Tika tālāk meklēti saimnieki, bet es klusībā pie sevis cerēju, ka neatradīsies. Tagad es saprotu, cik tas bija savtīgi, bet tā bija. Es ar māsu jau sākām internetā meklēt info par šķirni. Nu kā, ja mazs suns- tātad čivava, nav variantu. Skatamies, skatamies, bet nu kaut kas nav. Viņa ir citādāka. 21.00 vakarā zvans pie durvīm, es turu sunīti klēpī un aiz durvīm kalusos. Tur krievu valodā prasa:"Vai jūs neesat redzējuši melnu, mazu suņiti? " Un es saprotu- viss suņa man nebūs. Izrādās viņu sauc Margo un pieder mūsu kaimiņiem, un šķirne ir Krievu toi terjers. Viņai bija 9mēneši . Bet mēs brīnijāmies,kā mēs neesam ievērojuši, ka kaimiņiem ir suns. Izrādas- viņi viņu ārā vispār neved(tā tas ir vēl šodien). Suni aizved, bet es palieku raudot.

Pēc kāda laika mammai saku, ka vasarā strādāšu un pelnīšu sunim. Internetā meklēju sludinājumus aptuvenā cena 200ls. Pag, bet blakus tādi paši suņi un cena 400-500ls...āāā ar ciltsrakstiem. Da priekškam man cilstraksti pa 200ls, iztikšu bez, tie jau tikai, lai palielītos.

08.06.2007- diena pirms mana 9.klases izlaiduma. Vakarā māsa kaut ko slepeni runā ar mammu un pasaka man, ka aizbrauks nopirkt smaržas. Es saku, ka gribu līdzi, bet viņa strikti pasaka nē. Māsa aizbrauca. Mamma dīdās dīdās. Līdz mani pasauca un saka:"Sanita aizbrauca pirkt tev dāvanu!" Mani minējumi- fotoaparāts, dāvanu karte. Bet mamma saka: "Nē suni!" Es neticēju, līdz mamma pārliecināja, ka tas nopietni. Man sākās histērija. Es raudāju kā negudra un zvanīju māsai-brauc atpakaļ. Māsa atbrauca, es raudu, saku ka nezinu vai patiešām gribu, ka tā ir atbildība. Trīcēju pie visām miesām. līdz māsa pajautāja : "Tu gribi suni?" Es teicu nu jā, bet. Māsa pateica :"viss skairds, tu gribi un aizgāja." Tās bija mokošākās trīs stundas manā dzivē. Te es raudāju, te priecājos. Gaidīju mājās savu suņu puiku. Domāju vārdu. 24.00 atbrauca māsa un viņa rokās bija 500g smags melns kunkulītis. Man pat bija bail viņu paņemt rokās. Noklājām zemē viņa paladziņu un pirmais, ko viņš izdarīja bija- pačurāja uz tā. Man kā akmens no sirds nokrita, jo biju dzirdējusi, par nebeidzamajām kucēnu peļķēm. Pirmais šoks, bet tā taču ir meitene, es gribēju puiku. Māsa stāstīja, ka mazā meitenīte pati pie viņas atnāca un viņa pat neesot skatījusies viņas dzimumu. Otrais šoks- Kur aste? Māsa saka izaugs(aug vēl šo baltu dien, aste viņai kupēta). Re cik plašas man mums bija zināšanas par suņiem.

Pirmā nakts mazā pikst un neguļ, es neguļu- turi suni un domāju vārdu. Nezinu no kurienies galvā ienāk vārds Šēra un ģmene arī šo vārdu akceptē. Savā izlaidumā ganrīz aizmigu, un skrēju mājās cik vien ātri varēja- jo man tak ir suns.

Šēra- pirmā diena mājās.
Image
Image

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 14 Apr 2010, 19:05
by Linda
čau, agrita! ^^
Stāsts ļoti interesants. :pasmaržo: Pat mazliet paķiķināju par šo - Kur aste? Māsa saka izaugs. :hih:
Labprāt arī pie jums ar Šēruku iegriezīšos! :smarzas:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 14 Apr 2010, 19:17
by obrija
Baigi smukā lellīte :esmilu: un mammīte kā puķīte :davinuziedus:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 14 Apr 2010, 19:23
by agrita
ps. turpinājums sekos.....

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 16:22
by agrita
Pirmie mēneši bija traki. Katru dienu, kas jauns. Kad sākām iet ārā, pareizāk sakot Šēra sāka mani vest ārā, iešana pie pavadas bija murgs. Es sprintā skrēju viņai pakaļ. Iegādājāmies flexi un sprints kļuka lēnāks. Pirmie satiktie suņi- visi lielie, un ziniet, ne mazāko baiļu pazīmju. Tā vēl līdz šodienai. Mums visi suņi draugi. Kad bija kāds pus gads Šēra iepazinās ar Briseles grifona puiku Bono- savu pirmo mīlestību. Viņš viņai iemācīja staigāt bez pavadas. Visi kaimiņi apbrīnoja kā var būt tāda draudzība starp suņiem. Ārā viens otru ieraugot viņi skrēja viens otram pretī un apskāvās kā cilvēki. Pienāca Šēras pirmā meklēšanās. Tā kā man nekādas pieredzes ar kucītēm, es to pat nepamanīju. Vēl tagad saku paldies Dievam, ka viņa ar Bono līdz galam neuzspēja neko izdarīt. Bet tad diemžēl, saimniecei nācās pārcelties, līdz ar to arī Bono. Atvadas bija grūtas, man šķiet viņi saprata, un vēl ilgi Šēra pagalmā meklēja viņu :asaras:
Marta beigās bijām ciemos pie Bono uz dzimšanas dienu, pēc gada neredzēšanās. Un ticiet vai nē- viņi pazina viens otru un atkal spēlējās kā ne ar vienu!
Pirms 2 gadiem!
Image
Un pirms mēneša!
Image

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 18:52
by Andrushka
AgritaTev talants uz rakstīšanu! :jaa:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 19:31
by agrita
Laiks gāja, bet Šēra tik auga un auga, vēljoprojām auga. Biju lasījusi, ka toji ir līdz 3kg. Bet kāpēc tad manai Šērai 10 mēnešos ir gandrīz 4kg? Nu tad sākās mani meklējumi internetā. Vispirms jau draugos domubiedros, tur visi raksta par mini tojiem, parastajiem. Pat es savā vēl nesuņinieka galvā sapratu, ka kaut kas nav. Standartā, ko biju atradusi bija vienkārši Krievu toi terjers (tolaik vēl klāt bija arī terjers). Tad uzdūros forumam www.dogs.lv/board- tad tik bija. Salasījos tādu informāciju, ka mati bija stāvu gaisā :kompisbietee: :shokets: . Nelegālie pārotāji, klubi, ciltsraksti, bezšķirnes suņi, slimības, pareiza barošana, standarti u.t.t. Bija sajūta, ka visu, ko līdz šim biju darījusi bija nepareizi. Un pats galvenais- izrādas, tā kā mana Šēra bez c/r, viņa ir bezšķirnes suns. Bijām kārtējie nezinīši, kuri iekrita uz cenu starpībām un pa 180 ls nopirkām audzētāju goda vārdu. Nu man bija skaidrs, kāpēc Šēra nepārstāja augt un nelīdzinājās citiem saviem "šķirnes" brāļiem un māsām.

Sākumā forumā ielūkojos reti, bet tas bija tikai līdz brīdim, kad iegāju Bulterjeru sadaļā un ieraudzīju Dakotu gaidām mazuļus. Es vienmēr, kā jau lielākā daļa cilvēku, uz bulterjeriem skatījos ar skepsi, man pat viņi nepatika. Bet intereses pēc ik pa laikam ielūkojos, kā iet Dakotai. Un tā arvien biežāk un biežāk. Līdz 2009.gada 7.martā mazuļi bija klāt. Un viss- es ieraudzīju un iemīlēju. Sekoju līdzi kucēnu gaitām un jutu līdzi.

Pienāca pavasara Skonto izstāde un es tā kautrīgi uzprasījos PandaBear, vai drīkst atnākt un iepazīties ar bullīti dzīvajā. Viņa piekriti. Izstādē es kautrīgi piegāju klāt, un pretī bija neticami atsaucīga sieviete, kura uzreiz Meski iepazīstināja ar mani. Un tad es pirmo reizi paglaudīju bulterjeru- paldies Sanitai. Sākās mans ceļš pavisam citā virzienā!

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 19:36
by Maija_Dakota
:sirsninas2: :pukudupsis:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 20:00
by obrija
kāpēc Šēra nepārstāja augt un nelīdzinājās citiem saviem "šķirnes" brāļiem un māsām.
Es gan pēc bildēm redzu riktīgu toiterjeru. Pazīstu cilvēkus, kuriem ir divi toiterjeri, abi ar LKF papīriem, viens sver 5 kg, otrs 1,8 kg, viens ir kopija tavējais un otrs maziņš tieviņš, kā tāds spicka :nadzinji: Toiterjeri ir dažādi, kādreiz tikai angļu toji bija, pēc tam parādījās tie krievu spickas :medas:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 20:14
by agrita
obrija wrote:kāpēc Šēra nepārstāja augt un nelīdzinājās citiem saviem "šķirnes" brāļiem un māsām.
Es gan pēc bildēm redzu riktīgu toiterjeru. Pazīstu cilvēkus, kuriem ir divi toiterjeri, abi ar LKF papīriem, viens sver 5 kg, otrs 1,8 kg, viens ir kopija tavējais un otrs maziņš tieviņš, kā tāds spicka :nadzinji: Toiterjeri ir dažādi, kādreiz tikai angļu toji bija, pēc tam parādījās tie krievu spickas :medas:


nekomentēšu, es savā blogā izsaku savu viedokli. Pareizs vai nepareizs, tā jau cita lieta!

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 15 Apr 2010, 20:17
by obrija
Es jau arī uz komentāriem neuzprasos, tikai izteicu savu pieredzi :pastaiga:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 16:01
by agrita
Pirms pusotra gada Šēra satika savu jauno pastaigu kompāniju- divus brāļus Džekus rasselus- Ronu un Sjomu un zeltaino retrīveru Duglasu. Kā apkārtējie smejas- Imantas mafija. Katru vakaru viņi visi četri kopā, tik dažādi raksturos, bet viens par visiem un visi par vienu. Duglass vadonis- sīkajiem vienmēr pa priekšu. Brāļu rasseli kašķa meklētāji un pa vidu Šēra- visus saliek pa plauktiņiem. Kopā staigājam vēl tagad. Jā, kāda no mums nav, garāmgājēji uzreiz prasa:"Kāpēc neesat pilnā sastāvā?"

Te mūsu banda(brūnā erdeļu meitene, mana kaimiņiene)
Image

Bet vienmēr paliek prātā bulterjeri. Pēc pirmās tikšanās ar Sanitu(PandaBear), gribējas vēl un vēl un vēl. Tad notika Meška nelaime ar austiņu, un tā kā klīnika bija blakus manai mājai, gāju puisi atbalstīt. Līdzi bija paņemti arī Panda un Robijs- trīs reizes vairāk bullīšu nekā biju cerējusi. Patikšana pret šo šķirnu pārauga sajūsmā. Arī nākamājā izstādē biju klāt. Protams, neizlaižo nevienu jauno ziņu forumā- man tak jāzin kas notiek ar jaukumiem. Arī man ģimene nu jau zināja par visiem jaunumiem bullīšu dzīvē. Māsai interesē, mamma ar skepsi:"Nepatīk man tie suņi!"

Sākās "Mans draugs bulterjers" organizēšana. Es tak nepalikši malā, pieteicos palīgos. Un pienākumu man iedalīja ideālu- Panda bija mans uz visu vakaru. Sajutos kā viena no bullīšu saimniecēm. Iepazinos ar daudziem forumiešiem, un atnākot mājās sapratu- tā ir diagnoze, man reiz būs pašai savs! Arī otrajā izstādē Riga plazā biju klāt. Paldies Sanitai par uzticēšanos!

Image
Image

Patiesība tikai nesen iepazinos ar Maiju(forumā zināmu kā Maija_Dakota), nu tad viņa mani arī izglīto bullīšu jomā, ja vēlos padomu, man ir pie kā viņu lūgt Paldies par to Maijai. Radinu Šēru ar viņas meitenēm, lai pierod :flirts: Un ziniet sanāk, Šērai nav nekādu lielu pretenziju. Pagaidām mēs iztiekam ar dradzēšanos :)
Bildē Šēra un Rabis
Image
Image
Iespējams viens no manas dzīvēs grūtākajiem lēmumie bija noturēties kārdinājumam nepaņemt vienu no Dakotas pēcnācējiem. Sirds tik ļoti vēlējās, bet prāts uzvarēja. Bet, kad varēšu atļauties otru suni- man nebūs jādomā par šķirni, tas jau ir nolemts.

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 16:51
by ewita
Foršā diagnoze!!
P.s. Laikam atpazinu vienā bildē Berimoru :nadzinji:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 16:57
by agrita
ahha, bučmīlis arī te :)

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 17:03
by Linda
Tavs un Demix blogs ir vienīgais ko esmu izlasījusi no sākuma līdz beigam. :tikainesaki:
Gaidu vēl kādu izklāstu par Tavām un Šēras gaitām. :estevisamilosu:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 17:20
by agrita
Linda, prieks, ka kādam patīk, ko rakstu :)

Nākamreiz būsi Rīgā noteikti jāsatiekas- iepzīstināšu ar Šēru! :kucens:

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 17:22
by maksis
agrita
Tiešām jauki un interesanti uzrakstīts. Un, kas nav mazsvarīgi - ar sirsnību. :)

Re: Agrita and Šēra and...

PostPosted: 16 Apr 2010, 17:30
by Linda
agrita wrote:Linda, prieks, ka kādam patīk, ko rakstu :)

Nākamreiz būsi Rīgā noteikti jāsatiekas- iepzīstināšu ar Šēru! :kucens:


Turu pie vārda! :jiihaa: