Vai kāds sen gaidīts ģimenes pieaugums! Apsveicu! Nu pilnīgi vai jāuzprasās kādreiz uz ņurcīšanu!!!!! Ceru, ka arī man kādreiz būs bulciņa.....tik vīram jāiestāsta, ka viņi ir feini, tādi paši kā Amstaffi

Uz ņurcīšanu nav jāuzprasās, tā pat būs tikai vēlama

agrita wrote:Uz ņurcīšanu nav jāuzprasās, tā pat būs tikai vēlama

Reizēm sapņi piepildās neīstajā laikā. Šobrīd suņu maksimums manās mājās izrādījās 2. Diemžēl....

agrita wrote:Reizēm sapņi piepildās neīstajā laikā. Šobrīd suņu maksimums manās mājās izrādījās 2. Diemžēl....

Kas noticies?

Dafne aizbrauca pie brāļiem un māsām.

Copy no fb. Es nevarēju riskēt ar Šēras veselību, kuras tā jau nav un kura šīs dienas sēdēja vieistabas divāna stūrī elsodama un nekāpa lejā no dīvana . Un Dharma diemžēl bija tā, kas šajā trijotnē ieviesa pilnīgu haosu. Risinājumu gan jau varēja atrast, bet vai es gribu būt suņiem par "uzraugu", kas viņus nepārtraukti šķir - nē. Lēmumu pieņemt bija ļoti grūti. Bet bulterjers man būs, bet ne šobrīd.

Ļoti žēl, ka viss tā izvērtās. Bet acīmredzami vienkārši nebija lemts, gan pienāks tā diena, kad tiksi pie sava bullīša un ne tikai pie viena vien.

es,laikam, izklausiishos mazliet brutaala, bet viss notiek, taa kaa tam ir jaanotiek. Dafnei, shajaa gadiijumaa, paredzeets cits saimnieks un ja vinjai buus lemts nonaakt pie Tevis, tad arii nonaaks. You never know.
tas vienkaarshi atsauc atminjaa,ka arii es gribeeju veel vienu suni un beigaas nekas nesanaaca, bet kuceens tika pie fantastiskiem saimniekiem un man tikai atlika priecaaties par vinjiem.
Galvu augshaa!

tad tomēr meitenes nesadzīvoja.... Būs, būs tev bulciņš, značit vēl nebija īstais laiks, varu iedomāties cik smags tev bija šis lēmums, laikam jau nekādi nevarēja attiecības noregulēt?

Būtu iespejams, turot suņos pa dažādām istabām. Bet vai tas ir modelis, kā es vēlos dzīvi manās mājās un attiecībās starp dzīvniekiem - nē.
Bet arī šis modelis, nedarbojās. Jo tad Dharma ir tā, kas ceļ protestu kaucot, kam pēc tam piebalso Sera. Jo viņa ir pieradušas būt visā dzīvoklī, nevis tikt nodalītas. Un arī kucēnam ir diskomforts, jo viņa dzird, kā kauc abas melnās un piebalso.

Agrita, tici, būt Tev tavs suņuks
Man arī bija ilgi jāgaida. Kopš sevi atceros, vienmēr esmu gaidījusi. Vienmēr. Un tā vienmēr arī sagaidījusi. Gan savu pirmo sunīti, otro un tagad jau 3šo.

agrita, man likās, ka varbūt nav ko rakstīt, bēdīgi, protams, bet Šēras veselība tomēr ir tāda kāda ir. Bet par Dharmu - man liekas, Tev šo laiku, kamēr vēl dzīvo bez savas bulka,s jāvelta Dharmas palikšanai "zem tupeles", citādi nākamā reize būs vēl trakāka kā šī. Piemērs, cik grūti ir tikt galā ar maza izmēra nejaucēnu, ja tas būtu kaut kas lielāks, man gandrīz liekas, ka Tu galā tiktu labāk . Tev ir jākļūst par galveno "kuci" mājā tādā mērā, lai tas, ka Tu atnes mājā kucēnu un pasaki, ka viņš te tagad dzīvos, tiktu pieņemts varbūt bez sajūsmas, bet tomēr ar respektu pret Tavu lēmumu. Ar Šēru un Dharmu tak bija normāli, man jau liekas, ka provocētājs uz naidu šajā reizē ir Dharma, Šēra tikai piebalso, ja būtu viena, gan ar laiku pieņemtu, tāpat kā pieņēma Dharmu. Nu turies, ir jāpārdzīvo, lai cik tas nebūtu sāpīgi .

Ar Dharmu ir tā. Mani ne līdz galam, bet tomēr viņa respektē. Bet ir bet - viņa ir mammas suns. Es viņai neļauju, aizliedzu, nolieku pie vietas - viņa aiziet pie mammas, kura viņai atļauj praktiski visu. Arī ārā viņu atlaist varu tikai es, citiem viņa fleksī iet.

Šobrīd tā samērībā, kā mājās esmu es un kā mamma ir 20% pert 80%. Un pa to lielāko laiku, suņi arī tiek izlaisti...Man atliek pa vakariem atnākt un salikt pa vietām, ko nākamā dienā atkal palaiž pašplūsmā. Manā klātbūtnē Dharma pat gultā nekāpj, kā atnāku mājās tā šī fiksi izlec. Ar mammu ir pavisam cita lieta

Ilgi nav rakstīts.

Dafne ir atradusi savus īsto saimnieku, par ko man liels prieks.
Un šobrīd saprotu, ka rīkojos 100% pareizi. Jo, ja viņu nebūt aizbraukusi atpakaļ tad, tad šobrīd tas notiktu 100%. Un tas būtu daudz grūtāk visiem. Šobrīd situācija man ģimenē diezgan smaga mammas veselības stāvokļa dēļ, kur turpmāko gadu nedrīkst būt ne stresa un galvenais nekādas fiziskas piepūles, viņa nedrīkst celt pat Šēru, nerunājot kas būtu ja pa māju bizotu mazs buldozers. Vēļ priekšā slimnīcas utt. un man pat ir grūtības samenedžēt laiku ar mellajām ,nerunājot par finansiālo pusi, kas ir pamatīgi iedragāta...

Viss notiek, kā tam jānotiek.

Agrita, zini, reizēm katram dzīvē pienāk brīdis, kad uzpuris par kaut ko ir jānes.
Un Tu zini, Tavā dzīvē noteikti pienāks arī tāds laiks, kad varēsi paņemt to, ko tik ilgi esi lolojusi un kārojusi, es Tev saku, tā noteikti būs! Tu esi malacis, ka spēj arī šādā grūtā situācijā pieņemt pareizu lēmumu un ticu, ka tas Tev noteikti atmaksāsies!
Gaidi, pienāks arī Tavs zelta celiņš.

Lēnām jūkam prātā!!!

Dharma nu jau kādu mēnesi, vienalga cik ilgi staigā ārā, ienāk mājās un nokārtojas pa lielam. Tas ir murgs, sajūta tāda, ka viņa sagaida, ka izies ārā tur paciešaš, ienāk un pietaisa. Cenšos iet ārā vēlāk, lai šī tomēr ārā dara, bet nē, vienalga pietaisa.

Ko lai dara? Sunim pusotrs gads, šī joprojām dara mājās, es nesaprotu, no kurienes viņai tas viss tek ārā un birst ārā. Kur tik mazā sunī tik daudz salien!

Variantu par būri nepiedāvāt, jo mājās kāds vienmēr ir un neliks šie suni būrī! Viņa par nepietaisa, kad neesam mājaš, bet kad esam tiešī otrādāk.

Varbūt apvainojusies par kaut ko?

Kādas viņām ar Šēru attiecības, kura ir galvenā? Nevar būt, ka visu laiku Šēra bija, bet tagad Dharmai liekas, ka to tā kā varētu mainīt un viņa "iezīmē" teritoriju? Vai otrs - tomēr kaut kas ar veselību, slēpts, nevis atklāts. Analīzes moš uztaisi. Bet patiesībā nezinu, spriedelēju tik, grūti saprast, kas tādā miniatūrā galviņā darās .

Sen nav rakstīts. Šodien bijām kārtīga mežpastaigā. Šēra iet negribīgi. Tie, kas satiek viņu pēc ilga laika, saka ka galīgi izmainījusies, ausis pieži pieglaustas un pati šķība. To es arī no malas manu, kas suns galīgi izmainījies...

Meitenes šodien


Pat bildē var redzēt, kā sašķiebusies viņa



Dharma iet pa gaisu kā parasti, vesela kā rutks

Šodien iekāpjam veterānos Šērai 8 gadi