Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 12:14

Uzvara cīņā ar resursu sargāšanu. :dejosuns:

Pirmo reizi problēma ar to, ka Mio sargāja savu ēdienu no kaķa, uzradās kaut kad Mio kucēna vecumā, bet toreiz viss kaut kā viegli atrisinājās ar to, ka Mio kādu laiku baroju būrī un viņa nomierinājās. Pēc tam īpaši negadījās situācijas, ka Mio baigi varētu savu ēdienu sargāt, bet viņai ļoti nepatika, ja viņa ir klēpī cilvekam un klāt pienāk cits suns, momentā bija uzrūciens. Šo "atrisinājām" vienkārši izvairoties no tādam situācijām un dzīvojām laimīgi.

Bet pēc Rumānijas ceļojuma bija pāris ļoti nepatīkamas situācijas, kurās Mio uzbruka citiem suņiem un es ar steigu sāku meklēt risinājumus. Neviena no situācijām nebija ar nelāgām sekām, līdz kautiņam ne reizi nenonāca, jo notika treniņos un saimnieki momentā adekvāti reaģēja, bet man bija šausmīgi bail, ka kādreiz tāda situācija var būt brīdī, kad suņi nav tik striktā saimnieku kontrolē, un man arī absolūti nav pieņemami dzīvot ar agresīvu suni. Sākotnēji biju pārliecināta, ka Mio tiešām ir parādījusies agresija pret citiem suņiem, par katru mazāko uzrūcienu stingri lamāju Mio un ar vēderu gaisā piespiedu pie zemes, kamēr nomierinās (tā saucamais alpha roll), bet divu nedēļu laikā man bija skaidrs, ka šī taktika nevis palīdz risināt problēmu, bet gan visu padara vēl krietni sliktāku un reāli Mio tikai arvien vairāk izrāda agresiju pret citiem suņiem. Ne jau pret katru suni, kas pienāk klāt, bet vispār arvien biežāk. Sāku konsultēties ar vēl citiem zinošiem cilvēkiem, sīki aprakstīju situācijas un ko esmu līdz šim darījusi, un man uzreiz norādīja, ka tā nav nekāda agresija, bet gan resursu sargāšana (no citiem suņiem, ne cilvēkiem), un apstiprināja manas aizdomas, ka alpha roll ļoti strauji visu šo padara arvien sliktāku.

Izlasīju, ko par resursu (manta, ēdiens, saimnieks) sargāšanu saka speciālisti un uzreiz arī sapratu, kāpēc Mio sodīšana par šīm situācijām nepalīdz. Suns savus resursus sargā būtībā tikai tad, ja viņam ir bail, ka jebkurš cits suns var tos atņemt, attiecīgi ir nepieciešams tos aizsargāt pirms tas otrs ir paspējis rīkoties, iebiedēt to otru suni un piespiest atkāpties. Un tieši tā tas darbojās arī Mio gadījumā - tikko viņas ēdienam/mantai/cilvēkam pietuvojas cits suns, viņai ir bail, ka šis suns ir atnācis atņemt Mio piederošos resursus un viss ir slikti un viņa jūtas apdraudēta, un attiecīgi ir arī skaidrs, kāpēc suņa sodīšana visu padarīja sliktāku: Mio izveidojās asociācija "Cits suns pietuvojās manām lietām -> saimniece mani sodīja", tātad jebkura cita suņa pietuvošanās ir slikta, un viņai tas uzreiz jānovērš. Man par laimi es šo situāciju noķēru visai agri un samērā laicīgi uzzināju, kas ir reālā problēma, un atradu arī ieteikumus, kā labāk rīkoties. Principā saimnieka uzdevums šinī situācijā ir radīt super pozitīvas asociācijas ar situāciju, kad cits suns pietuvojas Mio un viņas resursiem, tāpēc es sāku šo speciāli trenēt. Pirms katras pastaigas paņēmu Mio rokās, piegāju pie otra suņa, devu vispirms kārumu otram sunim un tad momentā Mio (pie nosacījuma, ka viņa nerūc, protams). Ja Mio man rokās rūca, griezu muguru otram sunim, gaidīju, kamēr Mio nomierinās, tad devu kārumu un atkal pagriezos pret otru suni un atkārtoju sākotnējo vingrinājumu. Un, protams, visu laiku slavēju Mio par to, cik superīgi viņa uzvedas, neko nesargājot. Drusku vēlāk sāku abiem suņiem parādīt bumbiņu un atkal slavēju un baroju Mio par nerūkšanu. Un viss šis (it kā) dīvainais pasākums nostrādaja vienkārši fantastiski! Pastaigās pirmos rezultātus es sāku redzēt jau pēc nedēļas vai divām - ja abi suņi pieskrien pie manis un kārumiem, Mio mierīgi sēž un neko nesaka par to, ka otrs suns arī pretendē uz kārumiem, jo viņai ir radusies pārliecība, ka viņa savu kārumu dabūs jebkurā gadījumā un otra suņa klātbūtne to neapdraud. Savukārt pagājušajā nedēļā treniņā man radās iespēja pārbaudīt to, ka šī pozitīvā asociācija Mio ir izveidojusies un nostiprinājusies attiecībā uz plašu situāciju loku: treniņā bija situācija, ka Mio sēž un viņai blakus ir bumba, tai klāt pieskrēja svešs suns; Mio tā kā saspringa, bet otru suni prom dzīt nemēģināja un nebija pat brīdinošā rūciena. :jiihaa: Man savukārt papildus izdevība noslavēt Mio beigtu par tik fantastisku progresu.

Joprojām gan neesmu 100% pārliecināta, ka Mio ir pilnībā izveidojusi šo pozitīvo asociāciju, attiecīgi turpinu ar to strādāt, bet esmu redzējusi reālus rezultātus un man vairs nav katrā citu suņu satikšanas reizē jāsirmo par to, vai tik mans suns neizdomās uzbrukt. Tā ka tādi pīrādziņi par pozitīvām apmācības metodem un problēmas cēloņa izprašanu.
Last edited by Spigana on 06 Dec 2017, 21:58, edited 1 time in total.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1167
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 06 Dec 2017, 12:52

Paldies par detalizēto izklāstu. Lielākoties netos ir - bija problēma, atrisinājām, bet ne smalki aprakstīts - KĀ. Tencinu, ticu, ka kādam tas noderēs ja ne tiešā veidā, tad kā norāde uz atrisinājumu.
Šitā drīkst par visu, ko darāt :kanepe:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2484
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 12:58

Man dažkārt bail par šādām situācijām rakstīt, jo ko tad, ja kāds šo uzskatīs par gatavu recepti, ko piemērot visiem suņiem? Bet laikam jau tomēr jāraksta biežāk; ja citi internetos nebūtu daudz runājuši par resursu sargāšanu, es jau arī līdz šādai metodei netiktu... Katrā ziņā šis nav tāds risinājums, ko es intuitīvi iedomātos darīt ar savu pirmo suni.
Toties tagad es zinu, ka šo pašu metodi noteikti izmantošu jaunajam kucēnam, lai pozitīvās asociācijas veidojas uzreiz, pirms vispār ir iespēja šādai problēmai parādīties. Plus, atšķirībā no Mio kucēnības, noteikti nepieļaušu situācijas, kad vairākiem suņiem vienlaikus barojot kārumus kāds var izraut kārumu, kas paredzēts citam sunim (radniecīgo raselu kompānijā tur sanāk tāda ļoti neveselīga prakse, ka dažkārt kārumu dabū tas, kurš ātrāk noķēra vai pagrāba un Mio jau kucēna vecumā bija pārak labi audzināta, lai ķertu un grābtu no rokas).
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1167
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby madja » 06 Dec 2017, 16:51

šis tiešām ļoti interesanti;
patiesībā,es nezinu, cik Bertā ir šādas tieksmes,jo, well,mēs pārāk maz vispār kautkur ejam un citus satiekam.
pie B ēdiena neviens nevar tikt, jo viņa ir tik maz un ātri rijas,ka paēd pirmā. ja būrī grauž kaulu,tad var uzrūkt vīram,kas nāk viņu kacināt, bet par to mēs nepedagoģiski uzjautrinamies.
vēl viņa rūc uz kaķi,ja tas nāk klāt,kad Berta guļ, vienalga, kur. sanāk,ka tiek sargāta miega pele,laikam.....
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1736
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 17:26

madja, man galīgi nav ne jausmas, kā 100% pateikt vai suns tanī brīdī kaut ko sargā vai nē, man vienkārši sanāca tā, ka visas pazīmes bija ļoti uzskatāmas un konsultējoties ar zinošākiem cilvēkiem, man to visu pateica. Un patiesībā es domāju, ka par Mio arī to lāga nebūtu uzzinājusi, ja vien nesāktu ar viņu ceļot un tīrās nejaušības dēļ treniņā.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1167
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Dec 2017, 14:02

Vakar braucām ziemu medīt uz Igauniju un, lai arī drusku slapjā un applūdušā veidā, ziemu dabūjām. Šoreiz pastaigai bijām noskatījuši Kütioru dabas taku Igaunijas dienvidos - it kā taka nav gara (tikai ~10 km), bet tā ir krietni pauguraināka nekā jebkas, ko var dabūt Latvijā, nodēvējām šo par treniņu mūsu sapņu braucienam uz kalniem un viss forši. :) http://loodusegakoos.ee/where-to-go/nature-reserves/haanja-nature-park/kutioru-hiking-trail-9-dot-6-km

Taka patiešām skaista, var izbaudīt gan neskartus dabas skatus, gan pasoļot garām mini ciemtiņam ar senatnes dvašu. Tiesa gan, slapjā laikā vai ziemā bez sniega, kad viss sasalis, taka īsti nebūtu pieejama, jo pāris vietās kāpumi bija ļoti stāvi un arī ar visu sniegu, kas bremzē slīdēšanu, diezgan dabūjām pacīnīties, lai uzrāptos augšā. Krietni vāji igauņiem ir veicies ar takas apzīmējumiem - tie nav krāsu kodēti, ir tikai koka norādes uz koka mietiņiem, kurus pa gabalu redzēt nevar, un pilnai laimei tie arī nav salikti visās vietās, kur sadalās ceļš, tad nu diezgan daudz laika pavadījām pētot karti un mēģinot saprast, kurš ir īstais ceļš. Sākotnēji arī nebijām sapratuši, ka tur ir divas takas - mūsu izvēlētā garākā taka un mini dabas taka. Daļēji šīs takas pārklājas un mēs to nezinot sākumā aizgājām pa īsāko taku, kas rezultējās ar to, ka dabūjām vienu lieku lielo kāpienu - nokāpām pusceļu pa lielo nogāzi, iznācām no meža un secinājam, ka taka mūs ir atvedusi atpakaļ uz vietu, kur jau bijām.

Mio gan par šo maldīšanos bija sajūsmā, jo stāvas nogāzes ir viņas mīļākā skriešanas vieta. Kamēr mēs lēnītēm tusnījām augšā pa stāvo kāpumu, Mio sevi izklaidēja pati - pilnā tempā dragāja augšā līdz virsotnei, tad griezās atpakaļ un ar palēcieniem burtiski lidoja lejā, pie kam nav tā, ka viņa nevarētu vienkārši noskriet lejā pa nogāzi, viņa šos lidojumus taisa speciāli un lejupceļā speciāli atsperas tā, lai lidotu uz priekšu. Ja kāds pēc tam mēģinātu pētīt nogāzē atstātās pēdas, varētu secinat, ka ik pa pāris metriem uz ceļa ir teleportējušies četri rūķīši. :kanepe:

Patiesībā gan Igaunijas likumi nosaka, ka suņiem (ja vien tie nav medību suņi) ir jāatrodas pie pavadas, bet tā kā slēpošanas bāze bija labi pārredzama un apkārt absolūti neviena nebija, mežā un pa laukiem mēs ļāvām Mio brīvi skriet un pie pavadas Mio atradās takas otrajā pusē, kad sanāk iet gar cilvēku mājām un pa ceļu. Interesanti, ka, atšķirībā no Latvijas, Igaunijā neviens nemēģina ierobežot dabas takas baudītājus pie savām mājām - divas reizes mums, sekojot takas norādēm, nācās iziet caur māju pagalmam, un nekur neredzējām zīmes par privātīpašumu un aizliegumiem staigāt; Latvijā gan ir nācies šādus brīnumus sastapt.

Un loģiski, ka neiztikām arī bez mini piedzīvojuma. Nonākot līdz vietai, kur taka met loku pati ap sevi, sākām dzirdēt rejošu gaudošanu, bija skaidrs, ka kaut kur ne baigi tālu ir liels suns, kurš šobrīd absolūti nejūtas apmierināts ar dzīvi. Cerībā, ka suns ir piesiets vai vismaz aiz sētas, piesardzīgi devāmies tālāk līdz beidzot mežā krietni augstāk nogāzē ieraudzīju lielu, melnu lāci no suņa, kurš joprojām nevarēja izlemt, vai viņš ir gaudojošs vilks vai dusmīgs, rejošs suns. Kamēr stāvēju un skatījos uz to suni, mēģinot saredzēt, vai viņš kaut kā nebūt ir ierobežots, suns piepeši milzīgiem lēcieniem metās lejā pa nogāzes ceļu mūsu virzienā, bet ceļš tur līkumots un apmēram pusē es suni pazaudēju no redzes loka, tanī brīdī arī beidzās baisi gaudojošā riešana. Kādu brīdi vēl stāvējām uz vietas, jo man nebija nekādas vēlmes tam milzenim uzgriezt muguru un radīt iespaidu, ka te ir trīs trusīši, kas bēg prom, bet mums tomēr paveicās - brīdī, kad suns mūs pazaudēja no redzesloka, acīmredzot zuda arī interese par mums, un milzenis tā arī vairs neparādījās uz ceļa, savukārt mēs veikli notināmies un nolēmām šo takas daļu izlaist.

Ziema - gadalaiks, kad es atklāju, ka Mio nav balta. :D
Image

Image

Šī bija dikti mīlīga mini mājiņa (pieņemu, ka pirtiņa vai tamlīdzīgi)
Image

Image

Image

Pirms Mio tika pie lidošanas viņa atklāja kādu piemirstu patiesību - ziemā slīd.
Image

Aptuvens ieskats pirmajā kāpumā - mūsu mašīna stāv augšā pie zaļās mājas, cauri mežam mēs nācām līdz dzeltenajam vagoniņam un tad pa stavu nogāzi augšā uz vietu, no kuras bildēju.
Image

Image

Image

Image

Šai bildei vērtība ne kā bildei, bet stāstam - gribeju Mio glīti nobildēt uz apsūnojušā akmens, biju tikko nosēdinājusi un vēl neatradusi labāko rakursu, kad kaut kur tuvumā sāka riet suņi. Bet Mio no komandas nenorāvās un turpināja sēdēt par spīti tam, ka nu dikti ausījās par apkārt notiekošo. :meitenedejo:
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1167
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 11 Dec 2017, 14:13

Spigana wrote: Ja kāds pēc tam mēģinātu pētīt nogāzē atstātās pēdas, varētu secinat, ka ik pa pāris metriem uz ceļa ir teleportējušies četri rūķīši.

:kanepe: labi sasmējos
Par slīdēšanu - vai Mio izmanto to, ka slīd un slidinās/šļūc?
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2484
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Dec 2017, 14:17

Pagājušajā ziemā Mio labprat slidinājās uz aizsalušām peļķēm, tagad gan to vēl neesmu novērojusi, bet nav vēl arī tāds ledus bijis. Paslīdēšanu pieblietētā sniegā viņa neizmantoja nekā un lielākoties izskatījās, ka arī nemanīja. :D
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1167
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Previous

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: Google [Bot], Majestic-12 [Bot] and 3 guests