Jaunas sacensības, ļoti daudz jaunas pieredzesVakar bijām agility sacensībās Paņevežā; mājās, kā vienmēr, atvedām pieredzi, nevis medaļas.
Bet patiesībā man šoreiz ir mega daudz lietu, par ko priecāties. Vispirms jau par to, ka Mio bija superīgi pieslēgusies man un trasēs sevi izlika uz visiem 100%, pat izdarīja tādas lietas, ko es nezināju, ka viņa sacensību atmosfērā var. Izsūtījās uz teneļiem, smuki skrēja zonas un slalomu, pacietīgi gaidīja mūsu startu mēreni nepatīkamā koridorā un ne reizi neieklemmējās.
Ar Spīganu bija sliktāk. Kad pēc Open trases aizgāju parunāties ar Karīnu (mūsu paklausības trenere), viņa man jautā: "Tev kauns Mio priekšā nemaz nav?" Un man godīgi jāatzīst, ka ir.
Jau atkal šausmīgi novēlotas un neskaidras komandas, nu loģiski, ka Mio nesaprot, ko es no viņas gribu. Pirms prom braukšanas Karīna vēl stingri piekodināja, lai es beidzot sāku laicīgāk Mio teikt, ko no viņas gribu, un vispār vairāk uzticēties sunim, jo viņa Open trasē izcili parāīja to, ka var krietni vairāk, nekā es no viņas gaidu, un, ja es skrienu ar lielāku pārliecību, nesākot dricelēties nezkur, arī Mio var mierīgi un skaisti skriet. Un trakākais, ka tas reāli nostrādāja. A2 otrā trase bija pilnīgi vājprātīga, A3 trases reti ir ar šādiem izgājieniem, kā šī, ko mēs skrējām. Diemžēl video tieši no šīs trases man nav, nāksies ticēt uz vārda, bet īsumā - Mio piepeši absolūti perfekti iesūtījās slalomā, kamēr es vēl esmu buma otrā pusē (bija jāskrien taisns garais tunelis zem buma un pēc tam otrā pusē uzreiz slaloms, ar ātru suni hendleris fiziski nevar paspēt apskriet bumu un būt pie slaloma ieejas).
Tur borderi nespēja to vietu izskriet, bet mana trakā raķete, kas it kā nekur neizsūtoties, piepeši šo izdara perfekti; suns, kas treniņos šo lielākoties nav spējis. Pie kam, trasē šāda tipa vietas bija divas; otrā bija tunelis zem kalna, otrā pusē šūpoles un tiesnesis speciāli salicis barjeras tā, lai hendleris nevarētu laikā aizskriet līdz šūpolēm un ātrie suņi būtu jāizsūta. Un arī to Mio izdarīja perfekti. Kāpēc? A vienkārši tāpēc, ka es skrēju zinot, ka mums šoreiz nav citas izejas - ja Mio pati neskries, es tur neko saglābt nevarēšu. Sakoncentrējos, visu laicīgi parādīju un pateicu, skatījos uz šķērsli, nevis Mio un viss aizgāja. Bet, protams, Mērfijs nesnauž - tieši tad, kad viss gāja uz to, ka mēs tūlīt būsim tīri noskrējušas sarežģītāko trasi mūsu sacensību karjerā, bet nē, man vajadzēja ņemt un nodiskoties uz pavisam prastu barjeru.
Un pēc šīm sacensībām, saliekot kopā to, ko redzēju trasēs, un patinot atpakaļ to, kā Mio mācās un pilda trikus, paklausoties citu sportistu komentāros par to, kāpēc Mio Open trasē nepārleca barjeru, beidzot esmu nonākusi pie secinājuma, kas man bija jāizdara jau sen: man ir suns, kas reaģē uz katru manu mazāko kustību un norādi. Viņa nolasa jebkuru manu mazāko rokas kustību, brīžam ir sajūta, ka pat bizes pakustēšanos uzskata par komandu. Principā tas ir fantastiski un šis ir ārkārtīgi spēcīgs ierocis sportam, vienīgā problēma, ka šobrīd es ar to šauju sev kājā, nevis mērķī. Ja es no barjeras paliecos atpakaļ pussekundi par ātru, Mio to neleks, ja tunelī divus soļus par ātru sāku skriet slīpākā virzienā, arī Mio skries garām tunelim, jo es taču tā rādu. Toties tagad, kad šo beidzot ir izdevies noformulēt, varam sākt strādāt pie tā, lai pienācīgi izmantotu Mio potenciālu. Viens ir tas, ka būs nopietni Mio jāmāca pārvarēt šķēršļus arī tad, ja es piepeši apstājos, bet sarežģītākā daļa tomēr paliek man - iemācīties savākt visas savas ķermeņa daļas vienā kopīgā komandā, nevis tēlot zirnekli. Bet, kā teica meitene no mūsu kluba: "Ja jau pat Mio varēja iemācīties skriet, Spīgana pavisam noteikti var!" Tad nu lūk, pēc šīm sacensībām atkal ir kļuvis skaidrāks plāns par to, kas un kā būtu jādara apmācībā.
Open trase. Joprojām nespēju noticēt (slikti, Spīgana, slikti!) tam, cik brīnišķīgi Mio abas reizes izsūtījās uz īso tuneli laukuma vidū.
A2 pirmā trase. Par šo es joprojām esmu uz pakaļas, jo disks ir par neizskrietu slalomu, bet es skrienot pat neredzēju to, ka Mio slalomu neizskrien līdz galam un pagriezos uz tuneli ar pilnu pārliecību, ka viss jau ir smuki.