Mio, manu Mio!

[Māra]

Un Rūsa sevišķi cēls uz meža fona.

[Imagine]

Šī bilde, protams, Rūsam jāliek interneta iepazīšanās portālos. Skaistākā puse - kā sacīt.

[lauva]

Tu vienkaarshi Mio esi iestaastiijusi,ka vinja ir saluki, ne terjers. Bet bildes skaistas! Un Ruusa iipashi ceels

[Spigana]

Mio jau kopš dzimšanas ir puskurts, Rūsa viņu vienkārši apmāca tālāk. Viņiem tur barteris - Mio trenē Rūsu kursinga čempionātam, Rūsa māca viņai kurtismus.

[ligakrista]

Kolosalas bildes!

[nezinīte]

Pēdējā bilde īpaši forša. Tā izteiksme...

[Spigana]

Jaunas sacensības, ļoti daudz jaunas pieredzes

Vakar bijām agility sacensībās Paņevežā; mājās, kā vienmēr, atvedām pieredzi, nevis medaļas.
Bet patiesībā man šoreiz ir mega daudz lietu, par ko priecāties. Vispirms jau par to, ka Mio bija superīgi pieslēgusies man un trasēs sevi izlika uz visiem 100%, pat izdarīja tādas lietas, ko es nezināju, ka viņa sacensību atmosfērā var. Izsūtījās uz teneļiem, smuki skrēja zonas un slalomu, pacietīgi gaidīja mūsu startu mēreni nepatīkamā koridorā un ne reizi neieklemmējās.
Ar Spīganu bija sliktāk. Kad pēc Open trases aizgāju parunāties ar Karīnu (mūsu paklausības trenere), viņa man jautā: "Tev kauns Mio priekšā nemaz nav?" Un man godīgi jāatzīst, ka ir. Jau atkal šausmīgi novēlotas un neskaidras komandas, nu loģiski, ka Mio nesaprot, ko es no viņas gribu. Pirms prom braukšanas Karīna vēl stingri piekodināja, lai es beidzot sāku laicīgāk Mio teikt, ko no viņas gribu, un vispār vairāk uzticēties sunim, jo viņa Open trasē izcili parāīja to, ka var krietni vairāk, nekā es no viņas gaidu, un, ja es skrienu ar lielāku pārliecību, nesākot dricelēties nezkur, arī Mio var mierīgi un skaisti skriet. Un trakākais, ka tas reāli nostrādāja. A2 otrā trase bija pilnīgi vājprātīga, A3 trases reti ir ar šādiem izgājieniem, kā šī, ko mēs skrējām. Diemžēl video tieši no šīs trases man nav, nāksies ticēt uz vārda, bet īsumā - Mio piepeši absolūti perfekti iesūtījās slalomā, kamēr es vēl esmu buma otrā pusē (bija jāskrien taisns garais tunelis zem buma un pēc tam otrā pusē uzreiz slaloms, ar ātru suni hendleris fiziski nevar paspēt apskriet bumu un būt pie slaloma ieejas). Tur borderi nespēja to vietu izskriet, bet mana trakā raķete, kas it kā nekur neizsūtoties, piepeši šo izdara perfekti; suns, kas treniņos šo lielākoties nav spējis. Pie kam, trasē šāda tipa vietas bija divas; otrā bija tunelis zem kalna, otrā pusē šūpoles un tiesnesis speciāli salicis barjeras tā, lai hendleris nevarētu laikā aizskriet līdz šūpolēm un ātrie suņi būtu jāizsūta. Un arī to Mio izdarīja perfekti. Kāpēc? A vienkārši tāpēc, ka es skrēju zinot, ka mums šoreiz nav citas izejas - ja Mio pati neskries, es tur neko saglābt nevarēšu. Sakoncentrējos, visu laicīgi parādīju un pateicu, skatījos uz šķērsli, nevis Mio un viss aizgāja. Bet, protams, Mērfijs nesnauž - tieši tad, kad viss gāja uz to, ka mēs tūlīt būsim tīri noskrējušas sarežģītāko trasi mūsu sacensību karjerā, bet nē, man vajadzēja ņemt un nodiskoties uz pavisam prastu barjeru.

Un pēc šīm sacensībām, saliekot kopā to, ko redzēju trasēs, un patinot atpakaļ to, kā Mio mācās un pilda trikus, paklausoties citu sportistu komentāros par to, kāpēc Mio Open trasē nepārleca barjeru, beidzot esmu nonākusi pie secinājuma, kas man bija jāizdara jau sen: man ir suns, kas reaģē uz katru manu mazāko kustību un norādi. Viņa nolasa jebkuru manu mazāko rokas kustību, brīžam ir sajūta, ka pat bizes pakustēšanos uzskata par komandu. Principā tas ir fantastiski un šis ir ārkārtīgi spēcīgs ierocis sportam, vienīgā problēma, ka šobrīd es ar to šauju sev kājā, nevis mērķī. Ja es no barjeras paliecos atpakaļ pussekundi par ātru, Mio to neleks, ja tunelī divus soļus par ātru sāku skriet slīpākā virzienā, arī Mio skries garām tunelim, jo es taču tā rādu. Toties tagad, kad šo beidzot ir izdevies noformulēt, varam sākt strādāt pie tā, lai pienācīgi izmantotu Mio potenciālu. Viens ir tas, ka būs nopietni Mio jāmāca pārvarēt šķēršļus arī tad, ja es piepeši apstājos, bet sarežģītākā daļa tomēr paliek man - iemācīties savākt visas savas ķermeņa daļas vienā kopīgā komandā, nevis tēlot zirnekli. Bet, kā teica meitene no mūsu kluba: "Ja jau pat Mio varēja iemācīties skriet, Spīgana pavisam noteikti var!" Tad nu lūk, pēc šīm sacensībām atkal ir kļuvis skaidrāks plāns par to, kas un kā būtu jādara apmācībā.

Open trase. Joprojām nespēju noticēt (slikti, Spīgana, slikti!) tam, cik brīnišķīgi Mio abas reizes izsūtījās uz īso tuneli laukuma vidū.


A2 pirmā trase. Par šo es joprojām esmu uz pakaļas, jo disks ir par neizskrietu slalomu, bet es skrienot pat neredzēju to, ka Mio slalomu neizskrien līdz galam un pagriezos uz tuneli ar pilnu pārliecību, ka viss jau ir smuki.

[madja]

Forši,ka vismaz pieredze iepriecinoša es gan vai nu vēl guļu, bet man tie video šoreiz baigi neskaidri, neko nesaprotu (ne tikai Tev, kam vēl FB redzēju) tālo galu galīgi nevar saskatīt.

man trenere jau teica,ka šim tiesnesim grūtas trases, bet,cik nu redzēju, tad tiešāāām. labi,ka neaizbraucu (man,izrādās,bija pasākums un,pat jau apvienotos, sabijos,ko grūtas trases izdarītu ar manu nīkulīgo muguru, pagaidām vēl negribas riskēt, tas segums viņiem arī vilināt vilina uz acīm noraut)

[Māra]

man trenere jau teica,ka šim tiesnesim grūtas trases, bet,cik nu redzēju, tad tiešāāām. labi,ka neaizbraucu (man,izrādās,bija pasākums un,pat jau apvienotos, sabijos,ko grūtas trases izdarītu ar manu nīkulīgo muguru, pagaidām vēl negribas riskēt, tas segums viņiem arī vilināt vilina uz acīm noraut)

Trašu grūtums gan bija tik foooorši un izaicinoši, ka es sajūsmā.
Bet par krišanu - ka kulaks uz acs - tur tiiiik daudzi krita!

[Spigana]

Oi jā, krita tur daudzi. Par laimi visi bez traumām, bet nu neierasti redzēt, ka sausā angārā hendleri krīt.

Grigaram trases tiešām ir mega sarežģītas, nullītēs ar bija sadomājis visādus vipendronus, savukārt A2 un A3 trases bija tādas, ka žoklis atkaras. Bet jāpiekrīt vien Mārai - šoreiz tie izaicinājumi bija mega interesanti, es tiešām daudz ko jaunu uzzināju par sevi un suni.
Video saprast varētu būt grūti arī tāpēc, ka trases bija ļoti samežģītas, šī arī bija no retajām reizēm, kad man vajadzēja trasi vairākas reizes iziet, lai vispār atcerētos kas kurā virzienā ir. Ā, un skriešanu pie Grigara sarežģī arī tas, ka viņam (vismaz šoreiz, neesmu citur pie viņa skrējusi) patika salikt trases, kur vienā vietā ir baigais stūķis un hendlerim gandrīz uz vietas jāstāv, bet tad piepeši nākamajā brīdī jālido pāri puslaukumam; man tieši šī pārslēgšanās ir mega sarežģīta.

[Spigana]

Šo gadu ar Mio esam iesākušas teju vai izcili un šodien arī OB rallija sezonu atklājām ar superīgiem panākumiem: ar Mio aizcīnījāmies līdz 3. vietai debitantu grupā 16 suņu konkurencē.
Šī ir mūsu pirmā rallija medaļa un, ak dies, cik daudz tanī ir ielikti nervi un pacietība... Totāli bija to vērts!



Es vispār šodien dikti lepojos ar savu mazo raķeti - nu tik skaisti viņa saņēmās, smuki gāja blakus, skatījās man acīs, domāja līdzi un vispār strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Man īpaši prieks, ka Mio lieliski izpildīja blakus lēnajā tempā, viņai tas ir šausmīgi, šausmīgi grūti; arī blakus ap visiem konusiem šoreiz bija skaists un es beidzot biju gana sakoncentrējusies lai atcerētos visu treneres teikto par to, kā griezties. Un prieks arī par maksimālo vērtējumu kopiespaidam otrajā trasē (pirmajā trasē kopiespaids 9 no 10 punktiem) - šis man ir ārkārtīgi svarīgi un lielisks rādītajs, ka esam uz pareizā ceļa. Ai, un es joprojām nevaru beigt priecāties par to, kādā ātrumā un cik azartiski Mio izpilda guli komandu. Nu kaifs ar to mazo sparģeli strādāt. (Nu... tagad kaifs strādāt, visu to iepriekšējo mocīšanos negribu atcerēties.)

Protams, ir vēl daudz, daudz, kur augt. Galvenokārt Mio jāmācās koncentrēties un neaizdricelēties prom no manis, ļoti gribu iet uz to, lai mēs varētu startēt bez kāruma rokās. Žēl, ka nevienā no trasēm nesanāca blakus ātrajā tempā; treniņos Mio to dara krietni labāk un pārliecinošāk. Ir jūtams liels progress ar pagriezieniem kustībā un beidzot Mio tiešām nostaigā visu to apli vai pagriezienu par 270 grādiem, bet vienalga tas notiek puspietupienā un video redzu, ka Mio nav 100% pārliecība par to, ko mēs tur tai brīdī darām. Vajadzētu pavisam izskaust Mio vēlmi lēkāt pēc kāruma, bet es šausmīgi priecājos, ka nu jau tas notiek salīdzinoši reti. Un jāpiedomā pie tā, lai Mio priekšā sēstos taisnāk un nekāptu man uz kājam. Bet vismaz šobrīd jau ir sajūta, ka šai mājai ir ielikti kārtīgi pamati un varam turpināt brīvi strādāt un izbaudīt šo procesu.

Mio. 157&159/180, 3. vieta.
Starp citu, pēc pirmās trases pamatīgi apmulsu - pierasts, ka visiem sportistiem vairāk vai mazāk aplaudē pēc trases veikšanas, bet te piepeši pēc finiša kapa klusums. Tai brīdī nodomāju, ka kaut ko esmu pamatīgi saputrojusi un neesmu riktīgi trasi pabeigusi.


Un priecājos arī par Dobiju. Pēdējās nedēļās biju daudz domājusi par to, vai man vispār ir vērts turpināt ar Dobiju iet uz sacensībām, jo viņa acīmredzami daudz labprātāk laiku pavada ar mammu un viņu nemaz tik ļoti neinteresē tā strādāšana kopā ar mani. Bet šodien Dobija jau atkal saņēmās vēl drusku labāk nekā iepriekšējās sacensībās un domāju, ka vismaz pagaidām sacensības pie malas nemetīsim. Man šodien prieks, ka Dobija vairs tikai skatās atpakaļ uz mammu, bet histēriski neraujas pie viņas; jā dažās vietās Dobija aizpeldēja, bet tomēr arī salīdzinoši ātri saņēmās un turpināja strādāt. Bonuss arī tas, ka šoreiz suņus, kas netrokšņo, drīkstēja turēt iekšā angārā, attiecīgi Dobija visu ārpustrases laiku varēja pavadīt mammai klēpī un nesapsihojās par gaidīšanu.

Dobija. 145&139/180, 12. vieta.
Priekš Dobijas šis ir ļoti cienījams sasniegums, man nudien prieks, ka ir izdevies tikt šitik tālu. Protams, drusku jau mums iegrieza laikapstākļi, jo mētelīti Dobijai novilkt nevarēja vispār un slapjā (ir jau zem jumta, bet staigājot gribi negribi pienēsājas) angārā apgulties, protams, nabaga salīgais elfiņš nevar.

[Imagine]

Sirsnīgi sveicu ar panākumiem - skaists starts!

Cik kopā bijāt dalībnieki?

[Spigana]

Šoreiz debitantos 16.

[Bonny Rain]

Vēlreiz apsveicu jūs ar lieliskajiem rezultātiem. Patiesībā, bija īpašs prieks skatīties tieši uz Dobiju. Redzēju viņas sniegumu oktobrī un tagad. Manā skatījumā, progress acīmredzams.
Mio - nu Mio super. Tas sēdi - guli - sēdi. Skaisti. Tikai jūs zināt, cik daudz ieguldīts, lai būtu šāds rezulāts.
Reinas sniegums ir ļoti loģisks. Bet liels prieks bija par to, ka izgājām abas trases līdz beigām un bez pavadas. Viņa, acīmredzot, ir ļoti emocionāls suns. Ļoti grūti viņai sakoncentrēties, pārāk liels stress viņai ir šāda vide. Mums nepierasta vide: daudz suņu, daudz smaržu... Pat zinu, kā to var labot, bet es to viņai nevaru dot, nav mums tādas iespējas. Turpat pie barjeras viņa brīžiem bija tik ļoti sakoncentrējusies un tik precīzi pildīja visas komandas, ka prieks bija skatīties. Bet izejot trasē... drīzāk bija sajūta, ka es skrienu viņai pakaļ, nevis viņa man. Es izdarīju visu iespējamo.

[Spigana]

Kādu laiku atpakaļ forumā bija sarunas par to, kāpēc sīksunīšus tik maz redz dažādos sporta veidos; šodien man sejas grāmata izmeta absolūti burvīgu video ar sīksunīti, kas rāda trikus un obedience elementus.



Sāku pētīt arī viņa paša sejas grāmatas lapu un atklāju, ka suns startē gan obedience, gan agility, gan citos man nezināmos sporta veidos (izskatās, ka Čehijā līdzīgi kā ASV var sacensties par triku tituliem) un piedevām izrādās, ka izskats ir maldinājis par suņa šķirni - Gulivers pieder retai (un patiesībā jau arī FCI neatzītai) šķirnei "Prāgas žurku suns" (Pražský krysařík, Prague Ratter).
Skatos uz to video un nevaru beigt priecāties - gan par to, ar kādu azartu suns darbojas, gan to, ka katrs šāds video ar mazu, apmācītu sunīti iznes sabiedrībā domu, ka arī mazi suņi ir tieši tikpat apmācāmi. Tiesa gan, tam vajag stipru muguru. Ai, un tai video simpātisks ir viss - gan knibucīša izmēra aports, gan šampanieša pudele, ko izmanto konusa vietā. Un es īsti nezinu, kā tiesneši skatās uz pagriezieniem, ko suns izpilda palēcienā, bet manās acīs tas rādās kaut kā mīlīgi.

Gulivera sejas grāmatas lapa: https://www.facebook.com/guliverzfidelaku/

[fedelta]

Tik mīlīgi tas triks, kad pieskaras kājai ar ķepu. Uzreiz iedomājos to, kā mans suns uzmet lielu lāpstu uz ceļa

[Spigana]

Dažreiz laikam šeit jāatskaitās arī par ikdienas sasniegumiem, ne tikai sportu, jo mans mazais sparģelis ir totāli nolēmis kļūt par sapņu suni.

Šodien pastaigā mežā mans medīgais suns, kam visi instinkti ir ļoti savās vietās, bez pavadas pagāja garām stirnām, tīri uz komandu ar kāruma atbalstu. Divreiz. Nezinu tik, kur es šodien drosmi saēdusies.
Stirnas redzējām mēs abas, daļa no bariņa pat skrēja prom, es piesaucu Mio, dodu komandu turēties manā tuvumā un Mio perfekti šo pilda. Un vēl ar žēlīgām acīm skatās pakaļ stirnām, visa tāda pilna gatavības skriet un medīt, bet bez atļaujas prom nediebj. Un ejot otro apli pa mežu tieši tāpat - es jau laicīgi piesaucu Mio, bet pie pavadas nelieku, tikai norādu, ka tagad ejam kopā un Mio tieši tikpat žēlīgi lūr uz stirnām, bet nekur neskrien.

Kontekstam varu atgādināt, ka ir pagājis krietni mazāk kā gads kopš dienas, kad Mio mežā aiztesa pakaļ stirnām, jo es laicīgi nesavācu Mio pie pavadas. Kad tā atcerās visu, kas bijis, mūsu progress brīžam šķiet galvu reibinošs.

Tīri vai jāsāk domāt, ka man ir foršs suns un ka kaut ko es ar viņas apmācību tomēr daru pareizi.

[Bonny Rain]

Šādas atklāsmes ceļ spārnos
Es ar tieši vakar atklāju, ka man ir super paklausīgs suncīts. Es jau to iepriekš zināju, bet vakar vēlreiz par to pārliecinājos. Izgāju no sētas pie mašīnas kopā ar suni (bez pavadas). Reina, protams, uzsāka ceļu pie tuvākā kaimiņu suņa, bet pēc pirmā mana uzsauciena kā iemieta apstājās un griezās atpakaļ pie manis. Mmmmm, neaprakstāmas sajūtas! Es gan neesmu pārliecināta, kas būtu, ja tur pagadītos kāds kaķis. Nez kāpēc, Reinai ir īpašas jūtas pret kaķiem. Pat pie loga iekšā sēžot rūc uz kaķiem un pilnīgi trīc no vēlmes skriet pakaļ. Vienreiz svešu kaķi mūsu ābelē uzdzina. Pat nezinu, ko viņa izdarītu ar kaķi, ja to panāktu. Ar mūsējo viņai vienkārši gribas spēlēties, padzenāties pakaļ.

P.S. tas mazais Prāgas žurku suns vienkārši super. Skaists sniegums. Tieši tā ir, kā raksti - jo vairāk šādu video būs, jo vairāk cilvēku sapratīs, ka visi suņi ir apmācāmi.

[Spigana]

Turpinot domu par mazsuņu apmācību un sportu, te viens simpātisks Instagram video no rallija apmācības. Šis nav tik smalks kā iepriekšējais, ko ieliku, toties var redzēt darbību ilgākā laika posmā un man ļoti patīk hendleres ekspresīvie žesti, tur nudien ir 100% skaidrs, ko viņa grib no suņa.
Man šis Instagram konts vispār patīk, ļoti daudz reālu treniņu video, tai skaitā arī ar jaunu suni.

https://www.instagram.com/p/Bezqy-_hrkj/

[Spigana]

Ziniet, kam ir forša dzīve? Maziem, mīlīgiem, smukiem sunīšiem.
Es jau kādu laiku domāju par to, ka Mio būtu pelnījusi jaunu kaklasiksnu un biju nolūkojusi foršās leišu Baltas Vejas kaklasiksnas, bet līdz pirkšanai vēl nebiju saņēmusies. Bet pagājušajā nedēļā viņi instagramā ieraudzīja Mio bildi ar OB rallija medaļu, paziņoja, ka nevar taču nabaga sunītis ar medaļām vien staigāt apkārt un uzdāvināja Mio jaunu kaklasiksnu.