Perfekts sezonas sākumsMan atkal ir agility suns!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Šodien bija pirmās gada sacensības, skrējām pazīstamā angārā (Zaķumuiža), bet uz sacensībām braucām jau no paša rīta, jo man gribējās tak beidzot dzīvajā redzēt
Māru un Rūsu skrienam. Pavisam no rīta man šķita, ka viss ir slikti - Mio mašīnā sāka psihot, kad piebraucām pie angāra, pēc tam nespēja normāli pie pavadas pastaigāt un bļāva angārā būrī sēžot. Bet kaut kā uz otro pastaigu viss jau bija mainījies un man piepeši bija super pieslēdzies suns, kas skatās uz mani un gaida manas norādes par to, ko tad nu tagad tādu labu iesāksim. Ņēmu šo vērā un pirms mūsu startiem Mio no būra ārā ņēmu ekstra ātri, gaidot mūsu startus gājām cauri triku un paklausības arsenālam un brīdī, kad izgājām trasē, man bija vienkārši fantastisks suns.
Pēc gada noslēguma Afas kausā man bija zināmas cerības par to, ka Mio skries, bet es totāli negaidīju, ka viss būs tik forši. Īpaši negaidīju tāpēc, ka man bail skriet pie šī tiesneša - man vienmēr šķiet, ka viņš neieredz cilvēkus, jo tas, ko viņš liek hendleriem darīt trasē mēdz būt spīdzināšana maigi izsakoties.
Bet vismaz Open trasi zīmējot viņš būs bijis labā noskaņojumā un veiksmīgā kārtā trase bija tieši kā mums ar Mio radīta, tad nu sacensībās sākām ar milzu pacēlumu un eiforiju, noskrienot gandrīz ideālu trasi. A2 trases gan bija nežēlīgākas. No malas tā neizskatās, bet leņķi un vietas, kur bija jāpaspēj samainīties no manis prasīja ļoti daudz un man ir aizdomas, ka pēc negulētas nakts un vispār pāris neforšām nedēļām man vienkārši izbeidzās enerģija pietiekoši saņemties, lai par visu trasē padomātu un visu izdarītu perfekti. Labi vēl, ka Mārai somā atradās kola, ar ko padalīties, citādi nezinu, vai būtu pēdējā trasē tikusi līdz finišam.
Bet labi noskrietas trases man nebija vienīgais pārsteigums. Vispirms jau pārsteidz tas, ka agrāk Mio iesildījās pamazām un parasti pirmā trase bija norakstāma, bet labas pārējās. Šodien viss otrādi - pirmajā trasē suns skrien izcili, pēc tam pamazām sabojājas.
Otrs pārsteigums man bija Mio atalgojuma izvēle. Pēdējos mēnešos treniņos pēc katra noskrietā gabaliņa Mio dabūja bumbiņmantu, ar kuru ļoti entuziastiski spēlējās, un man treniņos viņa to mantu grib vairāk, nekā kārumus. Savukārt šodien pēc trasēm, kad atskrējām pie noliktās jostas somas, Mio uz mantu nereaģēja vispār, tā vietā pati mēģināja no somas izvilkt kārumus. Tā kā man vajag, lai trases beigās Mio saprot, ka tikko ir izdarījusi kaut ko lielu un vareni lielisku, piekāpos viņas vēlmēm un ļāvu ar visu purnu iebraukt kārumu maisiņā un pamatīgi to patukšot. Suns ekstāzē.
Šo tad turpmāk ņemšu vērā un sacensībām katrai trasei sagatavošu kārumu maisiņu, kuru Mio drīkstēs pēc sirds patikas izēst, lai ir tā lielā wow sajūta. Protams, atstāšu arī mantas opciju - lai jau suns izvēlas, kas viņai kuro reizi labāk patīk, man tik svarīgi, lai viņa tai brīdī saprot manu sajūsmu.
Open trase. Pirmo reizi mūsu sacensību karjerā es patiešām baudīju trases skriešanu sacensībās. Šinī trasē mēs bijām komanda un absolūti sapratāmies.
Un Mio vispār bija izcila. Slaloms perfekts, zonas perfektas, ātrums un azarts izcils, tur vienkārši vairs nav vairāk ko vēlēties, ja vien neskaita mazāk tizlu saimnieci. Bet patiesībā man tas disks uz pēdējo barjeru šķita smieklīgs, nevis briesmīgs šai gadījumā, un man liels prieks, ka arī pārējie saprata un spēja novērtēt manu sajūsmu. Lieliskāku sezonas sākumu es vienkārši nespēju vēlēties.
A2 pirmā trase. A2 kā jau starpklasē vienmēr ir vismazāk dalībnieku un šoreiz sacentāmies arī ar large kategoriju, un es lepni varu teikt, ka mēs ar Mio esam noskrējušas labāk kā borderkollijs (mums 2. vieta, borderam 3.)
A2 otrā trase. Šai trasei mums ar Mio laikam jau vairs nepietieka enerģijas, nervi bija paņēmuši savu un es vairs nespēju tik smuki savākties kā uz Open trasi. Zonas īsti vairs nebija, bet toties es mega, mega priecajos par izcilu slalomu, kuram vel piedevām bija sarežģīta ieeja.
Un dienas beigās vēl Māras mamma brīnišķīgi izcēlās - atpakaļceļā Māra pa telefonu runā ar mammu, stāsta kā Rūsam gāja, un tad piepeši mamma prasa: "Un kā tam mazajam sparģelim gāja?" Mazais sparģelis tagad ir labākā Mio iesauka ever.
Īsāk sakot - 2018. gads ir iesācies izcili, turpināsim strādāt pie tā, lai šādi progresu varētu arī turpināt.