Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 14 Jun 2017, 15:56

Spigana wrote:Jā, Dobija arī raksturā un uzvedībā brīžam atgādina saluki. Īpaši brīžos, kad viņai komandas jāpilda. :D

:kanepe:
Nevaru sagaidīt, kad varēšu viņu tā normāli satikt un pavērot darbībā. ^^
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Jun 2017, 08:34

Solīju stāstu par Dobijas trenēšanu, jau biju galvā to uzrakstījusi, bet te - bums, un vakar man bija MILZU pārsteigums. Bet par visu pēc kārtas.

Dobija pēc būtības ir izlaists, neaudzināts suns. Jā, nu mamma ar Dobiju iet reizi nedēļā uz paklausības nodarbībām, bet es vienreiz esmu redzejusi, kā mana mamma tur darbojas ar suni un man gribējās aiz kauna zemē ielīst. Nekādas precizitātes un konsekvences, "blakus" mierīgi var būt metra attālumā sēžot un ejot blakus Dobija treniņā laikā piepeši var mierīgi sākt raut pavadu. Jo zina, ka var taču un nekas nenotiks. Bet vissliktākais tas, ka mana mamma vispār neslavē suni, un Dobija tā arī nav iemācījusies, ko nozīmē slavēšana, attiecīgi arī man grūti ar Dobiju strādāt. Un arī skolas trenerei šeit vairs neko īsti pārmest nevar, jo ko iesāksi ar skolniekiem, kas pamāj ar galvu un saka, ka darīs, bet beigās visu ignorē.

Šī nedēļa mājās man ir bijusi diezgan liels vājprāts. Dobija rej uz katru mazāko troksnīti un garām ejošo cilvēku, viņa lien mums virsū un nesaprot aizliegumus. Un man ir ļoti grūti viņai ierādīt, ka te ir citi noteikumi, jo Dobija ļoti maz motivējas uz ēdienu. Jā, viņa paņem kārumu, ja to tieši piebāž pie deguna, bet, ja viņa nav ekstra noskaņota sadarboties, tad kārumam viņa nesekos. Šinī kontekstā es uzskatu par milzu panākumu to, ka man mājās ir izdevies Dobijai iemācīt, ka pēc komandas ir jāiet būrī un ka no būra nedrīkst iznākt uzreiz kā atveras durvis, bet jāgaida atbrīvojošo komandu. (Atgādinājums sev nākotnei - diviem suņiem vienā mājā vienāda atbrīvojošā komanda ir grūti. Kamēr lieku Dobiju būrī, nosēdinu Mio blakus uz izturību, aiztaisu būri, atbrīvoju Mio, bet Dobija sāk ārdīties pie būra durvīm, jo domāja, ka viņa arī brīva.)

Visā šinī kontekstā biju domājusi, ka man aiziet ar Dobiju uz viņas iknedēļas paklausības skolu būs pilnīgs murgs un ka nekas no tā nesanāks. Un tad Dobija man sagādāja mega šoku.
Dobija strādāja izcili. Izcili! Viņa zina visas komandas, viņa sēž perfektu izturību, brīnišķīgi iet blakus pielīmējusies kājai pareizajā pozīcijā, viņu var noguldīt un apiet viņai apkārt, viņu var piesaukt un vispār izdarīt jebko. Un tā mēs strādājam un strādājam un man žoklis vāļājas kaut kur pa zemi. Pie kam trenere vēl treniņa sākumā man visu laiku saka - nu mēģini izpildīt, bet Dobija šo nekad nedara, nepārdzīvo. Un tad es aizeju un viss notiek. Izturība, ko Dobija mammai nekad nesēž, ar mani perfekta. Guļ pēc komandas. Neskrien prom. Paraugsuns. Kā teica trenere - ja ar Dobiju šitā būtu visu laiku strādats, viņa tagad būtu OB-2 līmenī.
Es šokā un man vēl lielāka dusma par to, ka tiek izniekots tāds suņa potenciāls.

Protams, liela nozīme ir videi un tam, ka Dobija tomēr ir iepriekš mācīta un principā jau visu ir apguvusi, tikai viņai nav neviena, kas konsekventi liktu visu darīt. Pamēģināju komandas šorīt pagalmā - Dobija joprojām visu dara (jo vakar treniņā beidzot salika kopā mani ar strādāšanu savā galviņā), bet ne ar tādu sajūsmu, pavisam vēl nav pieradusi ar mani strādat un sapratusi, kā tas ir. Bet katrā ziņā skaidrs , ka potenciāls tur ir un paklausībā ar Dobiju ir ļoti patīkami strādāt, absolūta medusmaize pēc tā, kā es šai jomā mokos ar Mio. Agility bija otrādi - tur Dobija ar mani negribēja strādāt, muka prom un mēs ātri atmetām šo projektu. Tagad sāku domāt, ka agility vienkārši nav sports priekš Dobijas, viņai citas nodarbes derēs labāk.
Tad nu ir jauns plāns - turpmāk uz paklausības treniņiem ar Dobiju iešu es un mācīšu kam nopietnākam, domāsim par kādu sportu. Neesmu pārliecināta, ka saņemšos jelkad uz Obedience, bet domāju, ka uz OB ralliju gan Dobiju varu mierīgi satrenēt. Beidzot varēšu plašākai pasaulei to fantastisko elfiņu izrādīt un izvilkt no viņas to labāko ārā. :dejosuns:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 16 Jun 2017, 21:37

Un man ir ļoti grūti viņai ierādīt, ka te ir citi noteikumi, jo Dobija ļoti maz motivējas uz ēdienu.


Ēdiens manieru ierādīšanā var arī nestrādāt un tīri sadzīviskam līmenim iesaku paskatīties un palasīt par "stop" signāliem sunim, kā arī paskatīties video, kā suņi savā vidū nokārto situācijas, kad vienam nav vēlēšanās, lai otrs mācas virsū. Suņi komunikācijā savā starpā ir ļoti vienkārši un lietas lieki nesarežģī, tāpēc arī cilvēks, nedaudz pamācoties, var iemācīties "suniski" pateikt - zini, nu jau pietiek!

Piemēram, Smaidiņam, lai viņš pārtrauktu jebko, ko viņš ir sācis darīt, pietiek ar paskaļu "E-e-e". Par to netiek saņemtas ne uzslavas, ne našķi, jo tas ir kaut kas tāds, kas vienkārši ir jādara un ko viņš instinktīvi pats saprot - es viņam neko tādu nemācīju. Vecajam sunim bija vai nu skaļš "EI!" vai arī "ššt".
Otrs - paanalizēt situāciju, vai nav tā, ka nemanot ar pozitīvu/negatīvu attieksmi Dobijas vēlme mākties virsū netiek pastiprināta, jo pievērš taču uzmanību.

Neesmu pārliecināta, ka saņemšos jelkad uz Obedience...


Tā tu saki tagad... :D Es arī teicu pirms daudziem gadiem un tagad ik pārnedēļas priecīgi braucu uz laukumu, jo paklausība taču ir forša padarīšana!!! Ja saņemsieties, tad priecāšos redzēt Rallija sacensībās. Konkurence ir vajadzīga. :)
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Jun 2017, 22:31

Imagine, Tu drusku pārprati. Es par motivēšanu ar ēdienu runāju tieši komandu izpildīšanai, triku mācīšanai, nevis nevēlamas uzvedības aizliegšanai. Mājās ir grūtāk piedabūt Dobiju strādāt, jo viņa slikti pārslēdzas no slaistīšanās uz darbu un kārumi šai brīdī nepalīdz, jo tie nav liela motivācija viņai.
Savukārt ar Obedience es domāju sporta veidu, nevis vienkārši paklausību. Uz paklausības nodarbībām es ar Dobiju tagad tiešām iešu katru nedēļu, bet nu ikdienas paklausība nav tas pats, kas precīzās sporta komandas. Skatīsim gan, kā šis attīstīsies, varbūt iemēģināšu roku arī Obedience.
Šodien ar Dobiju mājās pamēģināju OB rallija elementus un izskatās, ka varbūt pat jau vasaras beigās mēģināsim pirmās rallija sacensības - izskatās, ka Dobijai tas būs pa spēkam.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 17 Jun 2017, 11:35

eldberg wrote:Mio un Falšā zaķa aparāta kombinācija šodien radīja pirmo Raselu skrējienu Latvijā. Info un bildes no Spīganas sekos...


Varbūt palaidu garām, bet kā jums ar raselu skrējienu toreiz gāja?
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 17 Jun 2017, 12:47

Imagine wrote:
eldberg wrote:Mio un Falšā zaķa aparāta kombinācija šodien radīja pirmo Raselu skrējienu Latvijā. Info un bildes no Spīganas sekos...


Varbūt palaidu garām, bet kā jums ar raselu skrējienu toreiz gāja?


Nepalaidi garām, Spīgana lažojas ar organizēšanu. Ceru saņemties un tad jau viss būs.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 17 Jun 2017, 18:48

Dobija turpina patīkami pārsteigt.

1. Gan šīs nedēļas tusiņos, gan treniņā bija ļoti redzams, ka Dobijai nepatīk kobeļi. Ja kuce atnāk apostīties un sasveicināties, Dobija visu piecieš, paošņājas pati un neko. Ja atnāk kobelis un sāk gar Dobiju ošņāties, viņa ir gatava tam kobelim seju apēst turpat uz vietas. Bet izrādās, ka šai nepatikai ir izņēmumi un arī Dobijai, tāpat kā Mio, ir izcila gaume attiecībā uz suņu šķirnēm un saluki kobeļi acīmredzot ir patīkami skriešanas biedri, nevis sejas apēšanas eksemplāri. Un ja vēl Mio nejaucas pa vidu ar savu riešanu un vēlmi kādam noplēst ausi, tad Dobija pagalam sajūsmināti lido apkārt ar garkājainiem dvēseles radiniekiem.

2. Dāvids vakar Dobijai iemācīja ķert kārumus gaisā. Mio viņš šo triku bija iemācījis jau kucēna vecumā un es to ļoti bieži izmantoju, jo man tak slinkums liekties tik tālu. Ar mammu gribējām iemācīt arī Dobijai pirms kādiem pāris mēnešiem, bet toreiz tas beidzās ar fiasko un raudāšanu aiz smiekliem no mūsu puses. Kad mēs mēģinājām ar Dobiju šo triku, katrs, patiešām katrs kāruma gabaliņš atsitās Dobijai pret pieri, nokrita uz zemes un tad dumjāko komēdiju garā Dobija piepeši palēcās un metās pakaļ kārumam. Un man kauns atzīties, cik ilgi mēs tā ņirgājāmies par nabaga sunīti. Nolēmām, ka Dobijai šis triks nebūs un metām mieru. Bet vakar es gatavoju mazsālītus gurķus un nogrieztos gurķu galus atstāju suņiem kārumiem, un palūdzu lai Dāvids suņiem izbaro. Viņs savāc tos gurķu galus, pamet vienu Mio un pamet vienu Dobijai un abas prefekti noķer! Sākumā man šķita, ka Dobijai vienkārši palaimējās, bet nekā, Dobija perfekti noķēra visus pamestos kārumus, glīti paceļoties pakaļkājās. Nezinu, kas bij pie vainas toreiz, kad mēs ar mammu mācījām Dobijai triku, bet no Dāvida viņa šo saprata ar pirmo piegājienu. Iespējams, ka līdzēja Dāvida pārliecība, ka ēdienu gaisā noķert var jebkurš suns, bez jebkādiem izņēmumiem, tad nu Dobijai nācās vien piekrist šim viedoklim. :kanepe:

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 19 Jun 2017, 19:01

Mio beidzot ir tikusi pie apgreida un tagad viņas kaklasiksna ir aprīkota ar GPS trakeri. :dejosuns:

Pagājušajā nedēļā man e-pastā iekrita atlaides kods Tractive GPS ietaisei, to tad arī pasūtīju. (https://tractive.com/en/gps/) Par šo pasākumu samaksāju 27 eiro par pašu ierīci un 60 eiro par gada abonēšanas maksu, pretī iegūstot ūdensizturīgu trakeri, kas ļauj arī īpaši neaptēstajiem (lasīt - Windows Phone īpašniekiem) veikli aplūkot, kur atrodas suns, ja vien ierīce ir ieslēgta. Un, protams, vislabākais ieguvums - milzu sirdsmiers pastaigu un ceļojumu laikā.
Abonēšanas maksu varētu maksāt arī reizi mēnesī, bet tas sanāk ellīgi neizdevīgi; ir arī drusku lētaks abonēšanas plāns, bet tas ļauj ierīci izmantot tikai vienā izvēlētajā valstī, bet mēs ar Mio tomēr regulāri braukājam apkārt un jūlijā vispār iecerēts liels ceļojums.

Ierīci man atsūtīja necerēti ātri - pagājušajā otrdienā pasūtīju un šodien jau lietoju. Uztaisījām divus mini testus.

1. Mio ikdienas pelde pēc Tractive domām izskatās šitā. Vispirms peldēja, pēc tam lidoja. :kanepe:
Image

2. Vakarā bijām uz mini pastaigu mežā, pārak karsts un nomācošs laiks, ali ilgstoši kaut kur vazātos. Mežā toties bija iespēja drusku nopeitnākam testam, jo Mio izdomāja atkal medīt lidmašīnas un vienreiz tādai aizdzinās pakaļ tā, ka pašu Mio vairs neredzēju. Vilku ārā telefonu lūkot, kur ir Mio, bet jāsaka atklāti, ka kamēr kaut ko mēģināju saprast kartē, Mio pati jau bija atgriezusies. :D Suņa atrašanās vietu var aplūkot vai nu caur telefona aplikāciju vai caur web pārlūku. Ja ir Androīds vai iPhnoe, viss ir forši, ar Windows Phone var gadīties drusku vairāk paķēpāties, jo telefona aplikācija ir drusku gļukaina (protams), savukārt web versija nerāda telefona atrašanās vietu, attiecīgi ir grūti kartē saprast, kur suns atrodas relatīvi pret mani.
Arī pastaigas laikā Tractive šķita, ka Mio kaut kur lido pa taisno.
Image

Šis trakeris īsti nebūs derīgs tiem, kam ir svarīgi ļoti, ļoti precīzi noteikt suņa atrašanās vietu, bet man tas arī nebija būtiski, svarīgak, lai man vienmēr ir opcija apmēram palūkot, kur suns aizlaidies. Vēl šamam ir funkcija, kas ļauj no telefona ieslēgt trakerī pīkstēšanu, bet šis būs noderīgi tikai tad, ja pats trakeris ir kaut kur mājās nozudis vai tad, ja ir zināms, ka suns ir kaut kur tepat blakus ielīdis, bet nav redzams, jo pīkstēšana ir salīdzinoši klusa. Internetos bija daudz atsauksmes, ka trakerim esot problēmas ar zonu tieši mežā, neatkarīgi no tā, cik civilizētā vietā tas mežs ir, bet es pagaidām neko tādu neesmu novērojusi, radniecīgajiem raseliem ar nav bijusi tāda problēma. Vienīgā vieta, kur trakeris strāda slikti, ir iekštelpās (pirmajā bildē var redzēt, ka raustās visapkārt mājai), bet es tanī neredzu problēmu.

Īsumā - es šodien esmu ļoti priecīgs suņa īpašnieks un pastaigās varu doties drusku drošāk. :)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 24 Jun 2017, 20:45

Jāņi 2017

Nezinu, kā tas ir sagadījies, bet Jāņi man nekad nav bijuši īpaši mīļi vai svarīgi svētki, lielākoties vienkārši aizbraucam kaut kur, kur nu ģimene svin un miers. Vienīgā daļa, kas mani Jāņos tiešām, tiešām uzrunā ir vainagu pīšana, man vispār ārprātīgi patīk visādi korņi un tamlīdzīgi, un šogad izmantoju pēdējo iespēju, kad oficiāli drīkstu pīt neprecētas meitas vainagu (lai gan - kurš gan man turpmāk to liegs? ha ha :kanepe: ) un piedevām beidzot dabūju vainagu, kādu gribu jau vairakus gadus - nopītu tikai un vienīgi no lupīnām. Un šogad nolēmu arī, ka gribu kādu kopīgu pašiņbildi ar Mio un tad skaidrs, ka Mio arī vajag vainagu, īpaši jau tāpēc, ka šobrīd strādājam pie trika, kur Mio tur uz galvas dažādus objektus. Mio nebija sajūsmā par to, ka nolēmu šo triku testēt tieši ballītes karstumā, kad apkārt dauzās 4 citi suņi, un es viņu diezgan ļoti izbesīju (ļoti nepedagoģiski, zinu) un bildes galu galā ar sanāca tādas drusku nekādas. Man pašai kameras nebija un Mio mēģināja sabildēt mana mamma, bet viņai drusku trūkst pieredzes ar žiglu suņu bildēšanu un glītās bildes sanāca neasas. Bet man toties šī ideja gan trakoti iepatikās, gribu arī nākamā gada kalendārā ielikt bildi, kur Mio ir ar ziedu vainagu, brauksim pirmdien kādu pļavu meklējumos. :)

Bet vispār šie nebija šausmīgi jauki Jāņi. Dobija vājprātīgi neprata uzvesties. Pa dienu viņa aprēja katru no atbraukušajiem cilvēkiem, tas nekas, ka iepriekš šos cilvēkus jau ir redzējusi. Bet vēl trakāk bija tas, ka viņa naktī mājās rēja pie katra mazākā troksnīša un modināja mūs ik pa pusstundai un Dobija kviecien-rējiens ir kaut kas šausmīgs. :aizsvilstas: Ne es, ne mamma negulējām visu nakti un galu galā vēl arī cēlāmies ap 6 rītā, jo ilgāk jau izturēt vairs nevarēja. Un arī šorīt Dobija atkal aprēja visus tos pašus cilvēkus, it kā būtu pirmo reizi ieraudzījusi. Nudien nezinu, kas tam sunim darās galvā.
Mio Jāņos bija jaukāka un visai glīti man klausīja, plus man bija liels prieks, ka viņa lielākoties nepievienojās Dobijas naksnīgajiem kaujas saucieniem - lielākoties tikai pacēla galvu un nevarēja, saprast, par ko tāda histērija. Bet, protams, Mio ar nav nekāds jaukumiņš un es lieliski zinu to, ka viņa uzvedas pilnīgi citādi, kad manis nav blakus. Mio bija vienīgā no suņiem, kas vairākkārt iemanījās kaut ko nozagt no galda un beigās bija pierijusies jau no cilveku ēdiena vien. :aizsvilstas: Mani šai visā visvairak sanikno tas, ka visa lielā ģimene šo arī nopietni atbalsta - nezināmu iemeslu dēļ viņiem šķiet amizanti, ka suns zog ēdienu un cik ļoti viņai garšo nesunīgas lietas. Piemēram, mierīgi var gadīties, ka es iznāku no mājas un redzu, ka mans suns sēž klēpī līgavaiņa onkulim, kurš varen priecīgi dod Mio apēst pārpalikušo biezpiena un zemeņu saldo no sava šķīvja. :aizsvilstas: Un VISI to atbalsta, nezinātājiem vēl skaļi pasaka: "Dod, dod, tikai skaties, lai Spīgana neredz." Punkts uz i bija brīdis, kad visi gāja kurināt ugusnkuru un galds palika (stulbi) nepieskatīts, Mio aizlavījās atpakaļ, uzkāpa ar visam četrām uz galda un noleksēja visu siera šķīvi. Un man dusma ne tikai uz Mazo Pakaļu, jo viņa lieliski zina, ka to nedrīkst, bet arī uz radiem, kas stāv drusku tālāk, redz, ka suns ir uz galda un tā vietā lai nodzītu viņu nost vai sauktu mani, stāv un priecājās, kāds smieklīgs sunītis. :aizsvilstas: Protams, ka savu suni audzināt ir mans pienākums, bet ir sasodīti grūti iemācīt sunim nezagt ēdienu, ja visiem radiem šķiet bezgala smieklīgi man aiz muguras Mio šo uzvedību speciāli mācīt. :aizsvilstas:

Nākamgad uz Jāņu laiku gan ticami mums būs jau divi suņi un saluki piedevām būs pavisam kucēns (ja vispār būs nākamgad, bet par to citreiz), bet vispār apsveram domu, ka turpmāk Jāņus pavadīsim ceļojot un tālu prom no nervu sabrukumiem. Nebija jau viss pavisam slikti, bet šis tomēr bija diezgan mokošs pasākums.

Pašiņbilde.
Image

Tu esi pārliecināta, ka TAM ir jāatrodas uz manas GALVAS?!
Image

Okēj, tā lieta ir uz manas galvas, tagad dod kārumu.
Image

Omīte šai brīdī cītīgi visiem stāsīja, ka redz Mio jau esot sagurusi, nosalusi un miegaina, jo sēž Spīganai klēpī, bet visiem pārējiem bija skaidrs, ka šis ir tikai un vienīģi gājiens kā Mio savaldīt uz 10 minūtēm un dabūt prom no galda. :kanepe:
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 24 Jun 2017, 21:22

Spigana wrote:Image


Ak ak ak, šī bilde tik cēla un gracioza. Mio kā vārava no ūdens tikko izlīdusi un slaidi izliecas pēdējos vakara saules staros.... :sirsninas:
Japiebilst, ka arī pēdejā bilde, kur Mio "nogurusi", ir ārkārtīgi skaista un noskanīga. ^^
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 03 Jul 2017, 09:05

Sestdien bijām aizbraukušas uz agility sacensībām Jonišķos, šoreiz mierīgāki starti, jo mēs ar Mio sacensībās reāli varējām tikai patrenēties, neko dabūt nevarējām, jo šīs bija sacensības, kur Lietuvas sportisti atlasās uz pasaules čempionātu un skriešanai bija 4 Open trases. Tātad pjedestāls mums jau automātiski nespīd, jo 20+ tāda līmeņa sportistu konkurencē mums pat domāt nav ko par kādu uzvaru, savukārt Open trases mums nedotu iespēju pāriet uz nākamo klasi, attiecīgi skriet varējām krietni bez stresa. Bišku vieglāk jau bija, bet nu vienalga - visās 4 trasēs diski, jo mēs abas ar Mio bijām dikti nesavākušās un izklaidīgas. Mio vēsā meirā trases vidū aizgāja putniņus pamedīt, es savukārt aizmirsu dot komandas un vispār jau neko labu mēs tur neparādījām. Pēc sacensībām arī drusku žēl, ka nemēģināju vairāk eksperimentēt - būtu vajadzējis vairākās vietās notestēt, kā sacensībās strādā tas vai šitais pagrieziens ar Mio, bet kaut kā man automātiski ieslēdzās sacensību piesardzība un uztaisīju tikai vienu mini eksperimentiņu. Žēl, vajadzēja vairāk, ja jau ir iespēja skriet sacensībās par kuram tāpat zināms, ka šīs mums ir tikai pieredzei, nevis rezultātiem.

Bet par spīti tam, ka kopumā jau nu nekas labs tur nebija, es ar šo dienu esmu mega apmierināta divu iemeslu dēļ:
1. Otrajā trasē beidzot izdevās ideāls bums!!! :jiihaa: :jiihaa: :jiihaa: Es neticēju, ka sanāks un neticēju, ka šī diena tik drīz pienāks, bet nu sajūsma milzīga. (Trasē biju tādā sajūsmā, ka pēc tā buma Mio nepareizi uz barjeru aizsūtīju :D )
2. Mio visu dienu (un diena bija ļoti gara) absolūti mierīgi nosēdēja būrī, bez NEVIENA pīkstiena. Parasti viņa agility treniņos un sacensībās bļauj kā negudra, sēžot būrī (tas neattiecas uz citām situācijām, tikai agility azartā), bet šoreiz vēsā mierā aizgāja nosnausties un es izbaudīju svētlaimīgu klusumu no viņas puses. :aptracis:

It kā jau šīs divas lietas ir baigie sīkumi, bet pavisam godīgi man tas atsver visu pārējo, īpaši jau bums.

1. trase
Godīgi sakot, man dzīvajā šķita, ka mēs noskrējām krieeeeeetni sliktāk, bet video redzu, ka bija arī ļoti labās lietas - piemēram, brīnišķīgi noskrietas šūpoles, ļoti veiksmīgi izdevās pagrieziens pēc kalna un beigās izdevās Mio pagriezt sev priekšā aiz barjeras. Protams, trase tizli samačkāta un man gribas pašai sev iespert, lai tak es beidzot sāku kustēties, bet nu vismaz kaut kas labs tur arī ir.


2. trase
Mio beidzot uz starta man smuki apsēdās blakus, kas vien jau priekš viņas ir mega sasniegums, un es neticēju, ka viņa šādā leņķī ieies tunelī, parasti nav izdevies, bet šoreiz brīnišķīgi aizgāja. Un bums. Beidzot bija bums ar lielisku zonu. :sirsninas: Nav ne mazākās nojausmas, kāpēc Mio sačakarēja slalomu ar tik vieglu ieeju, bet nu kaut kā viņa nevarēja savākties. Un tad jau pēc vienas lažas viņa nolēma, ka nav ko te ar mani daudz noņemties un aizskrēja izklaidēties pa savam. Žēl, ka nav nofilmēts trases turpinājums - šoreiz man izdevās viņu atsaukt atpakaļ un noskrējām arī trases beigas.


3. trase
Vēl viena smuka apsēšanās man blakus, priekš Mio tas nudien ir daudz. Stulbi, ka paskrēju garām barjerai un to neparādīju un atkal Mio kaut kāds gļuks slalomā, nav ne jausmas, kas viņai bija uznācis. Un tad jau atkal viss aiziet pa pieskari - Spīgana pārstāj skriet, Mio atslēdzās no trases un sākās visādi brīnumi, kur Mio lecienu tālumā pārlec no otras puses, bet tuneli skrien nevis pa iekšpusi, bet pa ārpusi. :kanepe:


4. trase
Par šo trasi drusku dusma uz sevi, jo bija visas iespējas šo beidzot noskriet skaisti, bet es stulbi nolažoju. Trešajā barjerā suni jāapsūta apkārt un tālāk jāskrien uz to pašu roku un es zinu, ka Mio šausmīgi nepatīk šī lieta, viņa ļoti bieži šādās vietās paskrien garām barjerai, un es sev pirms starta nemitīgi atgādināju, ka man tur ir īpaši jāpievēršas, ir jāpagriež atpakaļ pleci un īpaši uzmanīgi jāparāda barjera, tā bija vienīgā bīstamā vieta visā trasē. Bet nē, kā sāku skriet, tā viss izlidoja no galvas, es paskrēju brajerai garām, bet Mio pēdējā brīdī nolēma nelekt. Un tad pēc 4. barjeras es apjuku par skatītāju reakciju un atkal samačkājām visu. Bet ir arī viena labā lieta - perfekti izpildīts slaloms> :meitenedejo: Un man nav ne jausmas, kāpēc visus iepriekšējos slalomus ar vienkāršākām ieejām Mio nevarēja izpildīt, bet piepeši te mega sarežģītu variantu var.
Ak jā, un šinī trasē Mio nogāza pirmo latiņu savā agility karjerā. Iespējams, ka treniņos par maz esam lekušas dubulto barjeru un Mio lec ļoti kompakti, kas parasti ir labi, jo var atrāk pagriezties, bet šoreiz rezultējās ar aizķeršanos aiz latiņas.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Jul 2017, 09:38

Pēdējā laikā nu galīgi nevedas ar saņemšanos uz rakstīšanu blogā, bet tā kā mans kājminamais internets jau visu nakti nespēj pārgremot agility sacensību video un vajag taču pastāstīt, ka es esmu gulējusi vienā dīvānā ar Eiropas kursinga vice čempionu (okēj, šito svītrojam), beidzot piesēdināju sevi pie klaviatūras.

Rūsas un Kaja pieskatīšana

Tātad. Tik sensenos laikos kā pirms Jāņiem Māra man uz vienu dienu uzticēja pieskatīt savus jaunēkļus. Es, protams, sapriecājos – gan pašai iespēja vairāk ar saluki patusēt, gan līgavaini iepazīstināt ar dažādiem eksemplāriem. No otras puses bija gan arī stress. Rūsas un Kaja pieskatīšana iekrita uzreiz pēc tam, kad biju atdevusi Dobiju atpakaļ mammai un Dobijas pieskatīšana nebūt nebija izklaide. Un arī ar saluki Elesāra pieskatīšanu ir gājis visādi – ir bijušas reizes, kad viņš mierīgi guļ dīvānā, bet ir bijis arī tā, ka suns tā sailgojies pēc savas saimnieces, ka klusumu ar viņu nu nekā nevar sarunāt. Plus vēl man mājās ir reti riebīgas kāpnes (tās “tukšās”, kur visu var redzēt cauri pa spraugām), kas man pat pašai nepatīk, bet, piemēram, Elesārs vispār atsakās pa tādām kāpt augšā, attiecīgi ar viņu vienmēr tusējām tikai un vienīgi lejā viesistabā. Vienu pēcpusdienu tas vēl ir samenedžējams, bet ja suns paliek mājās vēl arī visu nakti, tad jau vairs nav forši. Īsāk sakot – bija drusku stresiņš par to, kā nu viss būs un vai es neesmu parakstījusies uz kaut ko šaušalīgu.

Bet viss izvērtās tieši pretēji un mēs ar līgavaini pārliecinājāmies, ka mums nudien vajag saluki un ka saluki vispār ir fantastisks suns mājās. Kāpnes Kajam problēmas nesagādāja, Rūsa tā kā sākumā pastīvējās, bet ar kārumu uzgāja augša un lejā ar pirmo piegājienu. Riešanu nedzirdēju vispār par spīti tam, ka jaunēkļiem nu dikti interesēja tie dīvainie cilvēki, kas aiz loga staigā. Un tik viegli menedžējami suņi manā mājā vēl nebija pabijuši – ieaicinājām abus saluki dīvānā, vēsā mierā paēdām vakariņas, skatoties filmas, uzspēlējām videospēles un abiem principā ne silts ne auksts par to, ka nekas nenotiek. Jā, Kajs, kā jau iepriekš prognozēts, par Māras prombūtni satraucās vairāk un vispār bija redzams, ka suns ir diezgan stresā, bet iztikām bez bļaušanas un drāmām. Savukārt visinteresantākais bija tas, ka abi jaunēkļi bez garām pārdomām un ņergāšanas apēda gan vakariņas, gan brokastis. Māra man atved abiem vistas, piebilstot, ka šitās gan jau nāksies vest arī atpakaļ, bet te izslavētie neēdāji saluki piepeši manās mājās kāri notiesā divas maltītes pēc kārtas. Wow. Pie viena vēl vakarā uzzināju, cik tomēr patīkami ir iet pastaigā ar suņiem, kas nemēģina visās vietās atrasties vienlaicīgi. Un vakarā drusku arī pamēģināju ar Rūsu pastrādat ar OB rallija komandām un viņš bija super atsaucīgs un ļoti gribošs sadarboties, tā ka iespaids par abiem jaunēkļiem palika labu labais. :samilejies:

Šī ciemošanās sanāca ļoti, ļoti vērtīga, jo beidzot man ir pārliecība uz visiem 100%, ka man tiešām, tiešām vajag saluki (nē, nu pārliecība jau bija arī pirms tam, bet šaubas arī bija) un man beidzot ir vieglāk noformulēt šo vajadzību vārdos un izstāstīt visiem tiem, kas brīnās, kāpēc es vispār taisos ņemt saluki. Īpaši sportistu vidē šī neizpratne ir plaši izplatīta un esmu noklausījusies neskaitāmi daudz lekcijas par to, cik ļoti man nevajag tik neaudzināmu suni kā saluki, bet nu man beidzot ir kas sakarīgāks, ko likt pretī (man pašai viss arī pirms tam bija skaidrs, bet ar izpaušanu vārdos gan nevedās).

Kāpēc Spīganai vajag saluki?

Galvenokārt tāpēc, ka saluki ir pretstats Mio. Lai kā es nemīlētu Mio, man ar viņu ir grūta dzīve, un divas lietas, ko man ir visgrūtāk pieciest ir viņas mūžīgā uzmācība un vēlme draudzēties ar jebkuru pretimnācēju, un drausmīgā riešana. Jā, es Mio mācu mājās neriet, mācu apklust pēc komandas un progress ir milzīgs, bet ne vienmēr viņa spēj savākties, bieži izskatās pat, ka viņa drusku mokās, zinot, ka riet mājās nav atļauts, bet tik ļoti taču vajag un tad no viņas nāk ārā kaut kādi pusapēsti rējieni. Savukārt no draudzēšanās ar citiem es viņu nekad neatmācīšu, kaut vai tāpēc vien, ka citi cilvēki šo draudzēšanos uztver ļoti pozitīvi un labprāt ar viņu tusē, tur nekādi mani iebildumi nelīdz. Savukārt saluki ir pilnīgi citāds suns – sveši cilvēki viņu neinteresē un pasaule nav tā vērta, lai viņš nopūlētos kādu apriet. Sauciet mani par egoisti, bet man tomēr vajag suni, kam eksistēju tikai es un vēl daži izredzētie cilvēki, ar kuriem esmu izvēlējusies iepazīstināt kucēna vecumā. Man riebjas, ka suns grib pielīst pie katra svešinieka vai apriet katru, kas iet garām mājai.

Vēl viens arguments par labu saluki ir tas, ka man vajag maigu suni. Piemēram, Mio būtu jāaudzina ar krietni stingrāku roku un es viņai vienkārši esmu par klusu un maigu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc man viņu neizdodas izaudzināt par tādu suni, kā varētu vēlēties.

Protams, es netaisos noliegt to, ka saluki mani piesaista arī izskats un saluki man vispār šķiet skaistākais un elegantākais suns pasaulē, bet tai pašā laikā klausīties sportistu jautājumus par to, vai tad es taisos suni dīvānam ņemt, ir drusku kaitinoši. Pasaulē ātrākos suņus prātīgi cilvēki nudien neņem turēšanai dīvānā un suņa dzīve tak nebeidzas ar agility vai obedience sportiem. Kurtiem ir savs sporta veids kursings un Māras Rūsa ir lielisks piemērs, ka saluki savā tempā var nodarboties arī ar citām lietām. Un vispār – man vienkārši vajag vienu sirds suni, kas drusku līdzsvarotu trako ikdienu ar Mio, palīdzētu viņu nodarbināt un vispār ļautu man justies labi.

Noslēgumam - viena telefonbilde par to, cik mīlīgi mēs mētājāmies dīvānā.
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 11 Jul 2017, 11:37

Man liekas,ka vissvarīgākais ir tas 'sirds suņa aspekts'. Priekš manis tas ir arguments,kas izskaidro visu.
Mums ir līdzīgas suņu vajadzības, tikai atšķiība tāda,ka es esmu stingra un man maigs suns neder. Bet lai lieki nerej, lai nav draugs visiem, arī adžiliti neder :kanepe: Ceru,ka drīz tiksi pie sava sirds suņa!
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Jul 2017, 11:59

Lauva, paldies! Tikšana pie sava sirdssuņa ir procesā, par to kādu citu reizi plašāk pastāstīšu.
Savukārt agility man viens suns jau ir, man nevajag obligāti, lai visi mani suņi ir super agility zvaigznes. Būšu priecīga par to vien, ja Mio izdosies izaudzināt par agility suni. :D Protams, mūžīgi jau Mio agility skriet nevarēs, lai kā arī man nepatiktu par to domāt, bet, kad nāks laiks, domāšu par kādu citu sporta šķirni, lai man mājās vienmēr ir jaukais balanss - suns priekš agility un saluki. :)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Jul 2017, 15:20

Divi šodienas īsstāstiņi no mūsmājām. Kaut kāda rakstāmdiena ieslēdzās. :kanepe:

1. Balss intonācija

Es esmu dīvains cilvēks, kam vārdi ir ļoti svarīga lieta, un savam saluki perfekto vārdu meklēju jau tagad. Ir iekrājušies pāris varianti un šodien mājās mēģināju tos pasaukt skaļi. Kamēr testēju vārdus, man automātiski ieslēdzās "suņu balss", un Mio, tikko kā sadzirdēja, ka es saucu svešos vārdus, varen priecīga skraidīja pa visu māju, meklējot, kur ir tas otrais suns, jo viņa pēc intonācijas saprot, ka es saucu suni, bet vārds taču nav viņas, tātad skaidra lieta, ka kaut kur mājās ir noslēpies otrs suns!

2. Kārumiņš!

Atbrauca meistari. Kamēr staigāja iekšā, ārā, iekšā, ārā, ieliku Mio būrī, bet, kad viņi man apsolīja, ka nu staigāšana beigusies, izlaidu ārā. Kaut kāda iemesla dēļ gan vienam no meistariem vajadzēja atvērt durvis un viņš to izdarīja, pirms es paspēju Mio dot komandu, ka ārā iet nedrīkst, un viņa izlidoja pagalmā. Saucu Mio atpakaļ ar ierasto jautājumkomandu "Mio grib kārumiņu?", viņa skaisti uzreiz atskrien atpakaļ un tad meistariem atkaras žoklis, kad es savam sunim kā kārumiņu iedodu nograuzt... gurķi. :kanepe:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 13 Jul 2017, 23:13

Sauciet mani par egoisti, bet man tomēr vajag suni, kam eksistēju tikai es un vēl daži izredzētie cilvēki, ar kuriem esmu izvēlējusies iepazīstināt kucēna vecumā. Man riebjas, ka suns grib pielīst pie katra svešinieka vai apriet katru, kas iet garām mājai.


Vispār par egoismu nav jākaunas - suņus jau ņemam sev un arī tāpēc, lai ir vismaz viena dzīva radība pasaulē, kas tevi nekritizē un allaž priecīga tieši tevi redzēt. Ir patiešām forši, ja sunim savs saimnieks ir pats īpašākais un labākais cilvēks pasaulē, no otras puses - te no pieredzes ar Smaidiņu runājot, kas vispārīgos vilcienos raksturā ir tāds suns, kuru tu meklē saluki - ir tā sarežģītā puse, ka ir grūti viņu atstāt pieskatīšanai kādam citam tā, lai viņš pie tā cita justos labi un komfortabli.

[..] klausīties sportistu jautājumus par to, vai tad es taisos suni dīvānam ņemt, ir drusku kaitinoši. Pasaulē ātrākos suņus prātīgi cilvēki nudien neņem turēšanai dīvānā un suņa dzīve tak nebeidzas ar agility vai obedience sportiem.


Katrs sver un vētī pēc savām interesēm un ambīcijām, un suns tomēr ir gaumes un patikšanas lieta. Par tiem nestrīdas. Dažādību mājās arī tomēr vajag. :D

Man aizvien interesantāki liekas tie sporta veidi, kuros suns var izpausties, liekot lietā dabas dotos talantus. Ir tomēr brīnišķīgi redzēt suni, kurš var darīt to darbu, kam viņš ir radīts un kas viņam sanāk.

Pašai nesens atklājums bija tas, ka manam sunim patiešām padodas un patīk domāšanas un meklēšanas spēles - tur ir gan azarts, gan motivācija, gan koncentrēšanās spējas 30 min. - 2 h garumā, jo neko nedrīkst atstāt neatrastu un neapēstu. Kaut kādā mērā Smaidiņš liek lietā sevī dziļi paslēpto mednieku, tāpēc tur nav jautājums - a, kas man par to būs, vai kāpēc man tas ir jādara?
Salīdzinājumam paklausības un triku mācīšanās ir ar periodiskiem entuziasma uzplaiksnījumiem, kas lāgiem mijas ar galīgu neieinteresētību, jo to vajag man un, ja vien neiet runa par diedelēšanu un divām komandām (šurp/stop), Smaidiņprāt, tam nav īpašas praktiskas nozīmes.
User avatar
Imagine
Junior
Junior
 
Posts: 582
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 14 Jul 2017, 00:25

Par atstāšanu auklēšanā Tev, Imagine, taisnība, bet es ceru, ka agra un laicīga radināšana pie potenciālajām auklēm un situācijām, ka es suni atstāju citur, situāciju mīkstinās. Jau kucēna vecumā grasos savu saluki pa kādai dienai atstāt auklēšanā izredzētajiem cilvēkiem, ļoti ceru, ka suns vēlāk pie vajadzības to uztvers mierīgi.

Jā, un taisnība par tiem piemērotajiem sporta veidiem. Drusku šo redzu ar Mio, kurai agility ir sapnis un kursingveidīgi sporti noved ekstāzē, savukārt obedience ir galīgi garām. Vēl vairāk šo jutu ar Dobiju - kad mēģinājām agility, viss gāja gariem zobiem un caur ņergāšanu, savukārt trenēšanās paklausības sportiem viņai sagādā milzu prieku. Izskatās, ka arī frisbijs Dobijai būtu lielisks, žēl tikai, ka nav neviens, kas apmāca. Nu, un kurtus skatīties kursingā vispār ir bauda, manam saluki tas noteikti būs primārais sports.
Par Smaidiņu ar dikti interesanti - man bija radies iespaids, ka viņš ir suns, kas gatavs strādāt īsākus periodus un tā prātīgāk, bet redz, ka ir lietas, kas ierauj azartā. :)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 15 Jul 2017, 18:13

Man te pusuzrakstīts karājas gaisā sajūsmināts ieraksts par agility, bet tas laikam drusku pagaidīs, jo šodien uzsākām savu ceļojumu uz Rumāniju un ne bez piedzīvojumiem.

Šodien bija jātiek tikai līdz Kauņai, tāpēc dienu sākām nesteidzīgi un, lai Mio būtu vieglāk, no rīta gan aizbraucām uz mežu, gan Mio tika nopeldēties. Mūsu ierasto pastaigu mežu sobrīd diemžēl ir sabojājusi labā melleņu raža un tur čumēja un mudžēja no cilvēkiem, attiecīgi nekāda baigā izskriešanās nesanāca.
Nezinu, vai pie vainas bija dumjā pastaiga vai kas sagāja pa īso Mio galviņā, bet viņa pirms izbraukšanas man mājās sarīkoja mega drāmu un nopietni sastresojās. Izskatījās, ka mazais dumiķis ir satraucies par to, ka viņu atstāsim mājās un paši brauksim prom. Un šis mani ārkārtīgi pārsteidz, jo Mio nav raksturīgi nervozēt par to, ka viņu atstājam, viņa labprāt paliek ar citiem cilvēkiem un arī viena mājās paliek normāli. Bet šoreiz pie mantu krāmēšanas skraidīja mums pakaļ, bļāva un pīkstēja, drebēja un rīkoja histēriju katru reizi, kad nesām kādu somu uz mašīnu un neļāvām Mio nākt līdzi. Reāli viņa sevi bija davedusi tik tālu, ka nespēja norimties pat mašīnā un pīkstēja līdz pat Jelgavai. It kā tikai pusstunda, bet es jau sāku satraukties, jo Mio mašīnā brauc perfektā klusumā, neprotestējot. Toties Jelgavā piestājām benzīntankā, kamēr līgavainis pildīja benzīnu, izlaidu Mio ārā, tās pāris minūtes pastrādājām ar rallija komandām un piepeši Mio prātā viss atkal sakārtojās un visu atlikušo ceļu līdz Kauņai no viņas nebija ne skaņas. Dīvains suns, nudien.

Toties pašā Kauņā esam paņēmuši kādu no drusku aizdomīgajiem moteļiem, kur uz mums skatās šķībi, jo esam pagalam neiederīga publika. Pat pašam motelim nepatīkam - iečekojāmies, nolikām mantas numuriņā un izgājām ārā ar Mio, bet, kad nācām atpakaļ, numuriņa durvis vairs nebija iespējams atslēgt. Gaidījām, kamēr galdnieks atlauzīs durvis un tikām pie jauna numuriņa, kurā ir pat tāda ekstra kā ledusskapis, bet ko man tas vairs dod, ja svaigo gaļu nemaz neriskēju priekš Mio ņemt līdzi...

Viesnīcā, kā jau parasti, Mio ir nemierā ar tupēšanu četrās sienās, grib pīkstēt un pilnai laimei vēl cauri sienām viss dzirdams, kaut kur rej suņi un nemiera garam vajag visu izpētīt. Ek, jautri šis būs.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Jul 2017, 18:33

Ceļojums. 2. diena

Šodien atbraucām līdz Krakovai, Mio nekur nav tikusi bez pavadas paskrieties un izlikt enerģiju, bet neko, drāmas nav un mašīnā svētlaimīgs klusums. Ik pa divām stundām piestājam, Mio ļauju izlocīt kājas, nokārtoties un pēc tam mums ir darba piecminūte. Atkarībā no garstāvokļa (un ietvju apmalīšu pieejamības) trenējam agility zonas, izturību guļot vai trikus. Vienā no poļu benzīntankiem Mio triku treniņš izvērtās par vietējo atrakciju un pat saņēmām aplausus pēc tam, kad Mio nostājās uz priekšķepām. :kanepe:

Krakovā izvēlējāmies palikt lidostas viesnīcā (silti rekomendēju, starp citu); Mio principā visu laiku hipnotizē logu cerībā, ka kāda no tām kārotajām lidmašīnām pielidos noķeramā attālumā. :kanepe:
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 17 Jul 2017, 22:08

Ceļojums. 3. diena

Šodien beidzot vakarā nobāzējāmies Rumānijas kalnos, visi iesaistītie kūst no sajūsmas un mēs tagad zinām, kā izskatās absolūta idille. Mūsu šī brīža viesu nams ir sasniedzams braucot pa 33 km serpentīnu un šis brauciens aizņem stundu, skati fantastiski, viesu nams nomaļš un burvīgs. Mio un Margo (mūsu ceļojuma biedrene - labradora kuce, vienā vecumā ar Mio) te var brīvi skriet bez pavadām un ietusēt ar vietējiem suņiem, kuri mūsu dāmām laipni atvēlēja savus graužamkaulus kā iepazīšanās dāvanu.

Līgavainis šodien izfantazēja pastāstiņu, ka Mio ir teorija - braukšanas laiks mašīnā ir proporcionāli saistīts ar to, cik jautri būs galamērķī, un attiecīgi ir vērts labāk uzvesties un ilgāk ciesties. Piemēram, ja braucam uz vietējo mežu, Mio bļauj jau pusceļā. Savukārt te braucam trīs dienas, bet drāma bija tikai pirmo pusstundu. Un šī Mio teorija reāli arī piepildās, jo mūsu šī brīža atrašanās vieta ir visu Mio sapņu piepildījums. (Nu labi, dīķa trūkst)

Pie viena atkal pārliecinājos, ka būra apmācība Mio gadījumā ir noritējusi pēc labākajiem priekšrakstiem un svešā vietā Mio savu būri patiešām uztver kā mierīgo patvērumu, kur nolīst, kad pasaules ir par daudz. Ceļojam kopā ar draugiem, kam ir trīsgadīgs bērns, kam ļoti patīk Mio un Mio patīk viņa, bet Mio tomēr diezgan nogurdina mazas roķeles, kas nemitīgi meklē "bēbī vauva Mjau!", un vēl jau arī pār pārējiem suņiem vajag uzņemties šefību, un visas vietējās rotaļlietas nebija gana noplēstā stāvoklī, attiecīgi Mio ir šovakar nopietni pastrādājusi, un pēc ienākšanas istabiņā momentā ievēlās savā būrī un nolikās uz auss.

Vienīgais, kas mani satrauc - te ir ļoti daudz klaiņojošu suņu, nezinu, kā būs, kad kalnu pastaigās tādus satiksim...
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 32 guests

cron