OB rallijsMioEs šodien ļoti, ļoti lepojos ar Mio un mūsu startu Ob rallija sacensībās - visu izdarījām tieši tik labi, cik šobrīd varam un salīdzinājumā ar iepriekšējām sacensībām progress ir milzīgs. Šobrīd esam sasniegušas vienu mazo mērķīti - Mio bez jebkādām problēmām gan guļ(!!!), gan sēž tos uzdevumus, kur man viņai jāiet apkārt. Vairs nekāda breikdansa ar roku pie zemes un vispār nekāda stresa.
Visinteresantākais ir tas, ka šo Mio reāli apguva mūsu Rumānijas ceļojuma laikā. Tur bija tik karsts, ka neko aktīvu mācīties nevarējām un suni vispār vilka pie zemes, viņai vairs nebija vēlmes katru reizi rauties augšā no guļus pozīcijas sekundes simtdaļu pēc apgulšanās. Tad nu es miljons reižu trenēju tieši to iešanu apkārt un beidzot bija iespēja Mio slavēt par šo beigtu. Es absolūti neticēju, ka šis saglabāsies arī pēc tam, kad atbrauksim atpakaļ, bet acīmredzot Mio vienkārši vajadzēja to vienu iespēju saprast, ko tieši man no viņas vajag un tagad viņa to dara absolūti bez problēmām. Nudien, nekad nebūtu domājusi, ka no tā ellīgā karstuma var būt arī kāds labums.
Otra lieta, par ko priecājos - krietni labāk strādāja pagriezieni kustībā, Mio vairs nemet pēcpusi pie zemes un pamazām tuvojamies kompaktākiem pagriezieniem bez milzu loku izstaigāšanas.
Tagad rallija kontekstā koncentrēsimies uz labāku blakus iešanu bez kāruma un nākamais mērķis principā varētu būt pāriešana uz nākamo rallija klasi. Nedomāju, ka pāreja pienāks ļoti drīz, bet kas zina, varbūt Mio atkal uznāk kāds iedvesmas periods.
Protams, daudz vēl jāstrādā pie precizitātes un salīdzinājumā ar citiem suņiem vēl ļoti, ļoti daudz ko neprotam, bet priekš Mio jau šis ir tik ārprātīgi daudz, ka es esmu absolūtā, absolūtā sajūsmā. Par rezultātiem - 17 suņu konkurencē ieguvām 6. vietu, kas ir krietni augstāk, nekā biju gaidījusi, punktu skaitu un procentus gan neuztvēru, jāgaida protokoli. Bet vairāk par vietu mani iepriecināja tiesneses vērtējums, ka šoreiz sevi parādījām krietni labāk, nekā iepriekšējā reizē.
1. trase, kurā Spīganai atslēdzās smadzenes un tika izlaista viena stacija
2. trase
DobijaSavukārt Dobija šodien piedzīvoja pirmās sacensības savā dzīvē un pēc maniem ieskatiem startēja labi. Es gan pieļāvu stratēģisku kļūdu, kuras dēļ pirmo trasi tā arī nespējām iziet pat ar diviem piegājieniem. Tā kā biju ar diviem suņiem un Mio pēc ceļojuma sliktāk uztver ilgstošu sēdēšanu būrī, palūdzu, lai uz sacensībām man palīgā atbrauc māsa. Priekš Mio tas bija lieliski, bet Mio arī rallijā nav problēmu 100% pārslēgties uz mani, savukārt Dobijai māsas klātbūtne nogrāva startu, jo viņai obligāti tieši tad vajadzēja skriet pie māsas un bija milzu drāma par to, ka es nelaidu. Viss beidzās ar to, ka māsai vajadzeja slēpties no Dobijas un pirmo trasi mums atļāva pēc visiem dalībniekiem atkārtot vēlreiz, bet vienalga Dobija nevarēja gana saņemties, lai nostrādatu trasi līdz galam. Toties otro trasi godam izcīnījām līdz veiksmīgam finišam, ko es uzskatu par milzīgu sasniegumu vēl jo vairak tāpēc, ka tieši uz Dobijas startu sāka līt un Dobija ir suns, kas lietū vispār atsakās iet ārā, jo no gaisa krīt skābe. Tas, ka man izdevās viņas purniņu piekabināt kārumiem (kuri viņu arī ne īpaši interesē jaunos apstākļos) un izpildīt visus uzdevumus jau ir superīgi, tā ka kopumā debiju uzskatu par izdevušos un par pārējo domāsim vēlāk. Turpināsim strādāt un socializēties ar svešām situācijām, un es esmu absolūti pārliecināta, ka rezultats būs. Jo Dobija ir suns ar fantastisku potenciālu un, ja mēs tiksim pāri šai problēmai ar pieslēgšanos darbam, viņa sāks uzrādīt krietni labākus rezultātus, nekā Mio un domājams, ka ar viņu arī būs patīkamāk startēt, jo Dobijai nepiemīt Mio dricelīgums un strādāšana ar Dobiju nav tik histēriska kā ar Mio.