Mio, manu Mio!

[madja]

Berta nomirtu no skaudības, ja mācētu tās jūras bildes apskatīties, cik ļoti viņai patīk kurti (vismaz,kamēr neliek ostīties)

[Spigana]

Berta nomirtu no skaudības, ja mācētu tās jūras bildes apskatīties, cik ļoti viņai patīk kurti (vismaz,kamēr neliek ostīties)

Tad Tu saki, ka nākamreiz gribi mums pievienoties?

[madja]

tas bij caur tādiem bieziem lakstiem, bet - jā
+ būtu interesanti paskatīties, pēc cik ilga laika Berta nobeigtos, viņa jau tā nav diezko izturīga, bet kopš Frīda mums tāda klibojoša, maz sanāk garākās pastaigās aizdoties. (varbūt maza,resna korgija,kas atviebies, nešana puspastaigu samotivētu mani vairāk staigāt ar Bertu atsevišķi.)

[Spigana]

madja, domāju, ka nebūtu tik traki. Mums šinī tusiņā afgāņi uz beigām ar vairs neskrēja, tik Mio ar Rūsu turpināja tusēt, tā ka katram pēc iespējām.

[Spigana]

Arvien vairāk ceļojot un staigājot pa dabas takām ar suni, secinu, ka mums lieti noderētu apmēram kanikrosa risinājums pavadai. Īpaši pa kalniem ir čakarīgi staigāt ar pavadu rokās, daudz ērtāk būt Mio piestiprināt man pie jostas un miers.
Bet jautājums ne par to. Kad šo domu apspriedu ar draudzeni, viņa stāstīja, ka tikko Lapzemē redzējusi risinājumus, ka cilvēkam tas stiprinājums ir nevis kā josta, bet gan kaut kāds stiprinājums uz krūtīm. Diemžēl mēs nekā internetos nevaram neko tādu atrast, un man aptrūkās idejas atslēgvārdiem, ko meklēt. Ir kādam info vai idejas par šo jautājumu?

[ash]

ir redzēta siksna ko liek tā kā plecu somu. kk ļoti sen pat šai forumā bija sludinājums, ka tādu var iegādāties.
kaut kas šim līdzīgs.
https://www.amazon.com/Kurgo-Quantum-Le ... B003NSCCMA
https://www.rayallen.com/convertible-service-dog-leash/

es jau kādu laiku tādu gribu.

[Spigana]

Vīkendā abas dienas biju Ķīpsalā; galvenokārt jau lai komentētu agility paraugdemonstrējumus, bet drusku iezskrēju arī pa stendiem un te mani secinājumi:

*Spīgana var būt ļoti, ļoti blonda. Skatījos stendā jostas skriešanai, pētu vienu tādu foršu ar kabatām, bet nevaru saprast, vai tas tiešām ir tas, ko man vajag. Skatos tālāk - tai pašā statīvā iekārta forša, polsterēta josta, bez jebkādiem liekiem pričendāļiem, piemēru sev, nu it kā der. Tikai nevaru saprast, kāpēc visi pārdevēji uz mani TĀ skatās. Aplūkoju to "jostu" vēlreiz un atklāju, ka tā patiesībā ir ļoti liela suņa kaklasiksna. Tagad vismaz zinu, ka mans vidukļa apmērs ir vienādojams ar lielu suņu kakliem.

*Arī specializētā izstādē ir sastopama vesela plejāde nekompetentu pārdevēju. Prasīju stendā, vai ir konservi sterilizētiem kaķiem, man atbildēja, ka sterilizēts jau nav slims un sāka stāstīt, cik garšīgi ir viņu jaunie konservi. Kad pagriezos iet prom, skrēja man pakaļ ar tekstu, ka rekur uz vienas paciņas ieraudzījusi uzrakstu "sterilised", tas varbūt būšot īstais?

*Dažas preces ir Latvijai tik specifiskas, ka pārdevējiem nav ne jausmas, ko es no viņiem gribu. Bija man vēlme iepirkt Mio ķepām aizsargājošu vasku, jo piefiksēju, ka viņai ir ļoti nekomfortabli skriet par grants ceļiem - mazie akmentiņi sāpīgi duras ķepās, viss prieks sabojāts. Zooveikalos nebija, liku cerības uz Ķīpsalu un vienā no stendiem tiešām arī atradu, bet visos iepriekšējos, kur prasīju, man pārdevēji mēģināja iesmērēt krēmus, kas ķepas padara mīkstākas un maigākas - precīzi pretējo tam, ko prasīju.

*Pirms kaut ko pirkt, ir vērts nostaigāt visus stendus. Dailē iepirku kilo kaltētus kuņģus par 10 eiro, minūti vēlāk 4Dogs stendā ieraudzīju 2 kilo paku par 15 eiro.

[Bonny Rain]

*Spīgana var būt ļoti, ļoti blonda. Skatījos stendā jostas skriešanai, pētu vienu tādu foršu ar kabatām, bet nevaru saprast, vai tas tiešām ir tas, ko man vajag. Skatos tālāk - tai pašā statīvā iekārta forša, polsterēta josta, bez jebkādiem liekiem pričendāļiem, piemēru sev, nu it kā der. Tikai nevaru saprast, kāpēc visi pārdevēji uz mani TĀ skatās. Aplūkoju to "jostu" vēlreiz un atklāju, ka tā patiesībā ir ļoti liela suņa kaklasiksna. Tagad vismaz zinu, ka mans vidukļa apmērs ir vienādojams ar lielu suņu kakliem.

*Arī specializētā izstādē ir sastopama vesela plejāde nekompetentu pārdevēju. Prasīju stendā, vai ir konservi sterilizētiem kaķiem, man atbildēja, ka sterilizēts jau nav slims un sāka stāstīt, cik garšīgi ir viņu jaunie konservi. Kad pagriezos iet prom, skrēja man pakaļ ar tekstu, ka rekur uz vienas paciņas ieraudzījusi uzrakstu "sterilised", tas varbūt būšot īstais?

Sen atpakaļ strādāju būvmateriālu tirdzniecības firmā, kura piedalījās arī izstādē Ķīpsalā. No būvmateriāliem neko nesapratu, bet izstādē gan sēdēju stendā kopā ar sekretāri - divas absolūti ar būvmateriāliem nesaistītas personas Labi, ka tur bija bez mums divām vēl arī kāds, kas vismaz kaut ko saprata no tā, ko mēs pārstāvējām. Tā kā iespējams, tur tāds pats variants - aizsūtīta kāda sekretāre vai kāds cits darbinieks, piemēram grāmatvedis, jo visi pārdevēji tak strādā savās darba vietās.

*Dažas preces ir Latvijai tik specifiskas, ka pārdevējiem nav ne jausmas, ko es no viņiem gribu. Bija man vēlme iepirkt Mio ķepām aizsargājošu vasku, jo piefiksēju, ka viņai ir ļoti nekomfortabli skriet par grants ceļiem - mazie akmentiņi sāpīgi duras ķepās, viss prieks sabojāts. Zooveikalos nebija, liku cerības uz Ķīpsalu un vienā no stendiem tiešām arī atradu, bet visos iepriekšējos, kur prasīju, man pārdevēji mēģināja iesmērēt krēmus, kas ķepas padara mīkstākas un maigākas - precīzi pretējo tam, ko prasīju.

Es savukārt meklēju speciāli brahicefāļiem paredzētu deguna vasku. Bet nekur LV neatradu. Nu, bet labi, izrādās, ka manējai nav pēc tāda vajadzības. Bet ja nu vajadzētu, tad nāktos kaut ko domāt - vai nu no ārzemēm pasūtīt, vai kaut ko līdzīgu meklēt.

[Spigana]

Kad progresa vārdā nākas kāpties atpakaļ

Es te daudz un plaši esmu vārījusies par mūsu problēmām iekš agility, visu laiku tas attiecās tikai uz sacensībām, bet nupat divos pēdejos treniņos Mio sadomāja izstrādat to pasu niķi - trasē apstājas un darboties nav dabonama. Pēdejā treniņā tas bijai tikai īss moments un Mio pēc komandas aizgāja uz būri, bet iepriekšējo treniņu galīgi norāvām, cīkstoties ar Mio. Kādu laiku bija doma, ka varbūt vaina ir Mio respekta trūkumā pret mani, bet ar šo domu saku vairak vērot Mio un man šķita, ka īsti kopā nelīmējas, jo ikdienā mūsu sadarbība kļūst arvien baudāmāka. Un šodien man apstiprināja domu, ka kaut kas grīstē ir sagājis tieši pašā agility, un izskatās, ka es varētu būt pārforsējusi ar slaloma mācīšanu un iespējams, ka Mio tas viss ir absolūti apriebies. Kamēr skrienam un es viņu slavēju vēl viss lielākoties ir forši, bet slaloms Mio nepatīk un tikpat ļoti viņai nepatīk labot kļūdas. Tad nu no šodienas agility mums būs drusku cita pieeja, mēģināsim visu priecīgāk, bet pats galvenais - ņemsim lielāku pauzi no sacensībām.
Šobrīd vēl nezinu, cik gara tā pauze būs - viena iespēja būtu līdz novembra sākumam, kad LV būs sacensības, otra iespēja būtu līdz šī gada beigām, skatīšos no tā, kā ies treniņos. Treniņus, protams, turpināsim un es noteikti šobrīd netaisos Mio atmest ar roku, bet uz sacensībām šobrīd mums braukt vienkārši nav jēgas, jo nav jēgas bojāt Mio prieku par agility skriešanu un ir diezgan destruktīvi katrās sacensībās iemācīt sunim, ka viņa drīkst uzvesties, kā grib, bet es neko nevaru izdarīt.
Un vēl viens svarīgs uzdevums šai pauze ir iemācīt man atkal priecāties par Mio. Mūsu ikdiena ir forša, dievinu pastaigas ar Mio un izbraucienus ar velosipēdu, arvien foršāki kļūst paklausības treniņi, un es joprojām esmu sajūsmā par agility. Un ja no šī visa izslēdzam sacensību pakaļismu, man nav daudz iemeslu dusmoties uz Mio. Centīšos uzkrāt šo sajūtu, ka man ir superīgs suns, un kaut kad vēlāk atgriezīsimies sacensībās ar jaunu skatījumu uz dzīvi.

[Māra]

Mēs tikmēr gaidīsim apdeitus pa jūsu treniņiem agility, progresu, secinājumiem, atklājumiem... Nu tu jau saprati
Veiksmi!

[Teodors]

Spī, tu esi tāds malacis - lasot, cik ļoti tu ieguldies savās un Mio attiecībās, man reāli gribas tikai likt sirsniņkomentārus. Jūsu attiecības nav tikai par dzīšanu un prasībām, bet arī par izpratni un atpakaļiešanu - manuprāt, ne visi spētu tikt pāri aizvainotam ego par to, ka suns negrib klausīt.

Pievienojos veiksmes vēlējumos!

[Spigana]

Spīgana toties tikmēr (nu labi, 4 dienas) sēdēs mājās un baudīs agility čempionāta tiešraidi.
Šodien bija tikai pirmās sacensības (large jumping komandas), bet jau pirmie foršie pārsteigumi - no visiem suņiem visātrāko laiku uzstādīja malinua (nevis borders!) no Igaunijas un Igaunijas komandai 3. vieta. Latvijas meitenes skrēja brīnišķīgi, bet diemžēl viena nogāzta barjera.
Kādu daļu no čempionāta ar mani kopā skatījās arī mana māsa un līgavainis, un viņiem beidzot radās jautājums - vai pasaulē eksistē tikai borderi?! Un vispār es jau klusītēm arī ceru, ka ar laiku large kategorijā atkal parādīsies lielāka šķirņu daudzveidība. Kad iepriekš pētīju čempionātu statistikas priekš paraugdemonstrējumu komentēšanas, atklāju, ka borderu dominance ir iestājusies vien kādos pēdējos 10 gados, pirms tam large kategorijā skrēja ar krietni vairāk šķirnēm.

Teo, paldies! Pavisam godīgi nav viegli norīt to savu aizvainojumu, bet palīdz apziņa, ka man ar to suni jādzīvo diendienā. Ar pieri skrienot sienā pilnā ātrumā neviens vēl neko daudz sasniedzis nav.

[nezinīte]

Kurā adžiliti līmenī jūs startējat?
Es tagad lasu par tiem adžiliti un mēģinu saprast, kas ir kas un kādas prasības.

[Imagine]

Laikam jau atkarīgs no tā, kāda mēroga sacensības. Cruft's un ASV Purina's Incredible dog challenge sacensībās šķirņu dažādība adžiliti bija drusku lielāka. Man sevišķi patika viena Austrālijas ganu suņa (heeler/cattle dog) sniegums - arī ātri, izturīgi un azartiski.



Un tepat blakus ievish blogā sen, sen bija ieraksts par audzētāju ASV, kura attīsta tieši adžiliti vipetu līniju.

[Spigana]

Nezinite, mēs nesen pārgājām uz A2.

Imagine, jā ASV un Lielbritānijā drusku lielāka šķirņu daudzveidība, bet, piemēram, pasaules čempionātā large kategorijā 90% vai vairāk ir borderi. Un arī medium pamazām iet līdzīgu ceļu, tikai tur dominē šeltiji. Un es līdz galam nevaru saprast - vai šīs šķirnes tiešām objektīvi ir tik ļoti labākas priekš agility vai tā tomēr drusku ir modes lieta. Un vai nav tā, ka šī mode ietekmē arī audzētāju darbu un, piemēram cilvēku informētību par piemērotām šķirnēm. Bet es galīgi nejūtos kompetenta par to spriest, vienkārši drusku brīnos.

[Imagine]

Un vai nav tā, ka šī mode ietekmē arī audzētāju darbu un, piemēram cilvēku informētību par piemērotām šķirnēm.

Borders ir pārbaudīta vērtība un zelta standarts? Kaut gan būtu interesanti dzirdēt pašu sportistu viedokļus, kāpēc tā?
Manuprāt, pixy blogā bija diskusija par to, ka Obedience starptautiskajās sacensībās pašās virsotnēs redz tikai borderus un malinua.

[Spigana]

Nē, nu borderi objektīvi ir lieliski suņi priekš agility - par lielāko laimi uzskata iespēju strādāt ar cilvēku, spējīgi domāt, ir ātri un izveicīgi. Es absolūti piekrītu tam, ka borders ir kā radīts priekš agility, bet mani mulsina tas, ka sportisti tik maz izvēlas citas šķirnes, kas arī ir piemērotas agility. Vai tiešām visiem sportistiem ir vienādas prasības un vēlmes pret to suni, ar ko dzīvo kopā? Jo raksturā man borders nešķiet piemērots jebkuram un lai kā es dievinu agility, es īsti nespēju sevi iedomāties ar borderu. Īsāk sakot - manas pārdomas ne par to, kāpēc ņem borderus sportam, bet gan kāpēc visi izvēlas vienu šķirni, nevis piemeklē individuāli.

[pixy]

Īsāk sakot - manas pārdomas ne par to, kāpēc ņem borderus sportam, bet gan kāpēc visi izvēlas vienu šķirni, nevis piemeklē individuāli.

Paskatoties statistiku, nevar nepamanīt to, ka uz pjedestāla visvairāk kāpj borderi. Gadiem ilgi. Līdz ar to ļoti daudz cilvēku, kuriem ir ambīcijas uzvarēt augstā līmenī, neriskē, ņemot citu šķirni un mēģinot sasniegt to pašu. Ir, protams, tie, kas ielaužas, bet neapgāžamā statistika tomēr iesēžas prātos. Zinu, ka arī attiecībā uz mani ļoti daudzi gaidīja, ka Habja vietā nāks borders un bija vairāk kā izbrīnīti par manu izvēli "galīgi garām"... Un jā - no tāda viedokļa ir galīgi garām - viņai jau ir četri gadi un mēs pat uz OB-3 vēl neesam aizgājušas, kamēr ar borderi man teorētiski būtu bijusi iespēja to izdarīt daudz ātrāk un jau tēmēt uz Pasaules čempionātu. Un adžiti ar viņu vispār nevar skriet, kur tāds suns der . Iespējams jau, ka ir gana daudz cilvēku, kas aktīvi nodarbojoties ar kaut ko, neviļus arī iemīl šķirni, kas šai nodarbei ir vispiemērotākā. Un tad tā vairs nav izvēle "ņemt sportam vai ņemt dzīvei". Trakāk ir tad, ja šķiet, ka paņemsi borderi un čempiona tituls teju jau nodrošināts. Sportā ir čupām piemēru, kā cilvēks netiek ar šo suni galā un rezultāts, iespējams, ir švakāks nekā tad, ja būtu paņemts kas cits un abi būtu auguši kopā. Bet vajag to borderi, jo tas tak ir vislabākais . Imagine, OB borderi, protams, pirmajā vietā, bet malinuā nav tāda stabila otrā vieta, tie maisās pa vidu kopā ar labradoriem, citiem retrīveriem un vēl dažiem individuāliem brīnumiem.

[Spigana]

Mio 2 gadi!





Manai ātrajai, bezbailīgajai, skaistajai raķetei šodien aprit divi gadi. Lai kā arī mums dažkārt neietu un lai kādas domas nejauktos pa galvu, es bezgala mīlu to mazo kunkulīti un ar viņu dzīve kopā ir kļuvusi bezgalīgi labāka.
Šo divu gadu laikā es esmu ļoti daudz iemācījusies, bet pats galvenais - uzzinājusi to, cik daudz es vēl nezinu un cik garš ceļš mums vēl ejams, un kas gan varētu būt vēl labāk. Ja pirmo Mio dzimšanas dienu sagaidīju ar domu, ka nu man ir pieaudzis suns, tad šogad apjaušu to, ka viņa patiesībā vēl ir tāds mazs dumiķītis, kam visa dzīve vēl priekšā. Un mūsu ikdiena kļūst arvien baudāmāka, Mio kļūst arvien apzinīgāka, pat fiziski viņa ir kretni nobriedusi pēdejā pusgada laikā. Viss iet uz augšu un es nudien nezinu, kā dzīvotu bez tā mazā enerģijas kamola.

Priekā, Mio!

[Bonny Rain]