Šodien ar Mio un Dobiju veiksmīgi startējām OB rallija sacensībās un jāsaka, ka ļoti lepojos ar abiem suņiem. Abas startēja lieliski savu spēju robežās salīdzinoši sarežģītās trasēs un vēl baisā aukstumā (priekš viņām
). Ja vēl es būtu saņēmusies tikpat labi, domāju, ka rezultāts vispār būtu izcils.
Mio šodien uzrādīja fantastisku progresu, ļoti jūtu to, kā iknedēļas nodarbības pie Karīnas mums jau tagad nāk krietni par labu. Ir uzlabojusies blakus iešana, bet pats galvenais - komanda "guli" strādā!
Bez kāruma, bez rokas palīdzības, es vienkārsi nespēju izteikt savu sajūsmu par šo, ņemot vēra, ka vēl pirms dažiem mēnešiem suns vienkārši atteicās pildīt konkrēto komandu, bet te jau var izdarīt vienkārši pēc verbālas komandas!
Jā, vienreiz Mio šo izpildīja tikai ar otro piegājienu, bet viņai nenormāli riebjas gulēt aukstā, slapjā zālē, es vienkārši ģībstu aiz laimes par to, ka viņa vispār šo izpildīja. Guli kustībā gan mums vēl nav, Mio vienmēr guļās caur sēdus pozīciju, pie tā strādāsim.
Mio abās trasēs 90% vērtējums (174 un 170 punkti no 180) un 8. vieta no 24 dalībniekiem. Priekš mums šis ir absolūti izcils rezultāts un ja vēl paskatās uz to, ka līdz pjedestālas vispār trūka tikai 8 punkti... Nu dikti lepojos ar to mazo neradījumu.
Un mums ar Mio arī sanāca interesantais gadījums, ka ar vienu citu dalībnieku bija identiski punkti, bet mēs dabūjām augstāku vietu, jo trasi pieveicām ātrāk. Mio vispār šis ir pluss - viņa ir ātra un domāju, ka vēl piedzīvosim šādas situācijas.
Savukārt Dobija šodien pierādīja to, ka viņa var saņemties un strādat arī šitik šausmīgos apstākļos. Auksts, riebīgs, apkārt cilvēki, viss slikti. Bet abas trases izturēja līdz galam un ļoti daudz ko izdarīja lieliski. Arī par Dobiju esmu sajūsmā, ka viņa vispār gūlās un nerāvās augšā. Toties iepriekš nebiju piefiksējusi, ka pagriezieni kustībā mums ar Dobiju ne visai labi iet, par šo padomāsim.
Dobijai 15. vieta no 24 dalībniekiem, abas trases 80% (162 un 160 no 180) - absolūti fantastisks progress!
Un jāņem vērā, ka Dobijai šīs vispār ir tikai otrās sacensības viņas dzīvē, priekš viņas šī bija milzīgi skaista un liela saņemšanās.
Biju gaidījusi, ka abiem suņiem otrā trase būs labāka, nekā pirmā, jo parasti uz to viņas jau iesildījušās un nomierinājušās, bet šoreiz otrādi - abas bija krietni uzvilktas un otrajā trasē pat Mio drusku peldēja. Pieļauju, ka pie vainas ir citādi gaidīšanas apstākļi; bija pārāk auksts, lai abas salīgās dāmas sēdētu ārā būros, tāpēc viņas sēdēja mašīnā kopā ar manu vīru, viņš klausījās podkāstu un piedevām mašīnā bija sakrāmētas riepas maiņai un mašīnā tās riepas oda tā, ka es tur nosēdēt nevareju, diez vai suņiem tik stipra smaka bija baigi patīkama. Plus vēl abas viena otru redz, bet padauzīties netiek, domāju, ka bija grūti šoreiz.
Un vēl sacensībās iepazinos ar
Bonny Rain un Reinu. Ja pēc foruma ierakstiem biju gaidījusi, ka buldodzēns man tūlīt metīsies virsū un mēģinās apēst, tad dzīvē izrādījās pavisam normāls un diezgan labi audzināts kucēns. Labprāt apsveicinājās ar suņiem un cik nu manīju, izdevās arī drusku pastrādat ar saimnieci un vismaz tanī brīdī, ko es redzēju, Reina ļoti labprāt pieslēdzās saimniecei. Tā ka mans vēlējums - mazāk kritikas, vairāk pacietības un darba un būs labi, jo Reina ir pavisam absolūti normāls suns.
Un liels paldies Bonny vīram par Dobija video.
Man šoreiz vīrs speciāli sastādīja kompāniju, lai varētu nofilmēt mūsu startus, bet arī viņš tomēr Dobijai pārāk patīk un viņa rāvās tikai pie viņa, tāpēc uz startu ar Dobiju viņš rādīties nevarēja.
Noslēgumam vēl papriecāšos par divām bildēm no Jura Maurāna kolekcijas:
Mans suns guļ! Un es stāvu!
(Goda vārds, es zinu, ka guli ir pamata komanda un ka tas nav pasaules mēroga sasniegums, bet ak dies, cik priekš mums šis ir daudz!)
Un viena bilde ar glītu blakus pozīciju, superīgu acu kontaktu un pie kāruma nepiekabinātu suni.