Mio, manu Mio!

[Spigana]

Šoreiz no agility sacensībām ir arī fotogrāfijas, tanīs vismaz nevar redzēt to, kā es lažoju. Protams, žēl, ka bildes tieši no sestdienas (tās idiotiskās bumbiņas!!!!), bet man patīk azarts, ko redzu Mio acīs, fotogrāfs superīgi noķēris ātrumu, ar kādu Mio nesās un pēdējā bildē forši var redzēt, kā Mio skatās, kas jādara tālāk vēl tikai lecot iepriekšējo šķērsli. Varbūt nākamreiz trasē atcerēšos šo skatu un izdomāšu Mio komandas dot laicīgāk.

[Spigana]

Pārlieku bieži man netīk Mio laist skriet kopā ar raseliem, bet ģimeni ignorēt tomēr nevar, tad nu šodien bija lauku tusiņš.
Pēdējās divās nedēļās man ir veiksmīgi izdevies ļoti tuvu pietuvoties savam mērķim katru dienu laist Mio minimums stundu skriet bez pavadas. Šo nedēļu laikā esam izlaidušas tikai 2 dienas, bet tanīs vismaz bija agility, tā ka pavisam tukšo dienu nav bijis vispār. Un es arī jūtu rezultātu - man ir mega apmierināts suns, kas mājās diezgan daudz guļ, un kopumā ir ļoti gatavs ar mani sadarboties, savukārt iekš agility Mio vispār ir sapņu suns. Pēdējā treniņa ij taisnos gabalus skrēja, ij izturību smuki sēdēja, ij zonas "uz bumbiņu" stāvēja. Apģībt aiz laimes var.
Šodien uz laukiem aizbraucām krietnu pusstundu agrāk nekā pārejie, visu šo laiku Mio nonstopā skrēja un pa vidu vēl peldsezonu atklāja. Kurzemē bija ļoti silts laiks, nolēmu arī neliegt Mio šo prieku un spriežot pēc tā, cik ilgi es viņu nevarēju izdabūt no dīķa, Mio pa ziemu bija ļoti nogribējusies pēc peldēšanas. Vēlāk, kad atbrauca Keiko un Lepo, arī sāku just to, ka Mio ir krietni labākā formā, nekā vidusmēra suns. Viņa jau pirms tam bija skrējusi labi daudz un viņa bija vienīgā, kas peldēja, bet vienalga uz beigām Keiko aptrūkās enerģijas turēt Mio līdzi un Mio sāka veidot piruetes ap māsu, jo garlaicīgi taču lēnām skriet.





Keiko uz peldēšanu gan nepavilkās. Vienreiz netīšām ietirinājās dīķī pakaļ Mio, secināja, ka tas ir briesmīgi un pēc tam skraidīja gar dīķi un sauca Mio krastā.


Reta kopbilde.


Portretus man Mio ļoti reti sanāk nobildēt, jo viņa parasti neatrodas vienā vietā gana ilgi, lai to izdarītu. Tad nu šeit viens mēģinājums ar slapju žurku.


Sinhornā skriešana.


Tipiska māsu satikšanās.








Dīķis Keiko nepatika, bet dragāšanu pa vietējo strautiņu gan viņa nesmādēja.

[Spigana]

Vakar bija ilgi gaidītais šī gada pirmais kursinga treniņš. Es šo pasākumu gaidu jau kopš pagājušā gada, jo Mio ļoti tīk skriet kursingu un es visu laiku cerēju uz kādu pasākumu, kur varēšu Mio palaist, bet tikai šogad man beidzot ir brīvas svētdienas.
Mio noskrēja superīgi, pagriezienus neizlaida, godīgi sekoja ļurai un skrēja burvīgā ātrumā. Un vakar beidzot arī novērtēju milzīgu kurta un terjera atšķirību - kurti kursinga trasi skrien uz visiem 100%, izliek sevi visu un būtībā pēc tās trases ir izpumpējušies, viņiem vajag gan nopietni atsildīties, gan atpūsties. Savukārt Mio vairāk iekonservē spēkus un neizliek sevi uz pilnu jaudu, man šķita, ka viņa pat pilnā ātrumā nevienu brīdi neskrēja. Attiecīgi viņai ar diviem skrējieniem ir krietni par maz un arī pauze priekš Mio ir krietni par garu.
Vispār jau vakardiena bija dikti forša - Mio tika pie retas nodarbes, mana māsa varēja satusēt ar levretēm, savukārt mēs ar Māru forši pasēdējām pļavā siltā, pavasarīgā dienā un iedzērām balzāmiņu. Bet. Es secināju, ka ar vienu pašu Mio uz kursingu vairs nebraukšu, jo tam īsti nav jēgas. Mio gandrīz 8 stundas pavadīja būrī (ne nepārtraukti, protams, bet viņa pārak uzvilkās, redzot citus skrienam, lai ilgstoši varētu viņu turēt ārā) un tas viss, lai kopumā paskrietu 2 minūtes un nodragātu 900 metrus. Okēj, es saprotu, ka parasti šie pasākumi šitā neievelkas, bet vienalga šķiet, ka priekš Mio īsti nav vērts, vairāk metīsim acis uz falšo zaķi, ceru, ka kādas sacensības notiks arī dienās, kas nepārklāsies ar agility. Protams, kad man būs savs saluki, mēs nopietni braukāsim uz kursingu un tad treniņos arī Mio varēs skriet, jo es nevaru iedomāties, ka mans saluki neskrietu, bet līdz tam laikam vēl jāpaciešas.

Vēl es vakar atklāju, ka palaist saluki trasē ir vesela māksla un iemanījos tikt pie mini traumas. Pirmajā trasē uz starta man neizdevās labi turēt Rūsu, kamēr ņēmu viņam kaklasiksnu nost, viņam raujoties atpakaļ dabūju pa seju un principā apti sev pārsitu lūpu. Es esmu tāds izcili veikls cilvēks, jā. Toties pēc tam man ierādīja citu variantu turēšanai un tad viss gāja smuki.

Vēja sune bija apdomīgi paņēmusi līdzi arī kameru, to uzticējām manai māsai un tikām pie foršām bildēm.

Es Mio gaidīju finišā, jo nevienam citam tur nebūtu izredžu noķert Mio. Un man ļoti patīk tas, ar kādu entuziasmu Mio tiek palaista trasē.


Mio sajūsma par šo pasākumu ir neaprakstāma, nudien žēl, ka pie mums nav ASV sastopamās raselu sacīkstes.


Mans nebarotais puskurts jeb "sighthound in training".


Ne velti visi Mio dēvē par balto zaķīti - viņa tak ir tās ļuras izmērā, ja ne mazāka!


Tikām arī pie retām ģimenes kopbildēm. Tas parasti notiek retāk kā reizi gadā, tā ka šis mums ir liels sasniegums.

[Imagine]

[..]kurti kursinga trasi skrien uz visiem 100%, izliek sevi visu un būtībā pēc tās trases ir izpumpējušies, viņiem vajag gan nopietni atsildīties, gan atpūsties.

Kurtus pirms trases arī iesilda? Un kā notiek atsildīšanās?

Paskatījos youtube raselu skriešanas sacīkstes (Jack Russel Hurdle racing), kas likās interesanti, vienīgi dažos video bija redzams, kā suns veic lēcienu pār šķērsli par ātru vai, skrienot pilnā ātrumā, paklūp un krīt. Par sporta traumām tur neviens nerunā...

[Spigana]

Imagine, jā, ar kurtiem pirms un pēc trases staigā pie pavadas, lai nav tā, ka izvilka no migas un uzlika uz trases. Noprotu, ka ideāli pat būtu vieglā riksītī paskiret pirms, te Māra vai Vēja sune noteikti var vairāk pastāstīt.

Par raseliem - būšu nepopulāra un teikšu, ka šādi kritieni konkrētajai šķirnei lielu ļaunumu nenodara. Un arī mežā suņi mēdz klupt, diez vai to var tīri uz sportu novelt. Bet vispār ieinteresēji, iešu palasīties par hurdle racing traumatismu.
Apdeits: vismaz gūgle neko nestāsta par traumatismu raselu sacīkstēs. Tas, protams, nav 100% rādītājs, bet parasti tomēr aktīvisti runā par problēmām sportā un šādas informācijas trūkums varētu norādīt uz to, ka raselu sacīkstēs traumatisms ir ļoti zems.

[Imagine]

Gan jau no malas izskatās trakāk nekā ir patiesībā. Droši vien kā jebkurā sportā, ja labi un pareizi trenēts, tad arī misēkļi gadās mazāk.

[Spigana]

Gan jau no malas izskatās trakāk nekā ir patiesībā. Droši vien kā jebkurā sportā, ja labi un pareizi trenēts, tad arī misēkļi gadās mazāk.

No malas jebkas, ko dara rasels, izskatās trakāk, nekā patiesībā. Bet vispār raseli ir mazizmēra tanki, kas nepamana ne to, ka viņiem cits suns pāri pārbradāja, ne to, ka viņi paši pilnā ātrumā lēca un ielidoja sētā.

[Māra]

Kurtus pirms trases arī iesilda? Un kā notiek atsildīšanās?

Pareizi būtu pasoļot kādu laiku, tad vieglā riksītī paskriet, pēc tam jau, pirms kāpj uz starta - izmasēt. Un no trases kāpjot nost paskrien, pasoļo. Un kkas bija arī ar atsildīšanas masāžu, kur atminos, berzēšana notika pretējā virzienā nekā pirms skriešanas, bet tagad esmu piemirsusi, būs jāapskatās pieraksti, negribu sameloties, kurā brīdī to drīkstēja un vajadzēja tieši.

[Imagine]

Būtu forši, ja varētu par iesildīšanās un atsildīšanās masāžu uzzināt vairāk.

[Māra]

Būtu forši, ja varētu par iesildīšanās un atsildīšanās masāžu uzzināt vairāk.

Jā, noteikti. Atradīšu par to atsildīšanu pierakstus, un tad uzrakstīšu par abām.

[Spigana]

Uhh. Nu jau kad esmu atpakaļ mājās, tukšoju alkohola krājumus un nelaižu savu klēpjsunīti ārā no rokām, var mierīgāku prātu pastastīt par 15 manas dzīves sliktākajām minūtem, ko piedzīvoju šovakar.

Kā ierasts, bijām mežā. Un atkal satikām to stirnu pārīti, šoreiz šamās mierīgi stāvēja pļavas vidū un blenza uz mums. Un es kā tāda aita blenžu pretī, nevis pievācu savu suni pie pavadas. Kad stirnas neizturēja blenšanas konkursu un metās bēgt (ha, lūzeres), Mio nolēma, ka beidzot spēle ir kļuvusi gana interesanta, lai iesaistītos arī viņa, un aizlikās stirnām pakaļ mežā. Un pazuda uz 15 minūtem, kas manā galvā vairāk izskatījās pēc stundas vismaz. Tanī brīdī es sapratu, ka man nav ne jausmas, ko Mio darīs, kad beidzot sapratīs, ka ir mūs pazaudējusi. Vai viņa atgriezīsies vietā, kur pēdejo reizi mūs redzēja? Skries uz mašīnu? Mēģinās pati atgriezties mājās? Visvairāk bail bija no pēdējā varianta, jo tad viņai būtu bijis jāiet uz šoseju un es apr to pat domāt negribu...
Par laimi mežā bijām kopā ar Dāvidu. Nokomandēju viņu gaidīt vietā, kur Mio pazuda, savukārt pati nesos pārbaudīt, vai Mio nav aizskrējusi uz mašīnu, pa ceļam ļoti rūpīgi izslēdzot savu sasodīti spilgto izteli un nedomājot par visām katastrofām, kas varētu notikt. Paveicās arī, ka mums abiem bija uzlādēti telefoni un brīdī, kad jau nolaistām rokām griezos apkārt no mašīnas, kur Mio neatradu, Dāvids peizvanīja pateikt, ka viena maza ļoti apmierināta pakaļa ir izļepatojusi no meža un ir visnotaļ gatava turpināt nepieklājīgi pārtraukto pastaigu.
Šinī brīdī atcerējāmies otru interesantu lietu - no divkājiem es esmu vienīgā, kas to mežu labi pazīst un tanī viegli orientējas (es klusēju par dažu cilvēku spēju atrast blakus māju tikai tad, ja pie rokas ir karte). Izrādījās arī, ka diviem cilvēkiem "ej pret pulksteņrādītāja virzienu un pirmajā ceļā griezies pa labi" nozīmē divas dažādas lietas, bet ap to brīdi, kad es sapratu, ka Dāvids ar Mio nav atrodami uz norunātā ceļa, Mio laipni piebļāva visu mežu un ļāva man viegli noprast, pa kuru ceļu laimīgais pārītis ir devies prom.
Varētu vismaz domāt, ka pēc šāda pasākuma mani un manu mīļoto suni gaida laimīga atkalredzēšanās, kur viņa lido pie manis vēja spārniem un laimīga ielec rokās, jo bija taču tā satraukusies par sava labākā cilveka pazaudēšanu? Pffft, protams, šis nav pasaku stāsts. Laimīgo atkalsatikšanos dabūja Dāvids, kurš Mio sagaidīja pļavā, es dabūju noskrietas kājas, beigtus nervus un suni, kas mani ignorē, jo ir taču KOCIŅŠ, ko Dāvids viņai mētā.

Vai Mio pēc vakara medībām ir nogurusi? Ak, nu pietiek tak uzdot dumjus jautājumus, protams, ka nē!

[eldberg]

Nu jau gandrīz 10 gadi atpakaļ, kad es pamanīju to Raseslportu Kanādā pa TV... tur nebija tik viegla trase, kā video augstāk... pa reāliem celmiem leca pāri (un krita)


Vēl Latvijā nav "ievazāts" BarnHunt.

[Spigana]

Man dikti žēl, ka šis sports nav ievazāts ne tikai Latvijā, bet vispār Eiropā. Man šķiet ļoti simpātiski tie sporta veidi, kas atdarina šķirnes pirmāro uzdevumu.
Kursings vismaz pie mums kaut cik kustās un Eiropā vispār ir labā līmenī, bet raseli apdalīti. Vispār gan amerikāņus apskaužu par viņu suņu sportu daudzveidību, ir vēl daži, kas Mio trakoti patiktu.

[eldberg]

Tu saproti ka tev ir visas iespējas to pašai saorganizēt Latvijā
p.s. Mums arī Falšā zaķa aparāts un 5ha... un koki un dēļi no kā salikt trasi...

[madja]

Spīgana stāsts kā vienmēr ļoti aizraujošs, bet es pat negribu iedomāties, kādas bija Tavas izjūtas.
piedzīvojuma morāle - saimniecei jāiet rekaciju veicinošos kursos

[Spigana]

Eldberg, godīgi sakot, es pat esmu par to domājusi, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka es esmu briesmīgs organizators. Un man nav arī ne mazākās nojausmas, vai par šo vēl kādam būtu interese.

Madja, nudien, tādi kursi man būtu tieši laikā!

[lauva]

Jāpasaka publisks paldies Spīganai - kaut kur forumā biji ievietojusi video ar, teiksim, alternatīvu nagu griešanu. Tik vien atlika kā noskatīties, nopirkt jaunas nagu šķēres sunim un voila! - nags,kas jau gadiem bija man radījis raizes un ar kuru nevarēju tikt galā ir likvidēts! Paldies,par video. Es nezinu,kā nekad to nebiju redzējusi, bet tagadn nagu griešana mums ir pavisam cita padarīšana.

[Māra]

Jāpasaka publisks paldies Spīganai - kaut kur forumā biji ievietojusi video ar, teiksim, alternatīvu nagu griešanu. Tik vien atlika kā noskatīties, nopirkt jaunas nagu šķēres sunim un voila! - nags,kas jau gadiem bija man radījis raizes un ar kuru nevarēju tikt galā ir likvidēts! Paldies,par video. Es nezinu,kā nekad to nebiju redzējusi, bet tagadn nagu griešana mums ir pavisam cita padarīšana.

Es pēc šī tava ieraksta noskatījos, iedvesmojos un varonīgi devos cīņā.
Tagad trīcošām rokām dzeru švepu ar jumtiņu un suņiem nagi apgriezti kā parasti.
Kāds zin Rīgā kādu vetu, kurš šo metodi varētu izdarīt? Lūk jēga aizvest dažas reizes pie veta nagus apgriezt, noīsināt nagus un tad tikai uzturēt. To es varētu.
Citādi - bezceris.
Neprotu es "get over it".

[lauva]

griez pēc desošanas gar jūrmalu,kad suņiem nagi mitri, paši saguruši un tad nekas ar jumtiņu jādzer nebūs. Galvenias,lai tās knaibles asas, pietiekami lielas un tad tā padarīšana iet kā nebijusi.Būtu es Latvijā, apgrieztu tos nagus,man rokas netrīc un ņaudēšana no suņu puses ir pie kājas. Mums tā sāpe bija,ka dzīvnags ne par ko negribēja atkāpties, lai kā arī grieztu. Nags deformējās un tur galā netiku nekā un pat klusībā cerēju,ka tas varētu būt tas nags, ko viņš desojot varētu atlauzt, lai nokrīt un ataudzēt no jauna. Bet nē. Visi citi nagi tika atlausti, nokrita un atauga no jauna, tikai ne tas.. te var haštagu likt - suņu saimnieku problēmas

[Māra]

Būtu es Latvijā, apgrieztu tos nagus,man rokas netrīc un ņaudēšana no suņu puses ir pie kājas

Brauc šurp!
Bet man laikam tā ņaudēšana un trīceklis tik ļoti netraucētu, ja pati saprastu, ko ciktāl var, bet nagi melni kā velni. Kā saprast, ka vispār tuvojos? Kāds tur vēl rōzumiņš? Man ir nags nags nags - bladākš - asinis. Un KLIEDZOŠS suns (it kā kāju grieztu nost).