Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 12:14

Uzvara cīņā ar resursu sargāšanu. :dejosuns:

Pirmo reizi problēma ar to, ka Mio sargāja savu ēdienu no kaķa, uzradās kaut kad Mio kucēna vecumā, bet toreiz viss kaut kā viegli atrisinājās ar to, ka Mio kādu laiku baroju būrī un viņa nomierinājās. Pēc tam īpaši negadījās situācijas, ka Mio baigi varētu savu ēdienu sargāt, bet viņai ļoti nepatika, ja viņa ir klēpī cilvekam un klāt pienāk cits suns, momentā bija uzrūciens. Šo "atrisinājām" vienkārši izvairoties no tādam situācijām un dzīvojām laimīgi.

Bet pēc Rumānijas ceļojuma bija pāris ļoti nepatīkamas situācijas, kurās Mio uzbruka citiem suņiem un es ar steigu sāku meklēt risinājumus. Neviena no situācijām nebija ar nelāgām sekām, līdz kautiņam ne reizi nenonāca, jo notika treniņos un saimnieki momentā adekvāti reaģēja, bet man bija šausmīgi bail, ka kādreiz tāda situācija var būt brīdī, kad suņi nav tik striktā saimnieku kontrolē, un man arī absolūti nav pieņemami dzīvot ar agresīvu suni. Sākotnēji biju pārliecināta, ka Mio tiešām ir parādījusies agresija pret citiem suņiem, par katru mazāko uzrūcienu stingri lamāju Mio un ar vēderu gaisā piespiedu pie zemes, kamēr nomierinās (tā saucamais alpha roll), bet divu nedēļu laikā man bija skaidrs, ka šī taktika nevis palīdz risināt problēmu, bet gan visu padara vēl krietni sliktāku un reāli Mio tikai arvien vairāk izrāda agresiju pret citiem suņiem. Ne jau pret katru suni, kas pienāk klāt, bet vispār arvien biežāk. Sāku konsultēties ar vēl citiem zinošiem cilvēkiem, sīki aprakstīju situācijas un ko esmu līdz šim darījusi, un man uzreiz norādīja, ka tā nav nekāda agresija, bet gan resursu sargāšana (no citiem suņiem, ne cilvēkiem), un apstiprināja manas aizdomas, ka alpha roll ļoti strauji visu šo padara arvien sliktāku.

Izlasīju, ko par resursu (manta, ēdiens, saimnieks) sargāšanu saka speciālisti un uzreiz arī sapratu, kāpēc Mio sodīšana par šīm situācijām nepalīdz. Suns savus resursus sargā būtībā tikai tad, ja viņam ir bail, ka jebkurš cits suns var tos atņemt, attiecīgi ir nepieciešams tos aizsargāt pirms tas otrs ir paspējis rīkoties, iebiedēt to otru suni un piespiest atkāpties. Un tieši tā tas darbojās arī Mio gadījumā - tikko viņas ēdienam/mantai/cilvēkam pietuvojas cits suns, viņai ir bail, ka šis suns ir atnācis atņemt Mio piederošos resursus un viss ir slikti un viņa jūtas apdraudēta, un attiecīgi ir arī skaidrs, kāpēc suņa sodīšana visu padarīja sliktāku: Mio izveidojās asociācija "Cits suns pietuvojās manām lietām -> saimniece mani sodīja", tātad jebkura cita suņa pietuvošanās ir slikta, un viņai tas uzreiz jānovērš. Man par laimi es šo situāciju noķēru visai agri un samērā laicīgi uzzināju, kas ir reālā problēma, un atradu arī ieteikumus, kā labāk rīkoties. Principā saimnieka uzdevums šinī situācijā ir radīt super pozitīvas asociācijas ar situāciju, kad cits suns pietuvojas Mio un viņas resursiem, tāpēc es sāku šo speciāli trenēt. Pirms katras pastaigas paņēmu Mio rokās, piegāju pie otra suņa, devu vispirms kārumu otram sunim un tad momentā Mio (pie nosacījuma, ka viņa nerūc, protams). Ja Mio man rokās rūca, griezu muguru otram sunim, gaidīju, kamēr Mio nomierinās, tad devu kārumu un atkal pagriezos pret otru suni un atkārtoju sākotnējo vingrinājumu. Un, protams, visu laiku slavēju Mio par to, cik superīgi viņa uzvedas, neko nesargājot. Drusku vēlāk sāku abiem suņiem parādīt bumbiņu un atkal slavēju un baroju Mio par nerūkšanu. Un viss šis (it kā) dīvainais pasākums nostrādaja vienkārši fantastiski! Pastaigās pirmos rezultātus es sāku redzēt jau pēc nedēļas vai divām - ja abi suņi pieskrien pie manis un kārumiem, Mio mierīgi sēž un neko nesaka par to, ka otrs suns arī pretendē uz kārumiem, jo viņai ir radusies pārliecība, ka viņa savu kārumu dabūs jebkurā gadījumā un otra suņa klātbūtne to neapdraud. Savukārt pagājušajā nedēļā treniņā man radās iespēja pārbaudīt to, ka šī pozitīvā asociācija Mio ir izveidojusies un nostiprinājusies attiecībā uz plašu situāciju loku: treniņā bija situācija, ka Mio sēž un viņai blakus ir bumba, tai klāt pieskrēja svešs suns; Mio tā kā saspringa, bet otru suni prom dzīt nemēģināja un nebija pat brīdinošā rūciena. :jiihaa: Man savukārt papildus izdevība noslavēt Mio beigtu par tik fantastisku progresu.

Joprojām gan neesmu 100% pārliecināta, ka Mio ir pilnībā izveidojusi šo pozitīvo asociāciju, attiecīgi turpinu ar to strādāt, bet esmu redzējusi reālus rezultātus un man vairs nav katrā citu suņu satikšanas reizē jāsirmo par to, vai tik mans suns neizdomās uzbrukt. Tā ka tādi pīrādziņi par pozitīvām apmācības metodem un problēmas cēloņa izprašanu.
Last edited by Spigana on 06 Dec 2017, 21:58, edited 1 time in total.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 06 Dec 2017, 12:52

Paldies par detalizēto izklāstu. Lielākoties netos ir - bija problēma, atrisinājām, bet ne smalki aprakstīts - KĀ. Tencinu, ticu, ka kādam tas noderēs ja ne tiešā veidā, tad kā norāde uz atrisinājumu.
Šitā drīkst par visu, ko darāt :kanepe:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2563
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 12:58

Man dažkārt bail par šādām situācijām rakstīt, jo ko tad, ja kāds šo uzskatīs par gatavu recepti, ko piemērot visiem suņiem? Bet laikam jau tomēr jāraksta biežāk; ja citi internetos nebūtu daudz runājuši par resursu sargāšanu, es jau arī līdz šādai metodei netiktu... Katrā ziņā šis nav tāds risinājums, ko es intuitīvi iedomātos darīt ar savu pirmo suni.
Toties tagad es zinu, ka šo pašu metodi noteikti izmantošu jaunajam kucēnam, lai pozitīvās asociācijas veidojas uzreiz, pirms vispār ir iespēja šādai problēmai parādīties. Plus, atšķirībā no Mio kucēnības, noteikti nepieļaušu situācijas, kad vairākiem suņiem vienlaikus barojot kārumus kāds var izraut kārumu, kas paredzēts citam sunim (radniecīgo raselu kompānijā tur sanāk tāda ļoti neveselīga prakse, ka dažkārt kārumu dabū tas, kurš ātrāk noķēra vai pagrāba un Mio jau kucēna vecumā bija pārak labi audzināta, lai ķertu un grābtu no rokas).
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby madja » 06 Dec 2017, 16:51

šis tiešām ļoti interesanti;
patiesībā,es nezinu, cik Bertā ir šādas tieksmes,jo, well,mēs pārāk maz vispār kautkur ejam un citus satiekam.
pie B ēdiena neviens nevar tikt, jo viņa ir tik maz un ātri rijas,ka paēd pirmā. ja būrī grauž kaulu,tad var uzrūkt vīram,kas nāk viņu kacināt, bet par to mēs nepedagoģiski uzjautrinamies.
vēl viņa rūc uz kaķi,ja tas nāk klāt,kad Berta guļ, vienalga, kur. sanāk,ka tiek sargāta miega pele,laikam.....
Image
Image
User avatar
madja
Veteran
Veteran
 
Posts: 1768
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 06 Dec 2017, 17:26

madja, man galīgi nav ne jausmas, kā 100% pateikt vai suns tanī brīdī kaut ko sargā vai nē, man vienkārši sanāca tā, ka visas pazīmes bija ļoti uzskatāmas un konsultējoties ar zinošākiem cilvēkiem, man to visu pateica. Un patiesībā es domāju, ka par Mio arī to lāga nebūtu uzzinājusi, ja vien nesāktu ar viņu ceļot un tīrās nejaušības dēļ treniņā.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Dec 2017, 14:02

Vakar braucām ziemu medīt uz Igauniju un, lai arī drusku slapjā un applūdušā veidā, ziemu dabūjām. Šoreiz pastaigai bijām noskatījuši Kütioru dabas taku Igaunijas dienvidos - it kā taka nav gara (tikai ~10 km), bet tā ir krietni pauguraināka nekā jebkas, ko var dabūt Latvijā, nodēvējām šo par treniņu mūsu sapņu braucienam uz kalniem un viss forši. :) http://loodusegakoos.ee/where-to-go/nature-reserves/haanja-nature-park/kutioru-hiking-trail-9-dot-6-km

Taka patiešām skaista, var izbaudīt gan neskartus dabas skatus, gan pasoļot garām mini ciemtiņam ar senatnes dvašu. Tiesa gan, slapjā laikā vai ziemā bez sniega, kad viss sasalis, taka īsti nebūtu pieejama, jo pāris vietās kāpumi bija ļoti stāvi un arī ar visu sniegu, kas bremzē slīdēšanu, diezgan dabūjām pacīnīties, lai uzrāptos augšā. Krietni vāji igauņiem ir veicies ar takas apzīmējumiem - tie nav krāsu kodēti, ir tikai koka norādes uz koka mietiņiem, kurus pa gabalu redzēt nevar, un pilnai laimei tie arī nav salikti visās vietās, kur sadalās ceļš, tad nu diezgan daudz laika pavadījām pētot karti un mēģinot saprast, kurš ir īstais ceļš. Sākotnēji arī nebijām sapratuši, ka tur ir divas takas - mūsu izvēlētā garākā taka un mini dabas taka. Daļēji šīs takas pārklājas un mēs to nezinot sākumā aizgājām pa īsāko taku, kas rezultējās ar to, ka dabūjām vienu lieku lielo kāpienu - nokāpām pusceļu pa lielo nogāzi, iznācām no meža un secinājam, ka taka mūs ir atvedusi atpakaļ uz vietu, kur jau bijām.

Mio gan par šo maldīšanos bija sajūsmā, jo stāvas nogāzes ir viņas mīļākā skriešanas vieta. Kamēr mēs lēnītēm tusnījām augšā pa stāvo kāpumu, Mio sevi izklaidēja pati - pilnā tempā dragāja augšā līdz virsotnei, tad griezās atpakaļ un ar palēcieniem burtiski lidoja lejā, pie kam nav tā, ka viņa nevarētu vienkārši noskriet lejā pa nogāzi, viņa šos lidojumus taisa speciāli un lejupceļā speciāli atsperas tā, lai lidotu uz priekšu. Ja kāds pēc tam mēģinātu pētīt nogāzē atstātās pēdas, varētu secinat, ka ik pa pāris metriem uz ceļa ir teleportējušies četri rūķīši. :kanepe:

Patiesībā gan Igaunijas likumi nosaka, ka suņiem (ja vien tie nav medību suņi) ir jāatrodas pie pavadas, bet tā kā slēpošanas bāze bija labi pārredzama un apkārt absolūti neviena nebija, mežā un pa laukiem mēs ļāvām Mio brīvi skriet un pie pavadas Mio atradās takas otrajā pusē, kad sanāk iet gar cilvēku mājām un pa ceļu. Interesanti, ka, atšķirībā no Latvijas, Igaunijā neviens nemēģina ierobežot dabas takas baudītājus pie savām mājām - divas reizes mums, sekojot takas norādēm, nācās iziet caur māju pagalmam, un nekur neredzējām zīmes par privātīpašumu un aizliegumiem staigāt; Latvijā gan ir nācies šādus brīnumus sastapt.

Un loģiski, ka neiztikām arī bez mini piedzīvojuma. Nonākot līdz vietai, kur taka met loku pati ap sevi, sākām dzirdēt rejošu gaudošanu, bija skaidrs, ka kaut kur ne baigi tālu ir liels suns, kurš šobrīd absolūti nejūtas apmierināts ar dzīvi. Cerībā, ka suns ir piesiets vai vismaz aiz sētas, piesardzīgi devāmies tālāk līdz beidzot mežā krietni augstāk nogāzē ieraudzīju lielu, melnu lāci no suņa, kurš joprojām nevarēja izlemt, vai viņš ir gaudojošs vilks vai dusmīgs, rejošs suns. Kamēr stāvēju un skatījos uz to suni, mēģinot saredzēt, vai viņš kaut kā nebūt ir ierobežots, suns piepeši milzīgiem lēcieniem metās lejā pa nogāzes ceļu mūsu virzienā, bet ceļš tur līkumots un apmēram pusē es suni pazaudēju no redzes loka, tanī brīdī arī beidzās baisi gaudojošā riešana. Kādu brīdi vēl stāvējām uz vietas, jo man nebija nekādas vēlmes tam milzenim uzgriezt muguru un radīt iespaidu, ka te ir trīs trusīši, kas bēg prom, bet mums tomēr paveicās - brīdī, kad suns mūs pazaudēja no redzesloka, acīmredzot zuda arī interese par mums, un milzenis tā arī vairs neparādījās uz ceļa, savukārt mēs veikli notināmies un nolēmām šo takas daļu izlaist.

Ziema - gadalaiks, kad es atklāju, ka Mio nav balta. :D
Image

Image

Šī bija dikti mīlīga mini mājiņa (pieņemu, ka pirtiņa vai tamlīdzīgi)
Image

Image

Image

Pirms Mio tika pie lidošanas viņa atklāja kādu piemirstu patiesību - ziemā slīd.
Image

Aptuvens ieskats pirmajā kāpumā - mūsu mašīna stāv augšā pie zaļās mājas, cauri mežam mēs nācām līdz dzeltenajam vagoniņam un tad pa stavu nogāzi augšā uz vietu, no kuras bildēju.
Image

Image

Image

Image

Šai bildei vērtība ne kā bildei, bet stāstam - gribeju Mio glīti nobildēt uz apsūnojušā akmens, biju tikko nosēdinājusi un vēl neatradusi labāko rakursu, kad kaut kur tuvumā sāka riet suņi. Bet Mio no komandas nenorāvās un turpināja sēdēt par spīti tam, ka nu dikti ausījās par apkārt notiekošo. :meitenedejo:
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 11 Dec 2017, 14:13

Spigana wrote: Ja kāds pēc tam mēģinātu pētīt nogāzē atstātās pēdas, varētu secinat, ka ik pa pāris metriem uz ceļa ir teleportējušies četri rūķīši.

:kanepe: labi sasmējos
Par slīdēšanu - vai Mio izmanto to, ka slīd un slidinās/šļūc?
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2563
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 11 Dec 2017, 14:17

Pagājušajā ziemā Mio labprat slidinājās uz aizsalušām peļķēm, tagad gan to vēl neesmu novērojusi, bet nav vēl arī tāds ledus bijis. Paslīdēšanu pieblietētā sniegā viņa neizmantoja nekā un lielākoties izskatījās, ka arī nemanīja. :D
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 14 Dec 2017, 11:21

Tā runā, ka tradīcijas vajagot ievērot, tāpēc arī šogad taps Ziemassvētku dāvana vīramātei - 2018. gada kalendārs ar raselbildēm. Un, kā jau vienmēr, tas notiek pēdējā brīdī. :kanepe:
Šogad beidzot esmu visa gada laikā vairāk atcerējusies pievērsties visu suņu, ne tikai Mio, bildēšanai un esmu piedomājusi pie tā, ka mūžīgi trūkst ziemas bilžu. Ziemas mēnešiem šoreiz izvēle bija, toties ar vasaru gan tā čābīgāk. :D Lai vai kā - bildes salasītas un nodotas maketēšanai, tad jau var atrādīties arī te.

Janvāris. Resns Lepo un sportiska Mio. (Jā, es esmu ļauna)
Image

Februāris. Viena no manām kalendāra mīļākajām bildēm.
Image

Marts. Pirmo reizi šo gadu laikā man beidzot pašai patīk bilde ar visiem suņiem kopā.
Image

Aprīlis. Tipiska Mio un tipiska Keiko. :kanepe:
Image

Maijs. Šogad beidzot iemācījos arī Keiko melno ģīmīti bildēt.
Image

Jūnijs. Mana skaistā jūras vārava ar Jāņu vainagu. :samilejies:
Image

Jūlijs. Ir saule, vasara un slinkums.
Image

Augusts pieder gremliniem.
Image

Spetembris. Divi kociņa nešanas operatori sinhronā kustībā.
Image

Oktobris ir Spīganas mēnesis, tam vajag īpašu bildi.
Image

Novembris. Dažiem ir savas idejas par pareizo virzienu.
Image

Decembris. Gada pārsteidzošākais atklājums palicis beigām - Lepo un Mio mierīgi sadzīvo, ja Keiko pa vidu nemaisās.
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 17 Dec 2017, 19:50

OB rallijs

Šodien bija šī gada pēdējās OB rallija sacensības, sanāca ļoti eksperimentāls pasākums. :kanepe: Rezultāti ar abiem suņiem visai viduvēji un nekāds spīdošais gada noslēgums neizdevās, toties es ieguvu veselu kaudzi jaunas pieredzes.

1. Nevajag kavēt sacensības. Un nevajag paļauties uz to, ka viss jau vienmēr ievelkas. :sarkstosa: Manas vainas dēļ uz angāru atskrējām pēdējā brīdī; kad ienācām, mūsu grupa jau mācījās pirmo trasi. Mio startēja pirmā, attiecīgi totāli nepietika laika iesildīties un pastaigāt apkārt par spīti tam, ka trasi mācījos vien pāris minūtes un pārējo laiku veltīju Mio. Galīgi nesavākusies Mio un stresaina Spīgana ir stulba kombinācija, tad nu pirmā trase ar Mio totāli nekāda.

2. Pazīstams angārs ne vienmēr ir bonuss. Mio bija ļoti neapmierināta ar to, ka it kā taču atbraucam uz skrienamo agility angāru, bet nodarbojamies ar kaut kādām muļķībām. Ostījās apkārt, gribēja skriet un pāris reizes pat aizlaidās no manis. Uzreiz gan arī nāca atpakaļ, bet vienalga 100% uzmanība uz mani nebija.

3. Mio tiešām, tiešām, tiešām nav gatava pāriet uz augstāku klasi. Treniņos šobrīd jau kādu laiku varu atļauties strādāt tā, ka kārums man visu laiku rokās nav, to iedodu tikai pie komandām, un Mio treniņos bija tik pārliecinoša, ka nolēmu eksperimenta pēc šodien RO-0 trases iziet tā, it kā mēs startētu RO-1 un kārumu rokā visu laiku neturēju. Mio totāli tam sacensībās vēl nav gatava, tad nu turpināsim tusēt pa RO-0 un audzēt pašpārliecību.

4. Savukārt Dobijai eksperiments bija tāds, ka uz sacensībām līdzi brauca mamma, un patiesībā gāja labāk, nekā es gaidīju. Video gan var lieliski redzēt, ka Dobija bieži skatās atpakaļ uz mammu, meklē viņu, un otro trasi Dobija vispār bija gatava iziet tikai ar ēzelītī pie deguna piekabinatu kārumu, bet pat šis jau ir lielisks sasniegums, jo visas iepriekšējās reizes sacensībās redzot pazīstamus cilvēkus, Dobija vispār nebija gatava strādāt. Šis ir ļoti jauks progress, turpināsim pie šī strādāt (mamma tagad vienmēr nāk līzi arī uz treniņiem, lai Dobija pierod pie viņas klātbūtnes, kad es strādāju).

Mio: 8. vieta no 15 suņiem, 124 un 157 punkti no 180. No Mio biju gaidījusi labāku rezultātu, bet zemie punkti ir totāli mana vaina - gan stress, gan staciju izlaišana trasē nekā nepalīdz sasniegt labāku rezultātu. :sarkstosa:


Dobija: 11. vieta no 15 suņiem, 117 un 119 punkti no 180. Dikti priecājos par Dobijas progresu, īpaši pirmā trase rada lielas cerības par Dobijas sportisko nākotni. Ak jā, un fonā kaut kur pusdzirdama diskusija par suni, kas startē mētelītī. Dobijas strādāšana mētelī ir treniņos atkosta sistēma - viņai salst, bez mēteļa viņa strādat vispār nespēj, un no viņas garderobes speciāli darbam esam piemeklējušas to mētelīti, kas neierobežo kustības. Tas, ka Dobija tur negribēja gulties, ar mēteli nav saistīts. :kanepe: Bet tanī pašā laikā skatoties uz to, kā Mio darbojas ar džemperi mugurā, man ir pilnīgi skaidrs, ka šis ir ļoti individuāls jautājums un ne visi suņi vispār spēj koncentrēties darbam, ja kaut kas ir mugurā.


P.S. - šodien sacensībās jau atkal bija iespēja novērot to, ka kopējais iespaids par kādiem sportistiem ne vienmēr sakrīt ar šo sportistu reālajiem punktiem. Rallijā debitēja nu bezgala burvīga francīšu dāma, bija kaifs skatīties uz to, kā viņa sadarbojās ar savu saimnieci - bija superīgs blakus un suns ar iespaidīgu pārliecību prata atrast blakus pozīciju apejot saimniecei, un vispār izskatījās pēc fantastiski trenēta suņa. Un šo iespaidu vēl papildināja absolūti brīnišķīga saimnieces komunikācija ar suni - tur pa gabalu redzams, ka te ir komanda un abi viens otru mīl. No malas skatoties bija sajūta, ka šie sportisti nu noteikti, noteikti kāps uz pjedestāla, bet pēc punktiem palika vēl aiz Dobijas, jo ar tehniskām niansēm savāca daudz mīnusus, kurus es faktiski tā arī nemanīju.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 19 Dec 2017, 09:35

Spigana wrote:OB rallijs
šodien sacensībās jau atkal bija iespēja novērot to, ka kopējais iespaids par kādiem sportistiem ne vienmēr sakrīt ar šo sportistu reālajiem punktiem. Rallijā debitēja nu bezgala burvīga francīšu dāma, bija kaifs skatīties uz to, kā viņa sadarbojās ar savu saimnieci - bija superīgs blakus un suns ar iespaidīgu pārliecību prata atrast blakus pozīciju apejot saimniecei, un vispār izskatījās pēc fantastiski trenēta suņa. Un šo iespaidu vēl papildināja absolūti brīnišķīga saimnieces komunikācija ar suni - tur pa gabalu redzams, ka te ir komanda un abi viens otru mīl. No malas skatoties bija sajūta, ka šie sportisti nu noteikti, noteikti kāps uz pjedestāla, bet pēc punktiem palika vēl aiz Dobijas, jo ar tehniskām niansēm savāca daudz mīnusus, kurus es faktiski tā arī nemanīju.


:neparliecinats: Pilnīgi piekrītu. Redzēju šīs franču meitenes otro startu. Iespaids bija ļoti, ļoti pozitīvs. Nu ļoti gribētos redzēt un dzirdēt tiesneša komentāru, par ko tika noņemti punkti. Lielākoties tāpēc, lai saprastu, kas tad bija ne tā. Jo kontakts abām divām - saimniecei ar suni bija tiešām teju vai apskaužams. Un, kas ir vēl iespaidīgāk, cik redzēju, saimniece kārumus deguna galā sunei nekarināja. Domāju, ka punkti ņemti nost tieši par zīmju tehnisko izpildījumu.
Bonny Rain
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 293
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 19 Dec 2017, 11:12

16 dalībniekiem (un tas tikai vienā klasē) katram neizkomentēsi divas trases ar padsmit stacijām, tas nav tiesneša pienākums. Forši, ka pie mums vispār tiesnesis debitantos īsi komentē kopējo iespaidu par katru sportistu, un par francīti arī pateica, ka bija ļoti simpātiska sadarbība, bet punkti nost par tehniskām kļūdām, tas arī visiem bija skaidrs.
Savas kļūdas jau pēc tam var video analizēt kopā ar treneri un domāt, kā būtu pareizāk.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 22 Dec 2017, 12:25

Mio pirmajā trasē pie spirāles un vēl dažās citās stacijās tu varēji izmantot iespēju staciju iziet vēlreiz - tev punktus, ja pareizi atceros, piešķirtu uz pusi mazāk, bet tas būtu labāk nekā nulles. Salīdzinot ar citiem OB-rallija video - jums ir ļoti smuki progresējis "blakus" - nav vairs ēzelītis vai vardīte uz pakaļkājām. Vietām prieks skatīties, cik raiti un viegli jums tas izdodas.

Kā jums tagad sokas adžiliti - kopš pēdējām sacensībām ir izdevies tikt pāri iekšējai bremzei vai arī Mio vēl joprojām stājas un gaida, kas būs tālāk?
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 22 Dec 2017, 13:52

Ar citu suni es šo iespēju izmantotu, ar Mio nē - viņai šausmīgi nepatīk kļūdu labošana un sākot mīcīties turp atpakaļ ir risks vispār pazaudēt viņas uzmanību un tad tālāk vairs neko iesākt nevarētu. Tāpēc šīs nesavāktās trases vienkārši iegrāmatoju turpmākai pieredzei.
Par blakus pati ļoti priecājos - progress ir milzīgs - un īpaši mani šoreiz sajūsmināja pagriezieni kustībā - iepriekš tie mums ļoti negāja, bet šoreiz Mio jau skaisti griezās nemetot pēcpusi pie zemes.

Agilty neko par progresu pateikt nevar, jo nav bijusi iespēja skriet sacensības.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 27 Dec 2017, 22:02

Mums ļoti sen nav bijuši agility treniņu video, man reti kad ienāk prātā kādam uzbāzties ar filmēšanu, bet šodien pēdējo trasīti gan sanāca nofilmēt, par to man prieks. Pēc visām sacensību katastrofām man treniņu video ir tāds neliels mierinājums - redz, kaut ko jau mēs tomēr varam gan.



Nu labi, līdz ideālai trasei galīgi nedavilkām (kaut vai tāpēc vien, ka aiz slaloma nebija jālec barjera, bet es par vēlu sāku griezties), bet toties slaloms ļoti skaists un principā zonas arī atkal ir.
Treniņos gan sāku ļoti just to, ka mūsu attiecībās rosās pārmaiņas un mums abām daudz ko nākas pārmācīties no jauna, un tam ir gan pozitīvās izpausmes, gan negatīvās. No vienas puses, Mio tagad treniņos ir 100% ar mani, ir totāli gatava sadarboties un ir ļoti ieinteresēta šai procesā. No otras puses tagad vairāk jūtu to, ka es esmu bremze un ne vienmēr spēju reaģēt tik ātri kā Mio gribētu; rezultātā viņa uzvelkas un rodas visādi brīnumi (piemēram, nogāztas barjeras, kas Mio nekad, nekad, nekad nav bijis raksturīgi), bet vispār jau process patīkams un treniņi totāli ir mūsu nedēļas labākā daļa.

Un pie viena vakara mini anekdote. Mēs ar vīru esam super asprātīgi cilvēki, ja... Kamēr es šovakar ģērbos uz treniņu, vīrs ieraudzīja manas getras un nolēma, ka būtu traki jautri šito uzvilkt Mio. Izrādījās, ka pati Mio tur ielīst nevar vis, tāpēc mums mājās radās hipstersuns. :kanepe:

Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Dec 2017, 18:17

Šodien aizvadījām gada pēdējās sacensības, iedibinot jaunu kluba tradīciju - ikgadējs mūsu kluba (AFA) iekšējais agility čempionāts ar ceļojošo kausu. Bezgala foršs un draudzīgs pasākums, ar ko noslēgt šo gadu; pēdējā laikā vispār daudz domāju par to, cik ļoti man ir paveicies ar kluba izvēli un kā priecājos, ka sagadīšanās dēļ nonācu tieši AFĀ. Draudzīgs klubs, kas organizē tusiņus, sportisti, ar ko kopā braukt uz sacensībām, cilvēki, kas seko līdzi tavai attīstībai un priecājas par tevi - tas viss ir milzu vērtība un īpaši to novērtēju pēc tam, kad palasu vispārējās Latvijas agility diskusijas. Arī šitādas iekšējās sacensības savam priekam ir dikti simpātiskas un mēs ar Mio krietni izpriecājāmies. :eglite:

Lai arī šodien abās trasēs mums diski, es bezgala priecājos par Mio, jo viņa skaisti saņēmās, visu godam noskrēja un bija gatava absolūtai sadarbībai ar mani, vispār biju pārsteigta par to, cik ļoti savācies suns man šodien bija. Protams, ja Mio piešķirtu mazāk tizlu saimnieci, dzīve vispār būtu skaista, bet nu neko darīt un jāsamierinās ar to, ka Spīgana trasē pieļauj kļūdas. Ar laiku pāries. Cerams. Īpaši priecājos par to, ka Mio šodien labi skrēja zonas, otrajā trasē vispār - izskatījās jau, ka taisās skriet nost un nestāties, bet pēdējā brīdī attapās un vienu pakaļkāju maksimāli nostieptu tomēr atstāja uz buma. :kanepe: Žēl par pirmās trases slalomu, bet vispār priecājos par to, ka ir jūtams progress, īpaši jau Mio attieksmē. Un tagad arī novērtēju to, ka bija pareizi taisīt lielo sacensību pauzi - lai arī tīri agility rezultātos tas neko neietekmēja, man tomēr bija ļoti svarīgs šis laiks, lai pārdomātu dzīvi, sakārtotu domas un drusku nomierinātos. Īsāk sakot - es esmu ļoti, ļoti priecīga par šodienu un šī bija tieši tāda pozitīvā nots, uz kādas gribēju noslēgt gadu. :samilejies:



P.S. - ja iepriekš iesmēju, ka man jau nav suņa, ar ko skriet agility, tad tagad jau lepni varu teikt, ka man priekš agility ir suņa izstrādājums. :kanepe:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 30 Dec 2017, 18:31

Spigana wrote:tagad jau lepni varu teikt, ka man priekš agility ir suņa izstrādājums. :kanepe:

:kanepe: :kanepe: :kanepe: :kanepe:

Prieks lasīt par foršumu jūsu galā. Lai veiksmīgs nākamais - suņa gads! :pukudupsis:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2563
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 01 Jan 2018, 14:16

2017. beidzot ir laipni praties aizvākties, kas nozīmē to, ka laiks apkopot pa gadu sastrādāto.

Ja nebūtu bijis episki lieliskais oktobris ar manām kāzām, 2017. gads būtu norakstāms un aizmirstams vispār; ja līdz šim gada beigas vienmēr sagaidīju tikai kā abstraktu atskaites punktu, tad šoreiz tiešām, tiešām gaidīju, kad tas stulbais gads beigsies cerībā, ka 2018. tomēr būs labāks. Tā arī neizdevās izpildī kaut vienu no 2017. gada mērķiem un kaut kā sanāca visu nomuļļāt visās dzīves jomās.

Sportiskā ziņā mums šis gads ir bijis nu ar dievu uz pusēm. No vienas puses - mums ir 8 jaunas medaļas, kas ir vairāk nekā jebkad manā dzīvē, jo šis vispār ir pirmais pilnais gads, kad skrienu agility, plus mums tomēr izdevās aizkārpīties līdz A2. No otras puses ir fakts, ka vasaras beigās iegāzāmies bedrē, kurai tobrīd nebija redzama ne mala ne gals, un tā arī visu gada otro pusi esam pavadījušas cīnoties ar gļukiem divās rudās galviņās. Vienīgais, kas priecē - gada pēdējās dienās sāku redzēt kādu cerības staru un varbūt esmu apjautusi, kur tai bedrei ir mala un kā līdz tai tikt. To laiks rādīs.

Protams, nav jau tā, ka viss ir pavisam slikti. Mio ir fantastisks suns un mūsu ikdiena tieši šī gada laikā ir kļuvusi ļoti harmoniska un beidzot var teikt, ka mēs ar Mio esam kompanjoni. Un arī agility par laimi nesākas un nebeidzas ar sacensībām un manām ambīcijām - treniņi joprojām ir ārkārtīgi baudāms process un nedēļas labākā daļa.

Ja skatās tīri uz skaitļiem, gads neko iepriecinošs nav: agility šogad esam skrējušas 64 trases, ieguvušas 8 medaļas (2x 1. vieta; 3x 2. vieta; 3x 3. vieta), no visām trasēm tīras ir bijušas tikai 5, toties diskus esam savākušas veselus 48. 12 trases esam skrējušas A0, 20 trases A1, 13 trases A2 un 19 open trases. Sacensības esam skrējušas trīs valstīs (LV, LT, EE) pie 14 dažādiem tiesnešiem no 7 dažādām valstīm.
Savukārt OB rallijā esam startējušas 4 sacensībās un līdz pjedestālam neesam tikušas ne reizi, kas ir loģiski, jo nopietnus treniņus uzsākām tikai gada beigās.

Image

Mērķis nākamajam gadam man ir tikai viens: turpināt strādāt un cerēt, ka būs arī rezultāti.
Toties netipiski man šogad ir pat divas apņemšanās:
1. Pārstāt vai vismaz mazāk runāt un domāt par to, cik ļoti nepiemērots suns man ir rasels. Mio ir brīnišķīga, mūsu attiecības iet uz augšu, viņa man ir daudz iemācījusi un mēs turpinām pielāgoties viena otrai. Nemitīgie atgādinājumi sev par to, ka rasels bija slikta izvēle ir destruktīvi un nemanot ir kļuvuši par attaisnojumu, aiz kura noslēpties, un es negribu turpināt to darīt.
2. Mazāk mūs salīdzināt ar citiem un vairāk vērtēt progresu. Mācīties no citiem ir labi un forši, bet nemitīga salīdzināšana nomāc un neko nedod mūsu attīstībai.

Un visbeidzot par šī gada cerībām:
1) Ļoti, ļoti ceru, ka šogad mūsu ģimenei pievienosies saluki. Pagaidam gan viss ir totāli neskaidrs un man patiesībā drusku zūd cerības par to, ka tas notiks šogad, bet es būtu ļoti laimīga, ja tomēr izdotos.
2) Ceru, ka man būs suns, ar ko skriet agility un braukāt pa sacensībām; ļoti gribētos šogad aizbraukt uz kādām no lielajām Open sacensībām, bet nav skaidrs, vai varēsim.
3) Gribu saņemties un arī rallijā sākt startēt ārzemju sacensībās. Plus, ceru, ka mums izdosies pāriet uz augstāku klasi, šis gan ir visai ticami.
4) Šogad vienkārši vairāk šādus brīžus (bilde pēc sacensībām, kurās nopelnījām abas šī gada 1. vietas medaļas):
Image

Visiem novēlu laimīgu šo gadu un iespējas sasniegt mērķus, kas ļaus tiekties tuvāk saviem sapņiem. Priekā! :dzimene:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 01 Jan 2018, 15:44

Nemitīgie atgādinājumi sev par to, ka rasels bija slikta izvēle ir destruktīvi un nemanot ir kļuvuši par attaisnojumu, aiz kura noslēpties, un es negribu turpināt to darīt.


Ir cilvēki, kuri šķirni vai suņa netikumus izmanto kā veidu, lai paši attaisnotu nekā nedarīšanu. "Viņš jau ir pieaudzis - ko tādam iemācīt", "viņš jau ir tādas un tādas šķirnes pārstāvis - tas jau normāli" un tā tālāk. Lasot tavus ierakstus par darbu un sadzīvi ar Mio, rodas pretējs iespaids. Tas, ar ko sadzīvot un satikt grūti, ir lielākā motivācija, lai ar to strādātu un tiktu galā. Un tā, manuprāt, ir lielākā drosme sev atzīt, ka - jā, ar citu suni varbūt būtu vieglāk un ka, ja mājās ir divi spēcīgi raksturi, saslīpēties vienmēr nav vienkārši - bet tāpēc nenolaist rokas, kulties uz priekšu, "rakt dziļāk", censties saprast vairāk un pēc laika novērtēt savu kompanjonu tieši par tām rakstura īpašībām, kas viņā ir lieliskas. Es pēc pieredzes ar savu iepriekšējo suni varu teikt, ka attiecības ar gadiem kļūst arvien harmoniskākas un skaistākas. Re - arī tev ieguldītais darbs atmaksājas. :)

1) Ļoti, ļoti ceru, ka šogad mūsu ģimenei pievienosies saluki. Pagaidam gan viss ir totāli neskaidrs un man patiesībā drusku zūd cerības par to, ka tas notiks šogad, bet es būtu ļoti laimīga, ja tomēr izdotos.


Šis man atgādina dienu, kad es vairāk nekā stundu no vietas norunāju ar kādu audzētāju. Fantastisks cilvēks, ļoti atklāti un neko neslēpjot, runāja par savas šķirnes trūkumiem un veselības problēmām, kā arī stāstot par raksturiem un sadzīvi mājās. Man pēc tam bija sajūta, ka Tās šķirnes suņi ir paši fantastiskākie pasaulē un ka ir vērts savējo gaidīt ikvienu stundu, dienu, mēnesi un gadu. Jo viņi taču ir paši labākie. Turklāt mani iepriecināja doma, ka otru suni nevajag ieviest ar steigu, ka patīkamāk ir ļaut domai nobriest, visu sagatavot un kad īstais brīdis ir klāt, ievest jauno draugu savā ģimenē. Tāpēc arī tev novēlu - pat ja šogad neizdosies, pat ja nebūs no nolūkotās audzētavas, saļuks, kuram pie tevis ir jānonāk, savu ceļu pie tevis atradīs. Agrāk vai vēlāk. :)

Lai viss iecerētais izdodas un piepildās! :rej:
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 01 Jan 2018, 19:02

Imagine, par otro suni Tev pilnīga taisnība, tas arī ir iemesls, kāpēc var gadīties, ka šogad man vēl saluki nebūs. Piedāvājumu un iespēju jau netrūkst, bet neviens no plānotajiem metieniem īsti nav tas, ko es gribu. Bet nu redzēs, daudz kas vēl var mainīties, varbūt tomēr viss sanāk. :)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 6 guests