Man ir tikai viena mēbele - dīvāns, kurā suns drīkst atrasties un tikai pēc uzaicinājuma. Ja ieritinos dīvānā atlaisties vai paskatīties Tv, uzreiz ir klāt ar jautājumu vai drīkst man pievienoties. Nekas cits un savādāk nav atļauts. Ir tikai viens izņēmums - prāmis, kur vienu no guļvietām atstājam tieši sunim, tur tad nu viņš var izpausties ar vai bez mana uzaicinājuma.
Kaut sākumā visur tika vazāts līdzi, ciemos pavadīja pie pavadas, šī laikam ir mana paranoja, jo liekas, ka ciemos suns iet kā tanks, nerēķinoties ne ar ko bet, ļoti iespējams, tas ir tikai manā galvā
Par ģērbšanu, man arī ir īsspalvains suns, istabā, siltumā dzīvojošs, bet baigi ar paunāšanu neaizraujos. Šosezon tikai vienu reizi esmu suni ģērbusi, šodien, kamēr paši darbojāmies pa sētu un suns savā nodabā dzīvojās pa lauku. Bet lielos vilcienos pie mājas pārvietojamies brīvi, bez pavadas un līdz ar to arī bez drēbēm, jo pats tad arī var koriģēt savas aktivitātes. Vēl aizvakar pusi dienas nodzīvojās pa grāvi līdz vēderam - ledu lauza un burbuļus pūta, baltās kājas ja bija koši rozā, aš caur kauliem gāja skatoties uz viņu. Tad gan uz brīdi tika iespundēts mājās, atsildīties, kaut spriežot pēc suņa uzvedības - arī tas bija tikai manā galvā. Vēlāk izlaists ārā turpināja iesākto. Īsumā - aktīvas vai brīvas pastaigas bez drēbēm, ierobežotas kustības vai gaidīšana/ilgstoša uzturēšanās ārā bez/ar ļoti minimālām kustībām - ar.
Par bērniem un suņiem - lai cik tas būtu liels vai mazs, aprakstā vēlams vai nevēlams atrakstīts - 1) suns ir un paliek dzīvnieks 2) bērni bez uzraudzības ne vienmēr uzvedas tā kā viņi to dara pieaugušo klātbūtnē, ne vienmēr tā kā rādīts, stāstīts, mācīts utt, bet tīri labprāt eksperimentē ar robežām utt. 3) kā viens tā otrs nestandarta situācijā nav prognozējama (labi, tas tā ļoti vispārinot, bet risinājumi, ko katrs rod, mēdz būt kā minimums interesanti). Tātad - "jāstrādā" kā ar vieniem, tā otriem un vienus atstāt nevajag.