Pirmo reizi problēma ar to, ka Mio sargāja savu ēdienu no kaķa, uzradās kaut kad Mio kucēna vecumā, bet toreiz viss kaut kā viegli atrisinājās ar to, ka Mio kādu laiku baroju būrī un viņa nomierinājās. Pēc tam īpaši negadījās situācijas, ka Mio baigi varētu savu ēdienu sargāt, bet viņai ļoti nepatika, ja viņa ir klēpī cilvekam un klāt pienāk cits suns, momentā bija uzrūciens. Šo "atrisinājām" vienkārši izvairoties no tādam situācijām un dzīvojām laimīgi.
Bet pēc Rumānijas ceļojuma bija pāris ļoti nepatīkamas situācijas, kurās Mio uzbruka citiem suņiem un es ar steigu sāku meklēt risinājumus. Neviena no situācijām nebija ar nelāgām sekām, līdz kautiņam ne reizi nenonāca, jo notika treniņos un saimnieki momentā adekvāti reaģēja, bet man bija šausmīgi bail, ka kādreiz tāda situācija var būt brīdī, kad suņi nav tik striktā saimnieku kontrolē, un man arī absolūti nav pieņemami dzīvot ar agresīvu suni. Sākotnēji biju pārliecināta, ka Mio tiešām ir parādījusies agresija pret citiem suņiem, par katru mazāko uzrūcienu stingri lamāju Mio un ar vēderu gaisā piespiedu pie zemes, kamēr nomierinās (tā saucamais alpha roll), bet divu nedēļu laikā man bija skaidrs, ka šī taktika nevis palīdz risināt problēmu, bet gan visu padara vēl krietni sliktāku un reāli Mio tikai arvien vairāk izrāda agresiju pret citiem suņiem. Ne jau pret katru suni, kas pienāk klāt, bet vispār arvien biežāk. Sāku konsultēties ar vēl citiem zinošiem cilvēkiem, sīki aprakstīju situācijas un ko esmu līdz šim darījusi, un man uzreiz norādīja, ka tā nav nekāda agresija, bet gan resursu sargāšana (no citiem suņiem, ne cilvēkiem), un apstiprināja manas aizdomas, ka alpha roll ļoti strauji visu šo padara arvien sliktāku.
Izlasīju, ko par resursu (manta, ēdiens, saimnieks) sargāšanu saka speciālisti un uzreiz arī sapratu, kāpēc Mio sodīšana par šīm situācijām nepalīdz. Suns savus resursus sargā būtībā tikai tad, ja viņam ir bail, ka jebkurš cits suns var tos atņemt, attiecīgi ir nepieciešams tos aizsargāt pirms tas otrs ir paspējis rīkoties, iebiedēt to otru suni un piespiest atkāpties. Un tieši tā tas darbojās arī Mio gadījumā - tikko viņas ēdienam/mantai/cilvēkam pietuvojas cits suns, viņai ir bail, ka šis suns ir atnācis atņemt Mio piederošos resursus un viss ir slikti un viņa jūtas apdraudēta, un attiecīgi ir arī skaidrs, kāpēc suņa sodīšana visu padarīja sliktāku: Mio izveidojās asociācija "Cits suns pietuvojās manām lietām -> saimniece mani sodīja", tātad jebkura cita suņa pietuvošanās ir slikta, un viņai tas uzreiz jānovērš. Man par laimi es šo situāciju noķēru visai agri un samērā laicīgi uzzināju, kas ir reālā problēma, un atradu arī ieteikumus, kā labāk rīkoties. Principā saimnieka uzdevums šinī situācijā ir radīt super pozitīvas asociācijas ar situāciju, kad cits suns pietuvojas Mio un viņas resursiem, tāpēc es sāku šo speciāli trenēt. Pirms katras pastaigas paņēmu Mio rokās, piegāju pie otra suņa, devu vispirms kārumu otram sunim un tad momentā Mio (pie nosacījuma, ka viņa nerūc, protams). Ja Mio man rokās rūca, griezu muguru otram sunim, gaidīju, kamēr Mio nomierinās, tad devu kārumu un atkal pagriezos pret otru suni un atkārtoju sākotnējo vingrinājumu. Un, protams, visu laiku slavēju Mio par to, cik superīgi viņa uzvedas, neko nesargājot. Drusku vēlāk sāku abiem suņiem parādīt bumbiņu un atkal slavēju un baroju Mio par nerūkšanu. Un viss šis (it kā) dīvainais pasākums nostrādaja vienkārši fantastiski! Pastaigās pirmos rezultātus es sāku redzēt jau pēc nedēļas vai divām - ja abi suņi pieskrien pie manis un kārumiem, Mio mierīgi sēž un neko nesaka par to, ka otrs suns arī pretendē uz kārumiem, jo viņai ir radusies pārliecība, ka viņa savu kārumu dabūs jebkurā gadījumā un otra suņa klātbūtne to neapdraud. Savukārt pagājušajā nedēļā treniņā man radās iespēja pārbaudīt to, ka šī pozitīvā asociācija Mio ir izveidojusies un nostiprinājusies attiecībā uz plašu situāciju loku: treniņā bija situācija, ka Mio sēž un viņai blakus ir bumba, tai klāt pieskrēja svešs suns; Mio tā kā saspringa, bet otru suni prom dzīt nemēģināja un nebija pat brīdinošā rūciena.
Man savukārt papildus izdevība noslavēt Mio beigtu par tik fantastisku progresu.Joprojām gan neesmu 100% pārliecināta, ka Mio ir pilnībā izveidojusi šo pozitīvo asociāciju, attiecīgi turpinu ar to strādāt, bet esmu redzējusi reālus rezultātus un man vairs nav katrā citu suņu satikšanas reizē jāsirmo par to, vai tik mans suns neizdomās uzbrukt. Tā ka tādi pīrādziņi par pozitīvām apmācības metodem un problēmas cēloņa izprašanu.
Manas vainas dēļ uz angāru atskrējām pēdējā brīdī; kad ienācām, mūsu grupa jau mācījās pirmo trasi. Mio startēja pirmā, attiecīgi totāli nepietika laika iesildīties un pastaigāt apkārt par spīti tam, ka trasi mācījos vien pāris minūtes un pārējo laiku veltīju Mio. Galīgi nesavākusies Mio un stresaina Spīgana ir stulba kombinācija, tad nu pirmā trase ar Mio totāli nekāda.
Pilnīgi piekrītu. Redzēju šīs franču meitenes otro startu. Iespaids bija ļoti, ļoti pozitīvs. Nu ļoti gribētos redzēt un dzirdēt tiesneša komentāru, par ko tika noņemti punkti. Lielākoties tāpēc, lai saprastu, kas tad bija ne tā. Jo kontakts abām divām - saimniecei ar suni bija tiešām teju vai apskaužams. Un, kas ir vēl iespaidīgāk, cik redzēju, saimniece kārumus deguna galā sunei nekarināja. Domāju, ka punkti ņemti nost tieši par zīmju tehnisko izpildījumu.
