Mio, manu Mio!

[Imagine]

Jebkuru suni jau var mugursomā ielikt, bet no pieredzes, kad vajadzēja stiept savu 8.5 kg varoni pārdesmit kilometrus, secināju, ka slodze mugurai/krustiem/pleciem ir liela. Un ja vien nav speciālās smagumsomas, ko var atbilstoši nofiksēt, kā arī trenētības pakāpes, tad ilgstoša suņa staipīšana somā ir diezgan nogurdinošs pasākums.

Spīgana - apsveicu ar otro tīro trasi un vēl vienu soli A2 virzienā!

[Spigana]

Paldies, paldies par apsveikumiem. Es pamazām mācos priecāties par mazajām uzvarām, šādas sacensības ļoti palīdz.

Māra, tā kā Mio ikdienā ātrums ir lielisks un viņai ir milzu azarts uz agility, domāju, ka augs arī ātrums trasē. Kādreiz, kaut kad. Priekš tā primāri jātrenējas ir man - pirmkārt jāmācās precīzāk un pārliecinošāk vadīt Mio, otrkārt jātrenējas ātrāk skriet un labāk pārslēgties no sprinta uz pagriezieniem un lēnāku skrejienu un atpakaļ. Ja izdosies Mio sacensību trasēs strādāt lielākā attālumā no manis, tad arī ātrumam vajadzētu uzlaboties.
Šobrīd to, ka viņa neskrien pilnā ātrumā es ar uzskatu par plusu - tas nozīmē, ka viņa trasē pieskaņojas man un ļoti cenšas ar mani sadarboties.

[Spigana]

OB rallijs
Mio

Es šodien ļoti, ļoti lepojos ar Mio un mūsu startu Ob rallija sacensībās - visu izdarījām tieši tik labi, cik šobrīd varam un salīdzinājumā ar iepriekšējām sacensībām progress ir milzīgs. Šobrīd esam sasniegušas vienu mazo mērķīti - Mio bez jebkādām problēmām gan guļ(!!!), gan sēž tos uzdevumus, kur man viņai jāiet apkārt. Vairs nekāda breikdansa ar roku pie zemes un vispār nekāda stresa. Visinteresantākais ir tas, ka šo Mio reāli apguva mūsu Rumānijas ceļojuma laikā. Tur bija tik karsts, ka neko aktīvu mācīties nevarējām un suni vispār vilka pie zemes, viņai vairs nebija vēlmes katru reizi rauties augšā no guļus pozīcijas sekundes simtdaļu pēc apgulšanās. Tad nu es miljons reižu trenēju tieši to iešanu apkārt un beidzot bija iespēja Mio slavēt par šo beigtu. Es absolūti neticēju, ka šis saglabāsies arī pēc tam, kad atbrauksim atpakaļ, bet acīmredzot Mio vienkārši vajadzēja to vienu iespēju saprast, ko tieši man no viņas vajag un tagad viņa to dara absolūti bez problēmām. Nudien, nekad nebūtu domājusi, ka no tā ellīgā karstuma var būt arī kāds labums.

Otra lieta, par ko priecājos - krietni labāk strādāja pagriezieni kustībā, Mio vairs nemet pēcpusi pie zemes un pamazām tuvojamies kompaktākiem pagriezieniem bez milzu loku izstaigāšanas.
Tagad rallija kontekstā koncentrēsimies uz labāku blakus iešanu bez kāruma un nākamais mērķis principā varētu būt pāriešana uz nākamo rallija klasi. Nedomāju, ka pāreja pienāks ļoti drīz, bet kas zina, varbūt Mio atkal uznāk kāds iedvesmas periods.

Protams, daudz vēl jāstrādā pie precizitātes un salīdzinājumā ar citiem suņiem vēl ļoti, ļoti daudz ko neprotam, bet priekš Mio jau šis ir tik ārprātīgi daudz, ka es esmu absolūtā, absolūtā sajūsmā. Par rezultātiem - 17 suņu konkurencē ieguvām 6. vietu, kas ir krietni augstāk, nekā biju gaidījusi, punktu skaitu un procentus gan neuztvēru, jāgaida protokoli. Bet vairāk par vietu mani iepriecināja tiesneses vērtējums, ka šoreiz sevi parādījām krietni labāk, nekā iepriekšējā reizē.

1. trase, kurā Spīganai atslēdzās smadzenes un tika izlaista viena stacija


2. trase


Dobija

Savukārt Dobija šodien piedzīvoja pirmās sacensības savā dzīvē un pēc maniem ieskatiem startēja labi. Es gan pieļāvu stratēģisku kļūdu, kuras dēļ pirmo trasi tā arī nespējām iziet pat ar diviem piegājieniem. Tā kā biju ar diviem suņiem un Mio pēc ceļojuma sliktāk uztver ilgstošu sēdēšanu būrī, palūdzu, lai uz sacensībām man palīgā atbrauc māsa. Priekš Mio tas bija lieliski, bet Mio arī rallijā nav problēmu 100% pārslēgties uz mani, savukārt Dobijai māsas klātbūtne nogrāva startu, jo viņai obligāti tieši tad vajadzēja skriet pie māsas un bija milzu drāma par to, ka es nelaidu. Viss beidzās ar to, ka māsai vajadzeja slēpties no Dobijas un pirmo trasi mums atļāva pēc visiem dalībniekiem atkārtot vēlreiz, bet vienalga Dobija nevarēja gana saņemties, lai nostrādatu trasi līdz galam. Toties otro trasi godam izcīnījām līdz veiksmīgam finišam, ko es uzskatu par milzīgu sasniegumu vēl jo vairak tāpēc, ka tieši uz Dobijas startu sāka līt un Dobija ir suns, kas lietū vispār atsakās iet ārā, jo no gaisa krīt skābe. Tas, ka man izdevās viņas purniņu piekabināt kārumiem (kuri viņu arī ne īpaši interesē jaunos apstākļos) un izpildīt visus uzdevumus jau ir superīgi, tā ka kopumā debiju uzskatu par izdevušos un par pārējo domāsim vēlāk. Turpināsim strādāt un socializēties ar svešām situācijām, un es esmu absolūti pārliecināta, ka rezultats būs. Jo Dobija ir suns ar fantastisku potenciālu un, ja mēs tiksim pāri šai problēmai ar pieslēgšanos darbam, viņa sāks uzrādīt krietni labākus rezultātus, nekā Mio un domājams, ka ar viņu arī būs patīkamāk startēt, jo Dobijai nepiemīt Mio dricelīgums un strādāšana ar Dobiju nav tik histēriska kā ar Mio.

[Māra]

Skatījos pirmo video ar jums OBrallijā un nodomāju, ka video ir paātrinājumā.
Sasmējos, ka agility skrienat salīdzinoši lēni, bet re, rallijā kārtīgi raļļojat.

[Spigana]

Jā, Mio pat sēdēt vajag ātri. Šis ir vienīgais ātrums, kādā šobrīd Mio varu piedabūt uz daudzmaz glītu "blakus" un Mio vispār būtu pārāk garlaicīgi, ja mēs visu darītu lēnām.
Agility jau gan ar speciāli neko lēnām nedaram, vienkārši manas ātruma spējas ir ierobežotas.

[Māra]

Jā, Mio pat sēdēt vajag ātri. Šis ir vienīgais ātrums, kādā šobrīd Mio varu piedabūt uz daudzmaz glītu "blakus" un Mio vispār būtu pārāk garlaicīgi, ja mēs visu darītu lēnām.
Agility jau gan ar speciāli neko lēnām nedaram, vienkārši manas ātruma spējas ir ierobežotas.

Par agility ātrums bija saprotams, bet OB paņēmi mani uz pārsteigumu Mūsu treniņos tik ātri no viņas neprasi, laikam tapēc sasmaidījos.

[Spigana]

Hmm, man nešķita, ka esmu sākusi ralliju darīt ātrāk, bet iespējams, ka tā tomēr ir tagad, kad zinu, ka Mio bez šaubīšanās var izpildīt visas debitantu stacijas, attiecīgi varu ar lielāku pārliecību bliezt uz priekšu un vairāk uzmanības veltīt tieši blakus iešanai.
Ā, un piedevām abās trasēs bija salīdzinoši daudz jāiet lēnā gaitā, laikam jau tad normālo gaitu drusku padzinu ātrāk.

[Bonny Rain]

Cik skaists starts! Tā kā mana sune arī maza augumā, man arī zemu jāliecas, lai kārums būtu pie deguna Jums tā diezgan eleganti sanāk. Man visvairāk patīk jūsu apkārt komanda - mums pagaidām laikam diezgan amizanti izskatās no malas, bet jums tā zolīdi jau. Interesanti, kad suns izpilda komandas bez tā kāruma pie paša deguna gala? Tādā ziņā lielāka auguma suņiem vieglāk - viņiem deguns augstāk

[Spigana]

Oi, man faktiski visu pirmo gadu ar Mio sāpēja mugura, jo katrā treniņā jāliecas pie viņas un jāstaigā tai večiņas pozā. Daudz maz taisnoties es faktiski varu tikai tagad, Mio sāk kļūt mazāk atkarīga no kārumiem un vairāk pati domā, ko es no viņas gribu. Savukārt smukā apkārtiešana mums ir pavisam, pavisam svaigs pasākums - līdz šim gāju apkārt visu laiku turot viņai kārumu pie deguna un tikai jūlija ceļojumā izdevās Mio ierādīt, ka var arī citādi.
Kad var sālt taisnoties - tas tā ļoti individuāli, bet labāk mēģināt jau ātrāk. Es ar Mio ļoti ilgi to novilku un domāju, ka tāpēc man ir drusku grūtāk. Būtu vairāk mēģinājusi taisnoties, kamēr viņa bija kucēns, būtu ātrāk sapratusi.

Bonny Rain, vai plānojat ar savu francīti ar nodarboties ar ralliju?

[dresetajs]

Apsveicu vēl reiz ar labiem startiem!
Lai nesāpetu mugura var mācīt suni iet blakus savadāk, bez kāruma pie deguna. Es to Terijam darīju ar speciālu klikeri, ar izvelkāmo nuju ar uzgali. Bija ļoooti ērti!

[dresetajs]

Un protams tas ir tikai viens no variantiem kā iemācīt mazo suni iet blakus bez klanīšanas. Ir iespējams to darīt arī bez papildierīcēm, ar taisnu muguru

[Bonny Rain]

Bonny Rain, vai plānojat ar savu francīti ar nodarboties ar ralliju? [/quote]

Nu, nekad nesaki NEKAD. Pašlaik mana doma ir apmācīt sevi un suni, lai pašiem par suni prieks. Nu ja es dodu komandu, tad tā komanda arī tiek izpildīta, ja es saucu, tad suns nāk, utt. Saprotu, ka ja gribējās super paklausīgu, tad laikam franču buldogs nav īstā šķirne, bet tomēr, neskatoties uz to uzskatu, ka katra suņu saimnieka loģisks pienākums ir apmācīt savu suni elementārām lietām.
Dzīvosim, redzēsim, kā būs. Katram sunim tomēr ir savu iespēju griesti. Kāds varbūt ir talantīgāks, kāds mazāk. Pašlaik mana meitene izskatās ļoti apķērīga, bet ir viens BET. Varbūt kāds zinošāks var pateikt, ko darīt. Reina nemotivējas ar kārumu vai mantiņu, ja ir uz ko ļoti koncentrējusies. It kā nodarbībās, ja nekas netraucē, uz kārumu reaģē. Bet tikko ir kaut kas interesantāks, tā mans kārums var ieskrieties. Piemērs iz dzīves: pagājušais treniņš - otrais grupu treniņš. Atbraucām mazliet stresaini un nepaguvām adaptēties laukumā. Bet tur būrī nemitīgi rejošs suns. Visa nodarbība sačakarēta. Es varēju gar degunu savas vistu mādziņas vicināt cik gribi, viņai obligāti vajadzēja redzēt, kas tur notiek. Labi, ka trenerei kotletes bija. Tās mazliet uzlaboja situāciju, bet tas nav norma, tas tā ekstra gadījumos. Nu lielāko treniņa daļu es nocīnījos par Reinas uzmanību. Nākošajā treniņā mēs speciāli pusstundu ātrāk atnācām. Atkal tas rejošais suns tur bija. Tad nu gājām iepazīties. Pastāvējām no attāluma, tad tuvāk, tad vēl tuvāk. Un nu jau treniņā viņu tas suns neinteresēja. Bet tad atkal kaut kas cits interesants patrāpījās - jauns kucēns atnācis uz treniņu, kas nav vēl iepazīts. Tā jau katru reizi var kaut kas jauns būt. Un kur nu vēl sacensību gaisotnē Nez, tas pāries ar laiku. Vai arī tas ir uz dzīvi? Ar ko vispār var vēl motivēt grūtāk motivējamu suni, ja uz kārumu nereaģē, uz mantiņu vēl jo vairāk...

[Bonny Rain]

Un protams tas ir tikai viens no variantiem kā iemācīt mazo suni iet blakus bez klanīšanas. Ir iespējams to darīt arī bez papildierīcēm, ar taisnu muguru

No šīs vietas, lūdzu, sīkāk Ir kaut kur kādi saiti, kur palasīties, vai youtubē kaut kas, ko paskatīties?

[Māra]

Ar ko vispār var vēl motivēt grūtāk motivējamu suni, ja uz kārumu nereaģē, uz mantiņu vēl jo vairāk...

Es atļaušos te pielikt savus centus, jo nedaudz uzskatu, ka turu vienu reti grūti apmācāmu šķirni.
Nekas diži vairak par mantu un našķi nav. Trenere man teica - esi interesantāka par visu. Un internetā lasīju - jo vairāk tu sevi pazemo, slavējot/saucot savu suni, jo labāku darbu dari. Attiecīgi - ta ir mizlu atdeve no sevis, lēkāt spiegt, būtu super interesantai, jautrai - atbilstoši sava suņa interesei. TIrinies, kamēr atrodi labāko veidu. Un galvenais - SLAVĒT. Slavē, slave un velreiz slavē, kad ir izdevies pareizais. Un parādi, cik ļoti tu priecājies. Sunim jau lielais prieks ir izpatikt saimniekam un tad nu parādi, cik ļoti patika
Un daudz darba mājās. Mierīga vidē. Iemācies dabū max no viņas pazīstamā un mierīgā vidē un tad jau virzi uz interesantākām vietām.
Bet galvenais jā, atziņa no treneres - SLAVĒT un tā ka dzird arī visa apkārtne, tātad drošs, ka arī pašas suns, pietam ļoti pacilāti, un esi interesantāka par visu, kas notiek apkārt. No sākuma kauns, bet pēc tam, kad jūtams rezultāts, visa tā ālēšanās ir tā vērta, goda vārds.

[Bonny Rain]

Paldies par padomu. Darīsim, ko varēsim.
Tas labi, ka man suns ir tikai tagad, jo tikai gadu atpakaļ es uzzināju, ka izrādās ir arī pozitīvās apmācības metodes suņiem. Līdz tam dzīvoju ar domu - ja suns mājā peļķi atstāj, tad ar avīzi un purns peļķē, ja kož, tad pa purnu utt. Pa šo gadu jau apradu ar domu (nemitīgi youtube skatījos video ar pozitīvās apmācības treniņiem), ka suni var apmācīt arī savādāk. Vēl joprojām dažbrīd sevi pieķeru pie domas, ka gribas dusmīgi suni sabārt, ja nenāk, tā vietā lai uzslavētu par to ka tomēr atnāca. Mēģinu būt interesanta. Vīram noteikti neizdodas. Viņš nav no emocionālajiem. Man - nu grūti pateikt. It kā jau neslikti, bet laikam jau var labāk.

[Spigana]

Bonny Rain, mans ieteikums būtu eksperimentēt ar kārumiem. Katram sunim ir lietas, kas garšo vairāk vai mazāk, un tas, ka treneres kotlete glāba situāciju, iespējams norāda uz to, ka jāmeklē tie kārumi, kas konkrētajam sunim vislabāk iet pie sirds. Man ar Mio ir tā, ka ir visādi kārumi, kurus viņa apēdīs, bet to dēļ nav gatava izpildīt vairāk par pašu minimumu, savukārt kotletīšu dēļ ir gatava no ādas līst ārā. Protams, arī kotletes nestrādā 100% un ir jārēķinās, ka šķirnes īpašības ir tādas, kādas nu ir.
Vēl, protams, var gadīties, ka svešs kārums vienkārši bija labāks par savējo, tad gan kārumu mainīšana neko nelīdzēs, bet paeksperimentēt ir vērts. Varu ieteikt krāsnī ceptas kotletes (maltai gaļai klāt lieku sablenderētas sirdis/aknas/nieres un pāris olas), vārītas sirdis, cīsiņus, sieru. Pēdējie divi nav pārlieku labi ēdieni sunim, bet nu kāruma galvenais uzdevums ir būt garšīgam, nevis veselīgam un kārums tomēr ir mazs gabaliņš.

Vēl Māra pareizi raksta, ka vairāk jāpastrādā ar kārumiņiem mierīgā, pazīstamā vidē un jāslavē suni beigtu. Daudz pacietības un pamazām aizies tā lieta!

[Spigana]

Dresetajs, paldies! Tas, ka citi novērtē, vienmēr ļoti uzmundrina, īpaši jau jomās, kur grūti un lēni viss nāk, un īpaši, ja uzslava nāk no jomas speciālista.
Par sacensību rezultātiem man vienīgi drusku žēl, ka nevar vērtējumu sīkāk redzēt - pa stacijām. Palūkoju, ka Mio par pirmo trasi ir augstāks vērtējums, nekā par otro, bet subjektīvi man bija sajūta, ka otro nogājām labāk, attiecīgi būtu interese uzzināt, kur zaudējām punktus. Bet es nezinu, cik praktiski tas būtu realizējams.

[Bonny Rain]

Nu mums ar kārumiem ir tā, ka mājās (pierastā vidē) ja iet, tad iet kaltētie liellopu tesmeņi. Ja neiet, nelienu no ādas laukā, tikai mēģinu pabeigt uz labas nots un tad mēģinu citreiz. Tos gabalus sagriežu smalkos mazos gabaliņos, lai ātri apēd un varam strādāt tālāk. Treniņos savukārt tie neiet nemaz. Tur pēc treneres ieteikuma vāru vistu mādziņas. Tās iet tik ilgi, cik nav nekas interesantāks. Tās treneres kotletes nudien nav laba doma francūžiem - kā zināms, francūži mēdz būt alerģiski. Bet ar to negribu izaicināt savu veiksmi. Jo kamēr Reina ēd suņiem paredzēto sauso un mīksto barību, tikmēr viss ir kārtībā. Biju nopirkusi it kā speciālos kārumus suņu treniņiem, bet izskatās, ka tos varēšu grauzt pati. Vienkārši spļauj ārā
Nu, cīnīšos ar to pašu arsenālu, kas ir.

[Spigana]

Pret ko tādā kotletē francītis varētu būt alerģisks? Gaļas alerģija tomēr suņiem ir vismazāk izplatīta, vairāk parādās alerģijas no graudiem un tamlīdzīgi.

[Bonny Rain]

Pret ko tādā kotletē francītis varētu būt alerģisks? Gaļas alerģija tomēr suņiem ir vismazāk izplatīta, vairāk parādās alerģijas no graudiem un tamlīdzīgi.

Nu tā kotlete bija no veikala - cilvēkiem domātā, t.i., ar sāli un garšvielām un moš vēl sazin ko. Mani kā topošo francūža saimnieci brīdināja: neko no cilvēku galda