Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Dec 2015, 13:07

Laikam bij taisnība, ka nedrīkst kucēnu tik ātri un skaļi saslavēt. :D

Kā jau pienākas Rasela terjeram, Mio traki patīk rakt. Līdz šim gan tā rakšana izpaudās tādējādi, ka alas mēģināja izrakt būrī vai savā gultā. :D Toties šodien atklāja, ka daudz labāka rakšana ir mazajā palmas puķupodā. Tā nu palma mazliet norakta, visa grīda ar zemi un mans mazais, baltais kucēns vairs galīgi nav balts. Bet neko - zemi sabēru atpakaļ puķupodā, beidzot attapos, ka visi augi jāceļ uz augstākām virsmām, kur Mio klāt netiek, un Mio šodien piedzīvoja savu pirmo vannu dzīvē. Vannošanās jēgu Mio gan lāga nesaprata, bet protestēt ar netaisījās, tikai tādai slapjai visu laiku traki klēpī gribējās ielīst.

Beidzot pa mājām arī Roombu palaidām un es mierīgi būtu varējusi nesatraukties - mazajai knīpai vispār ne no kā nav bail, no skaļiem trokšņiem ne tik. (Es saprotu, ka kaut kādas baiļu sajūtas vēl parādoties vēlāk, ja?)
Last edited by Spigana on 20 Jul 2017, 11:31, edited 1 time in total.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 16 Dec 2015, 13:35

Spigana wrote:(Es saprotu, ka kaut kādas baiļu sajūtas vēl parādoties vēlāk, ja?)


It kā nevajadzētu, ja nu vienīgi tiek pēkšņi sabaidīts un ļoti nobīstas tad varētu. Manējais kā bērnībā nebaidījās, tā nebaidās tagad, tikai, ja pēkšņs troksnis ir, tad var sarauties. Vai pustumsā kaut kas nesaprotams kaut kur stāv, piem., sniegavīrs tumšā rītā, tumšā mežā, vietā, kur iepriekš nekas nav bijis :kanepe:
User avatar
ievish
Champion
Champion
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 16 Dec 2015, 13:43

Mums otrādi ar to baidīšanos. Vai drīzāk mīšanās. Kad kāda bērības baile pazuda, uzradās ar laiku, vēlāk, kāda cita. Bērnībā, pie audzētājas trakoja ar tukšām plastmasas pudelēm, bet vienreiz kā izdomāja baidīties, tā panika, lai ko tā pudele nedarītu. Ar citām lietām tāpat - nav nav nav bail, te pēkšņi - ir. Nu tā. Bet man jau suns citādāks un savādāks.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 16 Dec 2015, 14:47

nu katram jau savs, bet pa lielam, bailes neizlien ne no kurienes. Un ja saimnieki ir bijuši vērīgi un pietiekami gudri,lai piefiksētu no kurienes un no kā tās bailes rodas, un tās labotu, tad jau viss čikiniekā. Un ir ļoti forši,ja kucēns bezbailīgs un drošs! Tas to sadzīvi patiešām ļoti atvieglo un ir vairāk laika un iespēju radināt pie jaunām un ekstrēmākām lietām.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 16 Dec 2015, 16:12

lauva wrote:Un ir ļoti forši,ja kucēns bezbailīgs un drošs! Tas to sadzīvi patiešām ļoti atvieglo un ir vairāk laika un iespēju radināt pie jaunām un ekstrēmākām lietām.

O jā!! :par: :ludzu:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 16 Dec 2015, 18:31

un par roomba runājot, mēs ļoti uztraucāmies,kā nu tagad būs,kad šito verķi mājās ieviesīsim. Jo sunim jau 5 gadi bija un es pieņēmu,ka viņš nekādā starā nebūs. bet Aslans to pasākumu uzņēma stoiskā mierā un ja kādreiz tai rumbai sanāca Aslanam uzbraukt virsū, tad manā virzienā tika raidīts pārmetumu pilns skatiens un suns vienārši uzkāpa otrajā stāvā. A es tā biju sadomājusies,ka viņš to verķi medīs, vai mēģinās vismaz iekost,etc... citreiz mēs pa daudz sadomājamies, mums tak ir modernie, 21.gadsimta suņi!
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 16 Dec 2015, 21:03

Mums mājās šodien svētki - Mio šovakar pirmo reizi izēda visu bļodiņu un vēl biezpiena gabaliņu uzkoda klāt! :jiihaa: Un pat nevajadzēja ne no rokas barot, ne ūdenī barību mērcēt.

(Tiesa gan, es klusēju par to, ka Mio negribēja ēst ne brokastis, ne pusdienas.)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 17 Dec 2015, 18:15

sakot jau,ka suns pie pilnas bļodas barā nenomirs, bet uz kucēniem tas,laikam, neattiecas :D bet diezgan daudzi kucēni no sākuma ir ņergas,kad jāēd, vismaz man tāds iespaids radies. Jo ir taču tik daudz,ko darīt!
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Eskimo » 18 Dec 2015, 20:36

Starpcitu, lai bildes iznāk labākas, vēlams kucēna priekšā notupties vai nogulties, tā lai vismaz acu līmenī ar to. Šo mēs iesakām visiem mūsu klientiem kas iesūta bildes:
Image
Dogs Leave Pawprints on Our Hearts.
User avatar
Eskimo
Puppy
Puppy
 
Posts: 376
Joined: 13 Dec 2010, 08:02
Location: United Kingdom

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 18 Dec 2015, 23:28

Eskimo wrote:Starpcitu, lai bildes iznāk labākas, vēlams kucēna priekšā notupties vai nogulties, tā lai vismaz acu līmenī ar to


Jā, šo pamatpatiesību fotogrāfiem regulāri patīk pārkāpt , jo gribas ko jaunu. :)
Bet vispār ir tā, ka neviens no suņiem, kam ikdienā tieku klāt, tā īsti nav nobildējams - visi uzreiz lec virsū kamerai. Šobrīd tikai savu Mio varu dresēt tā nedarīt.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 20 Dec 2015, 11:08

Spigana wrote:
Eskimo wrote:Starpcitu, lai bildes iznāk labākas, vēlams kucēna priekšā notupties vai nogulties, tā lai vismaz acu līmenī ar to


Jā, šo pamatpatiesību fotogrāfiem regulāri patīk pārkāpt , jo gribas ko jaunu. :)
Bet vispār ir tā, ka neviens no suņiem, kam ikdienā tieku klāt, tā īsti nav nobildējams - visi uzreiz lec virsū kamerai. Šobrīd tikai savu Mio varu dresēt tā nedarīt.


Risinājums ir pa gabalu ar garāku objektīvu un lai kāds cits novērš uzmanību, spēlējas ar kucēnu. Man personīgi arī dzīvnieku bildes, kas ar garākiem objektīviem bildētas, labāk patīk, smuki kadrs veidojas.
User avatar
ievish
Champion
Champion
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 21 Dec 2015, 00:02

Pēdējās divas dienas esam aizvadījušas vienās suņu ballītēs un izklaidēs. :meitenedejo:
Piektdien pie Mio ciemos atbrauca Keiko, māsas bija traki priecīgas par atkalsatikšanos un man mājās sarīkoja kārtīgu jandāliņu. :paukojas: Keiko ir mazs bosiks, kas pieradis, ka savu vietu mājās jāizkaro ar diviem pieaugušiem suņiem, tāpēc Mio sākumā plāni klājās - vienubrīd pat bēga pie manis paslēpties no Keiko rūkšanas un asajiem zobiem, bet vispār abas māsas šķita traki apmierinātas ar izdauzīšanos un šito lietu mēs darīsim regulāri. Maniem nerviem gan tās kucēnu spēles pirmajā dienā par labu droši vien nenāca, jo es pāris pirmās stundas pavadīju nemitīga panikas stāvoklī - kā cilvēkam bez suņu pieredzes ik pa brīdim šķita, ka abas dāmas tur vairs ne spēlējas bēt mēģina viena otrai ausis noplēst un rīkli pārgrauzt. Pie kam, Mio ir krietni, krietni mierīgāka un tā uzreiz pretī nemaz nedod, tad nu Keiko dabūja Mio labi apstrādāt, un Keiko mēdz izdvest tādas rūcoši gārdzošas skaņās, izklausās tieši pēc gremlina. :D Toties šo spēļu laikā es pirmo reizi uzzināju, ka Mio prot arī riet - kad viņa ir viena, balsi nekad nepadod.
Vēl ir skaidrs arī, ka mums vēl ilga trenēšanās priekšā, jo tikko kā Mio ir citi suņi apkārt, tā manas komandas kļūst nedzirdamas un ignorējamas.

Savukārt vakar vakarā aizbraucām ciemos pie Kori, Lepo un Keiko uz Jūrmalu, tur bija arī cilvēku ballīte, tad nu kucēni līz pat 4 naktī varēja izgulēties pa klēpjiem un kārtīgi izskrieties. Jūrmalā abu kucēnu spēles man vairs tik trakas nešķita, jo īpaši tāpēc, ka Kori, kā jau apzinīga vecvecmāmiņa, abas knīpas ļoti uzpasēja. Man vispār šķiet, ka Mio ļoti nāk par labu socializācija ar Kori, vakar viņa arī bija drošāka dauzoties ar Keiko un tik traki vairs sevi apbižot neļauj.

Mazliet sāpīgs pārsteigums ir tas, ka Mio piepeši trakoti nepatīk braukt mašīnā - gandrīz visu ceļu īdēja un ņaudēja gan turpbraucot, gan mājupceļā šodien. Tas nu šķiet pagalam dīvaini, jo, kad pirmo reizi vedām mājās, Mio uzvedās kā paraugbērns. Jācer, ka pie biežākas braukšanas mašīnā kaut kā atradīsim veidu, kā šo risināt. Ļoti ceru, ka risinājums varētu atrasties būra veidolā, bet šobrīd vēl būri lāga izmantot nevaram - Mio būrī labprāt iet nosnausties vai uzkost, bet pie aizvērtām būra durtiņām īd un grib lauzties ārā (t.i. būra durtiņas mierīgi šobrīd var aizvērt tikai uz pavisam īsu laiku un arī tikai tad, ja Mio būrī ir atradusi sev kādu nodarbošanos).

Otrs nepatīkams pārsteigums bija naktī pievemta gulta. Jūrmalā situācija tāda, ka kucēnu visdrošāk gulēt ir ņemt savā istabā, bet tur mūsu gulta ir viegli pieejama, attiecīgi Mio nekādā gadījumā neplānoja gulēt savā migā, bet gan kopā ar mums un tur nu mēs neko padarīt nevarējām. Uzreiz pēc ielīšanas gultā Mio sadomāja izvemt visas vakariņas (par laimi virs segas, nevis zem...), jādomā gan, ka pie tā vainojami visi jaunie piedzīvojumi un tas, ka Jūrmalā abas mazās knīpas diezgan brīvi tiek panašķēties pie pieaugušo suņu bļodas un uz konkurenci droši vien bija sarijušās vairāk, nekā ikdienā ēd (un manējā jau mājās vispār mēdz ņergāties un neēst).

Lai tur vai kā ar visiem piedzīvojumiem, bet emocijas ir riktīgi pozitīvas. Pret Keiko piemēru redzu, ka es tiešām esmu dabūjusi to mierīgo sunīti, kuru gribēju, un lai arī spēlēs Mio kļūst drošāka un sirdīgāk sevi aizstāv, mājās nekādi jandāliņi nenotiek.

Image
Image
Sāk šķist, ka mums ar Mio ir visai līdzīgi raksturi - Mio tieši tāpat kā es, pilnībā ignorē kaut kādu tur rūkšanu virsū, kamēr vien ir veselīgi to ignorēt. :D Keiko savukārt labprāt ir mazs gremlins un parāda zobiņus.
Image
Bet nav jau tā, ka Mio tikai malā sēdētu. :)
Image
Mio pati šo atklājusi nebija, bet Keiko izdomāja, ka zem skapīša tieši pietiek vieta, kur ielīst kucēnam, tad nu liela daļa rūkšanas spēļu gāja vaļā tur.
Image
Par Mejas reakciju biju ļoti patīkami pārsteigta - biju jau gatavojusies, ka kaķim būs nervu sabrukums pēc divu kucēnu uzlidojuma, bet kamēr viņai akurāt nelec sejā, tikmēr Meja visai vienaldzīgi vēro visu to jandāliņu.
Image
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 21 Dec 2015, 00:04

ievish wrote:Risinājums ir pa gabalu ar garāku objektīvu un lai kāds cits novērš uzmanību, spēlējas ar kucēnu. Man personīgi arī dzīvnieku bildes, kas ar garākiem objektīviem bildētas, labāk patīk, smuki kadrs veidojas.


Ar garāku objektīvu vispār "portretbildes" ir krietni foršākas, bet mājās ne vienmēr ir vieta, kur atkāpties. Nerunājot par to, ka šobrīd mājās ir besīgi tumšs, kas vispār apgrūtina bildēšanu.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 21 Dec 2015, 08:18

Par īdēšanu māšīnā - vienkārši ignorē, gan jau pāries, nedomāju, ka ir pamats uztraukties.
Jā, izvēmās visticamāk tāpēc, ka visa bija par daudz. Mans suns vēl pieaugušā vecumā reizēm mēdz izvemties, kad ir satraucies. Tā iemesla dēļ pirms tālākiem braucieniem viņu nekad nebaroju.
User avatar
ievish
Champion
Champion
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 21 Dec 2015, 19:24

foršas bildes! :sirsninas2:
par vemšanu piekrītu ievisham - tas gadās diezgan bieži, it īpaši,ja sunim kāds papildus stress bijis vai ir. Vai no lieliem priekiem. Aslans agrāk pārpriecājās par visādām lietām un vemstījās. Tagad vairs nē.
Par tām komandām - nu tā jau ar tiem bērniem iet. No sākuma vienmēr grūti, it īpaši,ja var ar citiem suņiem padauzīties. Te jau no mazotnes ir jāstrādā uz jūsu kontaktu, lai pieaugot tā nebūtu norma - vienkārši nedzirdēt. Paskatīsies paklausības sadaļā, tur ir visādi padomi sarakstīti no suņu saimnieku pieredzes.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Champion
Champion
 
Posts: 2593
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 30 Dec 2015, 14:32

Sveiciens svētku laikā! :eglite:

Kādi jaunumi jūsmājās? Vai vēl kādas pārmaiņas novērotas kopš pirmajām dienām?
Kā svētku laiks mazajai dvēselītei? Ko saka par sniegu, vai to jau nobaudīja? Būs jautri tādu baltu sunci bildēt sniegā :pukudupsis:

Ienācu te, lai atrādītu bildi no Polijas. Varbūt arī jūsu nākotnes kadrs? ^^

Image
:pedinja:
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Dec 2015, 19:09

Māra wrote:Ienācu te, lai atrādītu bildi no Polijas. Varbūt arī jūsu nākotnes kadrs? ^^
:


Vispār jau skaisti, bet laikam tomēr nē... Galvenokārt tāpēc, ka vismaz pagaidām esmu cieši pārliecināta, ka mājās gribu tikai vienu suni. Un vēl ir tā, ka visur lasu - saluki nevar turēt mājās kopā ar maziem bērniem. (ne jau saluki bērniem ko nodarīs, otrādi :D) Un mums tie mazie bērni vēl priekšā, tā ka saluki ir mans sapnis kādai krietni tālākai nākotnei.

Par svētkiem rakstīšu tad, kad visi svētki būs beigušies, bet īsumā - knīpa ir dikti laimīgs bērniņš, sabiedrības dvēsele, klēpjasunītis. :alinji: Daudz socializējas ar citiem suņiem, kaķiem un cilvēkiem. Ārā gan vēl neejam, jo 3. pote nav bijusi. Zinu, ka daudzi te iesaka jau ātrāk iet ārā, bet tā kā socializācijas mums pietiek, Mio vēl līdz 7. janvārim dzīvos pa istabu. Par to sniegu man mazliet dusma - biju tā nopriecājusies, ka nebūs mazo ārā aukstumā pirmo reizi jāved, a te tādi mīnusi uzreiz. Bet neko, istaba jau neturēšu un ceru, ka sniegs viņai patiks. :)
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 30 Dec 2015, 19:17

Spigana wrote:Un vēl ir tā, ka visur lasu - saluki nevar turēt mājās kopā ar maziem bērniem. (ne jau saluki bērniem ko nodarīs, otrādi :D)

Drīkst zināt, kur tu to lasi? :D Jo, ja drīkstu izteikties, nevienu suni nevar turēt kopā ar maziem bērniem, tas ir, bērns JEBKURA suņa tuvumā ir stingri jāuzrauga. Abi jāuzrauga. Attiecīgi - tas absolūti nav arguments. ;) Saluki šai ziņā ir fantastiski pacietīgi, cik esmu novērojusi, paties. Galvenais nemeklēt robežas. Ne ar vienu suni. :pukudupsis:
Bet par to vienu suni gan labi saprotu - noteikti ir vērts pamatīgi un ilgi nodoties viena izaudzināšanai, pirms ķerties pie nākamā, taču es jau arī nebiju domājusi tulīt. :viltigs:

Spigana wrote:knīpa ir dikti laimīgs bērniņš, sabiedrības dvēsele, klēpjasunītis.

Nudie prieks dzirdēt! Kad rakstīsi atskaiti par knīpas piedzīvojumiem, ļoti labprāt palasītu arī kā tev pašai ar sajūtām un jauno dzīvi. ^^
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Dec 2015, 19:59

Sajūtas ir dievīgas. Nekad nebiju gaidījusi, ka man tik nenormāli patiks dzīve ar suni, jo man visu laiku bija ļoti simpātiska tā kaķu neatkarība, a te man viens mazs ļepatotājs katru minūti grib ar mani pavadīt. Ļoti interesanta sajūta, pamazām mācos pierast.

Joprojām mazliet jūtos kā histēriska cāļu māte, kas nevar vien izdomāt, kā knīpai būs labāk. Vai pie pirmās iešanas ārā nebūs auksts? Kā piedabūt viņu ēst? Vai pareizi trenēju? Vai tas un vai šitais. Bet pamazām aprodu un stresu ir maz, atgriežos savā ierastajā emocionālajā stāvoklī, jo nu histērijas un panikas galīgi nav man raksturīgas, drīzāk jau man parasti būtu pārmetuši pārlieku aukstu aprēķinu.

Šobrīd visgrūtāk ir atrast balansu starp kucēna mīļošanu un disciplīnu mājās, brīžiem šķiet, ka esmu pārāk barga, jo man ir traki bail suni izlaist un dabūt tādus eksemplārus, kādus citur pazīstu - neaudzinātus un nesavācamus. Ar sacu ēšanas disciplīnu laikam biju mazliet greizi nošāvusi - ļoti negribēju piekāpties mazajai ņergai un ēst devu faktiski tikai sauso barību, bet nu jau esmu nonākusi pie secinājuma, ka pienāks brīdis un bērns pie šitāda uzstādījuma dzīvos badā. Ja nav konkurences ar citiem suņiem, viņa neēd to sauso un viss. Bet tagad vismaz daļēji pārejam uz Raw barošanu, ļoti tomēr ceru saglabāt balansu Raw/sausā barība.
Otra lielā pārmaiņa, par kuru mani pārliecināja - ja jau knīpa ir tāds klēpja sunītis, mājās tomēr ļauju kāpt dīvānā, ko iepriekš biju stingri noliegusi. Vispār jau mājās man galīgi nav nekādu iebildumu, ka suns atrodas dīvānā, bet satrauc tas, ka gribu viņu visur vazāt līdzi, kas nozīmē daudz doties arī uz vietām, kur viņa tomēr nedrīkstēs atrasties divānā un man nav pārliecības, vai spēšu ieaudzināt šo atšķirību - mājās dīvāns ir labi, citur aizliegts...
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 30 Dec 2015, 20:11

Spigana wrote: Ļoti interesanta sajūta, pamazām mācos pierast.

Manuprāt, lielā jautrība, ja tā to var nosaukt, sāksies, kad sāksiet lietot ielas un sabiedriskas vietas. :D Man tas bija liels un pailgs pārdzīvojums, joprojām reizēm ir. :)

Spigana wrote:Joprojām mazliet jūtos kā histēriska cāļu māte, kas nevar vien izdomāt, kā knīpai būs labāk.

Man tas tā arī nav pārgājis, bet es jau tāda emocionāla būtne, par visu satraucos. Vienīgais, kas mainās ir tās lietas par ko konkrēti jāsatraucas. :D

Spigana wrote:Vispār jau mājās man galīgi nav nekādu iebildumu, ka suns atrodas dīvānā, bet satrauc tas, ka gribu viņu visur vazāt līdzi, kas nozīmē daudz doties arī uz vietām, kur viņa tomēr nedrīkstēs atrasties divānā un man nav pārliecības, vai spēšu ieaudzināt šo atšķirību - mājās dīvāns ir labi, citur aizliegts...

Vismaz viens no stresiem, ko man ir izdevies vairāk vai mazāk atrisināt. Abi kāpj dīvānā jebkur tikai ar atļauju. (Ja saluki iemācījās, rasels noteikti iemācīsies.) Tas ir - viņi katrā jaunā vietā pajautā - "vai šeit drīkst?". Vien vecākais visu mūžu dzīvojis pa dīvāniem, tad mazliet jāpievaktē visur sākumā, jo viņš tā kā uzliek vienu ķepu un skatās šaubīgi man acīs - apturēs vai neapturēs. Ja nav kam skatīties acīs, tad... :kanepe: Bet viens Nē un ar to pietiek.
Bet man laikam paveicies ar cilvēkiem, pie kuriem braucam ciemos, jo ļoti daudzi (man par pārsteigumu) neiebilst pret suni dīvānā, nu vismaz saluki, ka tikai tiek izbaudīt suni pie sāna (šādi manējie ir ar mieru tusēt ar svešiem - ja drīkst iekāpt dīvānā).

P.S. Bērnībā, kad Rūsa vēl bija maziņš, uz pāris mēnešiem gan tika izbanots no dīvāna, jo piečurāja (pārāk apzināti tas izskatījās). Sagaidījām vairāk čuru-saprāta un tad laidām atpakaļ. ^^
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Champion
Champion
 
Posts: 2585
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 27 guests