Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 28 Nov 2015, 19:52

Sveicināti, suņu mīļi!

Tā kā drīzumā manās mājās gaidāms makten priecīgs notikums - pie mums ieļepatos kucēns - nedēļām un mēnešiem ilgi rokos cauri internetiem, lai samācītos visu, ko tik var samācīties internetos par kucēna audzināšanu (un pie viena atcerētos, ka visu internetos rakstītu par pilnu ņemt nevajaga).
Cītīgi pētīju arī suni.lv forumu un biju apņēmusies ar savu stāstu padalīties, kad kucēns būs iedzīvojies mūsmājās, bet tad es atklāju brīnišķīgo Māras blogu un izdomāju, ka rakstīt varu sākt jau tagad, vismaz būs kur novadīt savu mazā bērna nepacietību, kamēr kucēns vēl par mazu, lai vestu mājās.

Īsa iepazīstināšana - es esmu Spīgana, fotogrāfe un grāmatu lasītāja. Šī pasaule kaut kā nebūt ir mani izturējusi ceturtdaļgadsimtu un pēdējos gados mani piecieš arī Dāvids, ar kuru mums kopīga lielā mīlestība pret literatūru. Kopā ar mums dzīvo kaķene Meja, kas ir tikpat ruda kā Spīgana.

Pretēji citiem suņu mīļiem, nevaru apgalvot, ka man suņi būtu patikuši jau no bērna kājas. Tieši pretēji - bērnībā no suņiem bija bail un līdz laikam, kad iepazīnos ar Dāvidu, man suņi vispār riebās. Biju pasludinājusi sevi par kaķu cilvēku un punkts. Tā lieta mainījās, kad regulāri sāku ciemoties pie Dāvida vecākiem, kuriem ir... 3 Rasela terjeri (šobrīd diemžēl vairs tikai 2, bet ir plāns par trešo reizē ar mūsu kucēnu). Trūkst vārdu, lai aprakstītu to, kādu jandāliņu ir spējīgi sarīkot 3 Rasela terjeri un es ar savu visai introverto dabu par to sākotnēji itin nemaz nebiju sajūsmā, tomēr laika gaitā iemācījos saprast, kas suņos ir tāds, kas pievelk cilvēkus. Ilgu laiku gan joprojām vēl teicu, ka man suns nebūs nu nekādā gadījumā, bet kopš maija, kad pārvācāmies dzīvot uz māju, pamazām sāku apsvērt domu, ka varbūt mums arī tomēr varētu būt suns. Visi nosacījumi labvēlīgi - es kā brīvmāksliniece lielākoties strādāju mājās, Dāvids šad tad var paņemt suņabērnu līdzi uz ofisu, mājā vietas suņukam pietiks. Pagalms visai niecīgs, bet aiz pagalma vietas pastaigām atliku likām un Spīgana ir liels staigātājs - viena no manām idejām par lielisku atpūtu ir visu dienu staigāt.

Pamazām sāku aprast ar domu par kucēna ienākšanu mūsu majās, sāku ietirgot šo domu arī Dāvidam un kaut kā pamazām saaugām ar domu, ka uz nākamā gada pavasari/vasaru sāksim nolūkot kucēnu. :starkism: Uzreiz bija skaidrs, ka gribam suņu meiteni, bet atklājās, ka domas par suņu šķirnēm gan mums dalās. Pēc konsultācijām ar cilvēku, kurai suņu lietās ir liela pieredze, nonācu pie secinājuma, ka mums vislabāk derēs labradors - gribēju mierīgu suni, svarīgi, lai ar ģimeni var sadzīvot, kādreiz jau cilvēkbērni ar te ļepatos, pie kam labradori paklausīgi. Biju jau sasapņojusies par "rudajiem" labradoriem (zinu, zinu, ka oficiāli tie skaitās dzeltenie), rādīju Dāvidam un sapņainām acīm lūkojos bildēs. Dāvidam it kā baigo iebildumu nav, bet visu laiku kaut kā saruna atgriežas pie tā, ka viņam patīk tie vecāku Rasela terjeri un ka mums tādu vajagot. Es šausmās saķeru galvu un saku, ka tādu hiperaktīvu enerģijas kamolu jau nu gan mums mājās nevajaga, bet saruna tā arī paliek neatrisināta un es tik klusībā kaļu plānus, kā Dāvidam ietirgot ideju par labradoru.

Un tad es domu par kucēna pagādāšanu pirms kāda mēneša izstāstīju Dāvida mammai. Un viņa man uzreiz stāsta - labiem draugiem piedzimuši Rasela kucēni (nu, ne jau tiem draugiem, bet viņu kucītei). Dāvida mamma plāno no metiena vienu ņemt un piedāvā man ar. Es atkal šausmās saķeru galvu un maksimāli diplomātiski skaidroju, ka es taču gribu mierīgu, nevis pilnīgi psihu suni - nevaru ciest, ja mani neņem par pilnu, ignorē un kāpj uz galvas. Un tad viņa man stāsta, ka no metiena viena suņu meitene tieši esot makten mierīga. Rāda bildes, video. Es tik spēju domāt par to, kā manā galvā vārdi "mierīgs" un "Rasela terjers" ne tikai vienā teikumā kopā neierakstās, ij pat vienā grāmatā kopā nepieminētu. Bet kaut kur galvā tā doma ir aizķērusies un Dāvids jau ar tā kā par suni bija ar mieru domāt tikai Rasela kategorijās... Un tā soli pa solītim es piekritu. Būs mums Rasela meitene.

Pēdējais mēnesis man pagājis tādā pozitīvā satraukumā - esmu izlasījusi visu, ko vien var izlasīt par Rasela terjeriem. Esmu mazliet nomierinājusies par viņu trako temperamentu, kas vairāk esot spītība, nevis slikts raksturs, bet spītībā mani vēl neviens nav pārspējis. Esmu izlasījusi un pārlasījusi miljons reižu visu par to, kas kucēnam nepieciešams. Esmu atradusi ideālo suņu skolu (nekāda suņu neaudzināšana manās mājās nenotiks). Esmu briesmīgi satraukusies par to, ko mana Meja teiks par ģimenes pieaugumu. Esmu atradusi risinājumu kā vismaz pirmajos mēnešos kucēnam ļaut dzīvoties tikai mājas pirmajā stāvā un Mejai vienai atstāt 2. stāvu, no kura mājas plānojuma dēļ piedevām var labi pārredzēt lielu daļu 1. stāva. Nekad dzīvē vēl nebiju skatījusies tik daudz video ar suņiem un lasījusi tik daudz par suņu kakām un astes luncināšanu. Joprojām mazliet satrauc tas, ka visur vienā balsī apgalvo - kā pirmo kucēnu nevajag ņemt Raselu! Un vēl tā trakā kucēna iepazīstināšanas lieta ar kaķi.

Visām domām pa vidu vēl maļas jautājums, kā tad kucēnu dēvēsim. Labradoram vārds jau bija padomā, bet manai baltajai Raselītei nepiestāv. Vajag, lai ir īss, skanīgs, lai visiem ģimenē patīk, lai kucēnam piestāv. Un ļoti, ļoti gribas, lai būtu no grāmatas, bet nevaru un nevaru izdomāt. Galu galā zvanīju māsai, kas grāmatas dievina tikpat ļoti kā Spīgana, un pēc stundu gariem pārspriedumiem viņa piepeši nāca klajā ar ģeniālu domu. Mio! Mūsu kucēnu sauks Mio. Tai pašā vakarā ņēmos pārlasīt Lindgrēnes grāmatu "Mio, mans Mio", kuru no bērnības maz atceros, jo šī stāsta skaistumu laikam var tikai ar pieauguša cilvēka aci novērtēt - bērnībā man no Lindgrēnes mīļākas bija citas gramatas. Bet Mio ir īstais vārds un kucēnam piestāv ideāli. Pēčāk gan izrādījās, ka oficiālo vārdu vajag tādu, kas sākas ar K burtu, tāpēc Dāvida mamma mīļvārdiņu Mio, kurā kucēnu sauksim visu viņa dzīvi, apdarināja par Kamionu. Kamiona oficiālajos papīros - ļoti cēli un aristokrātiski, bet Mio mājās - mūsu mazais, mīļais bumbulītis.

Un šonedēļ es beidzot pie Mio aizbraucu ciemos. Un piepeši pārgāja visi satraukumi. Pārliecība, ka tas ir mans īstais un vienīgais kucēns radās uzreiz un mūsu satikšanos var nodēvēt tikai vienīgi par abpusēju mīlestību no pirmā acu skata. No visa metiena nevienam citam kucēnam lāga neinteresēju, bet Mio gan uzreiz nāca iepazīties un kā es viņu pacēlu rokās un pieglaudu plecam, tā nebija ar mieru laist vaļā. Istabā silti sakurināts kucēniem un es labprāt novilktu savu adīto džemperi, bet Mio neparko nav ar mieru laist vaļā, čuč man uz pleca. Kādu brīdi jau likās, ka nemaz nedabūšu kucēnus sabildēt, jo savu mazo dārgumu taču no rokām ārā nelaidīšu, bet kucēna uzmanības noturība ir kucēna uzmanības noturība un pēc laba brīža tomēr nolēma padraiskoties ar brāļiem un māsām. Pa to laiku paspēju ij no džempera atbrīvoties, ij visus sabildēt. Sabildēju savu skaisto Mio - jau no paša sākuma mani ļoti pievilka tas, ka viņa ir pavisam balta, tikai viena austiņa brūna. Tāds mazliet neparasts izskats Raselam un man jau neparastās lietas tīk. Fotosesiju var palūkot manā fotoblogā: http://blog.spigana.com/?p=735

Pēc pirmās ciemošanās ir palikusi pārliecība, ka šis ir mūsu ideālais suns. Salīdzinot ar pārējiem kucēniem tiešām tāda mierīgāka un nosvērtāka. Un iepriekšējās mājās viņa iesaukta par Mākslinieci - viņai trakoti patīk pozēt, kas manu fotogrāfa sirdi ielīksmo. Jo īpaši tāpēc, ka Meja nevar ciest bildēšanos. Un pats galvenais - Mio mani jau ir izvēlējusies.

Tagad man maza bērna nepacietībā jādīdās līdz decembra vidum, kad varēšu savu Mio lepni vest mājās. Es jau gan kaut kur izlielījos, ka pacietības man ir atliku likām, bet es kā atceros to mazu, silto purniņu, ar kuru man piebakstīja vaigā, tā es nevaru mierīgi nosēdēt un skrienu skatīties Mio bildes un skaitu dienas.

Image
Image
Image
Image
Last edited by Spigana on 28 Feb 2017, 12:11, edited 2 times in total.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby agrita » 28 Nov 2015, 21:18

Ļoti jauks stāsts, lai ātrāk paiet gaidīšana :pastaiga:
Shera, Dharma

mans blogs- agrita
User avatar
agrita
Veteran
Veteran
 
Posts: 1667
Joined: 13 Jan 2010, 14:52
Location: Riga, imanta

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 29 Nov 2015, 11:35

Ļoti foršs apraksts un stāsts!! Man būs prieks iegriesties un palasīt!
Par to vārdu un labradoru - te,man liekas,ka ne vienam vien suņiniekam vārds ir bijis pirms suņa. Un tad tas vārds sēž un gaida savu suni. Gadi var paiet, suņi mājā nomainīties, līdz katrs tiek pie tā SAVA vārda. Manam sunim vārds bija pirms paša suņa, un tad audzētāja pateica,ka vārdam uz R jāsākās, tā nu Aslanam tika piekabināts klāt Rasmus. Lai viss pēc papīriem un lai man ir,ko izmantot,kad dusmojos :D

Ceru,ka neļaunosies,es mazliet ieķiķināju par Kamiona, nekas slikts, bet Tu esi atradusi ne raselīgu raselu (lasi,kādu,kas nav ar raķeti piedzimis), bet vārds, nu vismaz papīrotais, ir tāds mazais buldozerītis, traktors, spāņu valodā camion/camioneta ir lielā mašīna, traktorītis. Būs Tev meitene,kas varēs par sevi pastāvēt!
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2535
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 29 Nov 2015, 12:31

Ceru,ka neļaunosies,es mazliet ieķiķināju par Kamiona, nekas slikts, bet Tu esi atradusi ne raselīgu raselu (lasi,kādu,kas nav ar raķeti piedzimis), bet vārds, nu vismaz papīrotais, ir tāds mazais buldozerītis, traktors, spāņu valodā camion/camioneta ir lielā mašīna, traktorītis. Būs Tev meitene,kas varēs par sevi pastāvēt!


Hi, hi, jautri sanācis. :D
Vispār jau ar vārdiem bieži ta gadās - tu cilvēks izdomā vārdu, jo tev tikai vienas asociācijas, bet beigās atklājas vēl visādas nezināmas lietas. Nu, bet mazs buldozerītis arī nav tas ļaunākais, kas varētu būt (kamēr tik mani par galveno atzīst) :)
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 30 Nov 2015, 08:28

Jauks stāsts :jaa:
Lai īsa gaidīšana, decembris jau teju klāt :)
User avatar
ievish
Veteran
Veteran
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 30 Nov 2015, 14:21

man citreiz liekas,ka bezmaz vai katrs vārds internetā jāpačeko :jautri: ja nu? man FB ik pa laikam uzrodas audzētāji,kas suņiem vārdus salikuši,kas tulkojoties kaut vai tajā pašā spāņu valodā, nekas labs nav :aknee: nevar jau visiem izdabāt un nevajag jau ar, bet jautrākai dzīvei visu ko var izdomāt.
Tad jau jūsu mājās Adventes kalendāra vietā, Mio gaidīšanas kalendārs?
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2535
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Nov 2015, 16:51

lauva wrote:Tad jau jūsu mājās Adventes kalendāra vietā, Mio gaidīšanas kalendārs?


Jā, mūsmājās nevienu nekādi Ziemassvētki neinteresē un vienīgais sarunu temats vispār ir tikai un vienīgi Mio. :D
Šogad arī no adventes vainaga un Ziemassvētku egles atteicāmies, lai mazulim nav lieki kārdinājumi.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby edelvise » 30 Nov 2015, 17:13

Spigana, es gan neieteiktu no kaut kā īpaši atteikties, jo kucēns ir kā švamme un visu jauno ļoti ātri pieņem, ko nevar teikt par pieaugušu suni :) Šajā laikā vajag pēc iespējas vairāk viņu iepazīstināt ar visādām interesanām lietām, kā piemēram egle :kanepe: Tieši pieaugušākā vecumā atnesot mājās kādu jauki smaržojošu meža dekorāciju, var pēkšķi parādīties vēlme no tās baidīties, vai tieši pamēģināt uz kārā zoba. Mans kucēns egli protams arī redzēja jau tikai esot pieaudzis un nekautrējās mājā pacel kāju pret koku :chura: Bet Jums tas laikam nedraud, par cik būs meitenīte. Priecīgu gaidīšanas laiku!
edelvise
Puppy
Puppy
 
Posts: 64
Images: 10
Joined: 28 Jan 2014, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby seila » 30 Nov 2015, 17:32

Ārprāts, pat no eglītes atteicāties! :eglite:
Es te tāds klusais lasītājs, kurš ik pa laikam parādās slepenībā, palasa un atkal nozūd :D taču ar prieku sekošu līdzi :jaa: kad tiksiet pie mazās, lieciet daaauuudzz bilžu! :dzimene: Mazajiem dikti interesanti sekot līdzi kā aug, mainās, attīstās, pat pēc mēneša paskatīsieties vecās bildes un jau simts un viena atšķirība būs redzama.
Par vārdiņu - man vienmēr vārds visiem zvēriem jau labu laiku iepriekš sagatavots (pat, ja vārda nēsātājs ienāk mājās spontāni, kaut kur iepriekš noskatīts vārdiņš jau zemapziņā mīt gatavs lietošanai), parasti ar kādu nozīmi, ko meklēju cītīgi, lai būtu pozitīva, jo pieredze rāda ''kā kuģi nosauksi, tā peldēs'' darbojās uz visiem 100 :ninja: diemžēl reti labā nozīmē (vismaz manā gadījumā)
Izejot no lauva rakstītā - domāju, ka Jūsu kucītei būs stiprs raksturs, nebūs memmīte :samilejies:
Citreiz mājas vārdiņš, kad mīļums jau iepazīts, var mazliet pamainīties, piemēram, mēs savu veco suni Lizu, ar laiku sākām saukt par Lizmarīnu, a beigās vienkārši pārtapa par Margarīnu :elfs:
User avatar
seila
Champion
Champion
 
Posts: 988
Images: 0
Joined: 22 Feb 2012, 16:37

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Nov 2015, 17:58

edelvise wrote:Spigana, es gan neieteiktu no kaut kā īpaši atteikties, jo kucēns ir kā švamme un visu jauno ļoti ātri pieņem, ko nevar teikt par pieaugušu suni :) Šajā laikā vajag pēc iespējas vairāk viņu iepazīstināt ar visādām interesanām lietām, kā piemēram egle :kanepe:


Mjā, par šo es ar iedomājos, bet tā kā mums mājās ir vairāki palieli istabas augi, ceru, ka nākamgad vēl viens koks neradīs Mio galvā nelāgas domas. :)
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby lauva » 30 Nov 2015, 18:29

vai, eglīti gan atstājiet! varbūt tās dekorācijas mazliet augstāk pakarināt, bet suncim būs vēl viena interesanta lieta,pie kuras pierast. man Aslans mājās ienāca tieši Ziemīšos un zem eglītes bija forši paslēpties :D
te vairāk jāpadomā par tiem vadiem, apaviem un citiem kārumiem,kas vienmēr pa zemi mētājas un mēs pat nepiedomājam,ka mazam kucēnam tas viss varētu likties interesanti.
*The dog is the only animal that has seen his god.*
http://twitter.com/#!/LauvaGuna
User avatar
lauva
Veteran
Veteran
 
Posts: 2535
Images: 5
Joined: 14 Jan 2010, 14:22
Location: Liepāja/BCN/BRUX

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 30 Nov 2015, 18:30

Spigana wrote:Mjā, par šo es ar iedomājos, bet tā kā mums mājās ir vairāki palieli istabas augi, ceru, ka nākamgad vēl viens koks neradīs Mio galvā nelāgas domas. :)


Par istabas augiem iesaku uzreiz izpētīt, vai visi no tiem ir nekaitīgi. Ir daži lielie istabas augi, piem., tā pati dīfenbahija, kas ir indīga.
Vai Mio plānots radināt pie būra? Ja nē, iesaku apdomāt, ir ļoti ērti, ja suns būri uztver kā savu mājiņu, piem., ceļojot, nav jābaidās atstāt viesnīcā. Arī auto ir daudz vienkāršāk un drošāk suni pārvadāt, ja tas neceļo pa visu salonu, bet droši sēž konteinerā vai būrī.
User avatar
ievish
Veteran
Veteran
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Nov 2015, 21:11

Kaitīgos augus izpētīju un izskatās, ka gan iekštelpu, gan dāza augi man visi nekaitīgi. Vismaz nekur sarakstos nemanīju gumijkoku, dekoratīvo bērzu, palmas (man palma tāda, kas nav indīgā). Vienā sarakstā gan asparāgs pavīdēja, bet noprotu, ka tam tikai ogas (asparāgiem ir ogas?) kaitīgas.

Savukārt vadus un kurpes aizvākt nebija grūti - mums mājas pirmais stāvs teju vai radīts kucēna audzināšanai. :D Vienīgais, ko līdz galam nevaru saprast - kā kucēnu nesāpīgi pie Roombas pieradināt? Līdz šim man viņa mājās katru rītu automātiski brauc, bet neesmu pārliecināta, vai tiešām kucēnu vajadzētu uzreiz biedēt ar tādu skaļu bļauri, pie kam vadu dēļ tāpat vairs atklātā telpā nevarēs Roombas staciju atstāt.

Būra opciju apdomājām un beigās tā kā atmetām - tālos ceļojumos Mio līdzi neņemsim, mums ģimenē ir krietni daudz kandidātu, kam uzticēt suņa auklēšanu, kamēr paši esam prom, kas nav nemaz tik bieži. Savukārt ikdienas braukāšanai mašīnā plānoju sagādāt iemauktus, kas iesprādzējami kā drošības jostas.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby agrita » 30 Nov 2015, 21:38

Oj tieši par mašīnu un būri tikko ierakstīju rasselu tēmā. Varu padalīties ar pieredzi. Man vecākā sune pie būra nav radināta, mašīnā sēž man tikai klepī (es pie stūres), kas nemaz nav droši. Sēdekli ir reizes 5 pievēmusi (mums nav ādas salons). Savukārt sīkā brauc būrī, superērti. ielieku šo būrī uz viņas sedziņas un viņa guļ. Mašīna tīra, es mierīgi braucu un būri ir pievēmusi vienreiz, kas ir vieglāk iztīrām nekā mašīnas sēdeklis.
Shera, Dharma

mans blogs- agrita
User avatar
agrita
Veteran
Veteran
 
Posts: 1667
Joined: 13 Jan 2010, 14:52
Location: Riga, imanta

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 30 Nov 2015, 21:41

Cik liels tāds būris sanāk Rasela meitenei? Un būri kaut kā piesprādzēt pie krēsla var? Mani mazliet satrauc tas, ka pat pie straujākas bremzēšanas var pa gaisu lidot, tāpēc man patika tā doma par piesprādzējamiem iemauktiem.

Papildināts:
Principā, papētot būra labo lietošanas praksi, secināju, ka būris kā tāds ir laba doma un atkal sākam to apsvērt. Bet par mašīnu joprojām neskaidrības. Mašīnā liek to pašu būri, ko tur mājās, vai katram gadījumam tiek gādāts savs būris - mājām lielāks, bet mašīnai tāds, kas ērti aizmugurē uz krēsla uzliekas? Mašīnā Mio vadāt paredzēts samērā regulāri, tā ka nopietnu risinājumu vajadzēs uzreiz.

Un vai kādam ir piredze - ja suns pieradināts mašīnā braukt būrī, vai sabiedriskajā transportā es viņu varēšu iedabūt? Nav tā, ka būtu doma baigi regulāri braukt sabiedriskajā ar suni, bet negribētos palikt arī tā, ka suni varu tikai mašīnā vadāt, jo darbdienās pa dienu es parasti esmu bez mašīnas.
Last edited by Spigana on 20 Jul 2017, 11:27, edited 1 time in total.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Elbe » 30 Nov 2015, 23:27

Priecājos līdz ar jauno forumieti! Lai laba sadzīve Jums! Būris IR laba lieta. Manām sunēm tas ir patvērums, no kura pat es viņas ārā nevelku. Tā ir drošā vieta. Es lietoju mašīnā to pašu būri, kas stāv mājā, un kuru izmantoju, ja braucam uz izstādēm vai kaut kur tālāk, ja vajag suņus atpūtināt. Mašīnā būris stāv vaļā uz pakaļējā sēdekļa un manas dāmas var vai nu gulēt būrī vai uz sēdekļa, vai piestutēties pie atzveltnes un vērot apkārtni. Tiesa, man gan tā mašīna tāda, ka būrim īpaši nav, kur nokrist. Ja braucu ar vienu suni, piedāvāju priekšējo labo sēdekli - nav problēmu. Par būra lielumu nepateikšu, bet raselītis jau principā tik pat vien liels kā mani tibīši, tikai ar garām kājiņām - tāds viduvējs būris, ko var viegli parnēsāt vienā rokā, kādi 60cm garumā. Par sabiedrisko - pie tā jebkurā gadījumā suni vajadzēs pieradināt. Bet vai sabiedriskajā nav ērtāk BEZ būra? Tikai nu mācīt vajadzēs, lai uzvedas kārtīgi. Bet vispār braukšana sabiedriskajā transportā piederas pie socializācijas. Cik man nācies dzirdēt, tad apmācīt raselīti nav grūti, tikai nu tā aktivitāte. Bet to jau arī var pavērst labdabīgā gultnē :)
User avatar
Elbe
Veteran
Veteran
 
Posts: 1566
Images: 7
Joined: 13 Jan 2010, 16:00
Location: Rīgas rajons

Re: Mio, manu Mio!

Postby fedelta » 01 Dec 2015, 00:40

Par to mašīnu un sabiedrisko - manam sunim gan būris nav ne mājā, ne mašīnā, jo mašīnā, ar viņa augumu, vieglāk ir variants ar iemauktu stirpinājumu pie jostas, jo būris ļoti daudz vietas aizņemtu. Gan mašīnā, gan sabiedriskajā - vilcieni, autobusi, tramvaji utt. brauc ļoti labprāt, lai arī tur nav kur viņu piesprādzēt. Vilcienā pirmo reizi brauca ap 2 gadu vecumu, manam satraukumam nebija nekāda pamata. Paraugpuika. Ļoti patīk braukt. Un esmu priecīga par šo faktu, jo diezgan bieži braukājam ar sabiedrisko. Un ir labi, ja suns ir pie tā pieradināts - dzīvē visādas situācijas var gadīties un tas var būt nepieciešams.
Domāju, ja sunim nav bail no braukšanas kā tādas (un no cilvēkiem, cilvēku burzmas), tad nevajadzētu būt lielai problēmai pieņemt arī sabiedrisko kā vienu no braukšanas variantiem.
Iesaku radināt suņuku pie visādām dzīves situācijām un lietām, lai vēlāk pašiem ir vieglāk un mazăk satraukumu par to kā nu būs.
Sunim piemīt skaistums bez iedomības, spēks bez uzpūtības, drosme bez nežēlības un visi cilvēka tikumi tikai - bez grēkiem...
Image
User avatar
fedelta
Veteran
Veteran
 
Posts: 1485
Images: 25
Joined: 13 Aug 2013, 21:47
Location: Jelgava

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 01 Dec 2015, 04:12

Ai, dīvaini uzrakstīju par to sabiedrisko. Būri sabiedriskajā transportā netaisos stiept iekšā (kur tad es to būri liktu, staigājot pa pilsētu :D), jautājums vairāk, vai sunim nebūs apjukums, ka vienā gadījumā jābrauc tā, otrā citādi.

Ek, joprojām lāga nesaprotu par pareizajiem būru izmēriem un to, kā viņus mašīnā nostiprināt, bet turpinu rakties informācijā - gan jau pieleks. :)
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby ievish » 01 Dec 2015, 08:26

Nē, sunim nebūs nekādu problēmu mašīnā braukt vienā veidā auto un autobusā citādi. Suns lieliski pielāgojas dažādām situācijām. Arī tad, ja savā auto brauks būrī, bet svešā sēdēs kādam klēpī vai uz sēdekļa, nebūs problēmu.
Tā kā rasels nav tik liels, tad pārvadāšanai ērtāk ir izmantot konteinera tipa plastmasas konteinerus, kuru var mājās izmantot kā mājiņu, kurā suns guļ. Izmēri pieaugušu raselu garumā un būris būs nepieciešams mazliet garāks par pašu suni. Augstumā derēs jebkurš, tā kā raselam ir īsas kājas.
Pie uzkopšanas robota ar laiku var pieradināt, piemēram, palaižot robotu un, kaut kur tālāk no tā spēlējoties ar kucēnu vai barojot viņu ar gardumiem par baiļu neizrādīšanu. Suns ātri vien sapratīs, ka tā skaņa nav nekas briesmīgs. Un varbūt viņai jau sākumā nebūs bail no tā verķa, tas pēc suņa jāskatās.
Es personīgi savu suni vēl joprojām atstāju mājās būrī (gandrīz 3 gadi jau). Iemesls - dzīvoklis mazs, visu nevar noslēpt, bet ārpus būra paliekot, sāk prātot, ko sagrauzt, bet būrī ļoti labprāt guļ. Turklāt man ir vienošanās ar dzīvokļa saimnieku, ka suns guļ būrī, lai neko nesaposta.
Kā pluss būrim mājās ir tas, ka kucēnu ātrāk var pieradināt pie čurāšanas tikai ārā, jo lielākoties suns nečurā savā guļvietā un saimniekam vienkāršāk novaktēt, vai bērns nav jau pamodies un piečurājis grīdu.
Tas, pie kā noteikti ieteiktu laicīgi padomāt - pieradināt suni palikt vienam mājās. Tā kā lielākoties kāds visu laiku būs ar viņu kopā, tad ieteiktu speciāli piedomāt par atstāšanu vienu. Nedomāju, ka terjeram ar to būs tādas problēmas kā kurtam, bet labāk tomēr pieradināt no mazotnes, lai pašiem ar to nav problēmu.
User avatar
ievish
Veteran
Veteran
 
Posts: 2634
Joined: 02 Feb 2010, 15:46
Location: Rīga, Pļavnieki

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 01 Dec 2015, 22:25

Vakar mājās izunājām to būra lietu, kārtējo reizi pārraku internetus un secinājām, ka būs Mio arī būris. Starp citu, atradu foršu resursu, kas atbildēja uz absolūti visiem maniem jautājumiem par būra lietām (http://www.labradortraininghq.com/labra ... ete-guide/). Lapa gan labradoriem un laiku pa laikam mēģina kaut ko iepārdot, bet lietas būtību jau tas nemaina.

Laika īsināšanai jau pagājušajā nedēļā sāku gādāt lietas, kas Mio būs nepieciešamas, un diezgan ļoti vīlos Dino Zoo gultu izvēlē - vai nu riebīgas krāsas vai riebīgi materiāli (es saprotu, ka sunim uz šo būtu cits skatījums, bet...). Biju jau nolēmusi, ka gultu iepirkšu Depo, bet brauciens līdz veikalam atcēlās un, kamēr es pārkrāmēju skapi, atradu vienu vecu vīriešu kreklu, ko kādreiz esmu sev pirkusi mājās valkāšanai. Atmiņā atausa visādi Pinteresta brīnumi un zooveikala pārdevējas brīdinājums, ka pirmo gultu kucēns tikpat sagrauzīšot, tad nu Mio gultu uzšuvu pati no tā krekla. Pieaugušai viņai tā gulta diez vai derēs un vispār jau doma par būri mazliet maina plānus, bet sākumā šā vai tā vajadzēs gultu un tad nu Mio tiks pie šitādas.
Lielākais pārsteigums bija par to, ka viss šūšanas pasākums man aizņēma mazāk kā stundu laika.

Image
Image
Image

Uz vienu bildi arī Mejai ļāvu jaunajā gultā iegulties, pēc tam gan noslēpu, kur kaķis netiek klāt, lai viņa nesadomā, ka tā tagad ir viņas jaunā gulta. Sāku gan domāt, ka laikam jāmēģina Mejai ar piedāvāt personīgo gultu - Mio gulta viņai ļoti patika un varbūt man beidzot naktī atrastos vieta gultā starp Dāvidu un Meju. :D

Pie viena atliku malā arī visādus vairs nenēsājamus džemperus, no kuriem varētu Mio uzšūt džemperus, bet pagaidām gandrīz vai izskatās, ka decembrī nevajadzēs, bet kucēns tik ātri aug, ka faktiski nav jēgas šūt džemperi brīdī, kad tas nav reāli vajadzīgs.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1046
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: Google [Bot] and 3 guests