Re: Mio, manu Mio!
Posted: 08 May 2017, 21:38
Sasodītais Paņevežas dīķis turpina bojāt mūsu dzīvi.
Vakar naktī Mio mani pamodināja ar vājprātīgu klepošanu, skaņa bija tāda it kā viņai plaušas būtu pilnas ar ūdeni un klepoja vairākas minūtes. Domāju, ka ir aizrijusies, bet rīklē neko neredzēju. Pēc brīža norima, Mio tikai turpināja trīcēt, bet man šķita, ka viņa tā kā sabijusies no tā, kas notiek un no tā, ka es viņai rīklē lienu. Nu neko, gājām gulēt, viss mierīgi.
Šodien pa dienu Mio neklepoja, nolēmu, ka viss kārtībā un tiešām būs aizrijusies. Bija gan tā, ka Mio šodien faktiski tikai gulēja un pagalmā gāja krietni lēnāk un mierīgak, nekā ierasts, bet pēc sacensību stresa viņa mēdz būt sagurusi, nepievērsu uzmanību. Drusku tā kā drebēja mājās, bet Mio vispār ir raksturīga mūžīga drebināšanās un trīcēšana.
Vakarā aizgāju prom, atstāju Mio būrī, pēc pusstundas zvans no Dāvida, ka viņš atnācis mājās, bet Mio atkal klepo. Aizved Mio pie vetārsta (kas pats par sevi ir jautrs pasākums, jo visu, ko Mio dara, ēd un piedzīvo, zinu tikai es, bet man jāuzstājās, nebija iespējas telefoniski visu konsultēt). Gala rezultāts - Mio ir saaukstējusies, 5 dienas jādzer zāles, sportošana, protams, atkrīt. Vetārsts atļāva doties pastaigās uz mežu, bet, kad Dāvids ar Mio aozbrauca, Mio pēc īsas paskriešanas bija sākusi klepot.
Viss šis kopā nozīmē to, ka nākamā nedēļa būs nāve maniem nerviem, jo Mio vienkārši neprot būt miera režīmā. Un kombinācijā ar ceļojumu un draudzenes kāzām mums uz visu maiju atceļas treniņi. Nu dikti sapīga mums sanākusi Mio vēlme nopeldēties sacensībās.
Vakar naktī Mio mani pamodināja ar vājprātīgu klepošanu, skaņa bija tāda it kā viņai plaušas būtu pilnas ar ūdeni un klepoja vairākas minūtes. Domāju, ka ir aizrijusies, bet rīklē neko neredzēju. Pēc brīža norima, Mio tikai turpināja trīcēt, bet man šķita, ka viņa tā kā sabijusies no tā, kas notiek un no tā, ka es viņai rīklē lienu. Nu neko, gājām gulēt, viss mierīgi.
Šodien pa dienu Mio neklepoja, nolēmu, ka viss kārtībā un tiešām būs aizrijusies. Bija gan tā, ka Mio šodien faktiski tikai gulēja un pagalmā gāja krietni lēnāk un mierīgak, nekā ierasts, bet pēc sacensību stresa viņa mēdz būt sagurusi, nepievērsu uzmanību. Drusku tā kā drebēja mājās, bet Mio vispār ir raksturīga mūžīga drebināšanās un trīcēšana.
Vakarā aizgāju prom, atstāju Mio būrī, pēc pusstundas zvans no Dāvida, ka viņš atnācis mājās, bet Mio atkal klepo. Aizved Mio pie vetārsta (kas pats par sevi ir jautrs pasākums, jo visu, ko Mio dara, ēd un piedzīvo, zinu tikai es, bet man jāuzstājās, nebija iespējas telefoniski visu konsultēt). Gala rezultāts - Mio ir saaukstējusies, 5 dienas jādzer zāles, sportošana, protams, atkrīt. Vetārsts atļāva doties pastaigās uz mežu, bet, kad Dāvids ar Mio aozbrauca, Mio pēc īsas paskriešanas bija sākusi klepot.
Viss šis kopā nozīmē to, ka nākamā nedēļa būs nāve maniem nerviem, jo Mio vienkārši neprot būt miera režīmā. Un kombinācijā ar ceļojumu un draudzenes kāzām mums uz visu maiju atceļas treniņi. Nu dikti sapīga mums sanākusi Mio vēlme nopeldēties sacensībās.