Mio, manu Mio!

Blogs and Chats

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 19 Jul 2017, 07:42

Ceļojums. 4. diena

Vakar vakarā kritu nost no kājām un kaut ko rakstīt rokas necēlās, bet vispār secināju, ka ceļojuma dienasgrāmata ir vērtīga štelle - ir visādas nianses, ko man gribētos pēc tam atcerēties, un bez pierakstīšanas nesanāks, jo jaunie iespaidi ļoti klājas pāri iepriekšējo dienu atmiņām.

Vakardienu sākām ar agru pastaigu kalnos. Kaut kā šeit man nemaz tik ilgi gulēt negribas un arī Mio ir čīkstīgāka, kad redz, ka pamostos. Mājās viņa man parasti dod apmēram stundu laika no pamošanās lidz celšanās brīdim, šeit viņai vajag, lai es ceļos uzreiz, skriet vajag uzreiz, ārā vajag uzreiz. Jāatzīst, ka tas ir sasodīti apgrūtinoši, bet safārējušos Mio atrunāt no pīkstēšanas vismaz šobrīd ir nereāli un ignorēt arī nevar, jo ir risks, ka pamodinās citus. Tad nu veicām mazu apgaitu ap viesnīcu un tiku pie vienas telefonbildes.
Image

Vēlāk novizinājāmies lejā pa serpentīnu, lai samainītu naudu un iepirktos, un nācu pie secinājuma, ka Rumānija vispār nav suņu draudzīga vieta. Veikalā ar suni nedrīkst. Nedrīkst arī tad, ja suns ir mazs un sēž man rokās - mūs no veikala ārā eskortēja dusmīgi buldurējošs apsargs, kuru absolūti nesatrauca tas, ka es nesaprotu nevienu vārdu. Tā nu ar Mio stāvējām ārā +30 grādos un gaidījām, kamēr pārējie iepērkas. Gaidīšanas laiku gan izmantoju lietderīgi un drusku pastrādājām, bet šādā karstumā strādāšana ir absolūti atšķirīga no ierastā. Mio karstumu panes slikti un kļūst ļoti lēnīga, trikus mācīties noteikti nevaram un arī man pašai nav enerģijas kaut ko ļoti aizrautīgi darīt, jo es pie tāda karstuma vispār pārstāju funkcionēt. Tad nu trenējām izturību sedus un guļus, kas bija absolūti lieliska iespēja, jo ikdienā Mio bieži no guļus pozīcijas mēdz uzrauties tik ātri, ka man vispār nav, par ko slavēt, savukārt nemitīga kārumu barošana acīmredzot rezultātus nedod. Šoreiz savukārt mierīgi varēju noguldīt un apiet apkārt, kas līdz šim ne reizi nebija izdevies un beidzot bija iespēja par šo slavēt beigtu un sabarot kārumus. Ļoti ceru, ka tai mazajā galviņā kas aizķersies.

Pēc veikala aizbraucām nopeldēties, Mio visu pusstundu nonstopā pavadīja peldot, savukārt pēc tam sekoja daļa, kas man ir vissvarīgākā - pastaiga/pārgājiens kalnos. Viesu nama īpašnieks ieteica marķētu taku, kas veiksmīgi beidzas tieši pie viesu nama, 8 kilometri, 600 metru kāpums, paredzēta uz 4 stundām. Izklausījās fantastiski, bet reāli bija milzu vilšanās. Es sapņoju par pārgājienu ar kalnu skatiem un atmosfēru, tā vietā pirmās divas stundas mežā lauzāmies cauri brikšņiem, takas tur nebija, skatu ne tik un piedevām viss 600 metru kāpums sakoncentrēts tieši tai meža daļā
Godīgi sakot, laiku pa laikam man šķita, ka es tai mežā tā arī palikšu, kāpiens bija neomulīgi tuvu manu spēju robežām un vissliktākais tas, ka to visu pavadīja arī nebeidzama vilšanād sajūta par nedabūtajiem skatiem. Arī Mio šis nebija viegli, jo meža daļā vēl bija karsts, viņa vispār nekur neskrēja, tikai un vienīgi gāja manās vai draudzenes pēdās. Pārgājiena pēdējo stundu gan beidzot nogājām pa kalnu virsotni un visu taku pievārējām mazāk kā trīs stundās, bet arī pēdējā daļā vairs nebija tās sajūsmas, jo skati tie paši, ko redzu no viesu nama un izpalika tā wow sajūta. Faktisli beigās vienīgais prieks bija par to, ka esmu pārvarējusi sevi un par to, ka Mio labi uzvedās, kas nav nekāds mega prieks, plus tagad man jāmeklē vēl cita pārgājienu vieta un jācer, ka arī nākamajā reizē bērns draudzenei ļaus iet.

Starp citu, šai ceļojumā jau vairākas reizes esmu ārkārtīgi priecājusies par gps esamību Mio. Ap mūsu viesu namu 50 metru rādiusā uzlikām safe zonu, gan man, gan līgavainim telefonā pienāk paziņojums, ja Mio ir no tās izgājusi. Bez manis tik tālu ne reizi nav izgājusi, bet pie tā, ka suņi brīvi dzīvojas ārā un skraida ar vietējiem suņiem, tomēr krietni mierīgāka sirds. Otrs burvīgais pielietojums bija pārgājienā - līgavainis sekojot Mio gps skatījās, kad būsim atpakaļ, un kompānija mums precīzi uz atnākšanas laiku bija uzcepuši foreles uz oglēm. :samilejies:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 20 Jul 2017, 10:44

Ceļojums. 5. diena

Vakar bija agrais rīts un ļoti piepildīta, forša diena, bet vakarā jau atkal nebij spēka neko rakstīt, ko varētu uzskatīt par lieliska ceļojuma pazīmi. :D

No rīta speciāli cēlos krietni agrāk, lai suņiem būtu iespēja noskrieties, cerēju ka Mio būs jau drusku sagurusi pēc iepriekšējās dienas izklaidēm un ka būs viegli viņu atstāt, bet tikko kā no rīta izgājām ārā, sapratu, ka visas manas cerības kaķim zem astes. Palaista ārā Mio izskatījās tā, it kā divas nedēļas vispār nebūtu tikusi pat kājas izlocīt, par skriešanu vispār nerunājot.

Sākotnēji mums bija ieplānots brauciens tikai uz alām un bija plāns, ka Mio atstāsim būrī viesnīcā, bet jo vairāk par to domājām, jo vairāk satrauca Mio atstāšana. Pirmkārt, ir bijuši brīži, kad škiet, ka istabiņa ļoti piekarst. Otrkārt, man bija bail, ka Mio uzvedīsies skaļi un traucēs citiem. Treškārt, sākām rēķināt, ka visticamāk prom būsim vismaz 6 stundas, kas ir maksimālais laiks, uz kuru Mio atstāju vienu būrī. Es jau gandrīz sāku stresot par to, ka nupat nesaprotu, ko ar suni iesākt, bet par laimi līgavainis nāca klajā ar piedalvājumu, ka Mio ņemsim līdzi alās un viņš nesīs suni mugursomā. Joprojām ne ideāls variants, bet vismaz labs risinājums. Galu galā viss izvērtās pat veiksmīgāk, nekā biju domājusi - Mio somā sēdēja ļoti mierīgi un bez protestiem, un alās es gāju līgavainim aiz muguras, lai izvairītos no negadījumiem.

Image

Pašas alas mani ārkārtīgi pārsteidza un bija superīgs piedzīvojums. Līdz šim es biju bijusi tikai ļoti tūristīgās alās, kur ir ierīkotas kāpnes un apgaismojums, bet šīs bija krietni foršākas - praktiski neskartas, gaisma tikai tik, cik lukturīši uz galvas, visur jārāpjās pašiem un tikai pāris bīstamākās vietās piestiprinātas virves. Pie kam, alas bija milzīgas un mēs pa tām staigājām 2 stundas. Ārkārtīgi skaists baudījums, ko nemaz nebiju gaidījusi.

Protams, neiztikām jau arī bez piedzīvojumiem. Pēdējais ceļa gabals līdz alām ar mūsu mašīnu nebija izbraucams, tāpēc mūs ar līgavaini un Mio savā mašīnā veda gids. Automātiski pieņēmām, ka arī atpakaļ uz mašīnu mūs nogādās, bet pēc alām gids piepeši paziņo, ka nē, nē, viņam taču ir nākamā grupa jāved, nekur viņš nebrauks. Draugiem, ar ko ceļojam kopā, gan ir mašīna, ar kuru var pa to ceļu izbraukt, bet mums visiem lāga nav vietas sasēsties, tad nu Spīgana atcerējās agras bērnības piedzīvojumus un kopā ar Mio brīvprātīgi brauca bagāžniekā. Jāsaka, ka nemaz nebija slikti, bet atkārtot arī neprasās, jo nez kāpēc neražo mašīnas ar polsterētiem bagāžniekiem. :kanepe:

Pēc alām mūsu plāni drusku mainījās un nevis uzreuz atgriezāmies viesu namā, bet devāmies izbraukt ar vēsturisku vilcienu pa maršrutu, kas solīja gleznainus skatus. (Šai brīdī es biju mega pateicīga līgavainim par to, ka Mio ņēmām līdzi, nevis atstājām) Vispār brauciens nebija slikts un skati laiku pa laikam tiešām bija lieliski, arī braukšana caur tuneļiem bija pievilcīga. Vienīgi ar vēsturiskiem vilcieniem ir neliela problēma - kondicioniera neesamība. Un tā kā temperatūra zem +30 grādiem Rumānijas vasarā neesot kalnos nav sastopama, tad brauciens vilcienā bija krietna sutināšanās un galu galā sanāk līdzīgi kā ar pirmo pārgājiena mēģinājumu - ir interesanti, vietām ir skaisti, bet kopumā skaistie ieguvumi nav tik lieli, lai atsvērtu neērtības. Mio brauciens vilcienā vispār bija grūts. Arī karstumu viņa tomēr panes slikti un šoreiz vilcienā vienkārši atlūza uz grīdas. Un pēc tam, kad ir pierasts manu suni redzēt hiperaktīvu, ir diezgan biedējoši skatīties, kā viņa letarģiski guļ uz grīdas un vispār nereaģē pat brīdī, kad bērns viņai netīšām uzkāpj uz astes. Protams, nekas jau Mio nekaitēja, man vienkārši jāsāk pierast, ka karstumā no mana aktīvā suņa nav ne miņas.
Image

Atzīstos, ka man būtu interesanti zināt, ko par visu ceļojumu domā Mio, īpaši jau par regulārajiem braucieniem pa serpentīniem. No vienas puses viņa gan jau varētu domāt, ka saimnieki viņai galīgi sagājuši sviestā un staipa vinu līdzi uz kaut kādām mistiskām vietām, bet no otras puses es tomēr ceru, ka iespēja viesu namā pēc sirds patikas izskrieties un citas aktīvās izklaides tomēr viņai atsver visādas neizprotamās neērtības.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Elbe » 20 Jul 2017, 11:44

Kā jums patīk tie klaiņojošo suņu bari? Es no sava Rumānijas brauciena atceros, ka tie bija visur - ielās, parkos, pavārtēs, benzīntankos. Tiesa gan - mums negadījās satikt agresīvus, bet iespaids ne visai.
User avatar
Elbe
Veteran
Veteran
 
Posts: 1607
Images: 7
Joined: 13 Jan 2010, 16:00
Location: Rīgas rajons

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 20 Jul 2017, 11:54

Te ir ārprātā daudz klaiņojošu suņu un vispār iespaids tāds, ka rumāņu attieksme pret suņiem nav tāda kā pierasts mājās, par Centrāleiropu nerunājot. Pastaigu laikā klaiņojošus suņus šobrīd baigi satikušas neesam, kāds pārītis gan ir līdz viesu namam atnācis, bet drāmu nebija.
Uz ielām redzētie man arī neizskatās agresīvi, bet piekrītu, ko omulīgi nav un savam sunim negribas tādus laist klāt.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 20 Jul 2017, 21:31

Ceļojums. 6. diena

Šodien mums atslodzes diena, ar mašīnām nekur nebraucām (serpentīni ir superīgi, bet pārmaiņas vajag), palikām viesu namā, spēlējām galda spēles (piedāvājiet Spīganai spēlēt Tak un redzēsiet traki laimīgu cilvēku), tikai pēcpusdienā ar līgavaini un Mio aizstaigājām līdz pamestiem vēja ģeneratoriem.

Image

Man grūti pierast pie tā, ka kalnos ceļu nemēra attālumā, bet gan laikā. Piemēram, mierīgi var gadīties, ka 6 kilometri pa serpentīnu ir jābrauc 20 minūtes, savukārt tie objekti, kas no viesu nama redzami pavisam tuvumā nebūt nav vieglas, ātras pastaigas attālumā. Man jau atkal bija grūts kāpiens, toties pa ceļam atklājām miniatūru kalnu upīti, kas praktiski nekur nebija dziļāka kā man līdz potītēm, bet vienalga Mio atrada vietu, kur izpeldēties. Pēc peldes ledainajā ūdenī Mio izskatījās kā ātruma kapsulu pēcpusē dabūjusi un piepeši augšā pa kalnu skrēja nevis pa taisno, bet gan pilnā ātrumā metot riņķus ap mums un uz beigām man vairs nebija 100% pārliecības, ka skrienot lejā no kalna viņai ir saķere ar zemi. :kanepe: Protams, Mio jau nevarēja pastaigu skaisti noslēgt un atpakaļceļā viņai vajadzēja izvārtīties aitu mēslos, tāpēc Mio šodien vispirms dabūja mazgāšanu tai pašā aukstajā upē (man bija jākāpj iekšā kopā ar viņu un man šķita, ka es vairs nejūtu savas kājas) un pēc tam viesu namā vēl mazgāšanu ar dušas želeju, kas spēcīgi smaržo pēc mentola. Bet vienalga mans suns turpina smirdēt pēc aitām.

Rīt pārceļamies uz nākamo naktsmītni un atzīstos, ka no šī viesu nama atvados ar dalītām izjūtām. No vienas puses te bija fantastiski saimnieki ar brīnišķīgu attieksmi, gardi ēdieni un kalni kur tik skaties, arī citi viesi pret suņiem izturējās draudzīgi. Bet pēdējais punkts liek arī priecāties par došanos tālāk, jo katrs atbraukušais uzskatīja par savu svētāko pienākumu dalīties savā sviestmaizē ar manu suni, un pa šīm dienām Mio ir tā pieēdusies draņķus, ka es par to pat domāt negribu, un šovakar viņai ir vājprātīgi sarkanas acis no alerģijas un īsti nevar saprast, vai nav piemetusies arī niezēšana.

Bet kopumā mums viss superīgi un es jūtu milzu uzlabojumus sadzīvē ar Mio salīdzinājumā ar pagājušā gada ceļojumu uz Slovākiju, man tomēr tagad ir vieglāk menedžējams suns, kas ir ieinteresēts ar mani sadarboties, arī man pašai mazāk visādu stresu.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 22 Jul 2017, 21:58

Ceļojums. 7. un 8. diena

Vakar lielāko dienas daļu veltījām tam, lai pārvāktos uz jaunu naktsmītni un atpūtai. Uz divām naktīm esam superīgā mājā, kur beidzot esam mēs vien, neviens manu suni ar sviestmaizēm nebaro un ainavas maiņa arī burvīga. Iepriekš dzīvojāmies tiwši kalna virsotnē, apkārt mizlīgs plašums un fantastiskas ainavas, savukārt tagad dzīvojam vairāk ielejā, pagalmu ieskauj kalni un strauja upe, un dīvainā kārtā vēl vairāk ir sajūta, ka tiešām esam kalnos.

Ar kalnu upēm gan Mio ir interesantas attiecības, jo straumi viņa nesaprot un viņai nav ne jausmas, kāpēc par spīti visai cītīgajai peldēšanai, viņa iet atmuguriski un ieveļās zem baļķa. Atzīstos, ka drusku bailīgi man ir, bet pavisam tuvu pa straumi uz leju bija zaru sanesums visas upītes platumā, tā šausmīgi nestresoju, ka Mio te nopeldējās, vēlāk kalnos gan nelaidu vietā, kur šķita, ka ārā neizkārpīsies.
Vispār šī māja ir burvīga un pagalms norobežots, bet pa vienu pagalma stūri var iziet uz upi, tur nekādu vārtu vai žoga priekšā nav, un pirmajā vakarā vienu reizi Mio jau savāca no ielas. :aknee: It kā šķita, ka visu laiku taču tepat pie mums ir, bet pietika uz 5 min novērsties, kā piepeši no ielas sauc cilvēki, ka sunītis stāv ārā pie vārtiem un grib tikt iekšā. Izrādās, ka mazais mežonis aizskrējis atkal līdz upei un pēc tam skrējusi nevis atpakaļ uz kāpnēm, bet gan apkārt blakus viesnīcai un mēģina tikt pagalmā no ielas. Labi, ka viss labi, bet nu forši nebija.

Bet kopumā vakardiena bez pidzīvojumiem, veltīju laiku tam, lai Mio mācītu mierīgi palikt vienai numuriņā, kam bija ļoti piemēroti apstākļi, jo Mio bija sagurusi no bērna lielās mīlestības un uzmanības, attiecīgi ļoti labprāt slēpās istabā. Man, protams, tikai un vienīgi labāk, ka viņai veidojas pozitīvas asociācijas ar palikšanu istabā.

Savukārt šodien es dabūju galveno lietu, ko gaidīju no šī ceļojuma - "pastaigu" (ja par pastaigu sauc kaut ko, kad šķiet, ka paliksi turpat uz takas) ar elpu aizraujošiem kalnu skatiem un beidzot TO sajūtu, ka esmu kalnos un ka var elpot.
Šodien kāpām pa taku, kas bija krietni stāvāka un kaut kādā mērā izaicinošāka, bet talkā nāca tas, ka lielākoties nenomocīja vājprātīgs karstums un es esmu daudz ko gatava pieciest brīnišķīga skata dēļ. Atliek vien cerēt, ka kaut kas ko tā visa tika arī kamerā.

Augšā kāpām 3 stundas, attālumu nezinu, bet kāpums bija 600 metri un augstākais punkts, kur šodien nokļuvām 1875 metru augstumā, kas ticami ir augstākais punkts, kur esmu pati uzkāpusi. Man bija ļoti, ļoti smagi, toties Mio bija bezgalīgā sajūsmā un acīmredzami bija gatava kāpt arī līdz virsotnei. Līdz tai gan mēs netikām, jo gājienu sākām par vēlu, līdz virsotnei palika vēl 600 metru augstuma pieaugums, mums vairs nebija tik daudz laika, virs galvām draudīgi ducināja pērkons un es šobrīd esmu vēl vājākā kāpšanas formā kā parasti, jo vakar iemanījos zālājā uzkāpt bitei un viena mana kāja mēreni atgādina balonu. Karstuma, sava tizluma un pabojātās kājas kontekstā es par milzu sasniegumu uzskatu jau to, ka tikām tik tālu, cik tikām, un šoreiz tiešām jūtos forši pārvarējusi sevi un par to atalgojumā saņēmusi fantastiskas emocijas.

Image

Šinī ceļojumā tīri kāpšana vairāk nebūs, bet es jau sāku domāt par to, kā lai dabū gatavu kādu nākamo braucienu, ko veltīt Mio un manam kalnu priekam, pirms tam gan vajadzētu tomēr vairāk pievērsties manai fiziskajai formai... Smieklīgi šai kontekstā ir tas, ka es agrāk te pat savā blogā esot rakstījusi, ka es savu suni tālos ceļojumos neņemšot. Kā tad! Tas suns tak ir radīts kalnu ceļojumiem un arī sajūtas, tur staigājot kopā ar viņu bija superīgas. :samilejies:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 23 Jul 2017, 21:36

Ceļojums. 9. diena

Gandrīz jau biju nolēmusi, ka par šodienu ieraksts netaps, jo dienu pavadījām ceļā un pēc tam staigājot pa Sibiu pilsētu, tur Mio tikai smuki gulēja restorānā un smuki gāja pie pavadas. Protams, mani sajūsmina arī šie abi lielumi, bet tur tomēr karstuma, nevis manas izcilās audzināšanas rezultāts.

Bet tad vakarā mans psihais suns atklāja kalnu upes priekus....
Iebraucām naktsmītnē, te pagalmā mega strauja upīte, kas laikam dzen HESu vai kkas tāds. Upe tik strauja, ka es tur knapi kājās varēju nostāvēt, bet priekš kalniem absolūti neticami silta. Ja nebūtu mēreni smirdīga, es tur uz vēdera gultos iekšā. Mio bija sakarsusi, tāpēc uzmanīgi turot iecēlu arī viņu un turēju, tobrīd bija skaidrs, ka Mio tā lieta netīk un pati upē nelec, tad nu ļāvu brīvi skriet pa pagalmu un nestresoju.
Dīvainā kārtā šoreiz uz blēņam kūdītāja nebija vis Mio, bet gan Margo, kura pēc skriešanas spēlēm nolēma iekāpt upē atveldzēties. Mio, protams, nevar atpalikt, tikai mazā muļķadesa jau nesaprot, ka tur kur labradors rāmi stāv, tur viņai nav izredžu. Un protams - Mio ielec upē un straume viņu momentā vājprātīgā ātrumā nes prom. Mēs ar līgavaini abi panikā nesamies uz upes krastu, bet kamēr mēģinājām saprast, vai labāk pašiem lekt pakaļ vai tomēr no krasta ķeksēt ārā, atklājās, ka vietā, kur upe iztek no pagalma, ir uzstādīts tīkls atkritumu savākšanai, tyr tad arī Mazā Pakaļa ieķērusies. Nu labi, skaidrs, ka prom viņu neaiznesīs, bet kaut kā viņu ārā tomēr jāķeksē. Tā vismaz cilvēkiem šķiet. Bet kamēr saimnieki apjukuši malā virina mutes, Mio ir sapratusi, ka šitā tak ir baigā štelle un ka šite var izklaidēties! Tad nu lielu daļu vakara viņa pavadīja diva veida izklaidēs - pirmā bija power swimming, kur viņa mega ātrumos tirināja kājas un upē turējās uz vietas. Otrā izklaide bija savdabīgs slidkalniņš, kur viņa ļauj straumei sevi aiznest līdz atkritumu tīklam un pēc tam ar ļoti straujiem lēcieniem skrien atpakaļ pret straumi, lai atkal laistos lejā.

Vai es kādreiz jau esmu minējusi, ka man ir smieklīgs, psihs suns?



Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Imagine » 23 Jul 2017, 21:49

Akvaparks suņiem. Turklāt tik labi izskatās, kā Mio cītīgi, cītīgi airējas, bet labradors stāv tā, it kā nekādas straumes nebūtu. :)
Atgādina bērnību, kur arī mīļākā akvaparka atrakcija bija straume.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Mio, manu Mio!

Postby fedelta » 24 Jul 2017, 10:07

Spigana wrote:Jā, es Mio mācu mājās neriet, mācu apklust pēc komandas un progress ir milzīgs, bet ne vienmēr viņa spēj savākties, bieži izskatās pat, ka viņa drusku mokās, zinot, ka riet mājās nav atļauts, bet tik ļoti taču vajag un tad no viņas nāk ārā kaut kādi pusapēsti rējieni.


Kopš pārvācos no privātmājas uz dzīvokli man bija interesanti uzzināt vai Džokers ries dzīvoklī, nu vismaz ja kāds klauvēs pie durvīm.Tad nu vienu dienu zināju, ka nāks meistars vilkt televīziju, domāju - nu tik laidīs man te viens savu basu dzīvoklī (jo tagad jau laikus neredz kas nāk). Mhm, kā tad - rej pati, ja tev vajag, es pagulēšu :D
Par ko man baigais prieks, jo diez vai viņa balss tonis kaimiņiem būtu kā Mocarts :D
Sunim piemīt skaistums bez iedomības, spēks bez uzpūtības, drosme bez nežēlības un visi cilvēka tikumi tikai - bez grēkiem...
Image
User avatar
fedelta
Veteran
Veteran
 
Posts: 1517
Images: 25
Joined: 13 Aug 2013, 21:47
Location: Jelgava

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 28 Jul 2017, 19:56

Izrādās, ka uz ceļojuma beigām sāk aptrūkties enerģijas rakstīšanai, tad nu tagad, kad esam jau atceļā, pārskats par pēdējām dienām.

3 naktis palikām viesu namā, kur saimnieki dzīvo uz vietas un viņiem pašiem ir trīs suņi. Pirmā, ko satikām, bija dominanta kuce, ar kuru Mio naski izkašķējās un drusku sakāvās. Kuce veca un Mio izmēra, abām nekas nekaitēja, abas dabūja pa ļockām no saimniecēm un turpmāk piesardzīgi meta viena otrai lielu loku. Otrs suns bija plušķītis ar derp seju, to manījām maz, šamais labprātāk tusēja saimnieku istabā. Savukārt trešais suns - 3 mēnešus vecs Cane Corso mazulis vārdā Zen, kas visiem salauza sirdis. Lielo šķirņu kucēni ir TIK mīlīgi! :samilejies: Bet kopumā palikšana šai viesnīcā nebij pati jaukākā - pagalms ne līdz galam norobežots un ar pīlēm, Mio baigi brīvi laist bez pavadas nevarēju. Savukārt ar pavadu staigāt bija problemātiski, jo Zen jebkuru auduma gabalu uzskatīja par rotaļlietu - neviena mana kleita nepalika neapžļembāta un Mio pavada vispār bija mīļākā manta, sīkais ar zobiem ieķeras pavadā, kārtīgi atsperas un rauj. Un tā kā tāds 3 mēnešus vecs Cane Corso ir gandrīz pieauguša labradora izmērā, Mio tur vienkārši lidoja pa gaisu. Ņēmāmies mācīt mazuli un šitādas spēles neļaut, bet nu ar trim dienām viņam pielekšanai nepietika.

Pa vidu vienu dienu vēl pēdējo reizi pastaigājām pa kalniem, šoreiz krietni vieglākā maršrutā un takas galā bija kempings ar ēstuvi, kurā nolēmām ieturēties. Uzkāpjam tur, aplaižu acis, secinu, ka tuvumā tikai viens bīgls, kas atnācis līdzi citiem tūristiem. Vēsā mierā dodamies pagalmā un tad piepeši piecēlās galds... :kanepe: Izrādās, ka tas objekts, ko es biju noturējusi par zemu galdiņu, patiesībā ir lāča paskata suns, kam vajag mūs pārbaudīt. No tāda milzeņa pat es drusku sabijos un Mio no sevis izspieda spiedzienu, kad lācis atnāca viņai nostāties virsū un nopētīt to mazo knibuli. Secināja, ka nekas interesants te nav un ka lāga pat uzkodām nesanāks un devās atpakaļ tēlot galdu. :kanepe:

Šovakar jau nakšņojam Slovākijā, esam ceļā uz mājām, bet izskatās, ka Rumānija no mums negrib atstāties. Iečekojamies te pilsētas vidū viesnīcā, bet aiz loga pagalmā aitas ganās. Mio jūk prātā, savukārt man vajadzēja kādu brīdi, lai pārliecināgu sevi, ka tiešām vairs neesam Rumānijā. :kanepe:
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 28 Jul 2017, 23:07

Dažkārt man šķiet, ka mans suns ir staigājoša anekdote un dažkārt par tādu padara arī mani. :D

Šovakar viesnīcā uz istabiņu atnesām būri, bet es viņu tā arī nesaliku, jo nolēmu, ka Mio drīkst gulēt gultā, būrī jau tāpat visu dienu pavadījusi. Bet es acīmredzami pārāk daudz karstuma dēļ dīdījos un viss rezultējās ar to, ka Mio demonstratīvi izkāpa no gultas un aizgāja uzgulties virsū salocītam būrim. Guļ virsū un skatās uz mani ar skatienu: " Redzi, kas man jāpacieš?! Tu pat guļvietu nevari man pareizi uzstādīt!"

Savukārt Mio diēta šodien iedzina izmisumā nabaga ungāru pārdevēju. Pa ceļam Ungārijā piestāju sapirkties vīnus (2€ par vīna pudeli nudien ir izvirtība) un šokēta atklāju, ka Ungārijā veikalos ir fantastiska gaļas izvēle lieliskās cenās. No vistas bija visas detaļas, no tītara manīju kaklus un parastos gabalus, bija pat liellopa smadzenes un vispār viskaut kas labs. Nolēmu, ka šovakar tad vakariņās Mio ēdīs vistas pēdas. Pārdevējs nolēma, ka es esmu nojūgusies, kad beidzot saprata, ka es TIEŠĀM gribu 100 gramus vistu pēdu. :kanepe: (100 gramos ietilpst trīs tādas pēdas :D )
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 29 Jul 2017, 10:38

Spigana wrote:Pārdevējs nolēma, ka es esmu nojūgusies, kad beidzot saprata, ka es TIEŠĀM gribu 100 gramus vistu pēdu. :kanepe: (100 gramos ietilpst trīs tādas pēdas :D )

Tās pēdas var vest kā suvenīrus :D Lai pārdevējam nav trauma par tik maziem apjomiem.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2544
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 29 Jul 2017, 10:40

Māra wrote:
Spigana wrote:Pārdevējs nolēma, ka es esmu nojūgusies, kad beidzot saprata, ka es TIEŠĀM gribu 100 gramus vistu pēdu. :kanepe: (100 gramos ietilpst trīs tādas pēdas :D )

Tās pēdas var vest kā suvenīrus :D Lai pārdevējam nav trauma par tik maziem apjomiem.


Es jau labprāt, bet neesmu pārliecināta, ka esmu gatava divas dienas mašīnā pieciest smaku. :D
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 04 Aug 2017, 11:31

Uz ceļojuma laiku gaisā uzkārās pēdējo agility sacensību apkopojums, bet emocijas par tām divām dienām joprojām super pozitīvas, tad nu beidzot saņemos piebeigt uzrakstīto.
Jūlijā mums ar Mio bija brīnišķīgi veiksmīgas sacensības Ikšķilē: divas pirmās vietas, viena trešā vieta, bet vissvarīgākais - vēl viena tīra trase. :aptracis: Gandrīz, gandrīz arī pārgājām uz A2, bet drusku tomēr trūka pieredzes un jāatzīst, ka milzu sāpe par nepāriešanu man nav. Vispār jau ļoti gribas tikt tālāk un beigt muļļāties uz vietas, bet no otras puses ir drusku bail pāriet uz sarežģītākām trasēm un brīžam ķecerīgi iedomājos, ka tīri vai žēl, ka Latvijā pāreja uz augstākām klasēm ir obligāta; iespējams, ka mums ar Mio nenāktu par ļaunu nostiprināt apgūto, turpinot skriet vieglākas trases (A0 neskaitās, tur nebija visu šķēršļu), bet speciāli neskriet tīras trases būtu reti idiotiski.

Priekš manis sacensības bija grūtas. Bija nenormāli karsts un nebija, kur paslēpties no saules, slovāku tiesnesis salika reti sarežģītas trases un piedevām sacensības organizēja mans klubs, attiecīgi bija jādomā arī par organizatoriskām lietām un vispār jāseko līdzi sacensībām krietni intensīvāk. Uz visa šī fona un pie tā, ka A1 skrēja pēdējie, es līdz mūsu trasēm biju jau tā nogurusi, ka man bija absolūti vienaldzīgi tas, kā mēs tās sasodītās trases noskriesim. Skatoties uz rezultātiem, ir diezgan ļoti skaidrs tas, ka šis pofigisms mums ir ļoti palīdzejis un vispār man būtu jāiemācās sacensības uztvert atsvešinātāk, jo Mio tas traki patīk.
Savukārt priekš Mio šīs bija ļoti patīkamas sacensības. No mājām nebija tālu jābrauc, nebija jālien ārā lietū, bet vissvarīgāk tas, ka šoreiz līdzi bija mana māsa un viņa ne tikai pa dienu ar Mio izstaigājās vairāk, nekā parasti sanāk man, bet arī Mio nebija jāsēž būrī, kamēr es mācos trasi. Attiecīgi trasē man izgāja priecīgs, ar dzīvi apmierināts un neuzvilcies suns. Žēl, ka visās sacensībās nesanāk tik veiksmīgi Mio netupēt būrī, bet centīšos turpmāk pie šī piedomāt vairāk.

Šīs sacensības man atgādināja vēl venu lietu, ko varbūt pēdējā laikā esmu par maz ņēmusi vērā - Mio ļoti iedvesmojas no tā, ka man ir prieks par viņu. Ja pirms skriešanas sacensībās man ir bijusi iespēja daudz viņu slavēt, smaidīt un vispār justies priecīgai par Mio, tad viņa cenšas vairāk, labāk man pieslēdzas un sagaida, ka iepriecinās man vēl un vēl. Šoreiz pirms sacensībām veiksmīgi bija sakritis, ka Mio bija labās dienas, kad viņa bija burvīgi uzvedīga un arī pašās sacensībās uzvedās burvīgi, man bija bijušas daudz iespējas slavēt un viņa bija ieinteresēta šo turpināt. Vēl nedēļu pēc sacensībām vispār esmu nodzīvojusi ar paraugsuni - mājās nekādas riešanas, Mežaparkā smuki iet blakus bez pavadas un neskrien pie cilvēkiem, mežā bija bez problēmām atsaucama no zirgiem (man atkārās žoklis, pavisam godīgi) un noskrējām vienkārši fantastisku treniņu, kurā iemācījāmies neierasti daudz. Svarīgi arī tas, ka man atkal ir atgriezusies lielā iedvesma uz agility. Protams, trenēties visu laiku bija patīkami un izklaidējoši, bet sacensībās diezgan nopietni sāka piezagties sajūta, ka es lienu iekšā pasākumā, kas man neder. Šinīs sacensībās beidzot izdevās sev pierādīt, ka mums tomēr ir zināms potenciāls, un ja vien es atrodu savas kājas un atceros, kā tās darbināmas, un Mio saņemas nemedīt putniņus vai dīķus trasē, tad mums iet pat samērā pieklājīgi tā lieta. Sacensībās man teica, ka es pēc tīrās trases noskriešanas esot izskatījusies tā, it kā tikko vēnā būtu ielaidusi kaut ko mega labu, un es pavisam godīgi tā arī jutos. Agility tomēr ir baigi laba manta. :dejosuns:

Sacensības sestdien atklājām ar divām tuneļtrasēm. Abās dabūjām diskus, bet es arī neko citu negaidīju, un šīs trases vispār uztvēru kā iesildīšanos, kur Mio varēs noskriet pirmo trakumu. Patiesībā mums pat gāja labāk, nekā biju gaidījusi - Mio tīri labi izsūtījās un es gandrīz nekur nebiju par lēnu. Patiesībā pat otrādi - video ir lieliski redzams, ka vairākās vietās esmu mēģinājusi ātrāk paspēt uz nākamo tuneli un rezultātā jau stāvu pie ieejas un tad arī Mio apstājas. Mani šokē atklājums, ka trasēs ir arī vietas, kur man ir speciāli jāpiebremzē. :apstulbis: Un vispār šo balansu saglabāt ir grūti - no vienas puses nedrīkstu kavēties un palikt aiz Mio, no otras puses nedrīkstu skriet pārāk tālu. Skrienot trasi par šo ir ļoti grūti domāt.




Mūsu foršā, tīrā trase. :sirsninas: Perfekts (!!!!!) bums, lieliskas šūpoles, nenolekts kalns un suns, kas domā par trasi. Video redzams, ka uz beigām gandrīz, gandrīz uz berjeru izstumju no nepareizās puses, bet Mio tomēr paspēja pārgrupēties un izlec pareizi, jo tak seko tam, ko es viņai rādu. :sirsninas:


Šo trasi neviens cits izņemot mūs nenoskrēja bez diska, tā ka es jūtos tīri apmierināta, viena kļūda priekš mums nav slikti. Mani gan ļoti mulsina tas, ka Mio nepareizi iegāja slalomā, jo šāda ieeja viņai vienmēr padodas vislabāk, tas arī bija iemesls, kāpēc sākumā gribeju skriet pa slaloma kreiso pusi, kas nebūt nav izdevīgākā pēc tam. Ļoti muļķīga tā vieta ar kalnu - man bija skaidrs, ka pirms kalna samainīties nepaspēšu, riskēju mainīties pēc tam, jo maiņa ar muguru pēc kalna parasti strādā labi, bet nepadomāju par to, ka parasti tak skrienam uz priekšu nevis ir 180 grādu pagrieziens. Būtu jāstrādā pie tā, lai varu Mio aizsūtīt uz kalnu un viņai aiz muguras skriet uz otru pusi.


Otro dienu iesākām ar "da fak?!" Kāda velna pēc Mio pēc 2. barjeras pagriezās uz otru pusi - man nav ne jausmas. Stulbi jau ir, ka disks, uz šo džampinga trasi liku lielākās cerības, ka būs tīra un pāriesim uz A2, bet ir arī pozitīvās lietas - lielisks slaloms un Mio pārleca barjeru, kurai es jau biju paskrējusi garām, citkārt viņa šādās vietās mēdz skriet garām.


Man vienmēr bail no trasēm, kas sākas ar šūpolēm. Nekad nevar zināt, kuras šūpoles Mio izdomas nolekt un ja sākumā kaut kas ir bijis slikti, tad visa pārejā trase ar jūk pa vīlēm.


Par pēdējo trasi man laikam visvairak žēl - ja es būtu izvēlējusies labāku stratēģiju pēc kalna, šī ticami būtu bijusi tīra trase. Labāk būtu bijis pēc kalna nemainīties un visu noskriet uz labo roku, cerot, ka izdosies Mio izspiest uz bumu. Bet man bija bail, ka viņa noleks kalnu, ja nemainīšu rokas un bija bail pārak sabremzēt Mio, ja mainīšos ar seju. Tad nu rezultatā stulbs atteikums un apjukums.


Vispārējie secinajumi pēc šīm sacensībām - mums patīk agility. :samilejies: Ja Mio saņemas, viņa var noskriet izcili gan slalomu, gan bumu, gan šūpoles, gan kalnu un man acīmredzot vairak pirms sacensībām jādomā par to, lai mēs abas būtu priecīgas un apmierinātas viena ar otru. Esmu sajūsmā par to, ka ir izdevies ļoti veiksmīgi Mio iemācīt "izsūtīties" man priekšā uz barjeru, kur barjeru lieku lekt uz vienu roku, bet uzreiz pēc tam griežos uz otru. Šinīs sacensībās mūs tas glāba ļoti daudz, vajadzētu piestrādāt, lai šo var izmantot arī uz kalnu, piemēram. Jāturpina strādat pie asākiem pagriezieniem, lai Mio trasē nemet tik lielus lokus; treniņos ar šo veicas pavisam labi, domājams, ka progress kaut kad būs redzams. Kādreiz gribētos arī labāku ātrumu trasē, nu jau vairāku sacensību video redzu, ka mēs skrienam ļoti lēni, bet domāju, ka tas nāks ar laiku un varbūt šobrīd nav vērts par to satraukties.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 04 Aug 2017, 13:13

Es jau gandrīz sāku stresot par to, ka nupat nesaprotu, ko ar suni iesākt, bet par laimi līgavainis nāca klajā ar piedalvājumu, ka Mio ņemsim līdzi alās un viņš nesīs suni mugursomā. Joprojām ne ideāls variants, bet vismaz labs risinājums. Galu galā viss izvērtās pat veiksmīgāk, nekā biju domājusi - Mio somā sēdēja ļoti mierīgi un bez protestiem, un alās es gāju līgavainim aiz muguras, lai izvairītos no negadījumiem.

Image

Vai tā ir parastā mugursoma? Es taisni kādu laiciņu atpakaļ sāku štukot, vai nevarētu savējo francūzieti somā iedabūt! Ir TIK DAUDZ vietu, kur ar suņiem nedrīkst. Un tad nu iedomājos, ka šādos gadījumos, mugursoma būtu ērts risinājums. Francūži tomēr nav tik lieli, lai nevarētu panest, bet neskatoties uz to nav tik mazi, lai nestu vienkārši padusē. Tomēr pieaugusi francūziete svērs ap saviem 12kg.
Bijām Ventspilī. Izrādās tajā piejūras parkā ar suņiem nedrīkst. Stiepu savējo rokās. Labi, ka bez manis vēl 2 nesēji bija - tad nu sākumā nesu es, tad bērns un beigās arī vīrs pieslēdzās - lai arī vēl maziņa, bet jau kādi 5kg ir.
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 242
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Spigana » 04 Aug 2017, 13:24

Šitā ir parasta mugursoma, nebijām plānojuši Mio kaut kur celojumā stiept, jo principā bija doma, ka neiesim uz vietām, kur suņus nelaiž vai arī atstāsim Mio viesnīcā. Īsti tā nesanāca, tāpēc izkrāmējām vienu ceļojuma somu.

Nebiju iedomājusies, ka francīši ir tik smagi savam mazajam augumam! Bet vispār soma ir laba lieta, īpaši, ja jau kucēna vecumā iemāca tanī mierīgi sēdēt. Diezgan labs piedāvājums ir Depo, tur arī labākas cenas. Var lūkot arī internetos cai Dino Zoo.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1313
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 04 Aug 2017, 13:32

Bonny Rain wrote:Bijām Ventspilī. Izrādās tajā piejūras parkā ar suņiem nedrīkst.

:shock: Esam tur staigājuši. Laikam nemanījām zīmes vai to tad tur vēl nebija. Nu bāāāc. Un man šķita, ka tur viss tik draudzīgs suņiem, bet pagūglēju un izrādās suņi var tikai 3 suņu laukumos un Reņķa dārzā. Nu čābīgi, nu.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2544
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Māra » 04 Aug 2017, 13:34

Jums foršas sacensības bijušas, Spīgana. Prieks skatīties. Un nudien, ja piedomā, jūs lēni skrienat, bet es galīģi neuzskatu to par mīnusu, jo tas dod bōnusus precizitātei. Galvenais, lai to pēc tam var mainīt :D
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2544
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 04 Aug 2017, 13:42

Nu pie mūsu svara mums derēs tikai mugursoma, jo rokās tādu smagumu nest smagi. Mēs kaķeni šad tad pārnēsājam tādā būra tipa somā, pirkām tieši DinoZoo (mūsējā liela - 5kg). Bet nu tos padsmit kg gan tādā nenesīsi. Nu un man liekas, ka tāda tipa somas tik lielam svaram nav paredzētas. Interneta dzīlēs esmu redzējusi speciālas mugursomas suņiem, bet arī tikai līdz kādiem 7kg svara. Tas tā kā būtu par maz manai meitenei. Viņai jau tagad vajadzētu būt 7kg 4 mēnešos. :viltigs:
Jā, francūži, lai arī izskatās maziņi, bet ir ļoti muskuļaini. Aš prieks skatīties uz tām spēcīgajām muskuļotajām kājām. :samilejies:
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 242
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Mio, manu Mio!

Postby Bonny Rain » 04 Aug 2017, 13:46

Māra wrote:
Bonny Rain wrote:Bijām Ventspilī. Izrādās tajā piejūras parkā ar suņiem nedrīkst.

:shock: Esam tur staigājuši. Laikam nemanījām zīmes vai to tad tur vēl nebija. Nu bāāāc. Un man šķita, ka tur viss tik draudzīgs suņiem, bet pagūglēju un izrādās suņi var tikai 3 suņu laukumos un Reņķa dārzā. Nu čābīgi, nu.


Aha. Nu mēs no kempinga puses gājām un tur pie vārtiņiem zīmes bija. Un vēlāk arī jau pašā piejūras parkā redzējām vēl tās zīmes. Tā kā esmu pārāk likumpaklausīga, tad neatļāvos suni pie zemes likt. Tā nu stiepām rokās. Nu par pludmali nerunāsim, tas jau pats par sevi saprotams, ka tur nedrīkst. Pa molu varēja mierīgi iet vismaz.
Bet nu mēs paši pie jūras dzīvojam tikai citā krastā. Mums arī netālu ir zilā pludmale, kur nedrīkst, bet mēs ejam staigāt tur, kur drīkst. :jautri:
Bonny Rain
Junior
Junior
 
Posts: 242
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 4 guests