Šodien samērā veiksmīgi noskrējām agility sacensības Zaķumuižā - open trasi galīgi salažoju, toties abās A2 trasēs 2. vieta.
Vispār jau šodien viss mega pozitīvi - mēs ar Mio labā noskaņojumā, Mio pieslēgusies man, skrien skaisti (un kas svarīgi - atkal pilnā ātrumā) un šodien iztikām vispār bez diskiem.
Slikti, ka Mio vispār nestājas uz zonām un man šobrī nav iespēju tikt pie individuāliem treniņiem, lai atsrādātu tieši zonas, bet citādi vis uz priekšu un progress notiek gaismas ātrumos.
Šodien gan sacensībās sanāca kuriozs, par kuru man jau kādu laiku bija aizdomas, ka kādreiz jau tā notiks. Es vienmēr ārpus trases aiz finiša atstāju savu treniņu jostas somu, kur iekšā ir kārumi un manta Mio, un trase mums beidzas nevis ar pēdejo barjeru, bet gan ar pieskriešanu pie somas, kur Mio dabū savu atalgojumu. Es cenšos to somu nolikt uz kāda krēsla vai apmales, bet ne vienmēr ir tāda iespēja un šoreiz bija tā, ka atstāju vienkārši uz zemes. Pirmajās divās trasēs veiksmīgi, bet, kamēr es skrējo pēdejo trasi, kāds apzinīgs cilvēks bija manu somu pievācis (jā, nu kāpēc gan nepieskatītai somai jāmētājas zemē?) un nokārtojis nost; mēs ar Mio atskrienam no trases un es šokā blenžu uz tukšu grīdas pleķi un Mio neizpratnē, kāpēc es viņa vēl neesmu izsniegusi nopelnīto kārumu maisu.
Open trase. Šo es galīgi salažoju, jaucu komandas, neko nerādīju un vispār liku Mio nodarboties ar minēšanas spēlēm. Bet šī arī man bija dīvaina trase - nezkāpēc bija šausmīgi grūti iemācīties, nepaspēju visās vietās līdz galam pārdomāt hendlingu un vispār uz startu izgāju ar sajūtu, ka nezinu, ko daru. Un tad vēl Mio pašā sākumā nogāza barjeru, kas ir tik rets gadījums, ka es totāli sašokējos un tad jau tālāk viss izira. Tikām līdz beigām gan bez diska, un dikti iepriecina arī, ka ļoti organiski pirms kalna sanāca "aklā" roku maiņa ar muguru, tas mums ir salīdzinoši svaigs un nepārbaudīts paņēmiens.
A2 1. trase. Par šo trasi no abām trenerēm dabūju pa ausīm par startu - par to, ka neuzstāju uz to, ka Mio ir jāsēž, un neriktīgu hendlinga izvēli. Attiecīgi tuneļa atteikums mana vaina. Savukārt nolektās šūpoles gan ir Mio pakaļisms. Šis bija gadījums, kad jutu, ka mums abām vēl ir ļoti maz pieredzes, bet gribas skriet kā ar nobriedušāku agility suni un šī disonanse bieži jauc mums trases.
A2 2. trase. Lūk, par šo gan žēl, ka neizcēlām tīru trasi, jo ļoti uz to gājām, un es beidzot biju skaisti saņēmusies, nekur nenočammājos un visas komandas bija laicīgi. Bet Mio noraustījās no šūpolēm, velns viņu zina, kas tai mazajā galviņā darās, bet nu ar pirmo piegājienu nenoskrēja, attiecīgi 5 soda punkti. Bet visādi citādi šī man ļoti, ļoti mīļa trase, jo viss skaisti un izdevās labi noskriet vairākas vietas, par kurām vēl pirms pāris mēnešiem biju pārliecināta, ka šo jau gan nevaram.
Un mans noslēguma mini prieciņš - Mio ir tik ātrs suns, ka pat par spīti visiem atteikumiem, kur tirinoties zaudējam laiku, Mio abās trasēs bija visātrākā.