Laimes lācis - samojeds

[Spigana]

karalislauva, nu dikti foršibjums tur iet. Un bildēs jaunkundze ir TIK mīlīga un forša!
Par kārumu pārbarošanu - kārumiem ir jābūt pavisam nelieliem, Mio dažkārt dabū tikai pavisam mikroskopisku kriksīti, ja zinu, ka gribēšu drīz barot nākamo, teiksim situācijā, kad man vajag, lai viņa pilda pasaulē grūtāko darbību - klusi sēdēt mierā. Un Yuki vecumā ir pavisam normāli absolūti visu darīt uz kārumiem, tos pakāpeniski dod retāk tikai tad, kad komanda jau nostiprinājusies. Piemēram, par piesaukšanu man mācīja, ka līdz pat gadu divu vecumam laiku pa laikam jānostiprina ar kārumu, kur tad vēl tādam bēbim.

Ak jā, un tā kā man tagad ir problemātiski Mio ilgstoši vienu atstāt, tomēr iesaku maksimāli ātri atrast veidu, kā dzīvoklī droši kucēnu atstāt vienu. Sākumā uz brīdi, pakāpeniski laiku palielinot. Es diezgan sāpīgi izjūtu to, ka neesmu savam sunim iemācījusi būt vienai.

[lailamasa]

karalislauva

Nu baigi foršais tev kaķsunītis

Nu man ar to pārbarošanu paveicies, Rufusam ir izteikta sāta sajūta, līdz ar to, ja būs dabūjis pa dienu daudz kārumu, gar vakariņām var tikai palaizīties, bet citiem zinu, ka tā nav. Vari jau iečekot līdzi, cik izbaro apmēram kārumos un uz tā rēķina dod mazākas ēdienu porcijas.

Par to augšā lekšanu, es tevi tā saprotu, man sākumā šitais baigi uztrauca, domāju, ka suns var tā atļauties, man visas rokas un kājas bija saskrāpētas un ar zobiem sadurstītas, bet tad pārraku netu un atradu, ka daudzi kucēni tā dara un es pati esmu sapratusi, ko Rufus ar to saka man "Nāc, ejam dauzīties" vai "Gribu vēl kārumu", sākumā reaģēju ieņemot miera stāju un suni pilnība ignorējot vērsu skatienu prom no viņa, nedrīkst teikt ne vārda, ir jābūt kā piemineklim, izkustējos tikai tad, kad suns lika mani mierā. Bet tagad mums palīdz, ka saku Viss Mierā ar ko lieku saprast, ka no manas puses nekas nebūs, parasti palīdz un vairāk lēcienu neseko, kopumā šis niķis mums ir beidzies.

Es tev tagad sadošu gudrus padomus, pati salasījusies pusi neta , bet vēl par to gulēšanu pastaigas laikā, mums arī tā ir, man labi palīdz bumbiņa, ar ko Rufusam patīk spēlēties, atliek parādīt un ir atkal augšā un gatavs rotaļāties, es gan ne vienmēr uzsāku rotaļu, ielieku bumbiņu kabatā un pievēršu suņa uzmanību kam citam.

Vispār baigi labā grāmata ir Dženas Fenelas "Saruna suņu valodā", iesaku (ja jau neesi pati to izlasījusi), man tā ir kā bībele, var arī nopirkt e-formātā Amazon Kindle angļu valodā, saucas Jen Fennel "Dog listener"

[ash]

par kārumiem - ja baro ar sauso barību, tad vienkārši var dot pa graudiņam kā kārumu, protams ņemot no dienas devas.
par lekšanu - man padoms no mūsu audzētājas, kad Akim vēl bija mazs - kā sāk lekt augšā, seko komanda Sēdi!, kad apsēžas - kārums, samīļošana. ļoti ātri iemācījās un mums nekad nav bijušas problēmas ar lekšanu augšā.
par piesaukšanu - mēdzu apbalvot vēl tagad - sunim jau vairāk kā 5 gadi
klikeri neizmanto? es izmantoju un man ļoti patika. patiesībā tas bija vienīgais vieds, kā izdevās manam tiepšam kaut ko samācīt, jo principā uz kārumiem un mantiņām viņš nestrādā, ar klikeri strādāja, tur pakalusība aiziet refleksu līmenī. es gan neteiktu ka īru terjers ir stūrgalvīgs, drīzāk gan brīvdomātājs - ļoti ātri uztver komandas, taču nemetīsies uzreiz to izpildīt. Piemēram piesaukšana – pasaucu suni, visticamāk viņam negribas nākt, tāpēc nāk, bet lēni, pa ceļam vēl kaut ko izošņājot, ja es novēršos, tad tēlo, ka ir aizmirsis, ka bija jānāk. Ja likšu gulties, izlikties par beigtu vai ripināties ārā slapjā zālē, tad visticamāk stāvēs un skatīsies uz mani ar pārmetošu skatienu, jo komandas izpilde viņam sagādā diskomfortu.

mūsu peciņa ieradīsies mūsmājās uzreiz pēc 2.potes saņemšanas - 12 nedēļas un 1 dienu veca bija protams iespēja ņem jau no 8 nedēļu vecuma, tomēr zinot, ka pie mammas, tēta, brāļiem, māsām un audzētājas viņai klājas ļoti labi, nolēmām ņemt nedaudz vēlāk - vārdiņš viņai jau tiek mācīts, arī tualetes gudrības tiek apgūtas.

[Imagine]

Es savam puikam to, ko izbaroju apmācības laikā, to noņemu nost no vakariņu devas (viņš gan man ēd tikai vienreiz dienā). Sākumā drusku par daudz aizrāvos ar desu un sieru, līdz secināju, ka mazam puncim tāds apjoms ir krietni par lielu, tāpēc tagad kārumiem izmantoju vārītu gaļu, kas ļoti veiksmīgi iekļaujas kā daļa no dienas ēdiena piedāvājuma. Pareizi ir arī dot nelielus gabaliņus - pietiks ilgākam laikam un nepārēdīsies.

[karalislauva]

Paldies par padomiem par daļu barības izbarošanu apmācības laikā. Tā arī daram un vismaz tagad ielu šķērsojam bez pēkšņas aizostīšanās/apstāšanās/apsēšanās.
Arvien biežāk arī vārdiņš Nē strādā bez randoma objekta paņemšanas mutē, bet tikai paostot vai pieejot tuvāk un momentā uz Nē nāk pie manis. Gadās, protams, ka aizkrīt ausis un baloža mēsls vai riteņbraucējs šķiet dauuudz interesantāks, bet priecē, ka tādu reižu paliek arvien mazāk. Tiešām esmu priecīga, ka manu suni var tik viegli motivēt ar ēdienu, kas var būt jeb kas - apsēdīsies pat dēļ augļa gabaliņa. Garšīgākos kārumus vai vislielākos kumosus, protams, taupu visgrūtākajām komandām pasaulē - pacietīgi sēdēt, piemēram, kamēr aizslēdzu dzīvokļa durvis vai iedegas zaļā gaisma luksoforā... Arī komanda GULI darbojas labāk, ja dodu ko īpaši garšīgu - tad dzirde ir īstajā vietā.
Vispār ievēroju, ka komandas viņa ir apguvusi, bet kad un vai izpildīt, izlem pati. Ar to arī rēķinājos, ņemot samojedu, bet tagad redzu, kā tas ir praksē. Mans uzdevums ir pārliecināt, ka izpildīt ir vērts, jo taču apbalvjums ir baiiiiigi labais! Tā pat viņa mēdz paiet garām kārdinošam objektam, vien uzmetot aci, taču nepaostot/nepaņemot mutē un tad uzreiz skatās man acīs - vai redzēji, es nepaņēmu mutē? Man pienākas apbalvojums!
Sēž man 8 no 10, kā mīļā. Pat kafejnīcās slavē, ka tik jauna un jau tik paklausīga. Man sēdēt bija primārais pat pirms atsaukšanās uz vārda gluži vienkārši praktisku iemeslu dēļ - lai ir savācama pirms šķērsot ielu, pie lifta, pirms iekāpšanas sabiedriskajā, neuzlasot visas kruasāna druskas kafejnīcā zem galda - big city life, tā teikt.
Mācāmies iet blakus un, it sevišķi, nevilkt pavadu pie citiem suņiem. Tas man tiešām izcili riebjas, ka suns pēcāk velk pie visiem interesējošiem suņiem pēc kārtas. Cik nav gadījies man parkā, ka sieviete atvainojas man, bet nu viņas suns esot TIK ĻOTI gribējis iepazīties ar manējo, ka atvilcis saimnieci tos 5 vai 10 metrus, gandrīz vai uz divām ne četrām ejot, sēkdams, elsdams. Un knapi var to suni noturēt.. Kaut nez cik reižu saku, ka mums vēl nav vakcīna, ka jāuzgaida pirms draudzēsimies!

Arvien vairāk atgriežos atkal un atkal pie domas par klikeri. Esmu salasījusies par un ap visādu info, saskatījusies video un gribētos to ieviest arī mūsu apmācībās, jo mēdzu dažreiz nokavēt īsto brīdi, kad bija jāpasaka maģiskais vārdiņš, ka paveikts viss labi vai arī viņa nesadzird mani dēļ apkārt esošā trokšņa - pilsētas ielas tomēr ir ļoti uzmanību novērsošas. Ir gadījies, kad viņa nepaceļ kādu papīrīti, pasaku BRAVA un tad pēc būtības mums bija jābūt acu kontaktam, es dodu viņai apblvojumu - taču šī acu kontakta nav un viņa turpina iet tālāk un paliek neapbalvota, jo atkal kaut kas jauns apkārt notiek (garāmgājēji uc.) un apbalvot ar novēlošanos nav vērts, domāju, tāpat neatceras par ko tas bija. Klikeris, manuprāt, atrisinātu šo "timing" problēmu.
Esmu palasījusi arī še pat par viņu. Tie, kas ir viņu lieojuši - vai ir vērts un nav pēc tam tā, ka vēlāk tikai mētāsies kaut kur plauktā?

ash
par lekšanu - man padoms no mūsu audzētājas, kad Akim vēl bija mazs - kā sāk lekt augšā, seko komanda Sēdi!, kad apsēžas - kārums, samīļošana. ļoti ātri iemācījās un mums nekad nav bijušas problēmas ar lekšanu augšā.

Tas par lekšanu kā tādu vai to, kad lec ienākot pa durvīm aiz prieka uz pašiem un ciemiņiem? Mums tāda sasveicināšanās lekšana nav aktuāla, taču spēlējoties brīvdabā vai skrienoties, kaut kas "aizveras" un tad lec virsū. Tur arī apsēdināt?
Vēl viņai nāk ārā kaut kāds ganīšanas instinkts - skrienoties mēdz ķerties potītēs. Būs jāpalasās forumā pie korgijiem, austrāļiem uc., varbūt ka tur aprakstīts, kā ar šo tikt galā. Jo negribētos, ka sāktu ķerties bērniem pie potītēm, arī, ja tas aiz spēles. Turklāt, tagad vasarā ar pilkiem stilbiem tomēr nav patīkami. Spēli izbeidzu un pateicu Nē, kad aizvakar man visai sāpīgi ieķērās potītē.

*
Kurš teica, ka samojedi nav apmācāmi? Protams, samojeda adžiliti un triki nekad neizskatīsies tik eleganti un izveicīgi kā borderkollija veiktie (arī fiziskā aspekta dēļ), bet suns cenšas un saimniekam ar suni ir lieliska sadarbība.
https://www.youtube.com/watch?v=joAgBvxeY1Y

[karalislauva]

karalislauva

Nu baigi foršais tev kaķsunītis
(..)
Vispār baigi labā grāmata ir Dženas Fenelas "Saruna suņu valodā", iesaku (ja jau neesi pati to izlasījusi), man tā ir kā bībele, var arī nopirkt e-formātā Amazon Kindle angļu valodā, saucas Jen Fennel "Dog listener"

Paldies!
Uzmetu aci, izskatās laba. Ieliku savā vēlmju sarakstā.

[ash]

Domāju ka apsēdināšana noder pie jebkādas lekšanas, tā tiek sunim ieaudzināts, ka uzmanību var saņemt apsēžoties, nevis lecot virsū. Es suni sēdināju arī tad, ja manīju, ka viņš grasās lekt virsū kādam citam, ne man. Rezultātā nevienam virsū nelec – ja nu vienīgi kāds viesis īpaši izaicina un satracina, tad varbūt, bet ļoti piesardzīgi, suns cenšas ar savām ķepām cilvēku neaizskart, vienkārši lēkā vertikāli uz augšu. Patīkami, ka negāž no kājām bērnus un nesmērē ciemiņus. Žēl, ka ne visi saimnieki šīs manieres ieaudzina.
Mēs lietojām klikeri, kad bija kucēns. Man patika, jo mans suns nekad nav bijis uzpērkams ar ēdienu vai mantu, bet klikeris viņam drausmīgi patika. Nu tā, ka ieraugot to man rokā, uzreiz metās klāt un bija ļoti noskaņots darboties. Tagad jau pārsvarā vairs neko nemācamies, bet ja uznāk vēlme kaut ko iemācīt, tad vēl joprojām to izmantoju.
Es gan neizmantoju tādu metodiku, kādu esmu redzējusi dažos video – kur sunim vispār komandu nedod, un klikšķis atskan, kad suns ir izpildījis to ko saimnieks gaida un verbālo komandu pievieno pēc tam. Mums klikeris sākumā bija kontaktam, pēc tam to izmantoju kā marķieri (lai ātri un precīzi apstiprinātu pareizi izpildītu komandu) un ļoti daudz izmantoju klikeri jau zināmām komandām tieši tāpēc, ka tas suni ļoti motivēja strādāt. Īpaši svarīgi man tas likās stresa situācijās – kā jau suns, kurš nestrādā par ēdienu, manējais neņēma mutē nekādus gardumus, ja apkārt bija citi suņi vai kas cits satraucošs, līdz ar to klikšķis bija vienīgais iespējamais apbalvojums. (protams mājās un mierīgās pastaigās, ja ir izsalcis, tad gardumiņus ēd, bet citu suņu klātbūtnē gardumiņus vēl joprojām varu ēst es pati)
Kucēnam noteikti arī izmantošu klikeri, lai gan tik tiešām ceru, ka šis suns būs mazs rīma un par gabaliņu ēdiena būs gatavs darīt visu.

[karalislauva]

Domāju ka apsēdināšana noder pie jebkādas lekšanas, tā tiek sunim ieaudzināts, ka uzmanību var saņemt apsēžoties, nevis lecot virsū. (..)
Patīkami, ka negāž no kājām bērnus un nesmērē ciemiņus. Žēl, ka ne visi saimnieki šīs manieres ieaudzina.

Skaidrs, ņemšu vērā. Jo mums lailamasa padoms nestrādā ar stāvēšanu kā iemietam - priekš Yuki subjekts var arī nekustēties, forši ir lekt un ķerties ar zobiem drēbēs/stilbos arī piemineklim.

Es gan neizmantoju tādu metodiku, kādu esmu redzējusi dažos video – kur sunim vispār komandu nedod, un klikšķis atskan, kad suns ir izpildījis to ko saimnieks gaida un verbālo komandu pievieno pēc tam. Mums klikeris sākumā bija kontaktam, pēc tam to izmantoju kā marķieri (lai ātri un precīzi apstiprinātu pareizi izpildītu komandu)

Es arī šo ievēroju un man ne visai šāds mācīšanas veids. Bet, cik ievēroju, tas arī nav visiem suņiem, vairāk tādiem, kas tendēti nolasīt katru vēlmi saimniekam no acīm.

manējais neņēma mutē nekādus gardumus, ja apkārt bija citi suņi vai kas cits satraucošs, līdz ar to klikšķis bija vienīgais iespējamais apbalvojums.

Šito gan es nesapratu - kā tas var strādāt? Jo, cik sapratu klikeris pats par sevi nav apbalvojums, tikai signāls, ka suns paveicis to, ko saimnieks gaida un sekos apbalvojums - kārums, spēlēšanās uc.

[Māra]

Man sēdēt bija primārais pat pirms atsaukšanās uz vārda gluži vienkārši praktisku iemeslu dēļ - lai ir savācama pirms šķērsot ielu, pie lifta, pirms iekāpšanas sabiedriskajā, neuzlasot visas kruasāna druskas kafejnīcā zem galda - big city life, tā teikt.

Bet vai nebūtu ērtāk ar tik baltu suni to sēdēt pataisīt par stāvi? Vismaz dibens tīrāks. Sevišķi lietū.
Un izstāžniekiem noteikti svarīga komanda, jo ieraugot kārumu, lai nemet dibenu momentā pie zemes, izstādē sunim ir jādeso vai jāstāv smuki. Bet ne jāsēž.

nav pēc tam tā, ka vēlāk tikai mētāsies kaut kur plauktā?

Tas jau ir labi! Tāds kā reiz mērķis, jo klikeri jau neizmanto visu dzīvi, bet tikai sākumā, mācoties. Tā ka - ja pēc tam tas mētājas plauktā, tā ir laba zīme - suns vajadzīgo ir apguvis

taču spēlējoties brīvdabā vai skrienoties, kaut kas "aizveras" un tad lec virsū. Tur arī apsēdināt?

Vairāki video par šo ir šim čalim. Kko no šī noteikti var paņemt arī sev, vismaz pieredzi paplašināt.
https://youtu.be/vzUiQIQQLzI
https://youtu.be/fza5zfV4WHo u.c.

Vēl viņai nāk ārā kaut kāds ganīšanas instinkts - skrienoties mēdz ķerties potītēs. Būs jāpalasās forumā pie korgijiem, austrāļiem uc., varbūt ka tur aprakstīts, kā ar šo tikt galā. Jo negribētos, ka sāktu ķerties bērniem pie potītēm, arī, ja tas aiz spēles. Turklāt, tagad vasarā ar pilkiem stilbiem tomēr nav patīkami. Spēli izbeidzu un pateicu Nē, kad aizvakar man visai sāpīgi ieķērās potītē.

Man laikam nav izdevies satikt kucēnus, kuri savus zobus neizmanto uz cilvēka miesas, ganīšanas instinkts tas vai aizrautības instinkts. Ar takša jaukteni vislabāk strādāja uzmanības novirzīšana uz mantu, lai pārstāj žļembāt cilvēku. Taču maniem zvēriem izcili palīdz, ja es skaudri iesmilkstos. Reakcija ir fantastiska. Viņiem saprotama valoda, jo arī kucēni dauzoties šādi paziņo, ka bij par daudz, bij sāpīgi.

*

Kurš teica, ka samojedi nav apmācāmi?

Tu, starp citu, esi pirmā, no kuras ko tādu dzirdu

Vai kādus trikus arī jau māci, lai nodarbinātu mazo jestro pūkaino galvu dāmai?

[ash]

manējais neņēma mutē nekādus gardumus, ja apkārt bija citi suņi vai kas cits satraucošs, līdz ar to klikšķis bija vienīgais iespējamais apbalvojums.

Šito gan es nesapratu - kā tas var strādāt? Jo, cik sapratu klikeris pats par sevi nav apbalvojums, tikai signāls, ka suns paveicis to, ko saimnieks gaida un sekos apbalvojums - kārums, spēlēšanās uc.

Ļoti vienkārši – kad sākām lietot klikeri, visu barību, pa graudiņam vien izbaroju ar klikeri, līdz sunim izveidojās asociācija klikšķis=barība=forši. Pēc tam jau šī ķēdīte noīsinās klikšķis=forši. Manuprāt sunim uz to klikšķi izveidojas refleks. Un tad var arī darboties bez barības. Pēc ilgāka laika var arī gardumu nedot pēc katras pareizas kustības, jo klikšķis vienkārši nomarķē pareizi, tas ir forši. Nu piemēram kad māca suni aiziet vietā – nevar jau nemaz iedot gardumu, ja pats esi otrā istabas galā. Un tad ir spēlīte: vietā-klikšķis-blakus-klikšķis-gardums-vietā-klikšķis-blakus-klikšķis-gardums. Un tā tik ilgi kāmēr sunim mēle pār plecu un izdzirdot komandu vietā viņš jau pat negaida gardumu vai balvu, bet vienkārši iet vietā.
Bet es neesmu kinologs un nepretendēju uz apgalvojumu, ka esam strādājuši pareizi. Taču tas bija veids, kā mums sanāca. Jelgavā man neizdevās atrast suņu skolu, kuras metodika man būtu šķitusi piemērota, uz Rīgu izbraukāt nebija iespējams, līdz ar to Akim tika skolots mājmācībā.

[karalislauva]

Ļoti vienkārši – kad sākām lietot klikeri, visu barību, pa graudiņam vien izbaroju ar klikeri, līdz sunim izveidojās asociācija klikšķis=barība=forši. Pēc tam jau šī ķēdīte noīsinās klikšķis=forši. Manuprāt sunim uz to klikšķi izveidojas refleks. Un tad var arī darboties bez barības. Pēc ilgāka laika var arī gardumu nedot pēc katras pareizas kustības, jo klikšķis vienkārši nomarķē pareizi, tas ir forši.

Ja tu ar savu brīvdomātāju šito dabūji gatavu, tad es ar samojedu arī, iespējams, varētu!

[karalislauva]

Pōzējam un iepazīstam Lombardijas parkus.



Dienas secinājums: kad tev ir mazs kucēns, tu brilles tīri daudz biežāk.

[lailamasa]

Vispār cik esmu palasījusies, tad ar to augšā lēkšanu, katram sunim ir sava recepte, mans Rufus to sēdi atkoda fiksi, viņam ātri pieleca, ka tik jāpalēkā augšā, tad saimniece teiks Sēdi un tad būs kārums, beigās jau man nevajadzēja teikt to sēdi, suncis paraustīja mani, tad pats apsēdās un gaidīja kārumu un tā tā lēkšana nebeidzās, tā nu mums strādā ignorēšana un uz citiem mācu, ka nedrīkst, bet tur vienkārši ir vārds Nē, ja uzreiz nepaklausa, tad pastumju prom no viesa un iestājos starp suni un ciemiņu, tā Rufus uzreiz saprot, ka nav variantu un ka nekāda lekšana nesanāks, ja plānojas daudzu ciemiņu vienlaicīga sabraukšana, paņemu sākumā pavadā, kamēr visi sanāk, bet vispār te es vēl meklēju savu ideālo risinājumu, lai izskaustu pat domu par to, ka var lekt uz cilvēkiem.

[karalislauva]

Bet vai nebūtu ērtāk ar tik baltu suni to sēdēt pataisīt par stāvi? Vismaz dibens tīrāks. Sevišķi lietū.
Un izstāžniekiem noteikti svarīga komanda, jo ieraugot kārumu, lai nemet dibenu momentā pie zemes, izstādē sunim ir jādeso vai jāstāv smuki. Bet ne jāsēž.

Nu, ka tu tā tik detalizēti pastāsti, tad protams, stāvi būtu bijis labāk. Paskatīšos video, kā iemācīt stāvēt pēc komanda (klikeris šeit ļoti noderētu..). https://www.youtube.com/watch?v=xpOf5gBMiCA Nū, par šādu izpildījumu es gan nesapņoju.

Vairāki video par šo ir šim čalim. Kko no šī noteikti var paņemt arī sev, vismaz pieredzi paplašināt.

Jā, Zak George, esmu visu viņa video playlisti par kucēnu apmācīšanu noskatījusies! Ļoti daudz kas man palīdzēja un vispār iepazīstināja ar pozitīvās apmācīšanas metodēm. Bet atkārtošana - zināšanu māte, it sevišķi tagad, kad kucēns ir mājās un arī šādas tādas novēršamas lietas sāk uzrasties.

Man laikam nav izdevies satikt kucēnus, kuri savus zobus neizmanto uz cilvēka miesas, ganīšanas instinkts tas vai aizrautības instinkts. Ar takša jaukteni vislabāk strādāja uzmanības novirzīšana uz mantu, lai pārstāj žļembāt cilvēku. Taču maniem zvēriem izcili palīdz, ja es skaudri iesmilkstos.

Yuki ir trīs veida košanas. Roku/miesas žļembāšana, kad spēlējamies vai glāstu. Tas tiek atmācīts ar viņas graušanas mantu, kuru turu pie rokas šādiem nolūkiem.
Tad ir lekšana-augšā-košana, tas gan spēlējoties ārpus mājas, gan vienkārši, kad viņa ir garā pvadā. Un tad ir tā papēžos, potītēs ķeršanās, kad skrienu.

Tu, starp citu, esi pirmā, no kuras ko tādu dzirdu

Vai kādus trikus arī jau māci, lai nodarbinātu mazo jestro pūkaino galvu dāmai?

Nu tik daudz kur samiju forumos un FB grupās ir teikuši (tā attaisnojot savu slinkumu).
Vēl neko, jāpieslīpē jau iemācītās komandas, piemācot klāt kaut ko jaunu (piemēram, stāvi. ). Bet, kad mazajā galviņā sāks nākt atjautīgi nedarbi, tad tā ir zīme, ka vajag intelekuālāku slodzi.

[karalislauva]

Biju sataisījusies rakstīt kā mums iet un tā, kamēr taisījos, Yuki pamanījās manā prombūtnē iekļūt viesistabā UN, no visiem iespējamajiem pieejamajiem kārdinājumiem, tika sagrauzts tieši interneta kabelis. Kā zinādama - Sak', nav ko pie datora sēdēt, tev būs spēlēties tikai ar mani! Kopš ceturtdienas bez mājas interneta, jo man vajadzīgā iestāde vēl ir vasaras brīvdienās (Jā, Itālija... La doce vita. )
No telefona man gari palagi nevelkas un mans mobilais internets jaunajā mājā arī neizceļas ar ievērojamu ātrumu. Te īsumā atskaitei - kā mums iet un kā augam.


Puķu princese


Ar draudzeni miniatūro pūdelīti Jolie, kura gan ir kautrīga pēc rakstura un īsti neatbild Yuki lempīgajiem lēcieniem un skaļajiem aicinājumiem spēlēties. Bet saostīties un saluncināties ar asti patīk.


Šodien bija tik karsts, ka Yuki vienkārši viss apnika un ņēma, un ieleca strūklakā. Nācās brist pakaļ.


Te citudien ar savu jauno spaniela draudzenīti, kura ir uz pusi vecāka un ātrāka par Yuki, Pequeña.


Nu, kasi man vēderiņu!


Mīļākā gulēšanas poza - uz muguras.


Uzmini, kur te ir galva, kur dupsis?

[lailamasa]

Nu ļoti foršas bildes, mazs pūkdupsītis.

Noteikti gaidu garāku aprakstu par Yuki sasniegumiem un arī nedarbiem, ar vienu gan jau padalījies

Ieteikums, kā salabot interneta vadu pašam, ja nu nav baigi sagrauzts, izgriez sagrauzto vietu, notīri ar nazīti visiem mazajiem vadiņiem galiņus un pēc krāsām savieno, tur kādi 10-12 vadiņi, tagad neatceros, tad vajag katru izolēt, lai neskartos kopā, es izdarīju tā, pielipināju visus vadiņu savienojumus atstatus vienu no otra uz parastā skoča un tad pāri pārlīmēju ar otru skoča kārtu, man šāds savienojums nokalpoja vairākus gadus, nebija iemesla saukt meistaru uztaisīt pa smuko un neko te nevar sabojāt, var tikai pie neta tomēr netikt un gaidīt meistaru, strāva arī šajā vadā ir niecīga, to vispār nejūt. Mēs gan vadu paši sabojājām, suņa tad mums vēl nebija. Tā kā man darbs ar netu saistīts, nevarēju palikt bez tā ne brīdi.

[karalislauva]

Ieteikums, kā salabot interneta vadu pašam, ja nu nav baigi sagrauzts, izgriez sagrauzto vietu, notīri ar nazīti visiem mazajiem vadiņiem galiņus un pēc krāsām savieno, tur kādi 10-12 vadiņi, tagad neatceros, tad vajag katru izolēt, lai neskartos kopā, es izdarīju tā, pielipināju visus vadiņu savienojumus atstatus vienu no otra uz parastā skoča un tad pāri pārlīmēju ar otru skoča kārtu

Es galīgi netehnisks cilvēks, bet man šķiet, mūsu gadījumā tomēr nederēs. Optisko diez vai var šādi salabot, turklāt, pa visu vadu ir zobu pēdas un nograuzts tika viens no kabeļa spraudņiem. Bet paldies par ieteikumu!

[ash]

Puķu princese

kāds superīgs pūku lācis! tāda bužināma plīša mantiņa

[karalislauva]

Kāds mums čēpē un stress šajās dienās. Kad viņa ieradās, biju domājusi, ka Yuki sauc Beauty Yuki, kā man sākumā teica. Bet vēlāk, apskatoties potēšanas pasē, bija vārds Bolar. Nu neko, nospriedu audzētājs mainījis domas vārda došanā vai pat nepareizo suni iedevis. Bet tad ievērojām arī, ka dzimums gan pašā pošu pasē, gan mikročipēčanas papīrā ir atķeksēts/ierakstīts male, nevis female. Uzrakstījām audzētājam - nu kā tad! Kļūdījušies ar dokumentiem un iedoti viņas brāļa dokumenti...
Nosūtīju ar kurjerpastu "nepareizo" un gaidīju Yuki pasi. Kā nenāca, tā nenāca... Pa vidu vēl svētki iekrita (Ferragosto), nācās vakcinēt ar pagaidu pošu pasi. Gāja dienas, nedēļas, nebija pienākusi, sāku uztraukties, rakstīju audzētājam... Viņš atbild, ka pasts esot nozaudējis... I'll keep you updated...
Pagāja vēl pāris dienas un es beidzot to saņēmu. Aploksne bija atplēsta un pēc tam ar skoču aizlīmēta... Bet pase sveika un vesela. Kas ar aploksni bija noticis, nezinu. Varbūt kāds pasta darbonis nodomāja, ka aploksnē skaidra nauda...
Enīvei, jau bloga ierakstā pārlaboju - Yuki īstais ciltsrakstu vārds ir Beauty Yuki del Colle Ombroso. Beidzot varam reģistrēt suni un arī iet pakaļ ciltsrakstiem uz ENCI (itāļu ekvivalents LKF), jo ir mums tagad īstais mikročipa numurs!
Eh.. Uztraukums bija pamatīgs.

[Māra]

Bāc, kāda nekaunība no pasta! Protams, ej un pierādi tagad, ka viņi to atplēsuši, bet nu nesmuki, nesmuki... Vismaz tad lapiņu būtu ielikusi, ka pārbaudījuši, jo..Blabla, bet gan jau pasta sūtījumu atvēršanu kontrolē kāds likums, neba visu var ta vnk raut vaļā.
Prieks, ka vismaz tagad viss kā vajag, ir pareizā pase mājās un drīz tev būs sakārtots suns