Laimes lācis - samojeds

[Spigana]

Par neaudzētavu kucēniem man ir tādas dalītas izjūtas. Protams, forši, ka kucēns mājās audzis, bet es īsti nezinu, kā lai novērtē šāda audzētāja pieredzi darbā ar kucēniem un kā lai izvairās no tā, ka audzētājs daudz ko neizdara vienkārši nezināšanas dēļ. Piemēram, ja tas audzētājam ir pirmais metiens viņa dzīvē, es tomēr tādu kucēnu neņemtu (tiesa gan arī tāpēc, ka saluki ir mazliet specifiski). Neko sliktu jau īsti teikt nav ko, bet tagad atskatoties uz to, kā Mio metiens tika audzināts (tas audzētājai bija pirmais un visticamāk vienīgais), man par šo to gribas teikt, ka līdz galam labi arī nebija.

Savukārt par to izvēli neredzot - man laikam ar Mio paviecās tāpēc uz to gan tā brīvāk skatos. Ja audzētājs ir spējīgs nornāli informēt topošo saimnieku par kucēnu raksturu un attīstību, dod bildes, tad man īpaši nebūtu problēmu. Pēc tam jau tikpat kucēnu audzināsi pa savam; Mio un Keiko piemērā ir izcili redzams tas, cik ļoti viss ir atkarīgs no saimnieka - lai arī no viena metiena ar vienādu startu, tie ir divi absolūti atšķirīgi suņi.

[lauva]

nu tur jau arī jāskatās,kāds cilvēks. Ir audzētāji,kuri prasa un saņem palīdzību no profesionāļiem,no savu suņu audzētājiem,piemēram. Tepat Latvijā tādus gadījumus zinu diezgan. Un tie suņi izaug ne tikai skaisti un šķirnīgi, bet ar visām veselības pārbaudēm, socializēti utt. Es te nerunāju par kuru katru. Tas ir tāpat,ka daža laba "lielā" audzētava principā ir viens vienīgs puppy mill, kur tiem suņiem ir kādi visādi Ch vecāki, bet aug briesmīgos apstākoļos, veselības pārbaudes ir kkur pa blatu dabūtas utt. Es te rotveileru forumiem ļoti aktīvi sekoju līdz un ne tādus brīnumus vien var ieraudzīt.
Tāpēc jau vien pacietība suņa meklējumos ir apbrīnojama! Un galvenais neapmaldīties informācijas daudzumā!

[Spigana]

Es vairāk domāju par to, ka audzētavu ir vieglāk pārbaudīt, lasīt atsauksmes un saprast, vai tur viss notiek tā, kā gribētos. Savukārt ar individuālu cilvēku, kurš varbūt iepriekš to nekad nav darījis, ir grūtāk saprast lietas un iepriekš zināt, ko gaidīt. Tāpēc man vissimpātiskākais šķiet mazo audzētavu variants - tur cilvēkiem lielākoties jau ir zināma pieredze, bet nav arī tik daudz suņu, lai nevarētu metienu labi izaudzināt. (Protams, protams, atkal individuāli skatoties, bet tā in general man šobrīd ir šāds iespaids.)

[lauva]

Taisība, taisnība. Tas arī būtu mans ideālais variants. Lai gan suņi,kuri man iekrituši sirdī, nāk ne tieši no tāda tipa audzētavas. Ak, ironija.

[karalislauva]

Smukas tās Cabakas, īpaši pirmā, cik nu mans subjektīvais viedoklis ir relevants
Reizēm ir tā, ka tu lauzies, lauzies, ņemies, plosies un meklē un nekas nesanāk. Tad nedaudz atslābsti un tas dzīvnieks tevi pēkšņi atrod pats no negaidīta stūra. Man vismaz tā ir bijis ar zirgiem - tie īstie kaut kā atnāk paši. Tā kā gan jau tavs kucēns jau "nāk", tikai pagaidi

Jā, nu man tā bija ar kaķi. Mana kaķenīte bija jāiemidzina veselības problēmu dēļ, lai nemokās (tas ir vispār kaut kas šausmīgs - atņemt dzīvību tavam zvēram, kuram tu esi bijusi kā mamma un draugs, nevienam nenovēlu) un pēc viņas nolēmu, ka viss, vairs nevienu kaķi, pārāk sāpīgs zaudējums... Bet tad gadu vēlāk uzradās iespēja paņemt viņas mazmeitu. Es vēl šaubījos, vēl iebildu - pelēks kaķis...nepatīk.. Bet labi, ka tomēr pateicu jā, un izauga visvismīlētākā mincene, kurai nu jau ir 12 gadi. Tā kā - jā, viss var gadīties. Varbūt savu īsto suni arī satikšu visnegaidītajā brīdī, varbūt pat no vecākiem, kuri pēc eksterjera mani uzrunā mazāk. Un vispār šodien pēc galvas izvēdināšanas aizdomājos - varbūt ko es te ņemos ar tiem visiem ciltsrakstu pētījumiem. Varbūt vajag atslābt..atnāks pats.

[karalislauva]

Es vairāk domāju par to, ka audzētavu ir vieglāk pārbaudīt, lasīt atsauksmes un saprast, vai tur viss notiek tā, kā gribētos. Savukārt ar individuālu cilvēku, kurš varbūt iepriekš to nekad nav darījis, ir grūtāk saprast lietas un iepriekš zināt, ko gaidīt. Tāpēc man vissimpātiskākais šķiet mazo audzētavu variants - tur cilvēkiem lielākoties jau ir zināma pieredze, bet nav arī tik daudz suņu, lai nevarētu metienu labi izaudzināt. (Protams, protams, atkal individuāli skatoties, bet tā in general man šobrīd ir šāds iespaids.)

Jā, es piekrītu gan par privātajiem, gan lielajām audzētavām. Gribētos atrast mazo audzētavu, kam būtu metiens tagad vasaras beigās/rudenī. Jo pāris, ar ko sazinājos, likās atbilstošas manām iedomātajām prasībām, tas ir, maz metienu gadā, katram tiek veltītas pienācīgas rūpes utt. Bet viņi diemžēl plāno metienus 2x, max 3x gadā, palikuši vien puikas un nākamais plānots uz Zsv vai 2017. gadu. Tiešām ļoti žēl.

Tāpēc jau vien pacietība suņa meklējumos ir apbrīnojama! Un galvenais neapmaldīties informācijas daudzumā!

Es ceru tiešām neapjukt. Brīžiem tiešām liekas, ka ir par daudz. Cenšoties izprast lietas, ko audzētājs apzinās ar gadiem, es - pāris mēnešu laikā..
Ir grūti tamdēļ, jo man prasības augstas, ka man pilnīgi dusmas uz sevi. Un ne jau vecāku titulu vai vecāku perspektīvums. Bet gribu suni, kurš nāk no līnijas, kas man vizuāli visvairāk patīk, kucēni nāk no audzētavas/-āja, kurš pievērsis viņiem vajadzīgo uzmanību un rūpēm, ieteikts pēc rakstura. Tas tā manā ideālajā pasaulē. Bet ideālu nav. Jānolaiž latiņa.
Bet ir tiešām jauki dzirdēt atbalstu šeit forumā, savādāk sāk likties es kaut kāda trakā suņu tante.

[ash]

man savukārt ir ļoti pozitīva pieredze ar privāto audzētāju, suņi dzīvo ģimenē, tiek ļoti mīlēti, skoloti un audzināti par kolosāliem ģimenes suņiem. metiens ir 1 x pa pāris gadiem un kucēni tiek aprūpēti labāk kā bērni dažā labā ģimenē, līdz tādām niansēm kā agrīnā neirostimulācija, par socializāciju pat nerunājot. rezultātā 2 mēnešu vecumā paņemtais kucēns jau bija apguvis tualetes mākslu, socializēts un ļoti viegli apmācāms, ar nevainojamu veselību, izciliem instinktiem, izstāžu karjeru negribējām, bet pāris cac un bob/boo esam pa savām 3 izstādēm sapelnījuši. Tātad – arī privāts audzētājs var izaudzināt lieliskus suņus, un to kāda viņam ir pieredze, un cik ļoti viņš velta uzmanību un resursus saviem suņiem var saprast jau no pirmās sarunas. Pēc tam redzot un saprotot kā notiek citur, man uzreiz bija skaidrs, ka arī otrais suns tiks ņemts tieši turpat, kur pirmais. (un tas nekas, ja būs jāgaida pāris gadi)
bet es apbrīnoju pacietību meklēt un gaidīt savu pirmo suni tik ilgi. Es pagrābu kucēnu no pirmā un vienīgā metiena, ko atradu – aklai vistai grauds.

[karalislauva]

Ash
Jā, par tādu audzētāju es arī sapņoju.

[pixy]

Laba diskusija, lai galīgi atvēsinātu manu prātu un padarītu imūnu pret to, ka visi saka, ka man Habī noteikti vajag pārot, viņa tik laba un gudra . Bet tas būtu mans pirmais metiens, tātad no tāda kucēnu ņemt nevar . Drusku sanāk, ka pirmos metienus pēc izaudzināšanas līdz diviem mēnešiem, ko jādara pieredzes uzkrāšanai, jāsūta uz jūrasskolu, jo audzētājs ir derīgs tikai tad, ja viņam ir pieredze. Bet jebukuram audzētājam kāds metiens ir pirmais... Tas tā, mana filozofija manā kontekstā. Bet, ja par tēmu, man arī noteikti tuvākas ir mazās audzētavas vai audzētāji - nezinu, kā ir Itālijā, Vācijā, cik saprotu, audzētavu nodibināt nav grūti un arī pirmais metiens jau var būt ar audzētavas vārdu. Pie mums tas ir krietni sarežģītāk, tā, ka pa valstīm noteikumi atšķiras. Ja ir viens, augstākais divi metieni gadā, ir gan vairāk spēka, gan iedvesmas ar tiem kucēniem nodarboties. Protams, ne visiem, katrā zemē noteikti ir ļaudis, kas domā tikai par savu peļņu un pēc iespējas mazākiem ieguldījumiem. Jāmēģina izvērtēt, ko nav tik viegli izdarīt, ja nevaram aizbraukt vairākas reizes ciemos un novērtēt. Bildes vienmēr var uztaisīt smukas un sastāstīt arī var visu ko. Atliek daļēji paļauties uz intuīciju. Lai veicas!

[ash]

pixy - es gan tevi nepazīstu personīgi, bet esmu pārliecināta, ka no Tevis sanāktu lieliska audzētāja
jā, katram pirmais metiens ir pirmais, būtiski ir tas, kādu mērķu vadīts cilvēks vispār audzē suņus un cik daudz viņš ir gatavs ieguldīt. un neko nedos 20 gadu pieredze, ja sirds nav pie katra piedzimušā kucēna piesieta ar miljons striķīšiem.

[Spigana]

Ai, nu bet pixy, es tak tā nebiju domājusi! Es vienkārši šobrīd rokos cauri saluki audzētavām un audzētājiem un saprotu, cik grūti ir ievākt šādu informāciju. Jau audzētavas ne vienmēr aizraujas ar aktuālu datu publicēšanu un rakstīšanu par sevi, tad ar individuāliem vēl grūtāk - gan tādus atrast, gan izvērtēt. Un visam klāt vēl nāk valodas barjera. Nu, piemēram, ja pixy izdomā izaudzēt vienu brīnišķīgu metienu (ko es nemaz neapšaubītu), latviešu potenicālais suņa saimnieks var salasīties daudz info un secināt, ka pixy būs uzticams audzētājs, savukārt angļu mēlē droši vien info būtu vien tik daudz, cik nu pašai būtu bijusi iedvesma uzrakstīt. Tas tā, tīri teorētiski.

Un tā kā manā gadījumā vispār nav īpašas izvēles kā tikai ņemt kucēnu no ārzemēm, tad tieši tā informācijas nepieejamība mani dzen izmisumā un tas arī bija tas, ko es mēgināju pateikt - jau labu audzētavu ir grūti atrast, meklējot individuālu audzētāju es vispār saietu sviestā.

[karalislauva]

Spigana
jau labu audzētavu ir grūti atrast, meklējot individuālu audzētāju es vispār saietu sviestā.

Ar samojediem ir vieglāka situācija, jo populārāka šķirne. Taču man iegriež tas, ka neeju uz viņu ik semestra satikšanām utt., kur tiekās gan audzētājs no audzētavas, gan cilvēks parastais ar suņiem no labām audzētavām. Neeju gan tāpēc, ka īsti nevienu tur nepazīstu un nodomāju -ko nu es tur bez sava suņa līdīšu, gan arī vienmēr iekrīt kaut kas tik neatliekams, ka nu nesanāk aizbraukt.
Atliek vien tusēt pa forumiem un vaktēt ierakstus. Bet kā par neveiksmi man, figurē tikai audzētavu un arī visādu horvātu, slovāku, serbu un ukraiņu kucēni.
Saluki meklējumus tiešām neapskaužu.

pixy
Es nedomāju, ka audzētājam ar pirmo metienu būtu kāda vaina. Protams, katrs var kaut kur kļūdīties, taču viss atkarīgs kā tomēr tie kucēni ir izaudzināti. Dažs labs ar pirmo pieredzi var izaudzināt labāk kā lielo audzētavu audzētāji, galvenokārt, jo pievērš visam pastiprinātu uzmanību, kucēni saņem vairāk mīlestību. Taču katrs gadījums ir citādāks, kā Spīganas gadījumā.

[pixy]

Nu labi, labi, es jau tikai mazliet pakašķējos, lai saglabātu sev iespēju to pirmo metienu sev kādreiz sagādāt - nu kaut kad, kad man būs 100 gadi un prātiņš pilnīgi izkūkots, nevis daļēji, kā tagad .
Bet vai samojediem un salukiem nav valsts klubu mājas lapas? Es jau atkal varu vairāk par Vāciju - re, kur ir lendzīru kluba mājas lapa www.landseer.de - tur ir viss iespējamais, tai skaitā audzētāju un kobeļu saimnieku kontakti. Līdzīgu esmu redzējusi arī Skandināvijā klamberiem. Caur šādu lapu tomēr jau var atrast gan plānoto, gan aktuālo metienu informāciju (šeit - welpenliste), izstāžu rezultātus, vēl visādas interesantas un noderīgas lietas. Varbūt ir vērts parakņāties tieši pa klubu lapām.

[karalislauva]

Es gaidu atbildi no Dream Polar...vēl joprojām, vai tad izlēma vai nē. Turklāt man it kā teorētiski būtu jāsniedz atbilde tai no Vallombrosina audzētavas, lai gan nav vēl neko rakstījusi - pieņemu, ka, ja pāris dienu laikā neko nerakstīšu, mana vieta automātiski aizies nākamajam. Tieši tik liela ieinteresētība, izskatās, nāk no audzētavām.
Es teiktu - bonuss mazajiem audzētājiem. Kad pavasara sākumā sāku skatīties suņus un pat pie vieniem aizbraucu, visa mēneša laikā man viņa sūtīja bildes ar kucēniem utt. Un vispār bija diezgan saturīga sarakste. Pagaidām komunikācijā ar audzētavām mans viedoklis ir visai negatīvs - ņemtu laikam vien tad, ja citur nevarētu atrast un suņi būtu labi. Bet nu nepatīk man, ka man jāuzbāžas pašai. Ne es bildes esmu redzējusi, neko. Nu tik cik viņu feisbuka lapā un tikai pati meklējot rokā vecākus pēc vārdiem. Var jau būt, ka viņi diendienā saņem simtiem ziņas, bet man tāds pofigisms, neieinteresētība neliekas pieņemami. Jo, ja jau TIK apgrūtinoši tas viss liekas, kamdēļ ar to jānodarbojas? Var jau būt, ka tāpēc ka pēc viņu kucēniem ir gara rinda un "nebūšu es, būs kāds cits, kurš paņems" taktika. Vismaz šobrīd tāds ir mans personīgais viedoklis. Pieļauju iespēju, tā ir vienmēr, un tikai man tas ir šoks. Tā teikt "laipni lūgta audzētavu pasaulē".
Runājot par Vallombrosinas kucēniem (vai audzētavām, kuras atrodas tālu). Man kaut kā negribas pieteikties uz kucēnu, maksāt vairāk nekā bijām plānojuši un es pat to kucēnu un vidi, kur aug neesmu redzējusi dzīvē. Jo konkrēti šie ir visai tālu, neatrodas arī pašā pilsētā, aizbraukšana apskatīt pirms teikt "jā", nebūs reāli galvenokārt, jo darba dienās esmu bez transporta (vilciens atkrīt, nav manī tāds ceļotāja gars, lai blandīties viena pa Toskānu), bet šajās brīvdienās, kad teorētiski draugs varētu aizvest, ir jābrauc uz kāzām. Sagadīšanās sagadīšanās galā.

Nemaz neminēšu to no White Noblesse ar saviem trīs metieniem vienlaicīgi. Palikām tā, ka sazināsimies pēc dažām dienām. Bet es vairs negribēju no viņiem ņemt, viņa man arī nerakstīja, tā nu vismaz lieta slēgta bez jeb kādiem apgrūtinošiem atteikumiem.

[karalislauva]

Bet vai samojediem un salukiem nav valsts klubu mājas lapas? Es jau atkal varu vairāk par Vāciju - re, kur ir lendzīru kluba mājas lapa http://www.landseer.de - tur ir viss iespējamais, tai skaitā audzētāju un kobeļu saimnieku kontakti. Līdzīgu esmu redzējusi arī Skandināvijā klamberiem. Caur šādu lapu tomēr jau var atrast gan plānoto, gan aktuālo metienu informāciju (šeit - welpenliste), izstāžu rezultātus, vēl visādas interesantas un noderīgas lietas. Varbūt ir vērts parakņāties tieši pa klubu lapām.

Samojedu Itālijas kluba lapu mans pārlūks never vaļā (mainījusies adrese varbūt), bet otru, nezinu - biedrība kaut kāda laikam, ko jau kaut kad skatīju...ironiskā kārtā tieši sadaļu Litter announcements man never vaļā.

[Māra]

jau labu audzētavu ir grūti atrast, meklējot individuālu audzētāju es vispār saietu sviestā.

Spīgana, nav tik traki. Ja visa FB lenta sastāv no saļukiem, kā man, tad tie individuālie audzētāji tur pa vidu arī ir un liek daudz info, bildes, vienīgi, lai tādus piefiksētu ir jābūt tonnām salukistu draugos. Bet viņi ir un viņi neslēpjas. Un ir daudz labu.

Saluki meklējumus tiešām neapskaužu.

Hehe, nav tur ko neapskaust - audzētavas ir miljons, tikai Latvija/Baltija tāda tukša, bet visur citur saluki ir vairāk nekā saprašanas. Darbs un izveles plašums ir ne mazāks kā samojedu meklējot.
Man šobrīd pēc savas FB lentas skatoties šķiet, ka pasaulē vispār tur gandrīz tikai saluki un tad ir tās dažas pārējās šķirnes

Bet vai samojediem un salukiem nav valsts klubu mājas lapas?

Par katras valsts lapām nezinu teikt, bet ir zviedriem smuki apkopota vieta, kur skatīt pēc audzētavu kaudzēm. Apkopotas arī ārzemju audzētavas un metieni, kas tuvojas. Bik tik jāuzvaktē, cik info svaigs, jo to ne katru dienu atjauno - http://www.saluki.se/index.php/en/buy-saluki/uppfoedarlista-utomlands
Vēl arī šāda - http://www.eurobreeder.com/breeds/saluki.html

[fedelta]

Man šobrīd pēc savas FB lentas skatoties šķiet, ka pasaulē vispār tur gandrīz tikai saluki un tad ir tās dažas pārējās šķirnes

Man ir tas pats, tikai šķirne atšķirās

[karalislauva]

Man šobrīd pēc savas FB lentas skatoties šķiet, ka pasaulē vispār tur gandrīz tikai saluki un tad ir tās dažas pārējās šķirnes

Man ir tas pats, tikai šķirne atšķirās

O, jā. Gaidu to brīdi, kad samijcilvēki man būs vairākumā.

Hehe, nav tur ko neapskaust - audzētavas ir miljons, tikai Latvija/Baltija tāda tukša, bet visur citur saluki ir vairāk nekā saprašanas. Darbs un izveles plašums ir ne mazāks kā samojedu meklējot.

Tiešām nezināju, ka saluki ir tādā daudzskaitlīgumā. Likās, ka, tā pat kā vilkušpici, eksistē vien forumos un izstādēs, jo uz ielas vienu reizi vien redzēts.

[karalislauva]

Samojedu Itālijas kluba lapu mans pārlūks never vaļā (mainījusies adrese varbūt), bet otru, nezinu - biedrība kaut kāda laikam, ko jau kaut kad skatīju...ironiskā kārtā tieši sadaļu Litter announcements man never vaļā.

Atjaunināta informācija: Mēģināju gan no cita datora, gan cita pārlūka - kluba lapa neiet, bet, atverot biedrības lapas sadaļu "metieni", atveras tukša. Negrib, negrib viņi, lai es zinātu. Konspirācijas teorija.

[karalislauva]

OH MY, OH MY, OH MY! Es laikam tomēr būšu atradusi kucēnu!