Nevaru vien sagaidīt, kad redzēšu, kur kucēni aug un kā dzīvo suņi, kā arī satikt mammu dzīvē, uzzināt par vecāku raksturiem utt. Bet, ko nevaru sagaidīt visvairāk - ka pateiksim jā un kucēns būs mūsu. Es tiešām vairs nevaru izturēt to pastāvīgo trauksmes sajūtu un sirdi uztraukumā sitamies, verot vaļā atbildes ziņu no audzētājiem - ka tik nepasaka nē, mums visi aizņemti; palikuši vien puikas; nākamie plānoti 2017. utt. Traks var palikt.
Pat tagad man bail sapriecāties, pirms jāvārda. Es pārāk pieķeros laikam.
Kā jau te rakstīja iepriekš - kad notiek, tad notiek viss uzreiz, nekad pa mierīgo. Jā, izskatās, ka mums būs tāpat.
Jūlija beigās ievācamies jaunajā dzīvoklī. Augustā viss vēl kastēs, izņemot drēbes, jo skapis mums ir. Tā kā virtuve līdz septembrim vēl nebūs ierīkota, teorētiski man būtu jāpārtiek no sviestmaizēm un salātiem. Un jāguļ uz grīdas, jo gultas arī vēl nav.
Tas, ja palieku Milānā, jo draugs darba dēļ uz laiku dzīvo Šveicē un mēģina mani pierunāt, lai es līdz septembrim braucu pie viņa.. Tā kā augusts ir neeksistējošs mēnesis Itālijā, atvaļinājuma laiks, un man tā pat nebūs ko darīt.. Lai gan es jau pretojos - man te ir puķes un tā. Tagad mēģinu viņu pārliecināt, ka gulēt uz grīdas, svaigēšana un trauku mazgāšana vannasistabā ir tas, pēc kā ilgojos. Protams, ja vien mums ir kucēns.
Un sunim būs socializācija viiiiisos iespējamos veidos (sveši cilvēki nāks mājās, pieradīs pie dažādiem trokšņiem, kad tiks iegādātas trūkstošās mēbeles, trīs mēnešu vecumā sāksim braukāt ar vilcienu...). Taču, kas man patīk vislabāk - kucēni dzīvo vidē, kur ir daudz dažādu mājdzīvnieku (1 zoss, 3 vistas, 2 papagaiļi, 3 kaķi, 1 trusis, kas tika atrasts uz ielas, un 2 jauktenīši no patversmes. Ko gan vēl var vēlēties. Varbūt zirgu. Vai iguānu - eksotikai.
Jā, to jau uzreiz noskaidroju, ka viņa suņi nedzīvo voljēros. Viņš tos neatbalsta, tāpēc pārējie suņi ir izdalīti pa ģimenēm (t.s., kopīpašums?). Tātad kucēni aug mīlēti un loloti. Nezinu, var jau būt, ka White Noblese arī tur savus suņus šādi, kā lai citādi izskaidro 3 metienus vienlaicīgi, pluss 3 dažādu suņu šķirņu audzēšanu. Bet es arī speciāli nejautāju, jo tā audzētāja nebija pārāk ieinteresēta komunikācijā.
Lai nu kā, viņa paša mājās dzīvo tikai 3 beļģu aitu suņi, 1 samojeds un 3 papiljoni. Kā viņš pats saka - ar desmit beļģiem vai samojediem - gribi, negribi, tev vajag voljērus, jo fiziski tikt galā ar tādu suņu daudzumu ir grūti (it sevišķi, ja jāpiedalās izstādēs). Nu forši, forši. Nevaru vien sagaidīt kad redzēsimies!