Laimes lācis - samojeds

[Alpina]

Buru par/pret te šad tad pieskaramies, arī Mio blogā bija pirms kucēna ienākšanas mājās
Atstājot vienus mājās, mazo arī leiku būrī, bet manā gadījumā tas ir reti un īslaicīgi, vēl retāk uz ilgāku laiku
Ievēro "magic" podiņapmācību -> pamostas - laukā, paspēlējas - laukā, paēd - laukā un vēl 5x pa vidu un kreņķu mājās būs maz Vēl arī ievies tam klāt kaut kādu apzīmējumu (nu bez maz komandu, bet kaut kā šis vārds te neiederas.. ) Nu piemēram, maniem ir pavisam vienkāršī - pačurā. Šis lieti noder arī ceļojot Ar lielāko suni pirmajā reizē uz prāmja lieti noderēja, jo viņš principā neakceptēja plastmasas grīdu (ārējais klājs) par tualeti tā pat arī garākos pārbrauienos ar mašīnu, ja suņiem ir zaļā pietura - pačurā un brauc tālāk
Manās mājās atradu vēl vienu burvību būrim - mazajam kucēnam nu tik ļoti interesē viss cits, ka ēst vajag tikai tad, kad nu pīīīlnīgi nekas cits nav ko darīt - ielieku būrī, paēd uzreiz bez vilcināšanās, tad arī nav jāskrien skatīties, kas tur lielajam bļodā, ko saimnieki dara, kur bērnu palika utt
Par mazāko vēl par agru spriest, bet agrāk, kad būris stāvēja lielajam brīvi pieejams, viņš labprātāk gulēja tur, nekā vietiņā tieši blakus būrim Ar liku būris pārcēlās uz šķūni un tika izvilkts tikai retos īpašas nepieciešamības gadījumos

[karalislauva]

Lai arī galīgi neesmu būra pretinieks ir vērts apdomāt, vai tas tik pat lieliski strādātu arī ar pūklāci. Lai arī es Fēliksu māciju būri mīlēt, viņš tur gāja arvien nelaimīgāks. Viņš guļvietas izvēlas starp vēsu vannasistabas grīdu, pie ārdurvīm vai loga - respektīvi ceļo no vienas vēsākas vietas uz otru un būrī viņam mūždien bija karsti.

Jā, es tieši par šo vakar aizdomājos, taču bija pārāk vēls, lai kaut ko rakstītu un acis jau krita ciet.
Lai arī mums tā kā bija plānā gaisa kondicionieris, bet tas vairāk kā "One fine day" jeb pēc vajadzības - skatīsimies, cik karsts būs dzīvoklis (tagadējais pie virs +30° ir elle dēļ apakšstāva veikalu gaisa kondicionieriem zem mūsu balkona), vai būs nepieciešams tomēr vai nē. Arī mani uztrauc tas, ka es savu pūkulāci nomocīšu būrī... Ziemā būtu ok, jo radiatoros temperatūra regulējama. Bet koka grīda ir silta un dzīvoklis ir rīta un pusdienas saule līdz trijiem dienā puse... Vasarā (un tā mums or līdz oktobra vidum) noteikti suns meklēs vēsāku vietu.

Vienīgā telpa, kur ir flīžu grīda un opcija "vēsākā vieta" ir vannasistaba, kas nav ne tradicionāli maza, ne arī kārdinoši liela, lai izvērstos demolēšanas izklaidēs aiz garlaicības. Protams, šampūni, losjoni un tualetes poda birste tiks novākti, kā arī sadzīves ķīmiju tur neturam, tā atradīsies virtuves skapītī zem izlietnes. Ceru, ka tagad neizklausos pēc galīgākā briesmoņa, ka kucēnu mūsu prombūtnē varētu atstāt vannas istabā, vismaz karstajā periodā. Un pat ne durvis ciet - priekšā to baby gate.

Alpina un Ash rakstītais ir noderīgs. Tiešām izvērtēsim, kā mazā jutīsies dzīvoklī (jau tagad vecāku mājās lien gulēt uz akmeņiem, krūmos un zem mēbelēm, jo arī pie mums bija uznācis šausmīgais karstuma vilnis ar +40° grādiem). Iespējams, kā guļvieta nebūtu slikta ideja un vismaz, lai ir pieradusi, ka būris nav nekas baismīgs - ja nu kādreiz dzīvē iznāk vajadzība ilgāk pasēdēt tādā (lidmašīna). Skatījos, tagad ir arī saliekamie būri, lai vajadzības gadījumā neaizņem vietu un var ērti noglabāt. Ja viņai būris nepatiks tik pat ļoti kā Fēliksam, var jau vienmēr pārdot pēc tam.

[Māra]

Nolējām datoru ar pienaincukurainukafiju, tādēļ kādu laiku dzīvoju tikai ar telefonu un tur nu rakstīt galīgi ne gribas, ne vedas, tad nu beidzot, kad jau tik daudz palaists garām, bet gribas pievienoties komentāros ar saviem sakāmajiem...

Visu pirms jau mega apsveikumi ar brīnumainā mirkļa sagaidīšanu. Tas pārējais jau tikai pacietība
Super. Smuka pūkaine. Vai tagad, kad zvērs aptaustīts, ir galvā sākusi rasties nojausma par vārdu? Vai ir zinās arī audzētavas dotais pilnais vārds?

gribētos arī Māras saluki puišus redzēt dzīvajā ), dodiet ziņu - 25.07 būšu Rīgā )

Droši! Gan jau tad visvieglāk un laiktaupīgāk ir apvienot mani ar Danuti? Noteikti arī jautrāk

Vēl ie vecāka info vēlos piebilst:

Kucēnu meklēšanas var būt dažādas

Tieši tā. Pēc sevis spriežu, ka es, kamēr nebūtu tikusi pati pie sava saluki, tajā visā labi ja vispār iebrauktu vai arī tas prasītu gadus, gadu desmitus, attiecīgi man bij labi, ka neiebraucu pavisam auzās sākumā paņemot pa lielam uz labu laimi pirmo suni un tad jau pamazām sākās mazmazītiņa izpratne par visu un nākamais suns, ko ņemšu, jau būs izkalkulēts, izpētīts caurcaurēm, izprasts, gan jau arī vecāki apčamdīti un viss pārējais komplekts. Kaut kad sen pixy jau tika minējusi par to fantastisko gadiem ilgo meklēšanu, ko tajā brīdī, kad gaidīju/mekleju Rūsu, nespēju saprast ne mazākajā mērā, cik TRAKAM jābūt, lai gadiem meklētu suni, bet nu es tiešām sajūsminātos par šādu iespēju un to grasos kaut kad arī paveikt. Pirmajam sunim tas laikam neiet krastā.

Aizdomājos par suņa traukiem - pirkt uzreiz pieauguša suņa izmēra traukus vai vēl kucēna izmēra? Kāda materiāla būtu labāki? Droši vien tādus, kurus nebūtu interese pagrauzt un apgāzt.

Par izmēriem nebūšu labākais padomdevējs, jo man kucēns bij uz divmetrīgām kājām, tā ka bez variantiem
Suņiem, kas nav ar īskājām, kā takši, korgiji utml nu jau visiem uzskatu, ka visforšākie trauki ir uz statīva, jo kopš manā mājā suņi ēd no šādiem, šķiet nedabiski un neērti skatīties, kā citi suņi liecas līdz zemei un rij paiku tik ļoti uz stāvi uz augšu, bet gan jau katrai šķirnei sava specifika. Šādus praktiskos jautājumus noteikti ieteiktu nekautrēties uzjautāt arī audzētājai, jo viņai ir gan sava pieredze un secinājumi, gan info, kas ievākts (piņemu) no pārdoto kucēnu saimniekiem, kas labak kas strādā, kas ne, kas ērti un jauki... Visās jomās.

Mums ir doma pirmajiem mēnešiem paladziņus naktij, jo tik mazs nevar saturēt līdz vismaz pusgada vecumam. Vai tā būtu laba ideja, jeb tā mēs tikai ieradinātu nevajadzīgus ieradumus (čurāt mājās)? Ir opcija turēt paladziņu uz guļamistabas balkona un balkona durvis vaļā, "āra imitācijai"

Ātri aplauzāmies ar paladziņiem, jo drīz vien secinājām, ka kucēns ir uztvēris visus paklājiņus par čuramvietām. Vissliktāk sajutos, kad kucēns apčurāja dārgu Marokas paklāju ciemojoties... Ātri tos čurpaklājiņus aizvācām. Skrējām savus 4 stāvus pie katras mazākās aizdomas un kā jau klasika pieprasa kucēnam - pēc ēst, pēc spēlēties, pēc pamosties, pēc jebkādām aizdomīgām kustībām... Lejā nešus (skriešus) , augšā varēja jau mierīgi kāpt pats. Protams, gadījās ka i pašus apčurā, gan kāpņu telpu, bet kucēna čura nesmird, fiksi tik uzslauka un ir ok, kaimiņi pat pamanīt nepaspēj.

Nekas briesmonīgs jau tas nav (lai gan PETA, protams domā citādāk ).

Starp citu, īstie PETAnieki ir pret mājdzīvniekiem jebkādiem, tā ka nopērkot vienu jau neesi vairs viņu baltajā saraksā

Par būri - mums tādu nevajadzēja, jo paveicās ar eksemplāru, kurš neko negrauž, nezog, neplēš. Pārvietojas bagāžniekā, sabiedriskajā transportā un ir forši. Ja būs kāddien jālido - tad gan būs sū*īgi. Gan jau arī burtiski
Gan jau sākumā būsi ar kucēnu visu laiku un varēsi avērot, paeksperimentēt, paskaties, vai tāds ikdienā prasās, pirms mesties pirkt. Bet ja plānots daudz ceļot, ja mašīnā suni ērtāk būtu turēt būrī un citi bōnusi, tad jau gan ideāli sākt apmacību ar pirmo dienu un tas sunim būs tikai kārtējais pašsaprotamais process.

Jebkurā gadījumā - jau vēlu daudz pacietības, mīlestības, veiksmes un izcila un piemērota temperamenta sunci izaugam pie jums.

[ingo]

Foorši jaunumi, apsveicu!!!
Par paladziņiem uz balkona- neiesaku. Kad japāņu špiciņš bija maza, atstāju viņu pa dienu verandā (mājas lielākā un tukšākā istaba ), tad nu pēc tam ļoti ilgi bija jāskaidro, ka tā tomēr arī ir vieta, kur NEčurā. Viņa ļoti labi saprata, ka istabās nē, bet tikko tika līdz verandai, tā peļķe Ja ierādīsi, ka balkons ir čurājamvieta, tad pēc tam suncis nesapratīs par ko dusmojies.

[karalislauva]

Biju jau uzrakstījusi garu penteri, kad dators atkal atņirdzās (man pēdējā laikā īsti labi negrib darboties).
No telefona kaut kā nevelk šodien rakstīt garas penteres.
Bet paldies par apsveikumiem!

Te par tēmu - suns mājās

[lauva]

nu labi, es te arī tad iesmirdēšu par tām aktuālajām tēmām.

Par tiem paladziņiem, ja es varētu darīt vēlreiz, nekad sunim nebūtu ierādījusi,ka uz balkona var kaut ko darīt. Nekad. No sākuma jau tā kucēna čuriņa tā diži nesmird,ko nevar teikt pēc tam,kad mēģini suni atradināt. Labāk tad skriet katru reizi lejā un augšā un augšā un lejā,kā pēc tam ņemties ar to atradināšanu. Var jau būt ka man tas suns bija tāds neatapīgāks vai kā...

Par kakla siksniņām - mājās siksniņa nekad netika likta, lai neiespiežas un tā. Ārā - vienmēr. Pat tad,kad pagalmā tika vests. Un ja nu kas? Vislabākās,manā skatījumā ir tās stingrās neilonenes (?) ar klipsi. Asim,kad bija mazāks biju ādas siksniņas pirkusi un sapratu,ka nākošajam tā nedarītu. Neilona ir vieglāk kopt, uzlikt un pielāgot. Nekas nekur neķeras utt. Un iemauktus tāpat tik mazam nav vērts meklēt, no sākuma lai iemācas pie siksniņas iet un tad visu pārējo. Asim tagad ir iemaukti,kur somas var piespraust un viss cool, mazam tā gluži neko virsū nekarināsi.

Par tiem būriem - ja būtu varējusi un zinājusi, un sapratusi, būris Aslanam būtu jau no paša sākuma.Sava vietiņa. Savai un citu drošībai. Es pat izstāstīt nevaru,cik daudz zaudējumus gan morālos, gan materiālos, radīja viņa brīvgaita. Uff.... Cik ķimikāliju netika apēsts,cik zvanu vetam veikts, utt. Man jau tāds hiperaktīvs žipčiks pagadījās, to es nevaru noliegt, bet mūsu abu sirdsmieram būris būtu noderējis.


un,protams, apsveicu,ka TAS ir noticis! Tev beidzot ir savs suns!

[Alpina]

nu labi, es te arī tad iesmirdēšu par tām aktuālajām tēmām.

[karalislauva]

nu labi, es te arī tad iesmirdēšu par tām aktuālajām tēmām.

Vispār, runājot par paranojām suņa sakarā - esmu salasījusies visādus šausmu rakstus še pat Itālijā (un arī citur ārzemēs), ka man ir divas lielākās bailes aiz leišmaniozes: Suņa nozagšana, atstājot nepieskatītu mašīnā vai pie veikala, un otra - noindēšana. Tā otrā ir vēl reālāka par pirmo, mums te bieži dzirdēti, ka uznāk kaut kādas viļņveidīgas aktivitātes (nezinu, no suņu, kaķu nīdējiem?), ka parkos un suņu pastaigu laukumos tiek izmestas saindētas ēsmas vai ar makšķerāķiem gaļa. Indēšana privātmāju pagalmos jau ir klasika.

Nu skaidrs ar to paladziņu padarīšanu. Vispār būs jāpainformē draudzeni paladziņš + balkons sakarā. Vina savu nu jau 8 mēn. veco jauktenīša kucēnu ieradināja čurāt uz balkona uz paladziņa, bet vēl joprojām kucēns nav iemācījies, ka jāprasās ārā - darīšanas tiek darītas pa visu telpu saimnieku prombūtnes laikā. Un tad izrādās ar to balkona padarīšanu tiek iebraukts vēl lielākās auzās.

Atklāju, ka dzīvojamajai istabai durvju nemaz nav, tā kā pirmais To-do sarakstā ir tās bērnu/mājdzīvnieku redelītes, lai norobežotu telpu. Kaut kā nebija palicis prātā, ka tur durvis nebija.
Kaklasiksnas/kucēniemauktu jautājums arī noskaidrots. Ai, cik labi, ka ir ar ko padiskutēt šīs tēmas. Jo mani draugi, kam ir suņi, tomēr nav tajā visā padarīšanā tik dziļi (ka pilnīgi sāku kautrēties jau, nu apmēram, sajūtas man kā jaunajiem vecākiem ar pirmo bērnu ) vai vēl mazāk zinoši par mani.

[Spigana]

karalislauva, o jā, par to sajūtu kā par pirmo bērnu, es pilnīgi saprotu. Pēc Mio ienākšanas mājās es pārvērtos par pilnīgu cāļu māti, bija panika par pilnīgi visu. Un īsi pirms tam bija vēl trakāk, jo šķita, ka es taču neko nezinu un jāprasa lietas, kas citiem pašsaprotamas. Un tad vēl tracināja, ka ar parastiem cilvēkiem par to runāt nevar, jo sabiedrībā joprojām nav pārlieku populārs viedoklis, ka ar kucēnu ir nopietni jāstrādā un pašam saimniekam jāmācās jaunas lietas.
Bet ar laiku šīs sajūtas pāriet un var mazliet mierīgāk paskatīties uz dzīvi un galu galā - visi nevar visu zināt.
Ir vērtīgi maksimāli daudz noskaidrot pirms kucēna ienākšanas mājās un mācīties no citu kļūdām, bet tā panika "es neko nezinu" pāries un pamazām nomierināsies. Man tam vajdzēja tikai pusgadu.

[Alpina]

karalislauva, o jā, par to sajūtu kā par pirmo bērnu, es pilnīgi saprotu. Pēc Mio ienākšanas mājās es pārvērtos par pilnīgu cāļu māti, bija panika par pilnīgi visu. Un īsi pirms tam bija vēl trakāk, jo šķita, ka es taču neko nezinu un jāprasa lietas, kas citiem pašsaprotamas. Un tad vēl tracināja, ka ar parastiem cilvēkiem par to runāt nevar, jo sabiedrībā joprojām nav pārlieku populārs viedoklis, ka ar kucēnu ir nopietni jāstrādā un pašam saimniekam jāmācās jaunas lietas.
Bet ar laiku šīs sajūtas pāriet un var mazliet mierīgāk paskatīties uz dzīvi un galu galā - visi nevar visu zināt.
Ir vērtīgi maksimāli daudz noskaidrot pirms kucēna ienākšanas mājās un mācīties no citu kļūdām, bet tā panika "es neko nezinu" pāries un pamazām nomierināsies. Man tam vajdzēja tikai pusgadu.

Lasot karalislauva ierakstu, jau zināju, ka Tev būs ko piebilst Tu savā blogā arī pie līdzīgiem secinājumiem biji nonākusi un, liekas, ka Māra arī nebija tālu no tā

Arī esmu iesācējs parastais, bet man palīdz ilgadīgā ciešā saikne ar citiem zvēriem un te nu varu tik piebilst, ka ar jaunajiem zirdziniekiem ir apmēram tā pat Šogad draudzene, kas īstenībā ar zirgiem sen saistīta, ieg'dājās savu pirmo zirgu - tad nu dod vaļā, ne sliktāk kā Jūs te Nu jau pāris mēneši riņķī un tagad pati smejas par sevi - par pirmajiem jautājumiem - bet tajā pašā laikā nāk klāt jauni un jauni

[ash]

Maniem vecākiem pa kādam sunim ir bijis jau pirms manas dzimšanas. Bērnībā arī piedzīvojām kucēnu un kaķēnu audzināšanu – dažus ar māsu pa kluso stiepām mājās, citus ar vecāku atļauju, bija arī mums sune Sāra, kurai šad tad “gadījās” bērni (tas 90.tajos, kad kuces vēl nesterilizēja) – līdz ar to man Akim ienākšana ģimenē raizes neradīja. Bet citu jauno suņinieku vieglajā panikā es viegli saskatu sevi, kad gaidīju/piedzima bērns. Un arī par tiem jau cilvēkam parastajam pajautāt neko nevarēju, jo no draugu un vienaudžu radu pulka biju pirmā, kas tika pie bērna, izņemot māsu gan, kur tajā laikā dzīvoja ārpus LV un internetu lietoja gaužām reti. Un kad visiem apkārtējiem jau biju līdz nelabumam ar grūtniecību un zīdaiņu jautājumiem, gāju nolaist tvaiku forumā

[karalislauva]

...Tas pārējais jau tikai pacietība

Jā, pacietība nudien nekad nav bijusi mana stiprā puse, bet mācos, mācos. Turklāt, man ir lieliska iespēja treniņiem - mans hobijs ir orhideju audzēšana un, lai sagaidītu uzziedam dažu labu botānisko orhideju (dažreiz paiet vairāki gadi!), tur bez pacietības neiztikt!

Vai tagad, kad zvērs aptaustīts, ir galvā sākusi rasties nojausma par vārdu? Vai ir zinās arī audzētavas dotais pilnais vārds?

Vārds jau it kā bija zināms vēl ilgi, pirms suns bija noskatīts. Bet ir tā, ka bija vēl 3 varianti vārda izvēlē, kas visi forši, bet pagaidām liekas, ka nepiestāv, bet to zināsim brīdī, kad Viņa jau būs pie mums. Pirmais izdomātais vārds it kā piestāv, bet, pa cik vēl nezinu audzētavas pilno vārdu, nesteidzamies ar vārda došanu. Varbūt, ka audzētavas vārds pat būs smuks un skanīgs. Zinu tikai to, ka tas ir B metiens, tāda laikam, cik sapratu, sāksies ar B burtu (am ai rait?). Lai gan nedaudz jau smieklīgi ir, ka vislaik par peciņu, lāceni, pūkdupsi saucam.

Droši! Gan jau tad visvieglāk un laiktaupīgāk ir apvienot mani ar Danuti? Noteikti arī jautrāk

To tad sarunāsim visu sīkāk pm! Es jau aicinu arī citus kompānijā, bet man negribas baigi uzmākties, zinot, ka 25.07 ir pirmdiena.

Kaut kad sen pixy jau tika minējusi par to fantastisko gadiem ilgo meklēšanu, ko tajā brīdī, kad gaidīju/mekleju Rūsu, nespēju saprast ne mazākajā mērā, cik TRAKAM jābūt, lai gadiem meklētu suni, bet nu es tiešām sajūsminātos par šādu iespēju un to grasos kaut kad arī paveikt. Pirmajam sunim tas laikam neiet krastā.

Tieši tā. Bet tas, ko es paveicu tik īsā laikā, jau ir daudz no manis - zinot augstākminēto pacietības trūkumu ( ), kā arī nekompetenci šķirnes jautājumos. Ar otro suni esmu gatava gaidīt sevis izvēlēto vecāku pārojumu kaut ar gadiem un pieņemu arī variantu ievest no ārzemēm (tad gan obligāti uz izstādēm!).

Starp citu, īstie PETAnieki ir pret mājdzīvniekiem jebkādiem, tā ka nopērkot vienu jau neesi vairs viņu baltajā saraksā

Ai, pareizi! Bet es jau sen esmu melnajā, jo neesmu vegāns, pat ne veģetāriete un man ir ādas zābaki.

[karalislauva]

Un īsi pirms tam bija vēl trakāk, jo šķita, ka es taču neko nezinu un jāprasa lietas, kas citiem pašsaprotamas.

...kā, piemēram, kura kaklasiksna labāka vai kādus traukus izvēlēties...

jo sabiedrībā joprojām nav pārlieku populārs viedoklis, ka ar kucēnu ir nopietni jāstrādā un pašam saimniekam jāmācās jaunas lietas.

Man tā ir arī pat ar draugiem, kam jau ir suņi... Un tad, kad es stāstu, padalos ar labām apmācību idejām, ko uzzināju no dažādiem video internetā, ar domu - varbūt noder arī viņiem, uz mani skatās apmēram tā - "nu ko tu ņemies" stilā.. Nu tādi very easy people un varbūt izskatās, ka es veltu par daudz veltu uzmanību lietām, kur citi nevelta (bet es tiešām negribu, lai arī mans pieaugušais suns diedelē ēdienu, kamēr mēs ēdam, lec augšā aiz prieka, kad pārrodamies mājās, velk pavadu utt.).

Maniem vecākiem pa kādam sunim ir bijis jau pirms manas dzimšanas. Bērnībā arī piedzīvojām kucēnu un kaķēnu audzināšanu (..) līdz ar to man Akim ienākšana ģimenē raizes neradīja.

Man arī bērnībā/pusaudžu vecumā bija savi kaķi un kucēni (arī truši, kāmji, žurkas, smilšu peles, bruņurupucis, viens pundurpapagailis, akvārijs ar pašnoķertām zivtelēm no strauta, viens tritons, kurš aizbēga Visi zvēri, protams, ne vienlaicīgi, bet, vienvārdsakot - pilsētas privātmājas mini zoo ), par ko kaut kad būs jāsaņemas uzrakstīt. Taču tā kā kādreizējie suņi tikuši audzināti īsti bez pieredzes un zināšanām, kā pareizi apmācīt, barot utjp., tika pieļautas tik daudzas kļūdas, tā teikt neapzināti sabojājot suņu uzvedību - neliels uztraukums IR, jo ar tagadējo gribas visu izdarīt pareizi.

par tiem jau cilvēkam parastajam pajautāt neko nevarēju, jo no draugu un vienaudžu radu pulka biju pirmā, kas tika pie bērna,

Es laikam būšu pēdējā no saviem un vīrieša draugiem, kas vēl bezbērnieks, jo kam pirmais vai jau 2. bērns piedzimis.. Un tad noteikti, kad nu tas brīdis pienāks arī man, izbesīšu ar jautājumiem, kas viņiem jau būs novecojusi tēma. Jau iesmeju draugam - kamēr citi precas un viņiem dzimst bērni, mēs vēl tikai gatavojamies kopīgam kucēnam.

[karalislauva]

Te viena no bildēm, ko atsūtīja audzētājs (pārējās visai miglainas, jo kā jau kucēnu, ir grūti nobildēt, kad neguļ. )

Aiii, kā man patik viņas ausis un galva!

Un te bilde, kad bija pavisam maziņa, mazs ronēns


Kad cilvēki komentē zem bildēm: "Man violeto! " - man iekšēji ir tā: "SHE IS MINE. "

[Imagine]

Taču tā kā kādreizējie suņi tikuši audzināti īsti bez pieredzes un zināšanām, kā pareizi apmācīt, barot utjp., tika pieļautas tik daudzas kļūdas, tā teikt neapzināti sabojājot suņu uzvedību - neliels uztraukums IR, jo ar tagadējo gribas visu izdarīt pareizi.

Kā otrā suņa saimnieks varu teikt, ka ir tomēr liela starpība, vai sāk visu no nulles vai arī suns jau ir iepriekš bijis, laika gaitā ir izprastas pieļautās kļūdas, kā arī radies priekšstats, ko tad tu īsti gribi darīt ar nākamo suni (manā gadījumā idejas ir arī aiznākamajam kustonim). Kļūdas un klupšanas akmeņi būs tāpat, bet vismaz aptuveni zināsi, ko gaidīt un kā tālāk rīkoties. Un ar katru nākamo suni cilvēks tomēr zināmā mērā sāk no jauna.

Simpātisks tas samijbēbis.

[karalislauva]

Jau kuro nedēļu mums ir neciešamais karstums, kad grūti kaut ko saņemties darīt (pakot kastes vai lasīt ierakstus suņos). Šodien bija ilgi gaidītais negaiss - gaiss palika elpojams un varēju beidzot kārtīgi apsēsties pie datora un rakstīt.
Pagājušajās brīvdienās bijām šopingā uz Zoo centru iepirkt pirmās nepieciešamības lietas. Veikalā pārdevējam mēs, kā jau "jaunie kucēna vecāki", bijām svaigs kumosiņš - mēģināja nopārdot visu ko spiežot uz to, ka informācijas un pieredze mums laikam maz un apjukums klāstā liels.
Centās arī pārliecināt, ka iemaukti esot labākā izvēle kucēnam un suņiem vispār, (tad tagad skaidrs, kur tas lērums suņu apkārt iemauktos, ja jau visiem nevilcinoties tiek ieteikts). Kā arī, viņš apgalvoja, ka, jo garāka pavada, jo mazāka iespēja, ka suns vilks. Es uzskatu, ka pavadas garums nav noteicošais - ja gribēs vilkt un nebūs iemācīts to nedarīt, vilks arī 5 metrīgu pavadu. Lai arī viņš sevi prezentēja kā suņu treneri (vai ko tamlīdzīgu, vēl iedeva bukletu ar norādi, kur strādā), man tomēr viņa teiktajā nelīmējās kopā divas lietas.
Īsa pavada veicinot vilkšanu un, jo garāka, jo labāk (kaut pavadas vilkšana ir koriģējama/novēršama!), bet, tai pat laikā par iemauktiem - kad es teicu, ka sākumā gribu pieradināt pie kakla siksnas un iemācīt iet smuki pie pavadas ar to, un iemaukti tik mazam kucēnam, manuprāt, sākumā veicinās vilkšanu, uz ko man atbildēja - vilkšana nav saistīta ar iemauktiem un no tā var atmācīt. Vai te tiešām ir pretrunas, jeb tikai es saklausu? Un runa nebija par 1,2m, bet par 2m un 2,5m pavadu..

Nopirku regulējama garuma 2m neilona pavadu, lai ir viegli kopt. Kaklasiksnu arī no neilona, ar plastmasas sprādzi vai kā viņu sauc.
Nākošais pirkums, kad paaugsies, būs apm. 5m gara pavada apmācībām un pastaigām pirms apgūta komanda "šurp", kā arī tajos parkos, kur suņi bez pavadas nedrīkst.
Kas man ļoti patīk kakla siksnai - aizsprādzē "neieraujot" kažoku, ādu utt. Ar vienu citas firmas modeli sanāca ieraut pirksta ādu sprādzējot ciet un vaļā, jo bija bez tās "aizsardzības". Tā uzreiz nonāca atpakaļ plauktā.
Mans favorīts - līdz ņemšanas pudele-dzeramtrauks. Ļoti noderīga uzparikte un sen jau tādu biju noskatījusi.
Kaut kā viss neapzināti sanāca saskaņoti sarkanā krāsā.

Paņēmām arī pāris rotaļlietas ar cerību, ka netiks apēstas vienā vakarā. Bumbiņas forši pīkst, bet vilkšanas/graušanas virvīte man gan liekas būs par mazu, taču nākamais izmērs šķita uzreiz baigi liels. Tālāk jau skatīsimies, kas viņai patiks. Noteikti vēl pameklēšu kaut ko zobu nākšanas laikam graušanas nodarbei un jau tagad zinu, ka arī sabraukto zvēriņu gribu, jo nu tik mīlīgs!
Vai visas šīs rotaļlietas var atstāt kucēnam bez saimnieka klātbūtnes? Ja nē, ko var? Zinu, ka Kongs ir viens no, kuru drīkst.

[karalislauva]

Vēl, domājot par apmācību, atkal kārta muļķīgam jautājumam - kādā valodā tad mācīšu? Sākumā mācīsimies tikai mājās - kamēr atrod suņu skolu, kas pašiem patīk, ērta atrašanās vieta utt. Mana ideja bija mācīt latviski, taču.. Vai nebūs tomēr labāk mācīt tās valsts valodā, kurā dzīvo? Kaut vai tās pašas suņu skolas dēļ. Bet es vēl joprojām nezinu tik daudzas komandas itāliski (skoliņā ne vien sunim, bet man pašai arī sanāks mācīties komandas). Kā piemērs - komanda "guli", nezināju, kā tā ir itāliski. Pagājušajās brīvdienās vienā dzimšanas dienā viesos bija arī viens zeltainais retrīvers (tiiik foršs suns!), kuru visi bužinājām un "dresējām". Bet es nezināju kā likt nogulties. Izrādās, ir komanda "zemē", nevis "guli". Itāļiem gulēšana asociējas ar gulēšanu acīm ciet, ne guļus pozīciju. Tā pat es, piemēram, nezināju kā ir komanda "blakus".. Būs jāpameklē internetā, noteikti ir kāds pamatkomandu saraksts.
Tie, kuri dzīvo ar suni ārzemēs - kādā valodā jūs komunicējat ar suni un to apmācāt? Te noteikti man varētu pastāstīt Lauva un Fēlikss (kurus tad nu esmu piefiksējusi mainot dzīvesvietas un valstis kopā ar suni).

[Spigana]

Par valodu - sunim ir absolūti vienalga kas tā par valodu, kurā māci komandas, kaut izdomātus vārdus bez nozīmes dod, savukārt pašai noprotu, ka vieglāk būs latviski? Tev komandām ir jābūt tādām, lai nekas pašai nejūk un neaizmirstas vārdi, tur dzimtā valoda tomēr labāka. Suņu skolā tam arī nevajadzētu būt milzīgai nozīmei, jo komandas sunim dosi Tu, attiecīgi trenerim nav jāpārzina valoda. Man suņu skolā nebija arī problēma, ka vienai un tai pašai komandai man un trenerei atšķīrās piesķirtais komandas vārds, darbojoties tam īsti nav nozīmes, Tev tikai jāsaprot, ko no Tevis prasa.

Bet nedaudz citā virzienā - es kādu laiku atpakaļ bildēju neredzīgu vīrieti ar suni-pavadoni, kurš bija audzēts Somijā un attiecīgi arī visas komandas bija somiski. Jautāju cilvēkam, vai nebija grūti tos somu vārdus iemācīties un viņš man smejot atbildēja, ka ja jau pat suns var iemācīties 20 vārdus, viņš arī noteikti var.

[karalislauva]

Jautāju cilvēkam, vai nebija grūti tos somu vārdus iemācīties un viņš man smejot atbildēja, ka ja jau pat suns var iemācīties 20 vārdus, viņš arī noteikti var.

Hehe, taisnība jau ir.

[ingo]

Latvijā jau arī suņu skolās komandas nav visiem vienā valodā Ir kas komandē suni latviski, ir kas krieviski, angliski vai vāciski. Tas no tā, ko pati esmu dzirdējusi