mans suns kucēnlaikos nebija izteikts postītājs, bet uz tīņa vecumu gan uznāca viens periods, kad darīja blēņas. vienīgais ko nožēloju - savu muļķību, ka būri nenopirku. būtu bijis būris, visiem, tai skaitā suņam, šis periods būtu bijis mazāk saspringts. ar nākamo kucēnu uzreiz tiks iegādāts arī būris - aiztaupīsim raizes visiem.
pirms daudziem gadiem, vēl pie vecākiem kad dzīvoju, mums bija viena taksene - tā nu gan bija īsts nezvērs - demolēja visu māju- rāva nost no dīvāniem spilvenus, no gultām segas, no skapjiem drēbes, to visu savilka istabas vidū, apčurāja, nemaz neatminos ko tik visu nesagrauza. un finansiālais kaitējums nebija tas trakākais, ja salīdzina ar morālo. tajos laikos par būriem neko nezinājām - tad gan bija traki.

karalislauva wrote:

Māra wrote:Saluki gan neesot suņi

Saļukis esot termofori.

ash wrote:pirms daudziem gadiem, vēl pie vecākiem kad dzīvoju, mums bija viena taksene - tā nu gan bija īsts nezvērs - demolēja visu māju- rāva nost no dīvāniem spilvenus, no gultām segas, no skapjiem drēbes, to visu savilka istabas vidū, apčurāja, nemaz neatminos ko tik visu nesagrauza. un finansiālais kaitējums nebija tas trakākais, ja salīdzina ar morālo. tajos laikos par būriem neko nezinājām - tad gan bija traki.

Njā. Tad jau nebrīnos, ka "cilvēkam parastajam" šādos gadījumos var iekšā kaut kas salūst...un tā tie problēmsuņi atceļo uz patversmēm, jo tā vieglāk, nekā tik galā/sadzīvot ar sekām.

karalislauva wrote:Njā. Tad jau nebrīnos, ka "cilvēkam parastajam" šādos gadījumos var iekšā kaut kas salūst...un tā tie problēmsuņi atceļo uz patversmēm, jo tā vieglāk, nekā tik galā/sadzīvot ar sekām.

nē, tikt no suņa vaļā domas pat prātā nenāca. vnk centāmies max. ņemt līdzi, ja vien bija iespējams, maksimāli novākt visu, lai kaitējums mazāks, vasarās atstājām ārā, pagalmā. diemžēl gan sunei liktenis bija lēmis īsu mūžu un zaudējums grauza sirdi ilgi un sāpīgi. lai gan viņa nudien bija īsts problēmsuns - neklausīga un nešpetna no dabas.

ash
Nē, ne par jums bija runa. Par "cilvēku parasto" - nu NEsuņinieku. Nu to, kurš gan pie pirmajām grūtībām, gan arī pie jau advanced level (kā jūsu gadījums) atkāpjas. Jūs bijāt malači, kas nepadevās un turpināja "cīņu" un mīlējāt savu suni, lai vai kas. Īsti suņinieki. Žēl gan, ka liktens sunim bija lēmis īsu mūžu, jo lai nu kādi ieradumi un raksturs, mēs mīlam tāpat - saku no pieredzes ar savu bezbailīgo demolētāj-sarg-klaidoņ sunci.

karalislauva,
es gan sevi pie īstiem suņiniekiem nepieskaitu - manam sunim nav ļauts gulēt gultā, dāvanas un tortes uz dzimšanas dienām viņam negatavojam un suņa vajadzības ģimenes prioritāšu sarakstā vienmēr ir aiz pārējo ģimenes locekļu vajadzībām. cilvēks parastais

ash
PUS-suņinieks

Suņinieki taču arī mēdz būt dažādi, ne? Mūsmājās arī suņiem dzimšanas dienas nesvin, kūkas netaisa un gultā guļ tikai punduršpiciņš, bet sevi tā kā pieskaitu pie suņeniekiem

ingo
Ar gultā gulēšanu... Pagaidām liekas, ka paliksim nelokāmi pie gultā NEgulēšanas... Bet mani centīgi centās pārliecināt citi samojedu (un arī draugi suņu saimnieki), ka tā tikai liekoties sākumā, bet, kad suns ierodas, sirds salūztot un gultā iekšā. Es, personīgi, arī neatteiktos punduršpiciņu ņemt gultā..

Jo vairāk skatos, jo vairāk saprotu, ka man pēc eksterjera ir ļoti iepatikušies Ukraiņu suņi. Tie ik pa laikam figurē FB forumos. Viņu fiziskais man patīk vairāk par itāļu samojedu. Bet nemaz nezinu, vai un kādi papīri jākārto, ievedot no ne ES valstīm..

Šī skaistule, piemēram, ir no Gold Charm audzētavas. Jau piesekojos viņiem FB acu mielošanai.


Bet mana otra favorīte no šīs audzētavas, GOLD CHARM GLORIA GRAND, ir par jaunu pārojumam.

Man nenormāli patīk tās mega-pūkainās ķepas!

Par samojedu un gultā gulēšanu......
Manām meitenēm nav aizliegts gulēt gultā un lai cik dīvaini tas izklausās, mani ļoti nomierina tas,ka viņas apguļas man blakus. Tiesa gan, ka ilgāk par pusstundu viņas nemēdz gulēt gultā. Karsti. Čikitiņa, reizēs kad man ļoti sāp mugura, mēdz uzstājīgi nedaudz uzgulties tā kā virsū. Sākumā domāju, ka tās tādas manas iedomas, ka man paliek vieglāk, taču reāli paliek vieglāk.
Vai es esmu īsts suņinieks,to gan nepateikšu, taču sevi par homo sapiens parasto īsti ar neuzskatu.

Danute wrote:Vai es esmu īsts suņinieks,to gan nepateikšu, taču sevi par homo sapiens parasto īsti ar neuzskatu.

Man šķiet, ka pa lielam, mēs paši varam domāt ko gribam. Vakar sapratu, ka ir tas, ko domā citi - draudzene pateica tā: "Jūs, suņu īpašnieki, gan esat viena jocīga tauta". Viss uzreiz skaidrs, kā no malas izskatās.

Māra wrote:Man nenormāli patīk tās mega-pūkainās ķepas!

(no Instagrama @samoyedbarney

Danute
Čikitiņa, reizēs kad man ļoti sāp mugura, mēdz uzstājīgi nedaudz uzgulties tā kā virsū. Sākumā domāju, ka tās tādas manas iedomas, ka man paliek vieglāk, taču reāli paliek vieglāk.

Zinu, ka kaķi tā mēdzot darīt. Tad Čikitiņa tev tāds kaķsunis!

Māra
draudzene pateica tā: "Jūs, suņu īpašnieki, gan esat viena jocīga tauta". Viss uzreiz skaidrs, kā no malas izskatās.

Man jau liekas, ka tas tā visiem, kuriem nav sava suņa Vēl bērnu vecākus bezbērnieki ar var līdzīgā stilā "klasificēt" - dīvainības līdzīgas

karalislauva wrote:Zinu, ka kaķi tā mēdzot darīt. Tad Čikitiņa tev tāds kaķsunis!

Samojeds kā šķirne pati par sevi ir kaut kas starp suni un kaķi. Pavēro kā samojeds staipās. Līdzīgi kā kaķis ķepas un nagus stiepjot.
Gultā iekāpj un apguļās tikpat nemanāmi. Spēj sevi kontrolēt un neelsot tā, ka visa gulta trīc.
Vilku špics kad man iečuņčiņā gultā,tad es momentā esmu pamodusies un tā elsošana, šķiet,ka nupat nupat lokomotīve izdos to garo pūtienu.

http://67.media.tumblr.com/fed3fc14b18e7abc712fad4962df71f1/tumblr_o67vojaMlX1uluepno1_400.gif
Vai mēs nākotnē?

Danute wrote:Vilku špics kad man iečuņčiņā gultā,tad es momentā esmu pamodusies un tā elsošana, šķiet,ka nupat nupat lokomotīve izdos to garo pūtienu.

Hihihi, jā, zinu, kā tas ir ar NEsamojediem, ir ir tā!

Šodien pienāca mana kārta šokēties par to, ko jau kādu laiku atpakaļ šokējās Māra. Runa ir par jau iepriekš manis rakstīto suņuku, ar kuras saimnieci ik pa laikam tiekamies. Suns nemīl bērnus, bet nav agresīvs - vienkārši nevēlas ne glāstus, ne vispār jebkādu kontaktu ar bērniem. Šodien parkā to suni bērni notrenkāja mēģinādami noķert, lai tikai paglāstītu (kā jau parasti), bet suns bija veiklāks, taču šoreiz pieredzēju papildus ķeršanu aiz astes vai spalvas, kad skrēja garām, kā arī uzbāzīgu roķeļu bāšanu sunim purnā, mutē, kad viņš, iebēdzis ratu apakšā grozā, centās paslēpties no bērniem. Nu galīgi nerespektē dzīvnieku, jo kā tas ir, ka var arī negribēt būt paglāstīts (lasi: ņurcīts)? Līdz sunim vienā brīdī piegriezās un sāka šņakstināt un rādīt zobus. Es vienkārši paņēmu klēpī (tas ir klēpju izmēra suns), lai iztiktu bez tālākiem konfliktiem un teicu, ka suns nav aiztiekams, nepatīk. Jo saimniecei nebija īsti laika vāķīt, kas skrien pakaļ sunim, bija jāskatās, ko dara pašas mazā meita, neskrien apakšā zem šūpolēm utt.
Un NEVIENS, neviens vecāks neko neteica. Bet zinu, pavisam noteikti, ja suns būtu paguvis iekost, vainīga jau saimniece, ne vecāki, kas nav iemācījuši, ka nu nedrīkst glāstīt svešu suni bez atļaujas, kur nu vispār bāzt purnā un mutē rokas...
Tikai viena vecmāmiņa aizrādīja savai mazmeitai, teikdama, ka nedrīkst bez atļaujas glaudīt svešu suni, jājautā saimniecei atļauja. Saimniece arī, protams, pateica, ka nē, sunim nepatīkot bērnu glaudīsana.

Kad būšu tikusi pie sava suņa, jau zinu, ka būs karš. Suņu saimnieks vs bērnu vecāki.

No vienas puses var jau karot, no otras - var sunim jau no paša sākuma mācīt glāstus un ņurcīšanu paciest pat tad, ja tas īpaši nepatīk. Smaidiņam, piemēram, nav lielas sajūsmas, kad viņu sveši glauda vai aiztiek, taču mēs strādājam pie tā, ka pacietība atmaksājas. Treniņu vārdā es savus draugus, radus un darba kolēģus apstaigāju ar suni un našķīšu tarbiņu. Glaudi un dod ēst. Ēdiens ir motivators, kura dēļ tiek paciests pārējais. Un šobrīd tas jau strādā ne tikai ar apstaigātajiem pilsoņiem, bet arī ar tiem, kas apbalvojuši nav ne reizi.

Protams, tava aprakstītā situācija ir par traku un rotaļu laukums, kas pilns ar spiedzošiem, kliedzošiem bērniem, sunim nav piemērota vieta, taču savu sunīti varēsi jau no kucēna vecuma radināt šādu ņemšanos uztvert mierīgi. Galu galā, ja mans nesocializētais kustonis to ir iemācījies trijos mēnešos, tad kucēns apgūs vēl ātrāk.

Tā. Vakar uzrakstīju audzētavai Dream Polar un viņi man atbildēja, ka pagājušo sestdien ir piedzimuši kucēni, taču apsolīt neko nevarot, jo, jau tagad izskatās, ka visi laikam ir rezervēti. Bet ielikšot mani gaidītāju sarakstā.
Šodien pēcpusdienā mums jāsazvanās (es it kā centos visu kārtot rakstiski, bet itāļi ir un paliek oldskūl) un tad jau uzzināšu sīkāk. Nezinu neko par vecākiem vēl, bet nu Dream Polar ir smuki suņi.
Sarakstīju jau pieturas punktus jautājumiem, lai aiz uztraukuma telefonsarunas laikā kaut ko neaizmirstas pajautāt (kā man mēdz gadīties).
Tad tā sanāk, ka, ja dzimuši tagad, 60 dienas veci būs augusta otrajā nedēļā. Man dzimšanas dienas dāvana, hehe. Draugs tik noteica, ka tad atvaļinājums pie jūras septembra sākumā izpaliek.. (gribējām visas darīšanas - i pārvākšanās darbus, i ceļošanas uc. paspēt pirms suņa bērns ir mājās, bet tā jau saka - “If you want to make God laugh, tell him about your plans.”)
Taču esmu gatava upurēt brīvdienas Sicīlijā.