Laimes lācis - samojeds

[karalislauva]

Šorīt pamodos no trokšņa... Yuki kaut ko grauž. Redzu, aiz aizkariem.. Pieeju tuvāk - šamā skrubina balkona durvju koka rāmi. Sekas, ka viņai strauji mainās zobi (tik smuki pieauguša suņa ilknīši viņai!) un aizmirsu pa vakarā atstāt istabā kādu graužamrotaļlietu.. Ceru, ka viendien, pārnākot mājās, mums nebūs izgrauzta loga aile.

Te kāda svaigāka bilde

Apspriežot izbēgšanas plānus


Yuki ar savu mīksto rotaļlāci pēcpusdienas snaudā


Nezinu kā jums, bet man viņa atgādina šo

[Spigana]

Es pavadīju labu laiku, mēģinot Yuki atrast tai pēdējā bildē.

[karalislauva]

Es pavadīju labu laiku, mēģinot Yuki atrast tai pēdējā bildē.

Nu, re! Tad izdevās man!

[karalislauva]

Sākām plānot lēnām brīvdienas, izskatīt visus iespējmos variantus Ziemassvētkiem un Jaungada sagaidīšanai, un iespējamos transporta veidus, ja uz Latviju. Uzmetu aci cenām interesējušajos datumos ar Airbaltiku - not bad. Tikai... apjuku. Mēģināju testa versijā pasūtīt biļetes un tā arī nesapratu, kur parādās suns. Tas ir, suns kā reģistrētā bagāža.
Es pasūtu biļeti un tad pievienoju reģ. bag.? Nu es tiešām esmu blonda vai kā...bet nevaru iebraukt. izlasījos krustu šķērsu Airbaltic lapu un tur, protams, tas nebija tik detalizēti paskaidrots, pieņemot, ka cilvēkam parastajam tas ir skaidrs kā diena. Jeb man jāsazinās ar viņiem un kā īpaši jāpiesaka? Negribu nopirkt biļetes, bet izrādās, suni nevaru tajā reisā, jo nepareizi sapratusi kaut ko.
Atvainojos par tādiem dummy jautājumiem, bet nu, googlējot atbildes uz savu jautājumu neguvu.

[lauva]

kad par Aslanu intereséjos, es rakstīju viņu cargo nodaļai,kuri man arī iedeva visu info. Man liekas,ka suns bija jāreģistrē atsevišķi, bet negribas sameloties.

[karalislauva]

Jā, tavu postu par kargo atradu. Tikai tev bija runa par 50kg zvēru. Mēs ietilpstam reģistrētajā bagāžā līdz 35kg. It kā teorētiski nebūtu īpaši jāpiesaka? Bet nu, es rīt zvanu viņiem uz uzziņu tālruni noskaidrot. Tad varu iesaldēt lidojumu un 2 nedēļas Latvijā ar suni, mmm!

[lauva]

vo, tiešām Laimes lāči! Jo man par Aslanu paprasīja 2000 eiro. Beigās man sanāca lētāk lidot uz Latviju pakaļ sunim un vest viņu uz Spāniju. Jums noteikti sanāks tā fiksētā summa, kas par sīklopiņu paredzēta.

[Felix_PS]

Kad lidoju ar Fēli, tad zvanījām pirms biļetes pirkšanas man šķiet, noskaidrot vai ir vieta sunim attiecīgajā reisā. Tā kā bez zvanīšanas tur neizbraukt. Pēc tam viņi, ja nemaldos, sūtīja rēķinu, bet tas bija sen un jau miglā tīts. Līdz galam neatceros.

[karalislauva]

Lauva, 2000€?? ĀrprāC, kas par summu!!
Jā, nu tas, ka viņa decembrī vairāk par 20kg noteikti nebūs un pēc standarta arī vairāk par 25 it kā nevajadzētu, tā kā...nu, viņas biļete nav ne lēta, ne tomēr kaut kas neiespējams.

Felix, es pazvanīju viņiem un jā - man ir jāzvana pirms sūtu biļetes, lai noskaidrotu, vai tajā reisā ir vietas sunim, un, kad pasūtu biļetes, tad vēlreiz jāzvanot, lai viņi apstiprinātu.

*
Tagad mums jauns uzdevums:
1) nopirkt piemērotu būri un laikus pieradināt Yuki pie tā;
2) saradināt ar kaķeni.

Klusi ceru, ka mammas dzīvoklis nebūs viens vienīgs kara lauks un kaķe nemēģinās izskrāpēt Yuki acis, jo suņa pārmērīgā uzbāšanās ar savu lielo draudzību katram, kas kust (un, jo lielāks īgņa, jo labāk) nu jau ir standarts.
Lielas aizdomas, ka kaķis uz mūsu viesošanās laiku pārcelsies uz mammas istabu. Hmm, par kaķa kasti gan nezinu. Dzīvnieks n-tos gadus ir radis iet uz vienu un to pašu vietu... Dzīvoklis, izņemot, dāmistabu un mammas istabu, ir atvērtā telpas tipa... Un 100 punkti viņas tualete būs suņa delikatese.
It kā jau kaķis ir radis pie suņiem, bet tas bija 10 gadus atpakaļ un viņa ir pieradusi būt vienīgā princese. Atstāti bez uzraudzības netiks. Ierosinājumi šo procesu padarīt pēc iespējas maigāku?

[karalislauva]

Atradu Yuki pirmo zobiņu mājās! Viņai diez gan jau nomainījušies, taču kur pārējie izkritušie, nezinu. Ceru, ka nav apēdusi. Sava daļa notikti ar citiem suņiem spēlējoties parkā palikusi.

Šodien saņēmām viņas ciltsrakstus! Jēēē Pat ne 3 mēnešī nepagāja!
Tā arī nebiju sapratusi, kā sņemšu tos ciltsrakstus, jo komunikācija ar audzētāju šai sakarā man bija visai neskaidra. Lai nu kā, galvenais, ka man viņi ir (sāku jau uztraukties un klusi čortoties ka mums laikam ies secen puppy class).
Par izstādēm tā arī neesmu sapratusi KasKurKoKā sākt, audzētājam vairs nejautāšu, bet, pa cik tāpat uz ENCI jāiet pārreģistrēt Yuki uz mana vārda, tad tur arī jautāšu par iestāšanos Nacionālajā ziemeļu suņu klubā (jebšu man viņiem pašiem jāraksta? Kā ir Latvijā?) un tur gan jau arī kaut ko man apskaidros (ceru).

Pagājušajās brīvdienās bijām uz mājdzīvnieku izstādi - Yuki tika gan pie savas ķemmes un lietus mētelīša, gan iespēju draudzēties ar lielu daļu līdzpaņemtajiem suņiem un kucēniem. Kopumā pozitīvas emocijas, par spīti, ka arī dabūja micē no viena ZR par pārmērīgu uzbāšanos ar savu draudzību (tā viņai vajag! Lai iemācās uzvesties pieaugušo suņu pasaulē). Nabaga puisis man ļoti atvainojās par notikušo, bet es pārlieku nesatraucos, viss bez asins izliešanas notika un galu galā suņi pie pavadas. Nez, viņa kuce vai kobelis bija, aizmirsu pajautāt. Un vēl viens (vienīgais tur esošais) samojeds viņai uzrūca... Tikai piestājot vien pie tā otra samojeda būra, pat nepaspēja uzmākties ar draudzēšanos. Nebija vēl nācies redzēt nedraudzīgu samojedu.
Kamēr vīrietis ar suni gaidīja mani pie dāmistabas, pie viņiem piestāja kāda kundze ar vīru un uzsāka sarunu. Novērojusi, kā viņš liek Yuki apsēsties smuki un gaidīt, uzjautāja, vai mēs viņu vedam uz apmācībām, uz ko viņš atbildēja, ka nē, pagaidām mēs paši mācām. Tad viņa iepazīstināja ar sevi kā suņu instruktori un pastāstīja, ka sniedz individuālas nodarbības (pie suņa mājās, pazīstamā vidē, kāviņa pati sacīja). Tikmēr jau es biju atpakaļ un pievienojos sarunai.
Vīrietis man pēc tam teica, ka izklausījās sakarīga un arī tāme izdevīga, taču es kaut kā nepavelkos uz individuālajām nodarbībām. Pirmkārt, uzskatu (un labojiet, ja maldos), ka individuālās nepieciešamas, lai koriģētu kādu suņu uzvedības negludumu, otrkārt, nodarbības sunim pazīstamā vidē (mājās) neiemāca pildīt komandas ārpus mājas, vidē, kas novērš uzmanību un dara izklaidīgu. Un pats galvenais - kucēnam taču vajag citu suņu un kuciku kompāniju, kas var būt foršāks par mācībām citu suņu bariņā.
Iespējams, ņemtu individuālās nodarbības, ja tomēr arī pēc skolas būtu vajadzība iemācīt savākties un nevilkt uz un nelekt virsū citiem suņiem.
Bet es tā skatos, ka Itālijā krietni populārāk ir individuālās nodarbības.

Tā šī sieviete izklausījās zinoša un tā. Tikai lika aizdomāties par mūsu komandu Nē. Ka mēs esot iemācījuši ar nepareizo vārdi, t.i., ar vārdu, ko pielieto tik daudz un dažādām lietām kā - nekāp uz dīvāna! neliec ķepas uz gultas! neaiztiec to!
Lai arī sākumā bija doma par nevēlamu lietu ņemšanu mutē mācīt Fū un visam citam Nē, tad, lai nesagruzītu smadzenes sev pašiem un neapjuktu, kaut kā automātiski aizgāja un palika tas Nē. It kā jau no vienas puses viņai ir taisnība, no otras - nu man netraucē, ka Yuki zin, ka Nē nozīmē pārtraukt darbību vai nedarīt to, ko nu pat grasījās darīt - vai tas ir paņemt mutē kaķa kaku vai nozagt vannasistabas paklājiņu, lai aizstieptu uz savu migu.
Pēdējā laikā mums ir ieviesies arī "Ko tu dari?", bet tādā jautājoši pozitīvā izskaņā. Un viņa pārtrauc momentā, un nāk pie manis un mēģina man pielabināties.
Kā ir jums - ir atsevišķs Fū un Nē, vai tikai viens Nē?

Yuki un lietusmētelis patriotiskās noskaņās

[pixy]

es kaut kā nepavelkos uz individuālajām nodarbībām. Pirmkārt, uzskatu (un labojiet, ja maldos), ka individuālās nepieciešamas, lai koriģētu kādu suņu uzvedības negludumu, otrkārt, nodarbības sunim pazīstamā vidē (mājās) neiemāca pildīt komandas ārpus mājas, vidē, kas novērš uzmanību un dara izklaidīgu. Un pats galvenais - kucēnam taču vajag citu suņu un kuciku kompāniju, kas var būt foršāks par mācībām citu suņu bariņā.

Nav pareiza un nepareiza viedokļa, ir tikai dažādi . Esmu ļoti "par" individuālajiem treniņiem pirms iekļaušanās kādā grupā. Grupas treniņā instruktors nevar daudz pievērsties katram individuāli, līdz ar to saimniekam ir jāzin, ko no suņa prasīt. Pirms tam apgūstot dažādus elementus individuāli, instruktors palīdzēs saimniekam pareizi kustināt rokas un kājas. Un gan suns, gan saimnieks bez liekiem traucējumiem iemācīsies izpildīt dažādus elementus, kas pēc tam būs jāpilda grupas nodarbībā. Iespējams, ka tieši Tev to visu nevajag, jo pati esi sapratusi gan kā suni apguldīt, gan kā noturēt stāvus, gan kā apsēdināt - to visu sev pretī un blakus, gan kā spert pirmos soļus blakus pozīcijā, gan kā visas šīs pozīcijas mainīt vienu pēc otras un vēl dažādas lietas, kas attīsta suni un iemāca sadarboties. Bet, ja nav pārliecības par sevi, tad grupas treniņā suni savākt būs daudz grūtāk. Par to suņu un kuciku kompāniju mācībās - esmu pret tusiņu treniņos, tajā katrs suns strādā ar savu saimnieku, tusēties var pēc tam. Un par to, ka treniņi mājā - pirms iziet svešā vietā, visu to vislabāk iemācīties pazīstamā vietā. Nākamais etaps varētu būt iziešana ārpus savas teritorijas un, kad vingrinājumi izdodas tur - došanās uz grupu. Bet, protams, visu var sākt no otra gala un, cik zinu, ir arī grupu treniņi, kas vairāk līdzinās tusiņam ar nelielu mācību piedevu. Katrs izvēlas un dara to, kas viņam patīk labāk .

[Spigana]

Mums teorētiski ir Fu un Nedrīkst! Pirmais paredzēts gadījumiem, kad Mio jau dara kaut ko aizliegtu un gadījumiem, kad kaut ko aizliegtu ēd vai taisās ēst. Nedrīkst paredzēts situācijām, kad redzu, ka viņa taisās darīt ko aizliegtu - iet ne tur, lekt ciemiņiem klēpī utt. Īsāk sakot - nedrīkst tām reizēm, kad vajag pamācīt, ka šī nav laba uzvedība, savukārt Fu jau faktiski ir sods par kaut kā darīšanu. Bet es pavisam godīgi atzīstos, ka tas man mēdz sajukt un Fu mēdz iespraukties vietās, kur nevajadzētu.
Un vispār man ir aizdomas, ka balss intonācija izdara krietni vairāk, nekā vārda izvēle.

Par individuālām nodarbībām sliecos piekrist pixy. Mēs ar Mio gājām lieliskā kucēnu skolā, kur bija maza grupa, bet vienalga saprotu, ka šo to trenere būtu varējusi mums pielabot un pamanīt, ja būtu individuāla darbs. Un suņu tusiņš labās nodarbībās tiešām nenotiek. Tā ka, ja var atļauties, es ņemtu individuālas.

[pixy]

Ā, jā, par aizlieguma komandām - man vislabāk strādā aizkapa balsī nobļauts "EU!!!" . Bet ļoti labi strādā arī komandas ar "ne" prievārdā - neņem, nenāc, ir arī komanda "tur ne". Piekrītu Spīganai, suņa ausīs vislabāk darbojas intonācija, teksts ir mazsvarīgs. Lai gan, ja vārds ir ļoti respektabls, tad tas var nostrādāt arī ikdienā nelietots - reiz Habī kaut ko bērniem bija atņēmusi un nedeva atpakaļ. Māsa mēģināja ar "dod" un ar "fū" un ar vēl visu ko. Sapratusi, ka viņa neklausa, noaurojās - "Lauma!!!" (es biju iekšā) - Habis momentāli bija izspļāvis .

[ingo]

Man patīk iesākt ar individuālajiem treniņiem un tad pāriet uz grupu, tā man pašai vieglāk. Mums gan treniņi nebija mājās, bet braucam uz Liepāju, tā kā vide jau uzreiz bija cita.
Komanda "nē"mums ir plašai ikdienas lietošanai, praktiski visam, ko vajag pārtraukt. Komanda "FŪ!!!" - ekstrēmiem gadījumiem, Greisa jau labi zina, ka tad viss jāmet ārā no mutes, ar Vasu vēl jāstrādā (viņa man tāda mazliet luteklīte-mīlulīte ). "Nē" var nebūt tik stingrs, atkarībā no situācijas. Kad sunes slapjām kājām ieskrien istabā, mierīgs "nē"nozīmē- tagad dīvānā nelecam
Vēl Vasai ir komandas "kur nesīsi Teo bļodiņu!" vai "laukā mantiņu nenesam!" , kas arī nozīmē- izmest no mutes

[karalislauva]

Grupas treniņā instruktors nevar daudz pievērsties katram individuāli, līdz ar to saimniekam ir jāzin, ko no suņa prasīt. Pirms tam apgūstot dažādus elementus individuāli, instruktors palīdzēs saimniekam pareizi kustināt rokas un kājas. Un gan suns, gan saimnieks bez liekiem traucējumiem iemācīsies izpildīt dažādus elementus, kas pēc tam būs jāpilda grupas nodarbībā. (..) ja nav pārliecības par sevi, tad grupas treniņā suni savākt būs daudz grūtāk.

Par šo nebiju tik padziļināti aizdomājusies.

Par to suņu un kuciku kompāniju mācībās - esmu pret tusiņu treniņos, tajā katrs suns strādā ar savu saimnieku, tusēties var pēc tam.

suņu tusiņš labās nodarbībās tiešām nenotiek.

Nē, tas nebija tā domāts, ka es apmācību laukumu uztveru kā suņu laukumu parkā. Bet gan vairāk kā - kucēns iemācās pildīt komandas arī, kad apkārt ir citi suņi.
Lai gan - jā,

pirms iziet svešā vietā, visu to vislabāk iemācīties pazīstamā vietā. Nākamais etaps varētu būt iziešana ārpus savas teritorijas un, kad vingrinājumi izdodas tur - došanās uz grupu.

- tā jau arī apmāca kucēnus - no sākuma mājās, līdz komanda zināma, tad jau ārpus savas vides.

Neko jau nepareizi nepateicāt (kā teica pixy - nav pareiza un nepareiza viedokļa, ir tikai dažādi), vienkārši laikam pie vainas, ka es līdz galam neuzticos individuālajiem instruktoriem, nezinu, bailes uzrauties uz neprofesionālu vai tādu, kas kaut ko māca pretēji manam uzskatam (kaut vai šī konkrētā kundze, kas nu ne gluži uzstāja, ka man suns jāmāca ar itāļu komandām, bet īpaši priecīga nebija, kad teicu, viņa iemācītās komandas zina, tikai vairums nav itāliski, jo tā man vieglāk. Jo patiesībā, kāda starpība, kurā valodā es mācu, kaut vai ķīniski, suns saprot un izpilda (kad grib ).
Lēmumu vēl apdomāšu un varbūt tikmēr arī atradīšu labu treneri, pirms pašas skolas, jo tās visas ir ārpus pilsētas un par braukšanu ar vilcienu es varu aizmirst. (kā man tiešām tagad iegriež tas, ka nav noliktas tiesības)

"Nē" var nebūt tik stingrs, atkarībā no situācijas. Kad sunes slapjām kājām ieskrien istabā, mierīgs "nē"nozīmē- tagad dīvānā nelecam

Jā, mums tas pats. Tāpēc līdz šim biju domājusi ar vienu lakonisku Nē (patiesībā mums tas ir No, no it. val) mums pietiek.
Ā, vēl gadās, ka izsprūkt Eu! uz ko viņa arī reizēm reaģē.

Nu, viela nelielām pārdomām.
Jo patiesībā šādi tādi robi mums ir. Jau iepriekš minētā vilkšana un augšā lekšana uz citiem suņiem un pazīstamiem cilvēkiem (nu jau arī ar vīrieti pasākusi, kad viņš atgriežas nedēļas nogalēs - aiz priekiem ir koncerts ar emociju čuru pa gaisu un lekšanu augšā..), kā arī netiekam uz priekšu jaunu komandu apmācībā, jo iepriekšējā nav kārtīgi nostiprinājusies. Tā arī mēs esam palikuši pie Sēdi, Ķepu, Blakus, Stāt, un...Guli, kas arī visu nobremzēja. Vēl aizvien nevaru dot komandu bez saliektas muguras, kā arī - kolīdz es iztaisnoju muguru, viņa mēdz uzreiz piecelties. Un tikai ar balsi bez žesta komandu dot nevaru, jo viņa to nepilda. Bijām jau sākuši mācīties velies komandu, bet sapratu, ka rīkojos nepareizi un gāju soli atpakaļ...un tur arī paliku.
Taču no ikdienišķajām lietām viņa (nosacīti) ir iemācījusies komandu Paliec (paliek nosēdinātajā/noguldītajā pozīcijā, nenāk man līdzi laukā pa durvīm) un ēst iet tikai pēc komandas, nevis uzreiz klūp virsū bļodai, kā arī Blakus mums, manuprāt, smuki strādā. Tikai, aizdomājos - vai ir nozīme tam, pie kuras kājas mācu iet blakus? Es parasti lieku viņai iet pie kreisās, arī tāpēc, ka pavadu man ērtāk turēt kreisajā rokā, bet reizēm viņa pēc komandas blakus apiet man riņķī un iet pie labās, uz ko es līdz šim arī neesmu iebildusi no katikizpildīts sērijas.

Ar lekšanu augšā uz pazīstamiem cilvēkiem ir tā. Zinu, kā ir jāmāca nelekt augšā (kaut vai nosēdinot pirms paspējusi uzlekt, ko izmantoju arī, lai viņa savāktu sevi brīžos, kad emocijas sit augstu vilni un apčurājas - (sēžot viņa var labāk koncentrēties, taču - vai izdosies vienmēr viņu saviļņojuma brīdī nosēdināt, tas cits jautājums) vai vecais, labais "es tevi ignorēju, kamēr ar visām četrām neatrodies uz zemes"). Uz mani praktiski nekad vairs nelec, ir sanācis, kad aiz priekiem, atgriežoties vīrietim, vai, ja satikts sen neredzēts cilvēks, viņa vairs neko nesaprot un negrib saprast un lec visam, kas pagadās, virsū, tostarp arī man.
TAČU. Man bieži citi cilvēki (kaimiņi, paziņas utt.) atbild -ai, lai tak lec, man vienalga; neuztraucies, mani tas netraucē, utjp. un man cik nav nācies skaidrot viņiem, ka 1) augšā lecošs kucēns varbūt ir mīļi, bet pieaudzis 25 kilogramīgs suns ar netīrām ķepām - mazāk, kad man atbild - mani tas neuztrauc, melnas bikses kājās, 2) Man tas gluži vienkārši nepatīk. Arguments "Bet man nav vienalga, jo man nepatīk, ka mans suns lec augšā un es negribu, ka viņai izveidojas šāds ieradums" reizēm nostrādā. Bet mani vēl aizvien nošokē, cik cilvēki mēdz būt uzstājīgi un fanātiski suņmīlestībā, no sērijas "a vot, man tā patīk un es tā gribu un daru, pat ja saimnieks iebilst".
Vīrietis zin manu nostāju un taktiku šajā jautājumā, bet reizēm tāpat aizmirstas viņam -grūž nost vai vārdiski saka, Nedrīkst, komandu "Zemē!". Un ko jūs domājat, viņa klausa? Tādās reizēs man aizveras un sāku lasīt viņam morāli, ka nenovērtē manu darbu un suns IR jāignorē tādos brīžos, lai cik žēl nebūtu vai pašam patiktu šāda viņas atkalredzēšanās prieka izrādīšana.

Jā, nu šis, protams, kliedz pa gabalu "Vajag nodarbības!" (un vajag beigt būt pārāk tolerantai pret citiem! ), un noteikti individuālajās šim pievērstu vairāk uzmanības, jo pārlasot ralkstīto pašai, skaidrs, ka ir šīs pāris lietas, ar ko pati nemāku visai labi tikt galā un reizēm sanāk tāda vicināšanās vien.

[fedelta]

Es savam sunim no sākuma māciju pie kreisās kājas iet, bet īpaši neiespringu uz to, kurā pusē iet blakus, un nu 4ar pus gadu laikā mans suns nemaz pie labās nemāk iet un es arī tā tizli uzreiz jūtos. Liekas, ka žvangojos uz vienu pusi Viņš vienmēr turās kreisajā pusē. Ja pasaku sēdi un nosēdinu labajă pusē, pēc komandas blakus viņš apsēžas kreisajă. Ja ir gabaliņu no manis jebkurā no virzieniem, pēc blakus suns ir kreisajā. Abiem mums vienkārši tā iegājies ir .

Un īstenībā, pēc suņa ienākšanas manā dzīvē, arī ejot ar cilvēku divatā, parasti eju tā, lai man cilvēks ir kreisajā pusē
Es citādāk vairs nemāku, vajag to "atbalstu" no kreisās puses.

Un par to Nē, mums ir - nemaz nedomā, nedrìkst un fu.

Pirmo izmantoju, kad redzu, ka suns, esot bez pavadas, ir kaut ko saodis un domā iet man nevēlamā virzienā.
Nedrīkst mums ir opcija priekš tā, lai neskrietu pie cita suņa.
Fu, ja ir kas needams degungalā.
Un vel mums ir komanda "te", kam seko žests, lai suns sekotu, kur iesim tālāk.

[ingo]

Neesmu baigais eksperts, protams, bet tev pa lielam pašai jāizlemj, kas ir svarīgi. Greisa pie blakus iet kreisajā pusē, bet ar žestu pāriet uz labo pusi (tam var būt arī vārdiska komanda, bet labāk cita, ne "blakus"). Vasa principiāli iet tikai kreisajā pusē, kas šad tad traucē (konkrēti- terapijās). Ja ir doma nodarboties ar kādu sportu, tad ir ļoti svarīgi jau no sākuma visu pareizi (precīzi) mācīt , pēc tam būs vieglāk.
Komandu vārdiskais noformējums sunim ir pilnīgi vienaldzīgs, kā gribi tā saki un to nevar noteikt neviens cits, kā tikai tu pati Nav tavs pienākums pielāgoties instruktoram, jo instruktors mācīs tevi, savukārt tu- suni.

[Imagine]

Pati šobrīd apmeklēju individuālās nodarbības, jo suņuks tomēr drusku citāds nekā vidusmēra kustonis, man pašai nav nopietnas pieredzes dažādu komandu mācīšanā (tā saucamais "kur likt rokas un kājas") un ir vajadzīgs laiks, lai es saprastu, kā labāk strādāt, kas Smaidiņam der vai nē. Ir liela motivācija uz katru nodarbību sagatavoties, un man patīk, ka tās stundas laikā, ko pavadām laukumā, man un sunim tiek veltīta nedalīta uzmanība. Trenerim arī no malas ir labāk redzams, kāpēc kāda komanda sunim ir grūtāk izpildāma vai nepatīk nemaz un ko darīt, lai to labotu. Piemērs iz dzīves - Smaidiņam visgrūtāk gāja un iet ar blakus iešanu, un rezultāts krietni uzlabojās tad, kad izrādījās, ka suns paliek iepakaļ vai ietur distanci tikai tāpēc, ka viņam ir grūti ar vienu aci vaktēt, kur iet roka ar gardumu, un ar otru - manas kājas, lai es viņam neuzkāptu uz ķepām. Pamainījām rokas pozīciju, un suns iet kā mīļais. Tad, kad pats esi saliecies kā nazis, tad to nemaz nepamana.

Sev tīkamu treneri vari atrast vai nu pēc atsauksmēm, redzot darbībā (uzzināt, vai ir iespēja apskatīties klātienē kādu nodarbību) vai arī satiekoties. Labs treneris uzklausīs to, kas tev ir vajadzīgs.

... kā arī netiekam uz priekšu jaunu komandu apmācībā, jo iepriekšējā nav kārtīgi nostiprinājusies. Tā arī mēs esam palikuši pie Sēdi, Ķepu, Blakus, Stāt, un...Guli, kas arī visu nobremzēja

Par šo - arī man sākumā likās, ka vispirms vajag apgūt pamatkomandas pilnībā, un tad var mācīties kaut ko jaunu. Taču ar laiku izrādījās, ka sunim paliek garlaicīgi izpildīt vienu un to pašu repertuāru ar ļoti nelielām variācijām katru dienu. Tagad saraksts ir izaudzis līdz pat vairāk nekā divdesmit dažādām komandām, pozīcijām un trikiem, ko mācāmies paralēli. Es izvēlos, uz ko šodien vairāk fokusēsimies, ko paņemsim papildus, ko atkārtosim vai arī, ko šodien/šonedēļ nedarīsim vispār. Tādā veidā suns nekad nezina, ko un kā darīsim, tāpēc ir azarts pastrādāt un es savukārt neieslīgstu rutīnā.

Bet mani vēl aizvien nošokē, cik cilvēki mēdz būt uzstājīgi un fanātiski suņmīlestībā, no sērijas "a vot, man tā patīk un es tā gribu un daru, pat ja saimnieks iebilst".

Te gan esi principiāla - manas mājas, mani noteikumi! Bet, ja patīk, ka suns lec augšā, tad varbūt to pārvērt par komandu? Lasīju par kādu treneri, kuras suņiem bija atsevišķa komanda "Be bad", kura deva atļauju lekt augšā.

[karalislauva]

Te gan esi principiāla - manas mājas, mani noteikumi! Bet, ja patīk, ka suns lec augšā, tad varbūt to pārvērt par komandu? Lasīju par kādu treneri, kuras suņiem bija atsevišķa komanda "Be bad", kura deva atļauju lekt augšā.

Vispār, neslikta doma. Tieši draugs jau sūdzējās, ka viņa vairs neslienas augšā/nelec viņam virsū, kad viņš grib, lai samīļotos, jo es konstanti mācu, ka lekt cilvēkiem virsū nedrīkst. Bet par atsevišķu komandu arī biju domājusi - jo man nav iebildumi noteiktā vietā un laikā, lai uzslienas augšā. Bet tam jābūt manai atļaujai/izvēlei. Tas pats par riešanu. Viņa nerej uz durvju zvanu vai gar durvīm staigājošiem cilvēkiem, kas arī bija mans mērķis. Taču, nebūtu slikti iemācīt viņai riet pēc komandas.. jodzīvēvissvargadīties. Bet varbūt es pārāk daudz prasu.

[ash]

Taču, nebūtu slikti iemācīt viņai riet pēc komandas.. jodzīvēvissvargadīties. Bet varbūt es pārāk daudz prasu.

nu tā jau ir standarta komanda no pamatkomplekta (sēdi, guli, blakus, vietā, balsi!) Akis prot par divas balss variācijas - skaļo rējienu un kluso, tādu kā gandrīz čukstus.