Re: Laimes lācis - samojeds
Posted: 25 Nov 2016, 01:20
Vai man tikai liekas, jeb tas tiešām ir lielākais samojeds kāds redzēts (vai arī es vienkārši tāda maziņa, ka uz mana fona likās nu milzonīgs lācis )? Vismaz, kuru es esmu redzējusi dzīvē noteikti.
Yuki vectēvs par mātes līniju, White Sasha del Colle Ombroso
PS. Bildē tā neesmu es.
Oktobra beigās arī beidzot esam tikuši pie Yuki ciltsrakstiem. Tikai nesaprotu to "30 dienu laikā jāierodas [Itālijas kinoloģijas federācijas, ENCI, Milānas iestādē] lai pārreģistrētu suni uz mana vārda." A, ja ieradīšos 32 dienas pēc tam, Yuki tā arī paliks uz audzētāja vārda? Vismaz vietējā reģistrā un mikročipā suns ir uz mana vārda. Nezināju, ka vēl atsevišķi klubā jāpārreģistrē. Kā tās lietas notiek Latvijā?
Un es tikko sapratu, ka es taču neesmu mācījusi viņai smuki stāvēt, ne riksī skriet! Mākam tikai auļot. Nu, vismaz sakodienu gan iemācīju apskatīt. Bet tā pat šogad uz nevienu izstādi nepaspēsim vairs, viss cits jau ir saplānots gada nogalei mums. Un viņai tagad mainās kažoks, tāds pa pusei kucēnīgs, pa pusei jau pieaudzis. Galvenais, lai nesakrīt izstāde ar pirmo meklēšanos nākamgad.
Nedēļu no vietas līst. Vairākos Itālijas reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis plūdu dēļ. Par laimi, ne Milānā.
Mums tāda haltūrīga nedēļa, kad vairāk pa iekšu un garākās pastaigās tik uz cietzemes. Zeme parkos un suņu laukumos mīksta un mitra kā sūklis, viss vienos dubļos. Taču šodien saņēmos un aizvedu savu balto suni uz suņu parku, par spīti lietum un... mēs bijām labi, ja kādi 3 cilvēki visā parkā.
Bōnuss lietainajam laikam ir - tu esi vienīgais {jukušais} cilvēks suņu laukumā. Suns var mierīgi izskraidīties savā nodabā un neviens cits suns neizmīca tavu suni pa dubļiem = lielāka iespēja atvest tīrāku suni atpakaļ mājās. Tas, protams, ja tavs suns neienīst lietu un man par prieku - nē.
Otrs, ko es novēroju: ja, ejot garām pretimnācējiem, tu momentā pievelc savu suni īsā pavadā - visbiežāk tas netiek uzskatīst kā pieklājības žests, bet cilvēki nodomā, ka tam ir kāds iemesls. Un arī neuzprasās vairs tik bieži paglaudīt. Arī, ja tas ir samojeds. Win-win
Yuki vectēvs par mātes līniju, White Sasha del Colle Ombroso
PS. Bildē tā neesmu es.
Oktobra beigās arī beidzot esam tikuši pie Yuki ciltsrakstiem. Tikai nesaprotu to "30 dienu laikā jāierodas [Itālijas kinoloģijas federācijas, ENCI, Milānas iestādē] lai pārreģistrētu suni uz mana vārda." A, ja ieradīšos 32 dienas pēc tam, Yuki tā arī paliks uz audzētāja vārda? Vismaz vietējā reģistrā un mikročipā suns ir uz mana vārda. Nezināju, ka vēl atsevišķi klubā jāpārreģistrē. Kā tās lietas notiek Latvijā?
Un es tikko sapratu, ka es taču neesmu mācījusi viņai smuki stāvēt, ne riksī skriet! Mākam tikai auļot. Nu, vismaz sakodienu gan iemācīju apskatīt. Bet tā pat šogad uz nevienu izstādi nepaspēsim vairs, viss cits jau ir saplānots gada nogalei mums. Un viņai tagad mainās kažoks, tāds pa pusei kucēnīgs, pa pusei jau pieaudzis. Galvenais, lai nesakrīt izstāde ar pirmo meklēšanos nākamgad.
Nedēļu no vietas līst. Vairākos Itālijas reģionos izsludināts ārkārtas stāvoklis plūdu dēļ. Par laimi, ne Milānā.
Mums tāda haltūrīga nedēļa, kad vairāk pa iekšu un garākās pastaigās tik uz cietzemes. Zeme parkos un suņu laukumos mīksta un mitra kā sūklis, viss vienos dubļos. Taču šodien saņēmos un aizvedu savu balto suni uz suņu parku, par spīti lietum un... mēs bijām labi, ja kādi 3 cilvēki visā parkā.
Bōnuss lietainajam laikam ir - tu esi vienīgais {jukušais} cilvēks suņu laukumā. Suns var mierīgi izskraidīties savā nodabā un neviens cits suns neizmīca tavu suni pa dubļiem = lielāka iespēja atvest tīrāku suni atpakaļ mājās. Tas, protams, ja tavs suns neienīst lietu un man par prieku - nē.
Otrs, ko es novēroju: ja, ejot garām pretimnācējiem, tu momentā pievelc savu suni īsā pavadā - visbiežāk tas netiek uzskatīst kā pieklājības žests, bet cilvēki nodomā, ka tam ir kāds iemesls. Un arī neuzprasās vairs tik bieži paglaudīt. Arī, ja tas ir samojeds. Win-win