Page 5 of 23

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 01 May 2016, 18:48
by Imagine
Mīlīgs lāčuks. :)

Kā samojediem ar biezo kažoku ir Itālijas karstumā? Nav grūti?
Vai arī Milāna atrodas pietiekami tālu uz ziemeļiem, lai zinātu, ka ziemā ir siltāk jāsaģērbjas?

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 01 May 2016, 19:32
by lauva
gan jau ka viņi pierod, Barselonā diezgan daudz ziemeļnieku bija un likās,ka viņiem bija vieglāk to kartsumu izturēt,kā manam latviešu bāliņam,kuram tas kažoks ne uz pusi tik biezs :kanepe:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 02 May 2016, 07:55
by ingo
Samojediem un špiciem ir kažoks ar "ventilāciju", manējie arī karstās dienās jūtas moži ;)

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 02 May 2016, 12:12
by karalislauva
Kā jau ingo teica - viņiem kažoks ar termoregulāciju. :) Kad sāku interesēties par šķirni, arī uztraucos, vai nebūs par karstu. Bet redzēju tā pat pa samijam ielās - tātad viņus te kāds arī tur! :D Bet šeit ir diezgan daudz arī haskiju, čau čau uc. "spalvainie", arī Itālijas dienvidos. Runājos ar saimniekiem, kā arī jautāju šo itāļu FB grupā. Teica, ka jūtoties labi. Vienīgi nekad nevedod ārā dienas karstākajās stundās un fiziskas aktivitātes darot no rīta vai vakaros. Kā arī jautājums - vai samojedam (un vispār špicam) var palīdzēt, apgriežot kažoku, atbilde bija kategorisks nē. Nu ne es konkrēti jautāju, man nekas tāds neienāktu prātā, bet ir cilvēki, kas to saskata kā pirmo risinājumu... (mans paziņa savu Maremmas aitu suni apcērpj uz vasaru, kā arī kaimiņi savu itāļu špicu... Lieki teikt, ka sunim no tā vēsāk nepaliek, turklāt, apcirpts špics neizskatās vairs pēc nekā) :pukudupsis:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 02 May 2016, 13:35
by ingo
Apcirptam špicam izskata bojāšanās būtu tā vismazākā bēda :aizsvilstas: . Diemžēl tas atstāj iespaidu uz veselību, mainās termoregulācija uz slikto pusi, neglābjami sabojājas kažoka kvalitāte, var būt pat līdz tādai pakāpei, ka parādās pleķi bez spalvas :asaras:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 03 May 2016, 00:18
by karalislauva
ingo,
jā tieši to arī doumubiedru grupā tiem cilvēkiem mēģina apskaidrot. Labs piemērs bija - noskuj sev matus un izej karstā saulē, vai tu jutīsies atvēsinātāks?
Lasīju, ka suns varot iegūt saules apdegumus šādā veidā. :paukojas: Katrā ziņā, kur tas priekšstats ir radies, ka apcērpot suni, tiks atvēsināts... Laikam jau asociācijas ar cilvēku un ziemas kažoku mugurā, kas suņa gadījumā nepavisam nav tā.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 11 May 2016, 19:10
by karalislauva

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 14 May 2016, 15:37
by karalislauva
Runājām ar draugu par jaunā dzīvokļa iekārtošanu. Jāsāk domāt, kur un kādas mēbeles pirksim.
Kaut kā nejauši viņam sanāca redzēt FB samiju grupas ierakstu, kur tika apspriesti gadu vecu samojedu "nodarījumi"...

Image

Image

Pēc šo bilžu redzēšanas viņš tikai noteica: "Ja arī fiziski nodarbināts suns mūsu prombūtnē sastrādās tādas lietas, es nepirkšu labas mēbeles, lai tās tiktu sagrauztas."

Nostādīja mani izvēles priekšā bez maz vai - labas mēbeles vai suns...

Man, personīgi, dzīvajā gan nav nācies redzēt šādi izdemolētas mēbeles, tik cik internetā, bet, ja jau reiz tādas iepostoja komentāros, tad tādas lietas tomēr notiek. Un satrauc tas, ka (vismaz pēc saimnieku rakstītā) suns IR nodarbināts (kā tieši - tas gan netika minēts) un tiek vests garās pastaigās... Man tiešām ir bail no neaudzinātiem un demolētājsuņiem, tāpēc audzinot savējo, ļoti gribētos no tā izvairīties.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 14 May 2016, 16:13
by fedelta
Varu tikai teikt, ka, piemēram, aizbraucot ciemā pie Danutes, nemaz i nepateiksi, ka tur ir suņi, ja viņi pie durvīm nesagaidītu. Veseli 2 samojedi, bet ne reizi neesmu redzējusi neko bojātu.

Personīgi man ir Vācu aitu suns, ļooooooti aktīvs. Vienīgais ko ir izdarījis - norāva izmazgāto veļu no striķa un sagrauza blūzi, kad bija mazs. Lai kaut ko mājās demolētu - nop. Vismaz man ir tā-ja guļam, tad guļam, ja ejam braukt ar riteni un spēlēties, tad trakojam. Ja neesmu blakus, jeb vienkārši ikdienā - suns ir mierīgs, staigā pakaļ vai guļ. Domāju, ka, ieaudzinot sunim kā jāuzvedas, tādu problēmu nav. Suns zin, kad ir izpriecu un trakošanas/spēļu laiks un tad arī iztrakojas, bet tas viss, protams, ir jāmāca jau no mazotnes.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 14 May 2016, 16:29
by Spigana
Man ir aizdomas, ka kucēna augšanas procesā vienmēr kaut kas cietīs, bet tie bilžu piemēri gan izskatās ekstrēmi un kaut kā ir zināma neticība saimnieku apgalvojumiem par nodarbināšanu. Starp citu, cilvēku viedoklis par to, kas ir nodarbinats suns, mēdz ļoti atšķirties un ne vienmēr atbilst šķirnes realitātei.

Bet vispār pret demolēšanu var arī kaut cik nodrošināties. Kucēna vecumā ir jāvāc nost visas novācamās, dārgās, smalkās lietas un jāatceras, ka suņi ir gudri. Mana Mio iemācījās gan skapi attaisīt gan uz galda uzlekt, lai kāroto dabūtu. Es savukārt iemācijos ne vienā, ne otrā vietā neturēt dārgas/mīļas mantas. Ejot prom es Mio vienmēr atstāju kādu ilgspēlējošu kārumu, lai viņa ir max ilgi apmierināta. Vēl viņai uz grīdas vienmēr ir vesela mantu plejāde, ar kurām paspēlēties (uz to gan nepaļaujos, ja vienkārši nekustīga manta lielākoties nav interesanta). Vēl ir tādi izpūšami pretgraušanas aerosoli, bet ne visiem suņiem tas strādā (Mio nestrādā).
Un vēl jau vienmēr paliek iespēja kucēnu atstāt būrī, kad ejat prom. Tikai jāatceras, ka arī tas prasa nopietnu suņa audzināšanu un plānošanu (uz visu darbdienu kucēnu būrī atstāt nevarēs).

Tā kopumā ņemot, man šķiet, ka pie labas audzināšanas panikā par demolēšanu krist nevajag.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 14 May 2016, 17:49
by karalislauva
Tad vēl šodienas sacepiens. Sejasgrāmatas samiju grupā sieviete meklē savam sunim meiteni, pārojumam. Suns pats esot ar ciktsrakstiem, bet tas, vai suņa meitenei ir tie vai nav, neesot svarīgi.
Nu nesaprotu, nesaprotu šos kreisos pārojumus ar "gribu būt xxx", lai pēcāk par pāris simtiem notirgotu kā "tīršķirnes samojedus bez papīriem". :x Kādēļ tas ir vajadzīgs? Ātra peļņa? "Laba sirds"? Tā jau krancīšu pasaulē pietiek, lai vēl tos labprātīgi vairotu? Lai iet uz patversmi un paņem kādu. Bet nē. Te cilvēkam sagribējies vairot baltus, pūkainus lācīšus. Pa lēto.
Jo "manam sunim gribas meiteni", "mana meitene vismaz vienreiz dzīvo jāsapāro, lai nesaslimtu ar vēzi".. Dažbrīd liekas, ka man jāiemācās atslābt un varbūt retāk apmeklēt tādus forumus, nav ko lieki sevi uzvilkt ar pasaules nejēdzībām. Vispirms jāuzaudzē biezāka āda.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 14 May 2016, 21:31
by Felix_PS
Es arī ilgi gudri teicu, ka labi audzinātam un nodarbinātam sunim neko nav jāgrauž. Bet realitāte mums diemžēl izvērtās savādāka. Kā kucēns Fēlikss nesagrauza itin neko, bet ap gada vecumu viņš pasāka remontēt dzīvokli aiz garlaicības un nekāda slodze to nemainīja. Turklāt tajā vecumā nemaz nedrīkst pārslogot. Beigu galā nopirku būri un suns norima. Tagad būris stāv neizmantots, jo dienu viņš pavada ar mani darbā, bet vakaros nekad neko nav aizticis. Tā kā apgalvot, ka kucēns 100% neko nesagrauzīs gluži nevar. Viņš tomēr ir dzīvs un gadīties var visādi, ar to jārēķinas.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 15 May 2016, 01:44
by karalislauva
Jā, tieši par to arī aizdomājos - ka ar suņiem (un bērniem), tāpat kā bitēm, nevar neko zināt. :) Kādam ir paraugsunītis-negrauzējs, kādam ir reinkarnējies kāmis. Ar vai bez visām nodarbināšanām. Gēni? Gribas jau cerēt uz to labāko (un neaizbaidīt vīrieti par jau pieņemto lēmumu uz suni, jo galu galā ES jau esmu tā, kura bez suņa mājās nevar vairs ilgāk dzīvot (viņam nekad suns nav dzīvojis dzīvoklī - tur, no kurienes viņš nāk, tā ir ierasta prakse suns = ārs), tā kā saprotu arī viņa nedrošību).
Bet es viņu mierinu - ka ar bērniem var gadīties tieši tāpat: Ir mierīgie bērni un ir ūdenszāles, neizpaudušies mākslinieki - interjera apzīmētāji (es, piemēram, zīmēju uz galdautiem un palagiem, arī tapetēm, par ko oma ļoti dusmojās, ka vai tad ar papīru nepietiekot :D). Tāpēc jau cilvēks neatteiksies no vēlmes kļūt par vecāku (nu vismaz ne kā galveno iemeslu, hehe). Neizdevies piemērs, bet pagaidām vēl spēlēja manā labā. Katrā ziņā - vienmēr jau paliek būris. Ar nākošo cerību, ka suns būs pietiekami mierīgs, lai neizlauztos no būra. Samijiem tas it kā neesit raksturīgi, bet visādi varot gadīties. Galvenais ir piestrādāt pie tās separation anxiety, lai būtu pēc iespējas maigāk.
Lasot jūsu pieredzes še pat blogos, ļoti palīdz. Gan Mio, gan Aslans, gan Māras saluki, pārējo blogu lasīšanai tā pa nopietnam neesmu vēl pieķērusies. :sarkstosa:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 15 May 2016, 09:23
by Felix_PS
Es pat nedomāju, ka tie ir gēni. Katrā ziņā demolēšana nav šķirnei raksturīga. Viņš varēja teju saļimis nākt mājās no 2,5 h pastaigas spēlējoties ar otru suni (nekad tak meitenēm neizrādīs, ka ir noguris tā, ka ceļi ļogās). No rītiem gājām staigāt + 15 min paklausības treniņš un beigās spēles ar bumbiņu. Nekas nemainījās. Viņš pirmās stundas varēja pavadīt mierīgi un tad kādā brīdī nolemt, ka laiks paremontēt. Tā kā seperation anxiety tā nebija. Viņš dzīvoja ar manu vecmammu, kura ponijizmēra jaunietim, kam jūra līdz ceļiem, aizliegt neko nevarēja. Kad es biju mājās, viņš lieliski zināja, kurš dabūs krāgā aiztiekot mēbeles vai sienas. Bet kad manis nebija - krēsla kājas tik gardas, tik gardas. Galda stūri vēl gardāki. Un kur gan var būt lielāka bauda paplucināt dīvāna mīkstumiņu... Būri viņš nekad nav demolējis, tur viņš vienmēr guļ. Tā kā protams atliek cerēt uz to labāko, lai arī apsolīt, ka sīcis neko nesažļambās, nevar neviens. Vēl varu piebilst, ka Fēlis remontēja ziemā. Tā kā pūkains kucēns plus silts klimats varētu būt ekstra demotivējošs faktors darboties. Vismaz mans pārvēršas tepiķī līdz ar pirmajām pavasara dienām. :-)

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 16 May 2016, 07:40
by zeida
karalislauva wrote:Nostādīja mani izvēles priekšā bez maz vai - labas mēbeles vai suns...

Mana personīgā pieredze ar samojedu - sagrauž tieši lētās mēbeles, kur iekšā porolons. Manam lētajam dīvānam (porolons + sintētiskais pārklājums) bija ļoti līdzīgs liktenis kā bildē.
Tas pats ar spilveniem, segām - ļoti patīk šīs lietas nospert un paplucināt, ja iekšā ir sintētiskais pildījums.
Nekad nekas nav noticis ar vilnas segām un kvalitatīvu ādas dīvānu.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 16 May 2016, 20:59
by Imagine
Kad pirms pāris gadiem pie manis pagaidmājās mita VAS jauktenīte arī ar viņu pieredze līdzīga kā Fēliksa saimniecei. Tu varēji viņu rīta pusē izstaidzināt un ar bumbiņas mešanu nodzenāt tā, ka maz neliekas, bet pa dienu tāpat bija kaut kas sadīrāts. Skaidroju ar to, ka sunei prāts prasīja vēl kaut ko padarīt.

No otras puses - trīs mēnešus Somijā strādāju pie darba haskijiem - lai arī viņiem bija tendence kaut ko sagrauzt un sapostīt, tad lielākajai daļai no viņiem nebija lielāka prieka kā gulēt gultā vai dīvānā un nemaz ārā nekāpt. Vēl dzīvi atmiņā ir kucīte Bella, kuru, lai izvestu ārā nokārtoties, vajadzēja ar vilkšanu un stumšanu izcelt no gultas. Un - kā darīšanas bija veiktas - tā viņa taisnā līnijā aizskrēja atpakaļ uz dīvānu. Tā ka - manuprāt - tā vēlme dīrāt un plosīties ir stipri atkarīga no indivīda un rakstura.

Kaut ko jau jums noteikti sapostīs, bet varbūt, pareizi socializējot un laikus pie būra pieradinot, būs labi.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 16 May 2016, 21:00
by Imagine
Kad pirms pāris gadiem pie manis pagaidmājās mita VAS jauktenīte arī ar viņu pieredze līdzīga kā Fēliksa saimniecei. Tu varēji viņu rīta pusē izstaidzināt un ar bumbiņas mešanu nodzenāt tā, ka maz neliekas, bet pa dienu tāpat bija kaut kas sadīrāts. Skaidroju ar to, ka sunei prāts prasīja vēl kaut ko padarīt.

No otras puses - trīs mēnešus Somijā strādāju pie darba haskijiem - lai arī viņiem bija tendence kaut ko sagrauzt un sapostīt, tad lielākajai daļai no viņiem nebija lielāka prieka kā gulēt gultā vai dīvānā un nemaz ārā nekāpt. Vēl dzīvi atmiņā ir kucīte Bella, kuru, lai izvestu ārā nokārtoties, vajadzēja ar vilkšanu un stumšanu izcelt no gultas. Un - kā darīšanas bija veiktas - tā viņa taisnā līnijā aizskrēja atpakaļ uz dīvānu. Tā ka - manuprāt - tā vēlme dīrāt un plosīties ir stipri atkarīga no indivīda un rakstura.

Kaut ko jau jums noteikti sapostīs, bet varbūt, pareizi socializējot un laikus pie būra pieradinot, būs labi.

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 16 May 2016, 21:11
by Māra
Saluki gan neesot suņi, bet padalīšos, jo vismaz mans subjektīvais skatījums sakrīt ar to, ko minēja Imagine - ka tas bezgal atkarīgs arī no katra suņa personības, neatkarīgi no šķirnes.
Piem, mūsu Rūsam ir māsa, kas sienā caurumus grauza. Rūsa (tfu tfu tfu) tā arī līdz šai dienai neko nav iznīcinājis. Neko. Našķi un viņam paredzētās mantas neskaitās.
Tā ka - noskaņoties uz labāko un tad jau tikt galā ar reālo. :kanepe:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 17 May 2016, 00:56
by karalislauva
Imagine wrote:.

Kaut ko jau jums noteikti sapostīs, bet varbūt, pareizi socializējot un laikus pie būra pieradinot, būs labi.


Ka kaut ko - tādu neizbēgamu riska faktoru jau esmu pieļāvusi (un apavus, zeķes pa roku *purna* galam nemētāšu) Bet redzot, ka demolē dzīvokli arī izstaidzināts aiz ņečivo ģelaķ, turklāt, redzot tik dramatiskas bildes - ierāvu nedaudz asti kājstarpē arī es. :D
Starpcitu, ir suņi, kam tieši garšojot ādas mēbeles.. :kanepe:

Re: Laimes lācis - samojeds

PostPosted: 17 May 2016, 00:57
by karalislauva
Māra wrote:Saluki gan neesot suņi


:kanepe: