Smaidiņš zina labāk

Blogs and Chats

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 03 Jun 2017, 20:41

Apsveicu! Trakoti liels prieks par jums, patīkami sekot līdzi progresam. :roze:
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Magdalena » 04 Jun 2017, 11:49

Imagine, man gan nav pārāk daudz sajēgas par paklausības rallija noteikumiem, bet, vai pareizi sapratu, ka arī sacensību laikā tiek izmantoti kārumi?
Image

Image
User avatar
Magdalena
Puppy
Puppy
 
Posts: 54
Images: 2
Joined: 02 May 2016, 15:52

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 04 Jun 2017, 12:27

Spīgana, pixy- liels paldies par apsveikumiem!

Magdalena - debitantu klasē drīkst. Te īss, īss raksturojums:

- Kucēni / debitanti - visu trasi var veikt izmantojot kārumus.
- RO-1, jeb Iesācēji - 15 stacijas. Iesācēju līmeņa trase. Var izmantot kārumu atsevišķos trases punktos.
- RO-2, jeb Atklātā - 17 stacijas. Sarežģītāka trase. Bez pavadas. Kārumu izmantot nedrīkst.
- RO-3, jeb Čempioni - 19 stacijas. Sarežģītāka trase, bez pavadas. 2 reizes tiek mainīta puse, daļa no stacijām tiek izieta sunim atrodoties pa labi no hendlera.


Rallijs ir tautas sports - sacensībās der visi sagatavotības līmeņi un piedalās visdažādākie suņi. Cik noprotu tad pasaulē universālu rallija nosacījumu nav un bez standarta zīmēm un nestandarta šķēršļiem/uzdevumiem (vienā vietā jāiet pāri adžiliti šūpolēm, citā - jānes aports) var arī atšķirties nosacījumi par to, kā trase ejama.

Man pašai rallijs patīk tāpēc, ka man ir suns, ar kuru aktivitāšu klāsts ir visai ierobežots, bet šeit mēs draudzīgā gaisotnē varam līdzvērtīgi sacensties ar citiem suņiem. Ambīcijas un medaļas gribas man - puisim patīk pastrādāt un paēst. :) Es arī ceru, ka nākotnē paklausības rallijs Latvijā varētu gūt tikpat lielu popularitāti kā adžiliti un dalībnieku skaits grupās un visos līmeņos būs lielāks nekā šobrīd.

Adžiliti, ko man pašai ļoti, ļoti gribētos, nevaram, jo viņam ir veca priekškājas trauma, līdz ar to svara sadalījums uz ķepām ir nepareizs un pie pārslodzes puisis klibo. Skriet Smaidiņam gan patīk, jo viņš savas pečkas labi koordinē un dinamiska darbošanās viņam ietu pie sirds (paklausība tomēr ļoti prasa koncentrēšanos un lāgiem apnīk), tāpēc dažkārt prātoju, vai līdzīgi kā cilvēkiem ir paralimpiskās spēles, nevarētu ieviest paradžiliti tiem suņiem, kuri tāda vai citāda iemesla dēļ nevar pilnvērtīgi skriet, diet un lēkt (starp citu, ārzemēs ar "paragility" apzīmē sportu, kurā hendleris ar īpašām vajadzībām vada suni cauri trasei) - ar nosacījumu, protams, ka tas nekādā veidā stāvokli nepasliktina.
Es ik pa laikam prātoju - varbūt tomēr aiziet vismaz šķēršļus pamācīties mierīgā garā, bet no otras puses, skatoties uz savu mazo pintiķi, man vienmēr ir bail, ka tad, ja mēs ar kaut ko tādu sāksim nodarboties, manas ambīcijas būs lielākas nekā suņa iespējas, un pret suni tomēr jāizturas godīgi.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Magdalena » 04 Jun 2017, 13:28

Imagine, paldies par paskaidrojumu!
Image

Image
User avatar
Magdalena
Puppy
Puppy
 
Posts: 54
Images: 2
Joined: 02 May 2016, 15:52

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 04 Jun 2017, 22:48

No pedēja treniņa:
Image

Apsveicu! Kopš pirmā starta jūs ar Smaidiņu absolūti viennozīmīgi virzaties uz uzvaru - un re kur pirmais rezultāts! Ātri :labipadarits: Un pārliecinoši! :roze:
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4662
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 05 Jun 2017, 20:57

Pašiem neticas, ka tik ātri - mēs pie jums no oktobra sākuma mācāmies. 7 mēneši kārtīga kopdarba, pieredzējuša trenera padomi un ir arī rezultāts gan redzams (dzīvespriecīgs, pašpārliecināts šunelis), gan taustāms. Paldies par to - mums kaut kad vajadzēs par šo cielaviņu aiznest. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 05 Jun 2017, 22:58

Cielaviņa - tas labi! Un garšīgi! :alinji:
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4662
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 09 Jun 2017, 22:00

Mētelītis

Trešdienas vakarā sapilināju draugam skaustā pilienus pret ērcēm, nemaz negaidot, ka ceturtdienas vakarā mūs sagaidīs pamatīgas lietavas. Vadoties pēc anotācijas - izmirkt draugam nav vēlams, tāpēc izvilku no skapja suņu mētelīti, kas tur, aizmirsts un nenovērtēts, stāvēja no pagājušā gada vasaras, lai kaut cik no lietus draugu pasargātu. Par Smaidiņu ir jāatceras divas lietas - viņam par lietām ir Viedoklis. Un viņš - lai cik maziņš būdams - sirdī tomēr ir īsts Vecis. Es tās abas biju piemirsusi.

Pirmajās pastaigas minūtēs viņš pieņēma domu, ka es tāpat vien muļķojos, tāpēc ar mētelīti pieklājības pēc patirinājās riņķī, stabu ar Dievu uz pusēm apčurāja un drusku paošņājās, tomēr likdams nojaust, ka apģērba gabals nav ērts. Saimniece šos delikātos mājienus neuztvēra, tāpēc tika likta lietā taktika "svētais moceklis".

Lūk, šādi - ielas vidū:
Image

Saimniece, acīmredzot, drusku glupa - pienāk, paslavē draugu, pabužina un iet tālāk. Smaidiņš tā kā drusku sapīka par viņa viedokļa nerespektēšanu, tāpēc, kamēr prātā ienāca nākamā spožā ideja, pagājās drusku uz priekšu.
Līdz beidzot mēmais protests - viss, viņš nekur vairs neies. Viņš neko nezina un nesaprot, un vispār... "Saimniec, vai tev patiešām liekas, ka sevi cienoši suņi lietus laikā valkā kaut kādus mētelīšus???"
Image

Man par mazo klaunu sanāca smiekli, nopūtos, novilku mētelīti, un viņam uzreiz garastāvoklis uzlabojās. Priecīgs aizdieba pa priekšu savās darīšanās, kā sacīdams: "Mētelīšus lai velk nīkuļi un tie, kas taisīti no cukura, Smaidiņš jau neies apkārties ar lupatām." :D
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Māra » 09 Jun 2017, 22:50

Eu, bet tas tak Supermena tērps! Vai tikai man vienai tas krāsu salikums un tāda apmetnīga nojauta par mētelīti?
(Varbūt, ja pastāstīsi Smaidiņam, ka viņš pēkšņi par SuperSmaidiņu kļuvis, patika pret mētelīti pieaugs? :kanepe: )
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2436
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 09 Jun 2017, 23:03

Izskatās, izskatās pēc Supermena tērpa (krāsas tiešām tādas), bet Smaidiņu tas nepārliecina. Viņaprāt, mātes Dabas dotais Super-kostīms ir gana labs. :P
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 15 Jun 2017, 21:15

Jaunas lietas

Smaidiņš zooveikalā droši vien izvēlētos acīmredzami ēdamās lietas, taču saimniece laiku pa laikam iepērk viņam mantas, kas sākotnēji suņa prātam itin nemaz nav aptveramas. Tā kā no jūnija strādāju kā visi - piecas dienas nedēļā un no mājām esmu projām ilgi - tad nolēmu, ka uzticamajam gultas sargam ikdiena tomēr ir jāpadara kaut nedaudz interesentāka, lai nav tikai trīs stundu pastaigas ārā pa visu dienu un pārējā laikā vai nu jāguļ vienam pašam vai arī ar saimnieci blakus. Tā kā puisim domājamās mantiņas iet uz "urrā", viņš jau bez esošā klāsta ir ticis pie vēl divām jaunām:

1. Bumba ar ļoti asprātīgu nosaukumu "Catmosphere", kas vienlīdz labi der gan kaķiem, gan suņiem:
Image

2. Un "Buster cube", par kuru sākotnēji man bija lielas šaubas - ne tas labi ripo, ne arī no tā viegli dabūt kārumus ārā. Suņi tomēr ir kā mazi bērni - sākumā visam jaunajam jābūt viegli un ātri sasniedzamam, citādi nav nekāda prieka spēlēt spēli, kurā nevari uzvarēt uzreiz. Pirmajā vakarā puika to pastumdīja riņķī un atstāja uz grīdas guļam. Šodien savukārt es bez sausās barības tur ieliku arī kaltētu tesmeņu gabaliņus un izņēmu ārā izskrūvējamo vidus daļu. Kā Smaidiņš strādāja! Nevar taču Tādu mantu (tesmeņi) atstāt kaut kādā plastmasas kastītē:
Image

Facebook man arī ieteica grupu, kas veltīta "snīpīš-spēlēm" suņiem, un, lai arī vēl neesmu ļoti iedziļinājusies visā, kas tur rakstīts, no dažiem video pasmēlos vēl idejas. Piemēram - ko pārbaudīju arī praksē - domājamā manta var sanākt arī no veca krekla, kur našķi paslēpti gan piedurknēs, gan iekšā, gan, kreklu salokot un pārlokot, visās ielocēs. Smaidiņš arī šo atzina par labu esam, kaut gan pie pēdējā našķa viņš bija izlēmis tikt pa taisnu - izgraužot kreklā caurumu.

Smaidiņš par šādu ik vakara darbošanos ir ļoti priecīgs - pēc pastaigas viņš savā nodabā strādā kādas 45 minūtes, ik pa laikam nākdams apraudzīt, ko es daru, lai pēc tam svarīgā solī un ar lepni paceltu asti atgrieztos pie sava "darba". Kad tas padarīts - man blakus ierušinās laimīgs un piekusis suns.

BET saimniece mēdz arī nopirkt mantas, par kuru lietderīgumu Smaidiņš šaubās. Bildes jau dažkārt pasaka vairāk nekā vārdi, tāpēc...
Image

... absolūta sajūsma, vai ne? :velnins: Tā kā Smaidiņš ir labs peldētājs, bet viņš pats ir pārliecināts, ka tūlīt noies pa burbuli, par saprātīgām naudiņām iegādājos peldamvesti - paredzēta suņiem no 9 - 20 kg. Es kaut kā biju iedomājusies, ka tādā gadījumā Smaidiņš ar saviem 7.5 lepni peldēs ūdenim pa virsu. Kā tad... dārza peldamdīķī (iekārtots netālu pie meža, kur krastā daudz mālu un kūdras, tāpēc puika tik nošmulējies, steidzīgi ārā rāpdamies) puiša iegrime bija tāda pati kā vienmēr. Vienīgais labums, ka viņu pie tās peldamvestes ir vieglāk pieturēt. Sanāca tāda kā fizioterapijas nodarbība, kur puisis naski airējās, kamēr es peldēju blakus, viņu pie vestes cilpas pieturēdama. Varētu jau ar to peldēšanos neņemties, taču puikam kleinai ķetnelei muskulīši vājāki, kamēr veselā iznes visu svaru, gribētos to kaut kā līdzsvarot, bet peldbaseinu suņiem šeit nav un sezona, kad ūdens un ārā ir pietiekami silts, lai puiku "mērcētu", ir gaužām īsa.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 15 Jun 2017, 22:56

Vismaz man šķiet, ka peldvestes suņiem ir ļoti laba lieta, īpaši par sevi nepārliecinātajiem. Mio jau dažus mēnešus bija iemācījusies peldēt, bet darīja to drusku sakostiem zobiem, jo viņa peldēja kaut kā dīvaini - ar priekšķepām šausmīgi šļakstīja ūdeni, sita to sev sejā un vispār tā kā mocījās. Bet tad sāku vilkt viņai peldvesti un ļoti strauji viss mainījās - Mio ieguva pārliecību, ka viņa tiešām turas virs ūdens pavisam stabili un ar priekšķepām sāka pieklājīgi airēt, nevis vicināties pa gaisu. Tas, protams, nenotika pirmajā reizē, bet progress nenoliedzami bija. Ceru, ka Smaidiņam arī ar laiku varētu līdzēt.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 16 Jun 2017, 21:59

Re, kā - un man likās, ka Mio no dabas bijis ūdrēns un uz peldēšanos nebija ne skubināma, ne mācāma. Paldies, ka padalījies! Vienīgais, kas man tajā peldēšanās pasākumā īpaši nepatīk ir tas, ka es puisi pati nesu un lieku ūdenī un ka viņš pats gluži turp nemaz tā neraujas. Kārtējais - saimniekam liekas, ka vajag, bet suns par to nav tik pārliecināts.

Viņš visu zina...

Šovakar aizvadījām pavisam jauku treniņu laukumā - pirmajā daļā slīpējām paklausības iemaņas rallija vajadzībām, bet otrajā - atkārtojām "Rin!" apiešanu ap konusu, puisis pāris piegājienos iemācījās izskriet cauri adžiliti tunelim, kā arī tika uzlikts uz MGD līdzsvara dēļa, kas balstās uz divām mucām. Princips vienkāršs - sunim pašam jāuzlec (Smaidiņu, protams, uzcēlu) un jāstāv/jāstaigā, kamēr pašu dēli nedaudz kustina šurpu - turpu. Mans suns, vīrietis būdams, piegāja šai lietai pragmatiski - neies taču pārtraukt ēst tikai vieglas zemestrīces dēļ. :) Nākamreiz plānā sākt apgūt šūpoles - un tad jau mēs būsim kvalificējušies Slovēnijas rallija sacensībām. :medas:

Nesen arī pamainījām treniņu taktiku mājās - atgriezos pie pašiem pamatiem ar ļoti īsām sesijām un tikai vienai/divām komandām vienā paņēmienā, ko īstenojam pastaigu laikā. Pagājušonedēļ pēc šāda plāna darbojoties, puikam ar motivāciju viss bija kārtībā, savukārt uz laukuma bez īpašām pūlēm nostrādāja stundu no vietas un izskatījās, ka beigās būtu tā kā gatavs vēl kaut ko pastrādāt.

Image

Pašās beigās ar treneri izrunājām šādas tādas nianses, Smaidiņš guļ izlaidies aptuveni tā kā bildē un pie mums pienāk cita suņa saimniece, kas ieradusies uz IPO treniņu, paskatās uz puiku un saka: "Viņš izskatās pēc tāda, kurš saka - es visu jau zinu." Un tā arī ir, saimniecei tikai jāmācās, kā pareizi grozīties. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 17 Jun 2017, 11:43

Starp citu - tiem, kuriem labi iet ar angļu valodu un interesē suņi no zinātniskās puses, Coursera no jūlija būs pieejams kurss par suņu emocijām un kognitīvajām spējām vairāku nedēļu garumā. Pasākums ir bez maksas, lekcijas, lasāmie materiāli un testi par apgūto ir katru nedēļu, vienīgi, ja oficiālu sertifikātu gribas, tad gan 44 eiro ir jāsamaksā. Izskatās interesanti, pati pieteicos un - tā kā līdz jūlijam ir vēl kāds brīdis - varbūt vēl kāds no suņeniekiem vēlas lekcijas paklausīties.

Image
Saite - https://www.coursera.org/learn/dog-emotion-and-cognition
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 10 Jul 2017, 21:47

Kad liktenis iedod pa bremzēm...

... tad atliek paskatīties sev apkārt un saprast, ka viss, kas tev ir nepieciešams, atrodas tev līdzās.
Image

Plāni jūlijam bija lieli, notika savādāk un ir iestājies patīkams miers. Nav vairs jāskrien un saproti, ka tik lielām pārmaiņām nebiji gatavs.

Ar Smaidiņu esam iesoļojuši jaunā attiecību fāzē, kad sāku apzināties sava suņa spēju robežas - būs sporta disciplīnas, kurās mēs nekad nestartēsim, būs lietas, ko varēsim darīt labi - tik daudz, lai pašiem prieks, un būs jomas, kurās var, protams, neatlaidīgi cīnīties par to, lai kaut kad būtu kaut kāds rezultāts, pat ja suns pēc būtības tam nav piemērots. Attiecībā uz pēdējo - visgrūtāk jau pārkāpt pāri savam egoismam (kā tad mēs tā - iesākto nenovedīsim līdz galam), taču svarīgāk par izvirzīto mērķi, ir noietais ceļš. Tā pieredze, ko gūsti ejot, būs ne mazāk vērtīga citā dzīves jomā.

Tā, lūk - Smaidiņš pa lielam atpūšas un dodas garās pastaigās, nedaudz mācās paklausību un trikus, nedaudz pilda vakariņu meklēšanas uzdevumus (kā nu kuro reizi - vai nu ārā, zālē paslēptus našķus, vai arī mantiņās/kastītēs/drānās/papīros ielocītus - pacietības un mērķtiecības šādam darbam viņam netrūkst) un pārējā laikā ir brīnišķīgs kompanjons, sardziņš un mazs priekšnieks.

Un pēdējā treniņā bez pūlēm un grūtībām tikām pāri adžiliti šūpolēm - puika pie trešā atkārtojuma, domādams, ka nu tik vienkārši jau nevar būt, vēl apgāja šūpolēm riņķī, lai paskatītos, vai uz viņām vēl kā savādāk nevar uzkāpt. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 11 Jul 2017, 00:14

Noprotu, ka kādā sportā vairs netrenēsieties? Kurā?
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 23 Jul 2017, 20:42

Spīgana - atbildot uz tavu jautājumu - Smaidiņš šodien teica paldies un atvadījās no MGD draugiem un kolēģiem. No augusta paliekam bez mašīnas, jauna pie apvāršņa tuvākajā laikā nerādās un līdz ar to izbraukāt uz treniņu vietu, kas nav ļoti tālu no mājām, bet ar kājām neizejama/sabiedrisko transportu neaizbraucama, ir sarežģīti.

Tāpēc palika divi varianti - turpinām iesākto un paķeramies kādam no treniņu biedriem līdzi vai arī liekam punktu un mēģinām kaut ko citu. Sapratu, ka, lai arī puika ir ļoti cēlis pašapziņu un ieguvis daudz jaunu cilvēkdraugu, tad zvaigznes no debesīm necelsim. Viņš ir un paliks viena cilvēka suns, kuram krietni labāk padodas strādāt tandēmā (triki, paklausība, adžiliti elementi) vai arī individuāli (ēdiena meklēšanas spēles). Smaidiņam braukšana ar mašīnu pusgada laikā nav kļuvusi mīļāka, viņš nervozē, ja jāpaliek tur vienam, un gandrīz visu treniņa laiku ir diezgan uzvilcies - svešā mašīnā palikt būtu vēl grūtāk.

Var jau nepadoties un kaut kad būtu kaut kāds rezultāts, taču, skatoties, kā strādā pārējie suņi, ir skaidrs, ka ir lietas, ko ar ēdienu vien iemācīt nevar. Darba īpašības tomēr ieliek šūpulī. Uz treniņiem gan arī braucām bez īpašām ambīcijām, taču, redzot, kā citi četru mēnešu laikā aiziet tev pa priekšu un attīstās, pašam gribas sasniegt kaut ko vairāk. MGD, ja vēlas ar to darboties nopietni, ir grūts sporta veids, tāpēc nolēmu - Smaidiņš savas virsotnes tur ir sasniedzis, savukārt es pie tā atgriezīšos ar citu suni, kas tam būs piemērotāks. Ja būs laiks, reizi pa reizei viena pati aizbraukšu kā brīvprātīgais statists.

Mēs turpināsim mācīties paklausības ralliju, esmu jau izpētījusi jaunus trikus, kurus puikam iemācīt, kā arī beidzot ir jānotrauc putekļi no Anne Lill Kvam grāmatas "The Canine Kingdom of Scent", kurā ir soli pa solim izstāstīts, kā mācīt meklēšanas spēles.

Te foto no pēdējām "brokastīm mežā":
Image

Princesi mežā atradu.
Image

Tiem, kas vēl domā, vai ir vērts MGD pamēģināt - sirsnīgi iesaku! :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 23 Jul 2017, 21:21

Skaidra bilde. Domāju, ka šis ir ļoti cienījams lēmums. Protams, var jau mācīt jebko un kādreiz rezultāts būs, vienam lēnāk, otram ātrāk, bet man šķiet, ka kvalitatīvāk ir koncentrēties uz lietām, kas padodas un patīk labāk, arī ātrāk redzami rezultāti tomēr iedvesmo cīnīties uz priekšu.
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 01 Aug 2017, 13:06

Par suņiem, kas nevēlas sasveicināties

Sen, sen es gandrīz sagatavoju ierakstu par Smaidiņa "Džekila un Haida" attiecībām ar suņiem, būdama pārliecināta, ka viņa rezervētā izturēšanās un īgņošanās ir liels trūkums, ar kuru ir jāstrādā. Taču tad es nejauši uzgāju amerikāņu treneres Suzanne Coltier rakstu "He Just Wants to Say "Hi"" un, to lasot, bija sajūta, it kā tas būtu precīzi rakstīts par manu puiku. Bija pašai daudz ko pārdomāt un, patiesību sakot, arī nokaunēties par visām situācijām, kurās es viņu esmu atstājusi vienu pašu un neesmu palīdzējusi.

Raksts sākas ar izspēlētu situāciju: kafejnīcā sēž vīrs un sieva. Vīrs, iegrimis grāmatas lasīšanā, bet tikmēr pie sievas pienāk svešinieks un apsēžas blakus. Viņa pavirzās tālāk, jo nejūtas komfortabli, un aizgriežas, tā likdama nojaust, ka situācija viņai nav patīkama. Svešinieks savukārt neņem to vērā, palaiž rokas - sieva dusmīgi iekliedzas un viņu atgrūž. Vīrs sievu nogrūž zemē, kliegdams: "Kāpēc tu tā darīji? Viņš gribēja tikai padraudzēties un sasveicināties? Kāda tu esi kašķīga kuce! Tev jāiemācās labāk uzvesties sabiedrībā!" Cilvēkiem apkārt katram ir kas sakāms par sievas uzvedību un daži pat norūc, ka ar tik agresīvu sievieti sabiedrībā vispār nav jārādās.

Situācija absurda, vai ne? Diemžēl daudziem suņiem tā ir dzīves realitāte, un es sapratu, ka arī es esmu izturējusies līdzīgi situācijās, kurās Smaidiņš nepieklājīgam sunim ir novilcis robežas.

Interesants ir stāsts par zeltainā retrīvera kucīti Cream, kura šķietami agresīvi izturējās pret jauniem suņiem un no kuras sagaidīja lielāku toleranci pret nepieklājīgiem un uzmācīgiem suņiem, lai gan problēmas sakne nebija vis' pats suns, bet citu cilvēku/suņu saimnieku un suņu attieksme.

Vērtīga ir atziņa, ka "nepieklājība un neaudzinātība" izpaužas ne tikai kā agresīva uzvedība pret citiem suņiem, bet tādi ir arī suņi, kurus uzskata par "super draudzīgiem", bet kuri absolūti nerespektē otra suņa privātās telpas robežas. Un līdzīgi kā mēs nekrītam katram ceļā sastaptajam svešiniekam ap kaklu, tā arī musu suņiem nav pienākums sveicināties ar katru pretimnācēju un draudzīgi izturēties tikai tāpēc, ka tas ir suns.

Saimnieka pienākums ir ne tikai pasargāt savu suni no situācijām, kurās saskarsmē ar citiem suņiem var būt nepatīkamas, bet arī nepieklājīga/neaudzināta vai nesocializēta suņa saimniekam ir pienākums savam sunim nospraust robežas un nepieļaut, ka suns kļūst par nepatīkamu traucēkli citiem.

Katram sunim tolerances slieksnis ir citāds un ļoti bieži to ietekmē iepriekšējā pieredze. Zinot Smaidiņa skarbo pagātni, nav grūti iztēloties, kāpēc viņam nav iecietības pret citiem suņiem. Rētainais purns vien liecina, ka ne visas "savstarpējās tikšanās" ir bijušas draudzīgi noskaņotas. Tolerances līmenis, ko varam sagaidīt no saviem suņiem, ir proporcionāls tam, cik daudz esam viņus mācījuši, socializējuši un pasargājuši, respektējot viņu individuālās vajadzības un nospraustās robežas.

Rakstā arī tiek uzsvērts, cik ļoti tomēr mums ir jāpievērš uzmanība tam, kā dažādās situācijās jūtas un reaģē suns. Es, piemēram, iemācījos, kā, tiekoties ar citiem suņiem pastaigas laikā, uzņemties vadību "diplomātiskajās pārrunās". Es esmu "siena" starp Smaidiņu un otru suni - vai tā būtu situācija, kurā mums vienkārši ir jāpaiet garām (metam līkumu), vai arī tad, ja tas otrs nāk klāt un grib zināt, kas Smaidiņš ir par spoku. Es eju vai nu pretim vai arī nogriežu ceļu, ja mani mēģina apiet. Sākotnēji es kontrolēju pilnīgi visas situācijas - vai tas būtu liels suns vai mazs kvekšķis, taču tagad iejaucos tikai tad, ja suns ir stipri lielāks. Ar mazajiem Smaidiņš tagad tiek galā, ieņemot stāju un uzrūcot, un pārsteidzošā kārtā pat visziņkārīgākie un tie, kuri iepriekš vispār neņēma viņa iebildumus vērā, viņu respektē un atkāpjas. Nav vairs mukšanas, ar kājstarpē iežmiegtu astīti, vai arī pārmērīga uzvilkšanās.

Pilnu rakstu variet izlasīt šeit (angļu valodā) - https://suzanneclothier.com/article/just-wants-say-hi/

Image

Es esmu pārliecinājusies, ka komunikācijā ar Smaidiņu, reizēm pietiek ar pavisam vienkāršām darbībām, lai sadzīve kļūtu vienkāršāka un abiem patīkamāka. Taču ceļš līdz ideālam ir vēl tāls - pat ar visu to, ko viņš man ir iemācījis, es ne vienmēr esmu tas līderis, uz kuru var 100% paļauties. Dzīvosim tālāk un mācīsimies. :rej:

Image
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 08 Aug 2017, 17:45

Brīvdienas

Smaidiņam pirmā saimnieces atvaļinājuma nedēļa izvērtā nepieredzēti darbīga - puisis brauca dārza darbos Vidzemē, brauca uz Gaujas ieteku jūrā sargāt mantas, kamēr saimniece, viņaprāt, nesaprātīgi plunčājās pa ūdeni, piedalījās pārgājienos pa Tukuma mežiem un Kurzemes jūrmalu, aizbrauca ciemā uz patversmi, izgāja Bauskas rogainingu un ķirsītis uz tortes bija svētdienas paklausības rallija sacensības. Bet puisis visu izturēja ar vīrišķīgu "kas jādara, jādara". Visu piedzīvoto nestāstīsim, taču ar spilgtākajiem pagājušās nedēļas momentiem gan padalīsimies.

Image

Paklausības rallijs: sestdienas vakarā, skatoties uz cieši aizmigušo darboni, bija šaubas, vai maz sacensībās piedalīties, jo ir bijusi situācija, kad pēc ļoti aktīvas darbošanās puika strādāšanai pasaka - "nē, paldies". Taču Smaidiņš svētdienas rītā bija tik svaigs un atpūties, cik var būt pēc darbīgas nedēļas. Nostartējām ar nu jau gandrīz nemainīgu rezultātu - 80 - 90% precizitāte katrā trasē. Tā bijis arī iepriekšējās sacensībās.

Mums lielākais klupšanas akmens ir blakus iešana ar tempu maiņu. Piemēram, pirmajā trasē Smaidiņu pie zemes spieda saule un karstums, līdz ar to gājām gliemeža ātrumā un tajos divos posmos, kuros bija norādīts, ka jāiet lēni, vēl lēnāk iet nebija iespējams. Ātrajā posmā es jau, protams, varu skriet, bet Smaidiņš tipina nopakaļ. "Blakus" vispār ir grūta komanda, bet, manuprāt, mums iet vēl grūtāk, jo Smaidiņam tā nav dabiska pozīcija - viņš daudz labprātāk iet man aiz muguras.

Toties ļoti novērtēju to, ka nu jau varam īsākus un garākus posmus un komandas izpildīt bez našķa katrā vārda galā, un ka puikam sacensībās stresa nav vispār. Viņš gan uzskata par savu pienākumu mani nikni aizsargāt no citiem suņiem, kas pārāk tuvu pielien, bet viņam arī nav iebildumu starplaikos mierīgi nosnausties.

Vita - smuko drostaliņu redzat?
Image
/Avots - https://www.facebook.com/patversme/phot ... 3&theater/

Sen, sen, kad vēl visi viesatiņi dzīvoja patversmē, tad dažām no mammām bija mazi bērneļi. Ej nu sazini, kā visi un kurš ar kuru krustojies, taču par vienu kucēnu uzreiz bija skaidrs - mats matā kā Smaidiņš. Meitenīte, visi raibumiņi tādi paši, tikai izkārtoti spoguļrakstā. Mani vēl apcēla, ka vajadzēs alimentus maksāt. Kucēnu paņēma, sūtīja bildes no mājām un tad šī gada jūlijā atdeva atpakaļ patversmē. Tā kā sen jau bija doma aizbraukt ciemos kustoņus aplūkot un ar kolēģiem apsveicināties, tad šis bija labs iegansts - jāpaskatās taču, kāda tā atvasīte ir izaugusi.

Smaidiņš patversmes virtuvē ieņēma savu vietu zem skapīša un, snīpja galu no turienes pabāzis, nekādu radniecību neatzina. Savukārt Vita (tā nokristīta mājās) pati uztraukusies, sabijusies, nemaz komunicēt negribēja. Augumā drusciņ lielāka par papu, taču miesasbūve tikpat smalka un trausla kā mammītei. Kažociņš arī plānāks, bet raibumi citā krāsā. Taču savādāk - visi manierismi (runāšanās, knosīšanās un izturēšanās) tieši tādi paši kā Smaidiņam.

Izgājām arī pastaigā un, izrādījās, ka mans mazais mizantrops tomēr ir saskatījis kādu pazīstamu vaibstu otrā sunī un visās apošņāšanās reizēs izturējās ļoti pieklājīgi un ieinteresēti. Nekādas rūcināšanās un "ej dillēs!" momentu, nekādas arī greizsirdības, kad samīļoju gan viņu pašu, gan Vita pienāca parunāties. Forši bija redzēt, kāds būtu Smaidiņš, ja viņš no pirmajām dzīves dienām būtu audzis normālos apstākļos - meitiņa bija mierīga un nosvērta, atturīga - jā, taču ne bailīga, uz ielas arī ne no kā nebaidījās un ik pa laikam pačekoja, ko tad es pavadas aizmugurē daru. Suns tāds, ka ņem kaut uzreiz mājās un viss būs kārtībā.

Laikam jau tas un arī pirmais patiesi draudzīgais moments, ko es Smaidiņa attiecībās ar citiem suņiem esmu redzējusi, uz diennakti iesvēla domu, vai man otrs tāds šunelis daudz ko mainītu? Jo piepeši likās - ambīcijas jau nekur nepaliks, šķirnes un darba suni varēšu dabūt vienmēr, bet tāda Vita ir tikai viena, un, lai arī apstākļi nav ideāli, visu jau var sabīdīt, sakārtot un pielāgoties.
Taču attiecībā uz lieliem lēmumiem dažkārt vajag nogaidīt, izgulēties un paskatīties, vai domas nav mainījušās nākamajā rītā. Sapratu, ka tik vienkārši nemaz nav, un prātīgāk ir vispirms dzīvi un darbu iekārtot tā, lai pašam un otram sunītim ir ērti. Šoreiz visu izšķīra garās darba stundas un ilgais laiks, ko pavadu projām no mājām dažas dienas nedēļā. Smaidiņš neiebilst, jo viņš tomēr ir vīriņš gados, bet pusotru gadu vecam kustonītim, tas būtu par grūtu.

Tā nu Vita savu otro iespēju vēl joprojām gaida patversmē "Labās mājas" (http://patversme.lv/patversme-labas-majas/kontakti-2/) un, ja nu kādam lasītāju pulkā ir nopietna vēlme un doma pēc neliela auguma, kārtīga, labi audzināta, bet jūtīga sunīša, sazinieties un aizbrauciet iepazīties. :)

Es savukārt sapratu, ka ir milzīga starpība - kad par otru suni fantazē, ko tik visu kopā nedarīsiet, un kad tiešām nonāc izvēles priekšā - ņemt vai neņemt. Atvēra acis - ja es tagad nebiju gatava otram, es arī nebūšu pēc gada, ja nesaņemšos dzīvē kaut ko mainīt.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 8 guests