Smaidiņš zina labāk

[aaairam]

Piekrītu, Smaidiņš tiešām ir ļoti, ļoti šarmants.

[Māra]

bet galavārds par to, vai viņš/viņa ienāks mūsu mājās, piederēs Smaidiņam. Te pat nav runa par suņa pakļaušanos un savu noteikumu uzstādīšanu, suņa palikšanu zem tupeles, jo maigāku dvēseli par manu puiku atrast būtu grūti. Drīzāk par to, ka otrs tāpēc varētu darīt pāri viņam, un es nekad negribētu nonākt situācijā, kur Smaidiņš kļūst par gūstekni un nelaimes čupiņu savās mājās

Es ceru, ka tu par to "gūstekni" neiedomājies Rūsas dēļ. Viņš nav ļauns. Tikai hormonizēts un neatlaidīgs.
Bet rakstu tādēļ, ka labprāt gribētu uzzināt kā tu redzi šo Smaidiņa izvēles veikšanu praksē? Ņemot viņu līdzi pie kucēniem? Tie jau visi tādi lempīgi kunkuļi, kas varētu ne pārak sajūsmināt kundziņu ar velšanos virsū, ļepatošanu pāri utml? Es to laikam redzu kā opciju, ja ņem jau pieaugušu suni, tad var patestēt abus kopā. Ceru, ka padalīsies ar redzējumu šai jautājumā. Jo man līdz šim šķitis, ka ja mājā ienāk mazs kuciks, viņš jau tomēr pielāgojas tur esošajam sunim un situācijai un saaug ar to? Tev jau liela pieredze ar suņiem, ko ta saka?
P.S. Manas mājas piemērs nav piemērs... Tur ienāca dvēselē liels boss (+jau pieaudzis suns) pie jauna pazemīga jaunieša. Slikta kombinācija

Rūsa, kuram pavasaris galvā, un kurš bija tik ļoti suniski smieklīgs savos gan atklātajos, gan viltīgajos centienos nošarmēt Smaidiņu, ka aizmirsa visas kurtiskās īpašības - gāja blakus, turējās metra, divu rādiusā un Māras vārdiem - nekad nebūtu ienācis prātā, ka vēja suns ir jādzen skriet. Es ceru, ka pēc mūsu aiziešanas Rūsas apmātība beidzās un viņš kārtīgi izskrējās un izdauzījās, kā bija paredzēts iepriekš. Un saimniece savukārt atguva sirdsmieru.

Rūsam gan Smaidiņš palika prātā visu tur esošo laiku, jo pēc jūšu aiziešanas viņs pats skriet nebija gatavs, tikai paķert bumbu un to sargāt no Elesāra. Tāds viegli uzvilkts saglabājās. Atceļā uz auto arī saoda Smaidiņa Channel un atgriezās sapņu režīmā par neiegūto mīlu. Toties KAS PAR APETĪTI, atbraucot mājās! 3 porcijas izēda mans suns, kurš neēd.
Sirdsmiers būs zinot, ka neesmu galīgi sabojājusi priekšstatu par sevi un savu suni, jo šis tiešam ir kkas ļoti ārpus ierasta un normālā un šādi nav vel bijis. Attiecīgi arī es nebiju īsti adekvāta persona.

Es mājās arī internetā pasērfoju, lai saprastu, kāpēc dažiem suņiem kastrēti puikas liekas pievilcīgi, daudz minējumu, bet zinātnisku pētījumu nebija, taču noskaidroju, ka Smaidiņš nav tāds pasaulē vienīgais. Diemžēl arī to, ka no viņiem neatstājas un šādi "apceļ" visu laiku. Tur pat ne vienmēr ir runa par dominances izrādīšanu, bet tas, ka, iespējams, "nulles smarža" vai kaut kas cits čaļiem ar testosteronu vēnās liek domāt, ka tas jocīgais puika ir ekvivalents kucei, kas meklējas. Patinot filmu atpakaļ, līdzīgas situācijas ar nekastrētiem puikiem ir bijušas arī iepriekš.
Man tagad ir skaidrs, ka šādās situācijās nevar visu atstāt "suņu rokās", bet gan jāiet projām uzreiz, jo citādi var pilnībā sabojāt izturēšanos un attieksmi pret citu suņu klātbūtni.

Nesapratu īsti - kuram ko var sabojāt? Upurim vai iekārotājam? Tātad šadā variantā, ja Rūsam kkad uz kādu uznāk, jāvāc uzreiz pavadā un fiksi katrs savu taciņu? Vai tas tādiem īpašiem puikām kā Smaidiņš? Lai zinu, kā man būt. (Klusi ceru, ka pēc kāda laba laika (laikam, ka ne mazāk kā gads vismaz), kad Rūsam šis pāries, varēs mēgināt kādu pastaigu reiz atkal kopā, ja jūs mūs galīgi neesat norakstījuši)

[lauva]

sabojāt tam jutīgākajam sunim, un tas ir pavisam vienkārši - sabojāt prieku būt ar citiem 4kājainajiem.

mums te parkā ir viens tāds haskijs. kastrēts un līdz ar to visi viņu uztver kā vienu no kucītēm, haskijs ar galīgu nehaskija uzvedību un raksturu. Saimnieks teica,ka tad,kad tie citi suņi viņu mēģina apbižot un saimnieks nav nācis palīgā, suns var nedēļu atteikties iet uz parku un maksimāli izvairās no citu suņu klātbūtnes. Tad apvainojums mazliet pāriet un var atkal doties staigāt, bet suns ir ļoti izvairīgs un ar tiem citiem tusēt nemaz nealkst, tikai ar tiem,kuri ir 100% pārbaudīti,ka nekāps virsū.

Ja mans kobelis par šito pasākumu neapvainojas, tik cik sadod otram pa ķobi un deso tālāk, ir tie,kuri ļoti pārdzīvo. Un tas ir tas brīdis,kad saimnieks iejaucas.

[Māra]

lauva, tam piekrītu. Grūti maigām dvēselēm. Bet laikam arī jautājumu nepietiekami noformulēju - vai arī izvarotājam ir nozīme, ko ar viņu dara? Jo nevar jau ļaut, protams, (ak jel, cik es tomēr vainīga jūtos par sava suņa hormoniem), bet cik liela jēga ir no aizliegšanas, vai tas galvā vispār ir tādā līmenī, ka to var aizsniegt un labot? Uz-labot? Kāds ir perfektais scenārijs šadā situācijā? Tiek aizvests izvarotājs un miers?

[lauva]

Jā,pēc manas pieredzes, atliek vien savāk hormonu apsēsto jaunieti pie siksniņas un miers. Gadās, tas ar laiku pāriet. Vismaz Aslanam pārgāja. Protams, ir arī atkarīgs no otra suņa. Ja tas otrs aizstāvēties nemāk vai nevar un tikai klusi cieš, tad saimniekiem ir jāiejaucas. Ja otrs prot norādīt vietu, tad arī apbižotājs vienā brīdī sapratīs,kas un kā.
Aslans sadod pa ķobi, un dod pa ķobi,kāmēr otram pielec, cits pa ķobi sadot nemāk.
Es nedomāju,ka tur ir baigi ko pārdzīvot, suņu saimnieki tās štelles jau saprot un vienkārši ir jānoreaģē attiecīgi situācijai. Ja Tavs Rūsa šito strādātu uz Aslanu, tur vairāk par diviem mēģinājumiem nesanāktu

[Māra]

Ja Tavs Rūsa šito strādātu uz Aslanu, tur vairāk par diviem mēģinājumiem nesanāktu

Smaidiņa "nē!" viņam nepieleca

[lauva]

Ja Tavs Rūsa šito strādātu uz Aslanu, tur vairāk par diviem mēģinājumiem nesanāktu

Smaidiņa "nē!" viņam nepieleca

Smaidiņš nav rotveilers,kura mutē pats Rūsa ietilptu

Aslans bija dikti uzmācīgs uz dažiem suņiem,kad bija jaunulis (smieklīgākais ir tas,ka nekad tādu interesi par kucēm nav izrādījis, pat par tekošām ne)

[Spigana]

Lauva, palūkoju drusku vairāk par pārošanas noteikumiem un secināju, ka bez prasīšanas audzētājai tāpat par konkrēto pārojumu neko nesapratīšu.
FCI ir lielie pārošanas noteikumi, bet tajos īsti neparādās nekas par izstādēm, visa uzmanība ir uz veselību un to, kā to pārbauda. Toties ir piebilde, ka katra valsts drīkst šos noteikumus papildināt pēc saviem ieskatiem, kamēr vien tie nerunā pretī "lielajiem" fci noteikumiem. Piemēram, Ventspils klubā atrodama info, ka pārot viņi ļauj tikai suņus ar izstāžu vērtējumiem. Par Vāciju šāda veida info atrast neprotu.

[lauva]

ahaaa, redz, cik interesanti! Tā kā es esmu ļoti tālu no visiem šitiem pasākumiem un tā, tikai bišķīt, zinu par LV noteikumiem, radās jautājums.
Paldies, būs kaut kas jauns, kam pievērst uzmanību, jauno ģimenes locekli meklējot.

[Imagine]

Paldies par labiem vārdiem!

Māra, ko tu - suņi ir suņi. Rūsa ir tik tiešām foršs, pat ja Smaidiņam viņš nepatika vispār. Kad trakums pāries, gan jau varēsim vēl kādu kopīgu pastaigu noorganizēt. Tikmēr - labāk pa gabalu. Un ir kā lauva saka un kā redzēji dzīvē - Smaidiņš beigās rēkdams viņam metās virsū, un tas vairs nav ne labi, ne pareizi, jo var gadīties, ka vēlāk viņš pat vairs nešķiros, kādi nolūki ir tam otram sunim, atrodoties pie viņa astes vai vispār tuvojoties, bet bruks virsū momentā. Smaidiņš gan tādu sīkumu dēļ pašcieņu nav zaudējis. Rūsam, manuprāt, vienīgā trauma no šīs situācijas bija salauzta sirds, bet gan jau jaunietis atgūsies. Pasaulē noteikti vēl ir daudz skaistu puišu un meiteņu, kurus apburt. Vismaz enerģiju patērēja savādāk un apetīti uzlaboja.

Par to saskaņošanu - jo vairāk suņu satiec, jo labāk izkristalizējas, ko tad tu īsti gribi. Tagad vairāk sliecos uz meitenes pusi (vai arī otrs kastrēts puika) un drīzāk vai nu paaudzies kucēns vai jau pieaudzis suns. Manam mizantropam ideāli - ja būtu neitrāls - negribi runāties, nevajag.

Ar kucēniem diemžēl arī ir tā, ka viņi agrā vecumā nesaprot, ko nozīmē "ej projām" un turpina uzmākties, tāpēc es neesmu droša, vai viena pati visu laiku spēšu lietas kontrolēt tā, lai tas mazais nekaitina lielo. Jo nebūtu arī pareizi, ja kucēnam pirmā saskarsme ar pieaugušiem suņiem ir ļoti nedraudzīga un atšujoša. Tādam sunim kā Smaidiņš, kurš ļoti ciena savu privāto telpu un kuram citi suņi labāk redzami pa gabalu, nekā tuvu klāt, kucēns nebūtu pareizā izvēle. Taču, ej nu sazini - viss ir procesā, viss mainās - varbūt arī viņam kādā dienā atnāks čakras vaļā un patiks pilnīgi visi.
Bet beigu beigās viss no suņa ir atkarīgs. Ja jau liktenis man tādu labu Smaidiņu piespēlēja, gan jau īstajā brīdī un vietā būs arī pareizā dāma vai puisis. Līdz tam mans mājasdarbs ir ar puiku vairāk iet ļaudīs, pieradināt pie tā, ka citu suņu klātbūtne var būt arī patīkama un interesanta.

Visu atvieglo tas, ka šobrīd esmu meklējumos, jo konkrētas idejas par šķirni/bezšķirni un vietu, no kurienes paņemt, man vēl nav.

[Alpina]

Piemetīšu savus piecus centus

Man ir kobelis, kas ir (kā jau te vairumam zināms) gatavais izvarotājs. Vienīgi ar ko kopā varu laist - sevi cienošas un gana nopietnas dāmas. Nu tā, lai ar skatienu vien ir skaidrs, ka tur nekas nespīd. Ja dāma nespēj sevi aizstāvēt, tad kopā nevaru laist, jo mugurā vien dzīvo, kamēr tā tur tirinās. Ja kuce māk par sevi pastāvēt, tad ir ok, čalis tirinās riņķī, bet klāt netiek. Nav runa par kkādu agresiju vai ko, nē, tā tas netiek risināts, jo ir citas sunes, kas var ar zobiem un nagiem reāli mesties viņam virsū, bet ar to nepielec (šeit tik varu piemest, ka no meitenēm viņš neaizstāvās, vienalga kā tā censtos no viņa atkauties). Tajā pašā laikā ir dažas meitenes, kur ar skatienu pietiek Jā, viņš čīkstēs, mēģinās pielabināties, bet tas arī viss. Ar kobeļiem atkal otrādi - ar "sevi cienošiem" kopā nav laižams. Itkā pats nemetas virsū, bet ja kāds mēģinātu teikt, ka ir svarīgāks par viņu, to nepieļaus. Tajā pašā laikā vairāk kā gadu bija divi kobeļi (viens sētā, otrs mājā) un abi vairāk vai mazāk pieņēma šo līdzās pastāvēšanu. Bija periodi, kad kopā nevarēja pa sētu laist, bet viens vai otrs bija jāņem pavadā. Bet, kopš mājās ienāca kucēns - kuce, mans lielais Kobelis ar lielo burtu ir palikts zem tupeles tā kā maz neliekas. Te atkal strādā tas, ka meitenei nevar ne vietu ierādīt, ne aizstāvēties, jo tā taču ir dāma. Oi, kā brīžam prasītos, lai mazliet ierāda vietu, bet figu. Sīkā var burtiski uz galvas sēdēt, viņš tikai samierinās.

Ja paskatās no šāda scenārija, Smaidiņam varētu būt grūti ar kucēnu, bet ļoti iespējams, ka sīkulim varētu arī pietikt ar viņa atturību un paši spētu to atrisināt

Izklausās, ka Jums vairāk vajag tusēt ar meičām un ne pārāk uzbāzīgām. Tik pat pašpietiekamām, kā puikiņš

[Imagine]

Ja paskatās no šāda scenārija, Smaidiņam varētu būt grūti ar kucēnu, bet ļoti iespējams, ka sīkulim varētu arī pietikt ar viņa atturību un paši spētu to atrisināt
Izklausās, ka Jums vairāk vajag tusēt ar meičām un ne pārāk uzbāzīgām. Tik pat pašpietiekamām, kā puikiņš

Paldies visiem, kas dalījās pieredzē! Attiecībā uz kucēniem - es arī esmu savā dzīvē satikusi pāris tādus, kas ir mieramikas jau no bērnības, tāpēc viens no izšķirošajiem argumentiem būs, vai tas temperaments būs piemērots manējam. Ar meičām es puisim randiņus centīšos saorganizēt biežāk. Līdz šim kaut kā ir bijis tā, ka visas satiktās meitenes, bijušas pieklājīgas un neuzbāzīgas. Varbūt tikai meiteņu īpatnība vai arī labi audzināti suņi ceļā pagadījušies.

Interesanti, bet divas reizes, kad Smaidiņš uz rotaļām pavilkās, bija kursos, kur bija daudz suņu riņķī, ilgi jāsēž bezdarbībā, un adoptēto suņu salidojumā, kur atkal malāstāvot, puikam sametās garlaicīgi, un viņš uz rotaļu aicināja palielu retrīvera tipa suni.
Un viena reize bija šī...



Gājām kopā ar paziņu palielo vilka un kaukāzieša metisu. Spēcīgs, jauns puika ar jaunības putniem galvā. Smaidiņš kādā brīdī pasāka viņu aicināt paspēlēties - guļas gar zemi un dod vaļā savu "vruff, vruff!". Diemžēl potenciālais spēļu biedrs savu spēku neapzinājās. Kad Smaidiņš tika visai nesaudzīgi divas reizes pa smiltīm izsmērēts, viņš vairs spēlēties negribēja un līdz šim brīdim neviens cits suns arī nav raisījis interesi. Mums pat visi rajona draudzīgie suņi ir atmetuši mēģinājumus pat pienākt un sasveicināties. Zina, ka šitais sarunās neielaižas.

Tikmēr, Smaidiņprāt, socializēšanās ar citiem suņiem nekādu iztrūkumu dzīvē nerada. Viņam saimniece ir labākais draugs, kompanjons un, ja vajag - otrs suns, ko var aicināt lāgiem paskrieties un pacīkstēties. Un, acīmredzot, vakaros, kad viņa pārāk ilgi aizkavējas pie datora virtuvē, tad gulēt viens pats iet nevar. Jānāk un domīgi jāskatās virsū tik ilgi, kamēr, vai nu paņem klēpī, vai arī savāc datoru un pārvācas tur, kur suns var ērti un ar mierīgu sirdi gulēt. Galīgi izlaists pintiķis.

[Imagine]

Pildām Jaungada apņemšanās

Tādas bija divas - piedalīšanās sacensībās un iemācīties nebaidīties no čaukstošās plastmasas maisiņu (izrādās, arī avīžu) skaņas. Tai drīz vien pievienojās trešā - draudzīgu un neitrālu attiecību dibināšana ar citiem suņiem. Ar prieku varu paziņot, ka šajā nedēļā esam apņēmīgi spēruši soļus pretim visu trīs izpildei.

Nr. 1. 04.03. Mēs piedalīsimies OBD rallija sacensībās debitantu klasē, kur kārumus var dot visos trases punktos (informācija šeit - viewtopic.php?f=5&t=6235 ). Uztraukums nedaudz ir, jo līdz pēdējai nodarbībai trenera vadībā mācījāmies un slīpējām blakus iešanu, pagriezienus, neslēgšanos ārā, "apkārt" izpildi manu kāju rādiusā, nevis trīs metrus aiz manis un citus sportiski sadzīviskus sīkumus, bet iet trasi pēc zīmēm izmēģinājuši esam tikai vienreiz. Otrā reize būs dienu pirms sacensībām.

Teorija ir skaidra, galvenais pašai nesajaukt secību un lieki ar rokām nevicināties. Būs arī pirmo reizi iespēja novērtēt, kā Smaidiņš strādās tad, kad apkārt būs citi suņi, jo līdz šim esam strādājuši klusās un mierīgās vietās, bet pie trenera laukumā - individuāli. Trokšņi gan viņu īpaši neuztrauc, bet ir bijušas reizes, kad citu suņu riešana ir darījusi bažīgu. Tāpat būs jāskatās, lai ar mācīšanos un atkārtošanu nepārforsētu - lai Smaidiņam neapnīk pavisam. Grūti jau ir sevi nobremzēt, kad iet gludi un raiti, taču pagājušonedēļ starp divām paklausības sesiju dienām ieliku vienu, kur Smaidiņš izpildīja tikai sev zināmos trikus un starplaikos kārtīgi izspēlējāmies, kas ļoti palīdzēja, jo nobeigumā viņam pat bija tik labs garastāvoklis, ka viņš pāris "sēdi/guli/stāvi" izpildīja ar balss komandu vien!

Jāatzīst, ka es nekad nebūtu domājusi, ka paklausības mācīšana nav tik viegla kā no malas izskatās, ka tā ļoti māca saimniekam savākties, domāt līdzi un koncentrēties laukumā, vēl vairāk, ka suns var būt sajūsmā - jo Smaidiņš, būdams liels domātājs pēc dabas, daudz labprātāk izpilda sev zināmās komandas dažādās kombinācijās nekā pastāvīgi pieprasa iemācīties kaut ko jaunu. Un ka ir tik daudz interesantu nianšu, kā mācīt it kā vienkāršas lietas. Piemēram, šī vakara atklājums bija kaut kas tāds, ko treneris mums ik pa laikam bija pieminējis, mācoties pagriezienus, bet es nebiju uzķērusi domu, kā tad tas var palīdzēt.


Nolēmu pamēģināt - virtuvē kaudzītē sakrāvu grāmatas, Smaidiņš par vistas gabaliņiem bija gatavs arī priekšķepas tur uzstutēt un video norādītie pagriezieni vismaz sākumpozīcijās mums patiešām izdevās. Ierakstot meklētājā "canine body awareness", lai atrastu vēl info, atradu vēl vairākus līdzsvara/balansēšanas trikus, kurus varam mierīgi mājas apstākļos izmēģināt.

Nr. 2. Maisiņapmācība. Ja saimniece nebūtu slinka, tad Smaidiņš pie maisiņu čaukstoņas pastāvīgi būtu radināts jau sen. No otras puses - varbūt pagājušogad ap šo laiku Smaidiņš drīzāk atteiktos ēst, nekā pats labprāt čaukstinātu plastmasas iepakojumus, lai no tiem izķeksētu ēdamo. Tagad gan - ēdiens ir svēta lieta, atstāt nedrīkst un bailes aizmirstas, ja pašam ir jāizfunktierē, kā pie tās paikas tikt. Cenšos situācijas variēt - ēdiena bļodiņa pa vidu, maisiņu klājiens riņķī, ēdiena bļodiņa paslēpta kastē, kur daudz maisiņu riņķī, bet šovakar atradu no Ziemassvētkiem saglabājušos sudrabainu, spīdīgu un "skaļu" plastmasas iesaiņojamo papīru, kura ielocēs saliku sadalītu vakariņu devu, kā arī nelielu plastmasas tūtu, kurā ēdiens bija paslēpts pašā dziļumā. Puika čaukstēdams, grabēdams ņēmās pa būri, līdz pēdējā ēdiena palieka tika dabūta laukā. Lika lietā gan ķepas, gan purnu un nevienu brīdi nebaidījās. Kas ir labs sākums, bet vēl ne problēmas risinājums. Jo, acīmredzot, ja paša čaukstināšana nav tas pats, ja to dara saimniece. Te arī jāpiemin, ka abi materiāli bija tādi, ko nevar saplēst un apēst, kā arī tas - ka es viņu visu laiku pieskatīju.


Nr.3. Šodien ar MartuK un Paulu tikāmies un devāmies nelielā apgaitā pa pilsētu. Smaidiņš no meitenes ieturēja pieklājīgu distanci, bet viņa savukārt lieki nenāca virsū, kas ir labs sākums. Bilžu gan nav, bet gan jau kundziņš tiks socializēts vēl. Toties atceļā uz mājām puikam kā ļoti interesants izpētes objekts bija kāds cilvēku sugas puika, kurš dauzīja ledu. Tik interesants, ka vajadzēja sēdēt un minūtes desmit skatīties.

[Spigana]

Ahā, tātad rallijā debitantos startēs pat vesels forumiešu pulciņš - būs interesanti pēc tam salīdzināt iespaidus.

Visādi rear end awarness triki ir ļoti labi un vērtīgi - man laiku pa laikam ir sajūta, ka Mio aizmirst faktu, ka viņai ir arī pakaļkājas, tad nu diezgan pie šādiem strādājam.

[dresetajs]

Smaidiņš šodien izbrīnīja ar izturību un iepriecināja ar pozitīvu attieksmi pret paklausību (neskatoties uz slodzi - kā viņam patīk mācīties es zinu ). Rallija izmēģināšana.
Saimniecei arī jāmācas:












Un beigās pie mums atnāca zaķis:

[dresetajs]

Beidzot ielādējas video;

[Imagine]

Liels, liels paldies par video un fotogrāfijām! Arī mani Smaidiņa motivācija šodien darboties patīkami pārsteidza, taču viņam laukumā pēdējās reizes gandrīz vienmēr ir lielisks garastāvoklis. Strādā palēkdamies.

Noskatoties, kā ejam trasi, pāris reizes, skaidrs ir tas, ka man ar puiku ir vairāk jārunā, jādod laiks komandas izpildei un noturībai, jo viņš jau zina, ko es no viņa prasu un dara. Man brīžiem pašai ir jānotic, ka Smaidiņš jau daudz ko ir iemācījies un sapratis un ka tai stadijai, kad našķus vajag pēc pilnīgi visiem soļiem pareizajā virzienā, esam jau garām. Video pēdējā trases trešdaļā man našķi izbeidzās, taču puika godam, lai arī drusku šaubīdamies, nogāja līdz galam un pēc finiša saņēma gan kārumus, gan kārtīgas uzslavas.

Rītdienas sacensībās ar cerību, ka pārējo suņu klātbūtne puikam netraucēs koncentrēties (līdz šim esam darbojušies tikai individuāli), plāns ir iziet lēnā garā, mierīgi un pēc iespējas precīzāk. Lai veicas arī pārējiem dalībniekiem!

[Henriete]

Imagine, super. Lai izdodās turpmāk

[dresetajs]

Rītdienas sacensībās ar cerību, ka pārējo suņu klātbūtne puikam netraucēs koncentrēties (līdz šim esam darbojušies tikai individuāli), plāns ir iziet lēnā garā, mierīgi un pēc iespējas precīzāk. Lai veicas arī pārējiem dalībniekiem!

Tas jums izdevas lieliski!!! Apsveicu!!! Izskatījas ļoti labi!

[Spigana]

Man šodien ļoti patika vērot Smaidiņa un Imagine startu un tieši kā tandēmu. Ja pie citiem varbūt var drusku noelsties par to, cik kruti suns pilda komandas, tad Smaidiņš un Imagine absolūti iekaro sirdis ar savstarpējo sapratni. Ļoti sirsnīgi viss angārs dzirdēja, ka Smaidiņš ir labs puika un pie katras uzslavas pilsonis izslienas drusku lepnāk: "Dzirdējāt, kurš te ir labs?!"
Un mana neprofesionāļa acs saka arī, ka viss trasē izdevās burvīgi. Smaidiņš joprojām strādā piesardzīgi, bet tas viņam piedien, no malas būtu grūti pateikt, ka šis ir tas suns, kam bija problemātiski komunicēt un uzticēties cilvēkam.

Pretstatā Imagine, kas neskopojās ar uzslavām, mani pārsteidza tas, cik maz cilvēku slavēja savus suņus un, ja slavēja, tad klusi un piesardzīgi. Un ne tikai sacensībās tas pārsteidz, ikdienas treniņos arī.