Par labo pieredzi, kas neaizmirstas
Pagājušajā nedēļā ar Smaidiņu pilnīgi godīgi neko nedarījām - devāmies pastaigās, kur puisis varēja brīvi skriet bez pavadas un darīt suniskas lietas, un mājās dienās, kad nevajadzēja braukt uz darbu, ieviesām pusdienas laika nosnaušanos, kura no viņa puses tika ļoti atbalstīta. Secināju arī pāris lietas par savu suni, kuras iepriekš nebija ienākušas prātā.
Piemēram - kādreiz likās, ka sunim ideāli, ja mājās vienam nav jāpaliek un var visur saimniekam doties līdzi. Smaidiņš iemācīja, ka, lai arī viņam patīk man pievienoties un piedalīties, viņš mēdz piekust un, ja astoņas stundas miega ir pilnīgi pietiekami man, lai es nākmajā rītā ar jauniem spēkiem mestos dzīvē, tad viņam ar to nepietiek. It sevišķi, ja garas stundas jāpavada manā darbā, tiekot regulāri iztraucētam no snaudas. Es zinu, ka tā nav ar visiem suņiem, bet manējies, priecīgs un labi atpūties, sagaida mani mājās arī pēc vairākām stundām, nemaz īpaši nesteigdamies rāpties no gultas laukā. Protams, ka pēc tik ilga laika vienatnē, viņam tiek veltīta visa uzmanība - gara vakara pastaiga, samīļošanās un sabužināšanās, pamācīšanās un kopīga vakariņošana.
Smaidiņš, reiz kaut ko iemācījies, to neaizmirst. Bija jocīgi pa nedēļu atiet no ierastā treniņu režīma, taču pēc pirmajām divām dienām, kad nagi tā vien niezēja uz to "varbūt mazdrusciņ", pēc tam atslābu arī es. Sapratu, ka šī gada laikā esam gana daudz strādājuši un mācījušies, lai es būtu pārliecināta, ka, pat ja mums sanāks iepauzēt, viņš daudz zina un visu izdarīs. Tāds pats miers man bija arī debijas sacensībās, kad skatījos, kā pārējie savus suņus iesilda un noskaņo darbam, bet es zināju, ka Smaidiņam tas nav vajadzīgs. Pienāks īstais brīdis, mēs pastrādāsim un sanāks. Ļoti arī palīdz tas, ka paklausības rallijs ir tik mierīgs sporta veids - kur gan man kā hendlerim-iesācējam, gan Smaidiņam, kuram patīk lietas vispirms apdomāt un tad izdarīt, ir gana daudz laika, lai visu paveiktu savā tempā un bez lieka stresa.
Neaizmirstas arī pozitīvā pieredze, un pēc gada varu teikt, ka Smaidiņam bez manis ir vēl 2 draugi - mana draudzene un dresētājs - protams, ar viņiem draudzēšanās ir tajā īpašajā Smaidiņa veidā - ar vienu tiek suniski flirtēts un amizierēts, bet otrs tiek vienmēr sveicināts un nu jau treniņos ļauj arī ar sevi kaut ko nodemonstrēt. Attiecībā uz pārējiem 7.125 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir sunisks secinājums, ka tiem vispār nav ne vainas. Ka dažs labs dod arī ēst, vajag tikai pieiet klāt un apvaicāties. Piemēram, šīs dienas MGD treniņā apstaigāt cilvēkus nebija nekādu problēmu, vienīgi saimniece nebija iedevusi līdzi neko garšīgu un, kad bija skaidrs, ka arī pie piektā cilvēka nekā labāka nebūs, tad nācās vien apēst to pašu.
Toties - izrādās - ka konkurence ļoti uzlabo ēstgribu. madjas piedāvātie kunģīšu, tesmeņa, sirsniņu un aknu gabaliņi kļuva krietni, krietni iekārojamāki tad, kad arī Bertai gribējās, bet gaļas biržā vērtība bija visaugstākā tad, kad par garšīgo kastīti ieinteresējās Baltais Šveices ganu suņu puika, kurš tika nikni aiztriekts projām. Lai nelien, viņu te neviens neaicina!
Visbeidzot puikam bija patīkama atkalsatikšanās ar darba kolēģes takšu meiteni, kura ir ļoti pieklājīga un lieki virsū neuzbāžas. Pusdienas pauzē vedu abus ārā pastaigāties un pirmoreiz redzēju, cik Smaidiņš viņas klātbūtē 'jūtas svarīgs. Ausis augšā, aštele uz muguras gredzenā, apņēmīgs solis un visa būtība pauda: "Es jau te visu zinu." To bija komiski un bezgala sirsnīgi vērot, tas arī deva man pārliecību, ka pareizais otrais suns var pirmajam celt gan pašapziņu, gan dot misijas apziņu. Tāpēc dzīvosim un redzēsim - es esmu pārliecināta, ka gan jau pareizais suņu puisis vai meitene pareizajā laikā pats atnāks un mūsu mazajai ģimenei pievienosies.
Šovakar ar draudzeni pārrunājām šajā blogā - https://terriermandotcom.blogspot.com/2017/04/the-continuing-unemployment-crisis.html - ievietoto statistiku par suņu nodarbinātības līmeni ASV attiecībā pret cilvēkiem. Pārpublicēju arī divas bildes:
Secinājām, ka līdzīgi, bet citās proporcijās, ir arī pie mums, un... kaķus šadā kategorijā ielikt pat nevar. Viņi - kā sacīt - ir pašnodarbinātie. Līdz ar to, runājot metaforās, kas esat jūs - suņi vai kaķi?