Smaidiņš zina labāk

Blogs and Chats

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 09 Apr 2017, 20:36

Par labo pieredzi, kas neaizmirstas

Pagājušajā nedēļā ar Smaidiņu pilnīgi godīgi neko nedarījām - devāmies pastaigās, kur puisis varēja brīvi skriet bez pavadas un darīt suniskas lietas, un mājās dienās, kad nevajadzēja braukt uz darbu, ieviesām pusdienas laika nosnaušanos, kura no viņa puses tika ļoti atbalstīta. Secināju arī pāris lietas par savu suni, kuras iepriekš nebija ienākušas prātā.

Piemēram - kādreiz likās, ka sunim ideāli, ja mājās vienam nav jāpaliek un var visur saimniekam doties līdzi. Smaidiņš iemācīja, ka, lai arī viņam patīk man pievienoties un piedalīties, viņš mēdz piekust un, ja astoņas stundas miega ir pilnīgi pietiekami man, lai es nākmajā rītā ar jauniem spēkiem mestos dzīvē, tad viņam ar to nepietiek. It sevišķi, ja garas stundas jāpavada manā darbā, tiekot regulāri iztraucētam no snaudas. Es zinu, ka tā nav ar visiem suņiem, bet manējies, priecīgs un labi atpūties, sagaida mani mājās arī pēc vairākām stundām, nemaz īpaši nesteigdamies rāpties no gultas laukā. Protams, ka pēc tik ilga laika vienatnē, viņam tiek veltīta visa uzmanība - gara vakara pastaiga, samīļošanās un sabužināšanās, pamācīšanās un kopīga vakariņošana.

Smaidiņš, reiz kaut ko iemācījies, to neaizmirst. Bija jocīgi pa nedēļu atiet no ierastā treniņu režīma, taču pēc pirmajām divām dienām, kad nagi tā vien niezēja uz to "varbūt mazdrusciņ", pēc tam atslābu arī es. Sapratu, ka šī gada laikā esam gana daudz strādājuši un mācījušies, lai es būtu pārliecināta, ka, pat ja mums sanāks iepauzēt, viņš daudz zina un visu izdarīs. Tāds pats miers man bija arī debijas sacensībās, kad skatījos, kā pārējie savus suņus iesilda un noskaņo darbam, bet es zināju, ka Smaidiņam tas nav vajadzīgs. Pienāks īstais brīdis, mēs pastrādāsim un sanāks. Ļoti arī palīdz tas, ka paklausības rallijs ir tik mierīgs sporta veids - kur gan man kā hendlerim-iesācējam, gan Smaidiņam, kuram patīk lietas vispirms apdomāt un tad izdarīt, ir gana daudz laika, lai visu paveiktu savā tempā un bez lieka stresa.

Neaizmirstas arī pozitīvā pieredze, un pēc gada varu teikt, ka Smaidiņam bez manis ir vēl 2 draugi - mana draudzene un dresētājs - protams, ar viņiem draudzēšanās ir tajā īpašajā Smaidiņa veidā - ar vienu tiek suniski flirtēts un amizierēts, bet otrs tiek vienmēr sveicināts un nu jau treniņos ļauj arī ar sevi kaut ko nodemonstrēt. Attiecībā uz pārējiem 7.125 miljardiem pasaules iedzīvotāju ir sunisks secinājums, ka tiem vispār nav ne vainas. Ka dažs labs dod arī ēst, vajag tikai pieiet klāt un apvaicāties. Piemēram, šīs dienas MGD treniņā apstaigāt cilvēkus nebija nekādu problēmu, vienīgi saimniece nebija iedevusi līdzi neko garšīgu un, kad bija skaidrs, ka arī pie piektā cilvēka nekā labāka nebūs, tad nācās vien apēst to pašu.
Toties - izrādās - ka konkurence ļoti uzlabo ēstgribu. madjas piedāvātie kunģīšu, tesmeņa, sirsniņu un aknu gabaliņi kļuva krietni, krietni iekārojamāki tad, kad arī Bertai gribējās, bet gaļas biržā vērtība bija visaugstākā tad, kad par garšīgo kastīti ieinteresējās Baltais Šveices ganu suņu puika, kurš tika nikni aiztriekts projām. Lai nelien, viņu te neviens neaicina! :D

Visbeidzot puikam bija patīkama atkalsatikšanās ar darba kolēģes takšu meiteni, kura ir ļoti pieklājīga un lieki virsū neuzbāžas. Pusdienas pauzē vedu abus ārā pastaigāties un pirmoreiz redzēju, cik Smaidiņš viņas klātbūtē 'jūtas svarīgs. Ausis augšā, aštele uz muguras gredzenā, apņēmīgs solis un visa būtība pauda: "Es jau te visu zinu." To bija komiski un bezgala sirsnīgi vērot, tas arī deva man pārliecību, ka pareizais otrais suns var pirmajam celt gan pašapziņu, gan dot misijas apziņu. Tāpēc dzīvosim un redzēsim - es esmu pārliecināta, ka gan jau pareizais suņu puisis vai meitene pareizajā laikā pats atnāks un mūsu mazajai ģimenei pievienosies.
Image

Šovakar ar draudzeni pārrunājām šajā blogā - https://terriermandotcom.blogspot.com/2017/04/the-continuing-unemployment-crisis.html - ievietoto statistiku par suņu nodarbinātības līmeni ASV attiecībā pret cilvēkiem. Pārpublicēju arī divas bildes:
Image
Image

Secinājām, ka līdzīgi, bet citās proporcijās, ir arī pie mums, un... kaķus šadā kategorijā ielikt pat nevar. Viņi - kā sacīt - ir pašnodarbinātie. :) Līdz ar to, runājot metaforās, kas esat jūs - suņi vai kaķi?
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 14 Apr 2017, 20:32

Jauna māja

Smaidiņš pagājušonedēļ tika pie jaunas mājas - veikalā nejauši atradu viņa izmēram piemērotu ceļojumu somu, lai braukšanu sabiedriskajā transportā padarītu man krietni vien ērtāku man un mazāk uztraucošu viņam. Izmēģinājām nākamajā dienā, rezultāts diezgan labs - gulēja puisis savā polsterētajā auduma kapsulā, pasaulei muguru pagriezis, un mierīgi apkopa ķepas. Vilcienā un autobusā gan drusku trīcinājās, taču, ja biežāk brauksim, gan arī ar to tiks galā. Kamēr bija mani darbā jāgaida, pats diezgan labprāt savā mājā gulšņāja, bet darba dienas beigās, kamēr āvu kājas, pats ielīda iekšā. Te arī foto:
Image

Vienīgais trūkums - nesportiskam cilvēkam uz autobusu skriet ar 10 kg smagu tašu rokās ir visai liela slodze. Labi, ka nav bieži jābrauc. Toties soma varētu būt parocīga, ja ir garāki pārbraucieni, jo puika to uztver kā drošo alu. Tagad tikai tie garie pārbraucieni ir jāplāno.

Tēmu turpinot, braukšana mašīnā Smaidiņam nepatīk nemaz. Ja viņš pastaigas laikā nojauš, ka dodamies mašīnas virzienā, tad tiek piesēsts vismaz 10 - 15m attālumā un skaidri paziņots - ka viņš nekur pats neies. Aiz pavadas gan ļaujas aizvesties un diezgan negribīgi kāpj iekšā, taču brauciena laikā trīcinās. Pēdējo mēnešu laikā esmu centusies uzlabot apstākļus - uz grīdas pie priekšējā sēdekļa ieviesta mīksta suņu gulta un tai virsū deķītis. Ievēroju, ka puika vislabāk jūtas tad, ja var paslēpties, tāpēc, iekšā iekāpis un piesprādzēts, viņš tiek apsegts ar segu. Pats vēl drusku parušinās tā, ka ne snīpi, ne asti nevar redzēt un iesnaužas. Trīcēšana izpaliek pavisam, ja esam pirms tam kārtīgi pastaigājušies.

Toties, kā apstājamies, tā Smaidiņš ir no segapakšas ārā, skaļi pukstēdams un pīkstēdams, gaida brīdi, kad viņu laidīs ārā. Esmu iemācījusi, ka viņš ārā tiek laists tikai pa pasažieru puses durvīm, tāpēc pēc stingra "gaidi!" viņš turpat arī paliek. Ārā izkļuvis, priecīgi cilpo riņķī un skaļi sarunājas. :rej:
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 14 Apr 2017, 21:46

Man šķiet, ka jaunā soma būs lielisks palīglīdzeklis Smaidiņam, lai mierīgāk uztvertu braucienus. Pašam sava drošā vietiņa, kas pazīstama, īpaši, ja saki, ka jauneklim patīk ierušināties un neko neredzēt.
Ceru, ka jums lietas ies uz augšu un būs mazāk stresa. :)
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 16 Apr 2017, 13:57

Nu nekādīgi nevarēju tikt pie datora - beidzot bildes no pedēja treniņa:
Image

Image

Image
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4662
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 17 Apr 2017, 11:42

Spīgana - gan jau, ka tā arī būs.

dresētājs - paldies, par fotogrāfijām! Ir labi, ja kāds no malas var iemūžināt mūsu darbošanos, citādi vieniem pašiem tehniski nav iespējams.

Gada bilance

Pirmās Lieldienas aizvadījām kopā ar ģimeni, izpētījām un apstaigājām Jāņumuižas alas un Septiņu avotu ūdenskritumu. To pēdējo iesaku pavasarī aizbraukt apskatīt visiem - nebiju domājusi, ka Latvijā var kaut ko tik skaistu redzēt. Bildes gan no turienes ir citos fotoaparātos un telefonos palikušas, tāpēc pievienošu vēlāk. Smaidiņš, kurš nav garo distanču un pārgājienu mīlis, pa ziemu šo uzskatu ir mainījis, jo vakar jau diezgan priecīgi un apņēmīgi man sekoja pa pēdām, lēca pāri vai brida cauri strautiņiem, devās pa šaurām takām klintsmalā, rāpās augšup pa stāvu gravas nogāzi, un pašā, pašā vakarā pats ierosināja, ka mēs vēl varētu izmest kādu lociņu pa rajonu. Izturīgs puisis kļuvis.

Savukārt šis rīts mūs sagaidīja saulains un... sniegains. Jau kuro reizi šogad:
Image

Blogam šodien gada jubileja, tāpēc, vecos ierakstus pārskatot, nolēmu sasiet nepabeigtos pavedienus un savilkt kopā nelielu bilanci.

Smaidiņš un melnie

Nav melno vairāk, nav! Ir tikai "sorry, es esmu maziņš un dumiņš, un neko nesaprotu, tāpēc paskatīšos debesīs" brīži.

Esmu gandrīz "izārstējusi" Smaidiņa vēlmi manā priekšā pazemoties. Tas varbūt nebūtu nekas, bet viņš pie lieliem priekiem vai uztraukumiem, apveļas uz muguras un "špricē".

Uz muguras apveļas vēl aizvien, bet drīzāk jau ieraduma pēc vai arī tad, kad gribas paspēlēties. Nelaimes nav bijušas nevienas jau vairākus mēnešus - nevar jau vairāk pašpārliecināts vīrietis špricēt kā mazs, pārbijies puika. :D

Viņa socializācijā vislielākais un svarīgākais uzdevums ir pieradināt pie svešu cilvēku glāstiem un pieskārieniem, lai vēlāk dzīvē - pat ja nepatīk - nav purpināšanas un kampšanas.

Pie šī strādājam aizvien un droši vien strādāsim visa viņa mūža garumā. Purpināšana te ir, te nav. Reizēm viņam patīk, ka svešs paglauda, bet biežāk var redzēt, ka viņš, galviņu uz sāniem pagriezis, pieklājīgi pacieš, ka viņu aiztiek. Cilvēkmīlestība pret visiem laikam ir kaut kas tāds, ko sunim ne tikai šūpulītī jāieliek, bet arī no mazotnes ir rūpīgi jākopj un jālaista, lai izaug par skaistu puķi. :) Bet es nesūdzos, man ir prieks par savu mazo kaktusu, kas lāgiem adatas tomēr pret citiem pieglauž, bet ir pats mīlestības iemiesojums pret mani.

Pēc kinologa ieteikuma mēģināju viņu ieinteresēt rotaļlietās [..]

Šim es roku atmetu jau sen - ja nav kazai piena, tad nav. Nebūs man ne retrīvers, ne spaniels ne VAS, toties man ir praktisks suns, kurš atzinis, ka ar domājamām mantiņām ir jēga ņemties, jo no turienes var dabūt ārā ēdamo.

To, ka mans suns paniski baidās no plastmasas maisiņiem, kuros ir kaut kas iekšā - noskaidroju pavisam nejauši.

Diemžēl šī vēl joprojām ir fobija nr. 1. Turklāt ar niansi - ja pats čaukstina, tad viss ir kārtībā. Ja es čaukstinos, nedod, Dievs, vicinos, tad ir šausmas un ārprāts. Uzlabojums - suns vairs neizslēdzas uz pusstundu un ilgāk.

Es, Smaidiņš un Mazais Pēcis

Image
Jūlija sākumā iepazinos ar "mazo teroristu" kaķīša izskatā Pēteri Dolāru jeb Mazo Pēci. Četru karantīnas nedēļu laikā, ko viņš pavadīja pie manis, secināju, ka viss, ko man līdz šim stāstīja par kaķiem kā ideāliem mājdzīvniekiem aizņemtiem cilvēkiem dzīvoklī piedevām, ir pilnīgi garām. Brīžiem bija jautri un amizanti, biežāk bija sirmi mati. Nenovērtējama pieredze, un pat pēc visām klapatām un zinot, ka es nekad nebūšu labs saimnieks kaķim, bija žēl viņu vest atpakaļ uz patversmi. Labās ziņas, ka tikai divas dienas vēlāk pēc viņa atbrauca dāmas, kas tieši viņu bija noskatījušas mājaslapā. Tā kā viņš ir patiešām mīļš, cilvēkkaķis, es domāju, ka viņš dzīvo, cepuri kuldams.
Netieši Pēcis palīdzēja pie mājām tikt citam kaķītim - mani draugi, kas pāris reizes uzņēmās viņa aukles pienākumus tad, kad man bija jābūt projām uz visu dienu, secināja, ka viņi ir kaķu cilvēki. Kad pēc pāris nedēļām es viņiem lūdzu, vai nevar pagaidmājas sniegt citam kaķēnam uz atveseļošanās laiku, viņi piekrita, un tas pats kaķītis, ļoti mīlēts un aprūpēts, viņus priecē vēl tagad. Laimīgi stāsta noslēgumi un sākumi abiem! :)

DAP kaklasiksna

Tā arī neuzrakstījām, kādi bija rezultāti. Pēc pāris nedēļām es atmetu ar roku, jo nebija īstas pārliecības, vai patiešām strādā. Es laikam panaceju biju gaidījusi, tāpēc nolēmu, ka paliksim pie krietni vien ilgstošākās "pierašanas un pielāgošanas" metodes, jo mans puisis, lai arī mēdz uztraukties, nav arī tik nervozs. Es gan nesaku, ka bailīgu suņu īpašniekiem nevajadzētu pamēģināt - tas, ka es nejutu rezultātu, nenozīmē, ka citam nestrādās.

[..] šobrīd viņu var atstāt pie draugiem un radiem, ja mana diena solās izvērsties ļoti, ļoti gara un vajadzīgs kāds, kas viņu izlaiž ārā. Tik tālu esam gan tikuši, bet līdz atstāšanai uz pāris dienām svešā vidē un uzraudzībā vēl ir jāaug un jāmācās.

Nav bijusi vajadzība vēl kādreiz vienu atstāt pie svešiem, taču arī šī māka laikam būs tā, pie kuras strādāsim visa Smaidiņa mūža garumā. Paldies Dievam, dzīvesveids tāds, ka nekur nav jāceļo. Un arī īpaši negribas, ja draugu nevar ņemt līdzi.

Smaidiņš maz iet suņu sabiedrībā, jo ir izteikts cilvēku suns, viņš pat briesmu situācijās meklē aizsegu cilvēku bariņa vidū.

Puika streso un uzvelkas, ja viņam ir jāpavada laiks vairāk nekā viena suņa sabiedrībā. Viens - tas ir kontrolējams apjoms, divi un vairāk, kas spriņģo riņķī un apkārt, ir pārāk daudz. Turklāt pēdējos divos mēnešos viņš ir noslīpējis tehniku, kurā ar nelielu rēcienu un uzklupienu "vainīgā" virzienā, viņš cenšas to aizbaidīt gana tālu, tāpēc esmu pasākusi viņu kontrolēt un nepieļaut to, ka situācija kļūst sakāpināta.

Taču visvairāk gribu redzēt, kur mēs atradīsimies pēc gada. Galu galā tas parasti ir laika posms, pēc kura pieredzi ar patversmes suni var tik tiešām objektīvi novērtēt, redzēt, kas ir mainījies, saprast, pie kā ir jāpiestrādā.


Visvairāk uzlabojusies savstarpējā sapratne. Smaidiņš raustās mazāk, es viņu saprotu labāk un, to visu kopā saliekot, es varu pilnīgi mierīgi iet pastaigās, daudzviet puiku pavadā nemaz neturot. Mēs tādās reizēs risinām īsos dialogus - te Smaidiņš apstājas, lai noskaidrotu, vai viņš iet pareizi un vai es gribu iet citur, te es viņu drusku pasaucu un, ejot pa priekšu, norādu, kurp mēs dosimies tālāk. To skolā nemāca, līdz tam izaug. Puisis ir arī apguvis sunim visas pašsaprotamās lietas - pastaigās tagad ejam, nevis tāpēc, ka man vajag, bet tāpēc, ka viņam gribas.

Tāpēc visiem, kuri vēl domā ņemt sunīti vai plēš matus par tikko paņemto, dodiet viņam 12 mēnešus un, nežēlojiet laiku, lai ar kustoni strādātu. Būs grūti brīži, bet rezultāts būs noteikti tā vērts. Ja kaut ko neizdosies sasniegt pirmā gada laikā - neuztraucieties, ir taču vēl tik daudz, skaistu gadu priekšā. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 18 Apr 2017, 10:35

Imagine, man ļoti patīk jūsu savienība - vienmēr, kad iedomājos par to, kā jūs abi mācāties sadzīvot, dzīvot un izdzīvot, prātā nāk vārds "rimti". Bez kaislībām, skaļām dusmām, izmisumā plēstiem matiem, bet pieņemot to, ka laika ir gana un neko nokavēt nevar. Iedvesmojoši, paldies :) .
Image
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 3942
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 29 Apr 2017, 21:42

pixy - rimti ir īstais vārds. Sevišķi tagad, kad pēc garā ziemas miega man darba ir daudz, es patiešām novērtēju, ka Smaidiņš ir tik mierīgs un līdzsvarots kompanjons, kas atbalsta mani gan kopīgās aktivitātēs, gan arī tad, kad man ir jāstrādā, bet viņš var mierīgi un, neko nepārmetot, snaust man klēpī vai kaut kur netālu.

Smilšu kaudze

Tā kā saimniecei tagad darbā nākas rauties par diviem, tad šobrīd sporta ambīcijas ir atliktas otrā plānā. Mēs gan plānojam piedalīties 4. maija paklausības rallija sacensībās, kaut arī īpaši daudz pēdējā laikā neesam strādājuši, tāpēc startēsim ar cerību, ka Smaidiņam būs noskaņojums strādāt, bet saimniece nesamulsīs pie zīmēm.

Man allaž ir licies, ka suņiem ir apbrīnojama spēja piešķirt vienkāršām lietām sevišķu nozīmi. Tā nesen mūsu apkaimē notika stāvvietas paplašināšanas darbi - savesti akmeņi un liela grants kaudze. Trešdienas vakarā, kad bija lietains un vispārējais noskaņojums bija tuvu nullei, ejam būvdarbu vietai garām. Smaidiņš apstājas un skatās. Ir viņam tāda īpaša poza un sejas izteiksme, kas liecina, ka tūlīt, tūlīt virs mazās galviņas iedegsies gaišā ideju spuldzīte. "Zing!" - iedegās arī šoreiz, puisis pameta skatu atpakaļ uz mani, aizdieba uz smilšu kaudzi un priecīgs atkrita piekalnītē, kā sacīdams: "Es palieku šeit!" Pēc brīža izrādījās, ka pa smiltiņām ir ne tikai forši pērties, bet kaudzei pilnā ātrumā var mest apkārt lokus - gluži kā mazs, četrkājains motocikls (manas draudzenes apzīmējums) un tad, galīgi aizelsies, atkrist mīkstākajā smilšu paugura vietā. Es smējos par viņa vienkāršajiem priekiem un kārtējo reizi pārliecinājos, cik ļoti es to mazo murmuli mīlu. Tagad gan smilšu kaudze ir krietni saplakusi, taču mēs aizejam turp katru vakaru un ir tikpat jautri kā pirmajā reizē.

Te mazais smilšu vezīrs ar savu kalnu:
Image

Pēdējās trīs nedēļas arī cītīgi braucam uz MGD treniņiem mežā. Smaidiņš turpina ieturēt brokastis piecu un vairāk cilvēku kompānijā un izrādās, ka jēla gaļa ir tas našķis, kas aizdomīgo kundziņu pārliecina, ka svešajiem nav ne vainas. Es gan MGD grupā smējos, ka puisis būs izvēlīgs glābējs - meklēs tikai tos, kas viņam patiks. Nepatīk? Tad paliec mežā. :D Es gan nekur nesteidzos - barosies tik ilgi, cik vajadzēs, pat ja tas prasīs vairākus mēnešus. Man pašai ir prieks savukārt pa mežu izskustēties, izpalīdzot pārējiem suņiem kā statists. Te foto ar manu puiku darbībā meklēšanas apmācības iesācēju stadijā - barošanā. Uzdevums vienkāršs - jāapstaigā aplī sasēdušie cilvēki (bildē gan tikai viens, pārējie - aiz kadra) un jāapēd piedāvātais našķis.
Image

Ir arī jauki pēc labi padarīta darba sūnās pavārtīties:
Image

Savukārt, rakstu noslēdzot, vēl viens foto, kas pierāda to, cik gan daudz es palaistu garām, ja neietu ar suni no rītiem un vakaros pastaigāties:
Image
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 29 Apr 2017, 21:46

Imagine wrote: Nepatīk? Tad paliec mežā. :D


:kanepe:
Ai, sasmējos :D
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby aaairam » 29 Apr 2017, 21:50

Oo, super! Malacis Smaidiņš.
Kur norisinās MGD treniņi un vai tur var piedalīties jebkāda vecuma suņi?

Saulrieta bilde ļoti skaista.
Image

Image
aaairam
Puppy
Puppy
 
Posts: 110
Images: 44
Joined: 25 Nov 2014, 23:42

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 29 Apr 2017, 21:56

Rīgas apkaimē Līčos. Un vecumu grupas ir no maziem kucēniem līdz jau veterāniem (tie suņi, kuri jau zina, kā meklēt un kas ir jāmeklē). madja šeit forumā ir viens no MGD darboņiem. Varēs labāk noreklamēt, jo mēs paši tikai nesen sākām. :)

Ja esi facebook - vari uzmeklēt grupu "Search & rescue, ISC" (te saite - https://www.facebook.com/groups/252690018189137/ ). Grupa gan slēgta, bet piesakies un tālāk visu nepieciešamo var uzzināt - norādes, kontaktinformāciju, ko ņemt līdzi, kur būt - visu, ko vien vajag.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 04 May 2017, 21:16

Mans uzvarētājs

4. maiju daži svinēja pie baltiem galdautiem, bet es, Smaidiņš un daudzi citi suņu saimnieki to nosvinēja Ķengaraga laukumā, piedaloties paklausības rallija sacensībās. Laikapstākļi ideāli - kamēr gaidījām startus, drusku pagozējāmies saulītē, kad palika par karstu, ielīdām paēnā. Paldies organizatoriem par iespēju piedalīties!

Jāpieblist gan, ka uz sacensībām gandrīz neaizbraucām, jo līdz pat šīs nedēļas sākumam likās, ka neko diži daudz mēs strādājuši neesam (un tā nav taisnība - es biju piemirsusi, ka cītīgi darbojāmies visu martu un aprīli), tāpēc nav jau ko parādīt. Taču atpūta un vieglais režīms bija nācis par labu - Smaidiņam bija lielisks garastāvoklis, un viņš tāpat kā iepriekšējās sacensībās bez jebkādiem kompleksiem un uztraukumiem bija atbraucis uz pazīstamo laukumu paēst un pastrādāt. Man sevišķi prieks par to, ka esam iemācījušies uzsākšanu (t.i., ja es speru soli uz priekšu, iet arī viņš), un blakus iešana, par kuru es šeit vāros jau veselu gadu, ejama man ar taisnu muguru gandrīz visu laiku. Kad es satraucos, gribējās drusku puiku par daudz koriģēt, taču trasē vairākās vietās bija momenti, kad viņš uzķēra gan pareizo ātrumu, gan vietu, kur viņam jāatrodas. Esam iemācījušies arī "'GŪ-li" un "SĒ-di" ("STĀ-vi" arī zinām, bet tā debitantos nav vajadzīga) verbālās komandas.

Neiztika arī bez kurioziem, un Smaidiņš gandrīz dabūja pa kaklu no sērijas "mūsējos sit!" Puikam citi suņi dzīvot netraucē, ja vien viņi atrodas pa gabalu, nenāk sveicināties un palīst zem astes (Smaidiņprāt, šis ir ļoti nepieņemami). Tāpēc es ļoti cenšos pieskatīt gan viņu, gan pārējos, lai nerastos situācija, kur manam puisim, viņaprāt, sevi vajadzētu aizstāvēt. Vai nu esmu tā "siena" starp viņu un to otru (tas tik tiešām palīdz) vai arī atkāpjos gana tālu, lai puika justos komfortabli. Vienu brīdi gan es nenovaktēju - pie Smaidiņa sveicināties skrēja viņa auguma cvergšnaucera meitenīte. Puika sabozās un parūcinājās - lai protas. Bet dāma par šādu izturēšanos uzmeta lūpu un atrūca pretī: "Ko tu lecies!" Mirkli vēlāk viņai jau palīgā steidza turpat netālu esošais komandas biedrs, taču līdz ķildai nenonāca - visas iesaistītās puses tika laikus izšķirtas.

Paklausības rallijs ir tautas sports un, kā viena no dalībniecēm izteicās, ka "te jau neviens nenāk pēc uzvarām, nāk labi pavadīt laiku un ar cerību, ka būs [uzvara]". Mums bija tieši tā. Ir forša tā sajūta, ka, trasi ejot, pārējie neeksistē - esi tikai tu, tavs suns un paveicamais darbs. Ir jauki dzirdēt labus vārdus par paveikto (paldies visiem - tas iedvesmo!). Kad jau liekas, ka šodienas plāns ir izpildīts, tad liels ir pārsteigums uzzināt, ka esat ierindojušies 4. vietā no 10 dalībniekiem!

Te daži foto no sacensībām:
Image

Image

Lepnā saimniece ar mazo kundziņu!
Image

Novēroju arī, ka iknedēļas paēšanas braucieni uz mežu ir vainagojušies ar panākumiem. Smaidiņam gan vienmēr cilvēki ir patikuši labāk par suņiem, taču šajās sacensībās manīju, ka viņš labprātāk nekā parasti interesējas par svešiem (sevišķi tiem, kas bija tupus stāvoklī un rokās turēja kaut ko garšīgu), pieiet arī tāpat painteresēties un paošņāties un pie vajadzības meklē arī aizstāvību - kad vajadzēja atrast drošu vietu brīdī, kad tuvojās cits četrkājainais pilsonis, tad Smaidiņš izvēlējās iekārtoties starp divām dāmām, kas stāvēja turpat blakus. Man rodas sajūta, ka tā cilvēkpatika viņam tomēr no dabas ir iekšā un ka vajag tikai tos melnumiņus noberzt, lai pamirdzētu skaists un spožs dimanta traucinš. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 04 May 2017, 21:32

Apsveicu ar panākumiem un progresu! Nudien prieks vērot kā Smaidiņš atveras un kļūst par cilvēkmīļotāju-suni, un tikpat liels prieks lasīt par jūsu darbošanos un to, kā apmācība virzās uz priekšu. Ļoyi ceru, ka uz nākamajām sacensībām tikšu atkal klātienē pavērot jūsu burvīgo tandēmu. :roze:
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1078
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby dresetajs » 08 May 2017, 06:51

Jūs ar Smaidiņu bijat baigie malači!
User avatar
dresetajs
Veteran
Veteran
 
Posts: 4662
Joined: 15 Jan 2010, 09:45
Location: Rīga, Ķengarags

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 20 May 2017, 21:27

Paldies par labiem vārdiem!

Pavasara matkritis

Smaidiņa kažokā esošie mati kārtīgi turējās pie ādas, sākot no septembra, un līdz pat pagājušajai nedēļai puisim, lai arī varēja izķemmēt nelielu apjomu matu, tad ļoti ārā nekrita. Līdz vakardienai, kad puiku nolēmu izmazgāt, jo baltiem kažociņiem ar pavilnu ir tāda tendence kļūt pelēcīgiem un netīriem sevišķi, ja pats saimnieks izdomā karstā dienā iegulties pašā dubļainākajā peļķē un atvēsināties. Smaidiņš tika kārtīgi izbužināts, izmazgāts, cēlu pavilnu ārā kaudzēm un tad palaidu draugu žūt ar domu, ka nu jau lielākā daļa matu būs laukā. Ai, kā es maldījos... šodien sajūta ir tāda, it kā viņa rumpim to mazgāšanu vajadzēja kā signālu, ka beidzot ir laiks atbrīvoties no visas ziemas rotas. Nāk lēkšķēm, krīt pa vienam, māju, slauki, cik bieži vēlies, tāpat kaut kur veļas matu kamoli.

Toties man uz pāris dienām ir spoži balts šunelis.
^^
Image

Jautājums pārējiem par ķemmēm: Smaidiņam ir dubultais kažoks - kaut kas līdzīgs laikas rotai un ar ļoti blīvu un biezu pavilnu sevišķi ziemas laikā. Pagājušogad pamēģināju pāris klasiskās ķemmes (grābeklīši), sukas (sunim nepatika un īsti pavilnu nepaņēma), gumijas cimdu ar blīviem zariņiem/pampakiem, kā arī furminatoru (plēsa un aplauza matus), bet sacīt - kāda bija ideāla, nevarēja. Mājās šobrīd ar mainīgiem panākumiem lietojam šo:
Image

Un doma izmēģināt arī tā saucamo "blusu ķemmīti", kurai ir smalki zariņi un kura bija ideāla garspalvaino kaķu atvilnošanai.
Image

Ko mājās saviem suņiem matu krišanas laikā izmantojiet jūs?
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Māra » 22 May 2017, 12:08

Imagine wrote:Ko mājās saviem suņiem matu krišanas laikā izmantojiet jūs?

Slotu. :kanepe:

[Piedod, es vienkārši NESPĒJU atturēties.]

Bet ja nopietni, kad mums bija laika, tad pienāca tāda viena diena (katru gadu) pavasarī, kad notika TAS. Sapratām, ka no viņa var izķemmēt zeķu materiālu visai ģimenei. Un tad kādu nedēļu vai pat divas katru pārdienu izsukāju ar līdzīgu šai:
Image
http://www.zooplus.com/shop/dogs/dog_grooming_care/combs_brushes/metal_pinned_brushes/524341

Ar to arī bija gana, man vismaz tā šķita.
If salukis could talk, they wouldn't talk to us.
User avatar
Māra
Veteran
Veteran
 
Posts: 2436
Joined: 22 Jun 2014, 18:52
Location: Rīga.

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 22 May 2017, 16:51

Slotu. :kanepe:


Taisnība jau ir - ja māju katru dienu slauka, tad suni var arī neķemmēt. :D

Ruksītis

Vakar Smaidiņš divu dāmu pavadībā piedalījās Juglas patversmes rīkotajās labdarības orientēšanās sacensībās "Robins mežā". Braucām atrādīties bijušajiem darba kolēģiem, kā tad mums iet, un arī labi pavadīt laiku. Diena bija gan siltāka nekā gaidīts un mežā vietām bija vēl karstāks, taču godam 2h, īpaši nesteidzoties, savācām 10 kontrolpunktus un soļojām uz finišu. Puisis izturīgāks kļuvis - visu ceļu raitā solī tecēja pats un, protams, ļoti motivē, ja pašās beigās var dabūt kārtīgu gabalu suņiem paredzētās tortes. Mani sevišķi iepriecina viņa absolūtais miers publiskajos pasākumos - mana vecā sune, kura vispār ne no kā nebaidījās, burzmā ļoti nervozēja, savukārt šis pintiķis nereaģē vispār. Nepazītu viņu labāk, domātu, ka varbūt slikti dzird.
Pasākums patiešām izdevies un bija padomāts gan par četrkājainajiem pilsoņiem, gan par saimniekiem un mazākajiem dalībniekiem. Rekomendēju!:)

Te Smaidiņš prāto - ēst to kompasu vai neēst?
Image

Cilvēkiem savi kontrolpunkti, suņiem - savējie.
Image

Bet pie lietas - mans prieks par tīro, balto sunīti ilga... tieši divas dienas. Apmierināto ģīmīti redzat?
Image

Puisis vai nu karstuma vai nu meža skudru dēļ, kurās sanāca iekāpt un kuras nekavējās dzelt, uz smilšainā ceļa nonācis, gāzās gar zemi un kārtīgi izvārtījās. Turpat arī palika laimīgi guļam ar izteiksmi, kas vēstīja par labi padarītu darbu, bet es varēju tikai smieties. Var jau būt, ka tas bija maskēšanās paņēmiens, jo baltu zaķi vasarā mežā pamanīt vieglāk. Par sniega kupenu nenoturēsi.

Tāds, lūk, mazais ruksītis. :)
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Dylan » 25 May 2017, 11:26

Internetā uzdūros šādām bildēm. Pieļauju, ka esi jau redzējusi, bet, ja nu nē, tad rekur Smaidiņš: http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dz ... 83:5851143


Šis draudziņš arī izskatās no mūsu saimes: http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dz ... 83:5851187
Sunshine terrier
Image
User avatar
Dylan
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 328
Joined: 18 Dec 2013, 19:35

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 26 May 2017, 23:25

Pirmais - ir, ir - Dīva skatās pāri plecam. :D

Attiecībā uz otro - es viņu dzīvē redzēju un nevarēju saprast. Man vairāk pēc čivauvas metisa izskatījās un no organizatoru puses sapratu, ka Smaidiņš bija vienīgais viesatiņu pārstāvis sacensībās.

Klikeris

Strādājot ar Smaidiņu, es esmu sapratusi, ka ir jaunas lietas, kuras varam uzsākt uzreiz, un ir tās, līdz kurām ir jānobriest. Pirms gada, kad tikko sākām iet skoliņā, pamēģināju izmantot klikeri un ātri vien secināju, ka šī metode mums neder, jo Smaidiņš pēc pirmā klikšķa atkāpās divu metru attālumā, pēc otrā - negribēja ņemt kārumus, bet pēc trešā - izpratnes gaismiņa puikas acīs apdzisa pavisam. Noliku mazo, "baismīgo" trokšņu taisītāju plauktā un izcēlu to tikai šonedēļ.
Ir modušās nelielas sportiskās ambīcijas un man ļoti gribētos paklausības rallijā no debitantu grupas aizrāpties līdz pirmajai klasei, kur ar kārumiem nevar tik dāsni dalīties kā to daru šobrīd. Puika mācību ziņā atrodas tajā līmenī, kur viņš labi reaģē uz žestiem un balss komandām, "blakus" iešanā varam veikt vairākus intervālus, viņam pie deguna našķus neturot un apbalvojot ik pēc noietiem 2 - 3 metriem. Tajā pašā laikā viņam ir nepieciešams emocionālais atbalsts - paslavēšana un apbalvošana motivāciju tur līmenī.
Tāpēc, lai neizpaliktu vispār bez apbalvošanas un liktu pamatus patstāvīgākam darbam, šajā nedēļā atgriezāmies pie klikera. Mantiņa man diezgan skaļa, tāpēc sākotnēji, liekot pamatus "klikšķis -> kārums", turēju to aiz muguras, pie sāna vai arī paslēptu plaukstā, lai skaņu nedaudz slāpētu. Smaidiņš pirmajās reizēs bija tāds aizdomīgs, taču vārītas plaušas jau nevar atstāt neapēstas tikai tāpēc, ka jocīgā saimniece taisa troksni. Trešajā trokšņošanas sesijā pacēlu latiņu nedaudz augstāk - liku izpildīt zināmas komandas -> klikšķis -> našķis. Darbojās bez raustīšanās, taču vēl ilgs laiks, kamēr puisis galviņā saslēgs to, ka "klikšķis" ir solījums, ka "našķis" būs. Kaut kad.

Grūtākais - kā smejies - ir man saprast, kā var ar divām rokām reizē rādīt žestu, turēt kārumus un vēl klikeri. :jautri:

Te arī mūsu artava par tēmu "suņi pienenēs".

Image
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 03 Jun 2017, 17:22

Medaļnieks

Pirmās medaļas ir īpašas - ies laiks, nāks klāt citas un drīz vien varēsi tās kaut Ziemassvētku eglītē sakārt - taču tāda pirmā būs viena vienīgā. Šodien piedalījāmies paklausības rallija sacensībās ISC laukumā un astoņu suņu konkurencē tikām pie godalgotās trešās vietas. Liels prieks par Smaidiņu, kurš godīgi nostrādāja abas trases, un, ja arī kļūdas bija, tad saimnieces dēļ. Otrajā trasē puisis jau cilpoja ļoti raitā solī un, protams, arī kuņģīši deva savu artavu panākumu gūšanā.
Puisis MGD samācījies, ka cilvēki dod ēst - apstaigāja gan zināmos treniņu biedrus - gan arī uz svešo pusi ar interesi paošņājās, taču šajā reizē ēšana izpalika un Smaidiņš droši vien nesaprata, kāpēc tā.

Te pats varonis:
Image

Te savukārt pašas smukākās bildes no trases - pa lielam visu gabalu nogāju pussaliektā naža stājā, jo iekšēji vēl nav pārliecības, ka Smaidiņš "nepazudīs pa ceļam", ja neredzēs, kuru virzienu rāda roka. Taču gods godam "blakus" ir atzīta par labu vietu. :) Sapratu arī, ka man nav psiholoģiskās noturības skatīties, kā citi startē - liekas, ka tiem citiem iet tik smuki, tik smuki, un mēs tādi - šādi. Tas pieredzes trūkuma dēļ un arī tāpēc, ka sevi no malas strādājam jau neredzi. Tāpēc, gaidot savu iznācienu, ar puiku pastaigājāmies, paspēlējāmies un pabužinājāmies. Ja kāds no sporta tautas var ieteikt, kā noturību audzēt - priecāšos par padomu!

Image

Image

Image

Kad trase noieta, var kārtīgi iztīrīt trauciņu, kurā bija atvesti līdzi gardumi. Ja trauciņš dziļš un gandrīz tikpat plats kā galva, tad gadās arī šādi:
Image

Nākamās lielās sacensības, pēc kalendāra vadoties, ir augusta vidū - līdz tam ir gana laika mācīties un pilnveidoties. Un - kas zina - varbūt būs ne tikai jaunas medaļas, bet arī varēsim pāriet uz "Iesācēju" klasi.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 483
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 03 Jun 2017, 20:14

Apsveicu :alinji: . Man dikti patīk kā jūs tā mērķtiecīgi un, atkal jāsaka - rimti, attīstaties un ejat uz priekšu. Lieliski, patiešām lieliski :labipadarits: .
Image
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 3942
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests