Pastrādāsim!Dažādu darbu un grafiku nesakritību dēļ skoliņā kādu laiku neesam bijuši, taču mācīšanos neesam pametuši novārtā. Galu galā, ja saimniecei gribas izpildīt šī gada apņemšanos un ar suni startēt kādās sacensībās, tad jādarbojas vien ir. Kad oktobrī atsākām skolas gaitas, tad man ieteica iekārtot kladīti, kurā pierakstīt visas komandas, kuras suns mācās vai ir apguvis - gan ar žestiem, gan ar nosaukumiem. Jo - kā es pārliecinājos vēlāk, tad, jo vairāk gudro lietu nāk klāt, jo grūtāk ir atcerēties dažādas nianses. Piemēram, vai griezies pa labi bija "griezies" vai "dejo"? Ka ar "ķepu!" apzīmē tikai labās ķepas došanu, bet kreisajai ir "otru!" Tāpat man vismaz ir vieglāk atcerēties kāda trika būvēšanas gaitu, ja es esmu pierakstījusi vai vēl labāk grafiski uzzīmējusi. Nereti ieraksti palīdzējuši sakopot domas un izdomāt, kā lietas darīt labāk un citādāk.
Te mans rakaris arī kladīti pārskata.
Viena lieta, ko šobrīd esam atmetuši, ir mācīšanās ārā pa tumsu. Lai arī panākumi bija, tad daudz biežāk bija situācijas, kad suns nobijās no ēnām, no ne tādas kustības un prieka no darbošanās nebija ne man, ne viņam. Turklāt es šādi krietni pabojāju komandu "apkārt!" (suns no pozīcijas pie kreisās kājas/atrašanās priekšā apiet apkārt un atgriežas kreisajā pusē) - puika pasāka raustīties un "apkārt" izvērtās par -
es aiziešu tev aiz muguras, atkāpšos pāris metrus tālāk un izslēgšos.
Izeja no situācijas izrādījās visai interesanta - vispirms atklāju, ka puisim vislielākā motivācija un prieks ir strādāt tad, kad viņš pēc gara brauciena ir izlaists ārā no mašīnas. Enerģijas un entuziasma tad Smaidiņam ir tik daudz, ka viņš ir gatavs darboties kaut minūtes 15, 20 no vietas. Tāpēc tagad darbadienās viņš brauc man līdzi uz darbu, kur pusstundā pirms manu darba gaitu sākuma mēs brīnišķīgi pastrādājam vietējā pļaviņā un stāvlaukumā.
Tā kā "blakus" tagad, Smaidiņprāt, skaitās superīga komanda (laikam jau tāpēc, ka par to dāsni dod ēst), tad cenšamies blakus iešanu papildināt ar dažādām komandām. Lai pašai būtu interesanti, lieti noderēja internetā pieejamie paklausības rallija iesācēju klašu shēmas (meklējamie vārdi -
obedience rally novice course) un mums sanāk. Precizitātes ziņā ir vēl kur augt un augt, taču sajūta ir, ka sacensības mums vairs nav nesasniedzams mērķis. Mācoties neiztiek arī bez smaidiņismiem, piemēram, ieņemt pozīciju blakus pie kreisās kājas, izrādās, var arī šļūcot uz vēdera.
Lasot citu rakstīto par viņu suņu darba stilu, es cenšos atšifrēt arī savējo. Šobrīd ir skaidrs, ka Smaidiņš ir suns, kas domā pats ar savu galvu. Viņš akli nemetīsies izpildīt visu, ko es viņam lieku, drīzāk to, kas viņam pašam patīk, par ko viņš jūtas pārliecināts, pārējo atstājot aiz savas komforta zonas robežām. Un man ir jāmāk viņu pārliecināt, ka darīt kaut ko jaunu ir forši, bet, lai būtu panākumi, atzīšanai jābūt no viņa puses. Varbūt tāpēc viņam paklausības repertuārs patiešām patīk, jo tur ir zināma lietu secība un noteikta rutīna.
Augstāk uzzīmētā shēma ir viens no veidiem, kā Smaidiņš mācās. "Zvaizgnīte" jeb "patīkamo apvienojam ar lietderīgo". "Vietā!" (skrien un apgulies uz deķīša) ir viena no viņa mīļākajām komandām un, tā kā tā ietver gan skriešanu, gan reizē atbrīvojošo komandu, tad tā ir ļoti parocīga, lai īsās sesijās mēs mācītos arī lietas, kas nemaz tik ļoti neiet pie sirds. Piemēram, "astoņi", "čūska", "apkārt", komplekss - paliec sēžot/guļot/stāvot, kamēr es apeju apkārt, un kaut vai tas pats "blakus", jo pēc nonākšanas galā un atalgošanas seko komanda, ko viņš zina ļoti labi un pilda labprāt.
Individuālists problēmu risināšanā - pilnīgi noteikti. Tas spilgti izpaužas, viņam darbojoties ar domājamām mantām, no kurām ir jāizķeksē kārumi. Vislabāk viņš darbojas tad, kad es neiejaucos vai vēl labāk - neskatos, jo palīdzēšana no manas puses ir acīmredzama traucēšana viņam. Es pašpikoju no
dresētaja ierakstiem par to, kā kucēnam mācīt "grāmatiņu lasīt", un cerēju inscinēt foto, kur Smaidiņš "lasa" kladīti, taču nekas no tā nesanāca. Jo, kamēr kameras acs skatās uz viņu, puika ar neko nezinošu skatienu veras pretī, kā novērsies - tā hops, hops, kārumiņš ir izķeksēts ārā un apēsts. Spēj tik nospiest pogu un iegūt miglas bildi ar suņuku, kas atšķīris klades lappuses tur, kur našķīši paslēpti.