Smaidiņš zina labāk

Blogs and Chats

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 03 Jul 2016, 23:13

Oo, un puika vēl droši sēdējis vienkārši somā. Nespēju iedomaties, ka mana Mio būtu uz ko tādu spējīga. :D

Un mēs ar Mio noteikti esam gatavas uz kādu suņu randiņu! Mio ir tāda, kurai citi suņi parasti pavelkas līdzi uz aktivitātēm, varbūt Smaidiņam ar tīk. Varbūt mazliet līdz arī tas, ka Mio tomēr vēl nav pieaudzis suns. No otras puses jārēķinās ar to, ka Mio ir maza kacinātāja un varbūt Smaidiņam viņa šķiet krietni par daudz, bet noteikti varam pamēģināt, ja ir vēlme.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1311
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby ruu » 04 Jul 2016, 14:43

Man ir tik grūti saprast Smaidiņa īsto izmēru. Esmu viņu iedomājusies tādu, augumā līdz celim :kanepe:

Imagine wrote:te Smaidiņš somā:
Image
Handle every stressful situation like a dog. If you can't eat it or play with it, just pee on it and walk away.
User avatar
ruu
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 355
Images: 0
Joined: 24 Aug 2011, 15:17

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 09 Jul 2016, 21:31

Spīgana - Smaidiņš ne tikai droši sēdēja somā, viņš arī pilnīgi droši no tās negribēja kāpt ārā. Ja kāds nāca klāt un par daudz gar somu snaikstījās, tad viņš papurpināja. Sak' - ko tu te maisies - ārā tāpat nekāpšu. Pa ceļam arī nosnaudās. Vienīgi tā soma 7 kg pilnīgi noteikti nav paredzēta, jo tagad viena lence rādās stipri cietusi un kaut kad vajadzēs iegādāties izturīgāku variantu.
Randiņu varam kādreiz sarunāt. Smaidiņam pēdējā laikā garastāvoklis ir labs. Vienīgi... viņš kaut kā uz rotaļām aicina tos, kuri nemaz tik naski uz spēlēšanos nav. Vakar, piemēram, ieinteresēja flegmātisks bīgliņš. Smaidiņš viņam riņķī danco un - aiziet, aiziet, aiziet - bet tas tikai skatās un neko nedara. Turpretim tad, kad tāds ašāks takšelis gribēja gan paskrieties, gan padraudzēties, tad mans puika klīrējās kā veca meita - asti nolaidis, i' zobeļus zibināja, i' rūkuļoja. Tā ka ei, nu saproti, pēc kādiem kritērijiem viņš potenciālos draugus izvēlas.

ruu - svars laikam nav izmērs. Mani 7 kg laimes ir aptuveni paliela rasela augumā. Te arī foto, kur viņš ir nosēdies. Man augumā ap 1,70m, tad nu var iztēloties, cik liels ir pats kustonis.
Image

Smaidiņš progresē

Ja bloga sākumā rakstīju par to, ka mans suns nespēlējas vispār, tad tagad varu ar prieku paziņot, ka nu jau divas nedēļas Smaidiņam ir atvērusies vēl kāda čakra, jo viņš uz kopīgu padzenāšanos uzaicina ne tikai mani, bet arī citus suņus. Vēl gan ne ar vienu nav sanācis tā pa īstam sadraudzēties, jo, vai nu otrs nesaprot, vai arī Smaidiņam attiecīgais suns īsti neiet pie sirds. Taču zobgalīgi smīnošais purniņš un aste, kas gredzenā virs muguras sagriezta, liecina, ka viņš beidzot jūtas tik labi un tik pašpārliecināti, lai meklētu kontaktu ar pārējiem.
Un... uz rotaļām tiek aicināts arī Pēcis, kurš... Smaidiņa enerģiskos uzaicinājumus nesaprot un baidās. Kārtējo reizi divu sugu runāšana pilnīgi dažādās valodās. Kad Pēcis beidzot sasparojas kaķiskam uzbrukumam, tad Smaidiņš jau ir interesi zaudējis. Tikai retu reizi ir sanācis, kad gan viena, gan otra dejas soļi ir saskanīgi un interesanti ir abiem. Te arī bilde ilustrācijai.
Image

Un Smaidiņš sevī ir atklājis arī ilgi snaudušos mednieka instinktus. Pirms pāris dienām izdomāja, ka būtu jautri aiztriekt ratā kādu ielas runci paša augumā, bet vakar mazajā galviņā ienāca spīdošā doma aiztesties pakaļ šņācošam gulbju papam, kas bija krastā izkāpis aizdzīt cilvēkus no bērnu bariņa, kas omulīgi ieturējās turpat esošajā dīķī. Laikus gan rakari apturēju ar skaļu brēcienu: "SMAIDIŅ!!!" Citādi, kas zina, kā viss būtu beidzies. Ja jau gulbis var pieaugušu cilvēku pamatīgi apskādēt, tad mazam tirliņam izredžu nav nekādu.
Ir arī pievērsies tādai suniskai padarīšanai, kā kociņu un zāles stiebriņu smalcināšanai. Te arī draugam ik pa brīdim uznāk iedvesma paskriet pakaļ pa zemi vilktam kociņam, to noķert un kādu brīdi pagrauzt.
Image

Ja liekas - ka te saimnieks par absolūtiem niekiem priecājas - to taču dara visi suņi, tad der atcerēties, ka Smaidiņš pie manis nonāca kā mazsocializēts kustonis, kas dzīvē vispār maz ko bija redzējis. Katru šādu mazu soli pretim laimīgam četrkājainim un pilnvērtīgai suņa dzīvei, sākot ar pastaigu iemīļošanu, gulēšanu blakus, apgūtiem ēdienreižu rituāliem, apmācībām, citu cilvēku un suņu pieņemšanu utt. uztveru kā nelielus svētkus. Viņš aizvien pierāda, ka socializācijas kļūdas/neesamību var labot un ka tas ir lielā mērā atkarīgs no stabilas psihes, dzīvnieka intelekta un laikam jau saimnieka darba, kaut gan man liekas, ka Smaidiņš visu pats ir izfunktierējis un sasniedzis. :)
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Silma » 09 Jul 2016, 22:50

Man sāk likties, ka Smaidiņš varētu kalpot par labu personāžu grāmatai - vismaz tik interesanti Tu viņa dzīvi apraksti:) Tādai grāmatai ar humorīgi jauku pieskaņu. Man kaut kur skapī stāv viena mazformāta grāmatele ar nosaukumu aptuveni "101 veids, kā audzināt savu cilvēku" (zirgiem), tas varētu būt kaut kas šādā žanrā :D
User avatar
Silma
Baby
Baby
 
Posts: 22
Images: 1
Joined: 04 Dec 2015, 15:13

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 10 Jul 2016, 14:22

Ai, tas par, ko te saimniece priecājas, itin nemaz nav nekādi nieki! Tieši otrādi - es lasu un priecājos par to, kā Smaidiņš ir uzplaucis, atrodot savu īsto Cilvēku, un kāds progress ir novērojams.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1311
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 24 Jul 2016, 16:14

Image

Pēdējās divas nedēļas nav bijis vaļas rakstīt - darbs prasa savu un pārējā laikā Smaidiņš bauda vasaru un... drusku paskolojamies arī.
Tā šobrīd man kāds blakus ir ļoti, ļoti piekusis un saldi čuč. Kā nekā seminārs divu dienu garumā gan cilvēkiem, gan suņiem - puika ir saņēmis kārtīgu devu socializācijas - ir ar dažādiem cilvēkiem komunicējis, gan ar suņiem saošņājies, saspēlējies un brīžiem, kad pavisam garlaicīgi - parejstījies arī. Man prieks redzēt, ka viņš tā ir atplaucis - un liels paldies jāsaka par patīkamo atmosfēru - par to, ka suņi draudzīgi un socializēti, un saimnieki, kas ļauj savējiem četrkājaiņiem brīvi komunicēt ar pārējiem. Redzēt to, ka mans nu jau jāsaka bijušais mizantrops drosmīgi uz rotaļu aicina rotveileru, vižlu, VAS jaunkundzi un garkājainu saluki puisi, bija pārsteidzoši un drusku smieklīgi ar'. Tāds mazs tirliņš, kas nenieka nebīstas no tā, ka tie lielākie viņu uz masu varētu paņemt. Ir arī mazam augumam priekšrocības - ja iekārtojies tam lielajam starp priekškājām, tad ir brīvs laukums (krūtis un ķepas), kur knakstīties, līdz brīdim, kad tas lielais izfunktierē, kā no mazās blusas tikt projām.

Bija prieks arī satikt forumiešu blogu varoņus dzīvē, bet vērtīgākais secinājums pēc kursiem - nav tāda brīža dzīvē, kad darbs ar suni beidzas. Tas ir process, kas turpinās visa četrkājaiņa mūža garumā un ka allaž ir apgūstams, kas jauns. Tā arī mums - šo gandrīz sešu mēnešu laikā esam krietni progresējuši un pabūšana kursos, kas bija tomēr citāda vide no ierastās, bija kā tāds būtisks pieturas punkts, lai atskatītos, ko esam sasnieguši, un saprastu, kurp vēlamies doties tālāk. Bildes un detalizētāks stāsts par to, kur bijām un ko īsti darījām, vēl sekos. Šobrīd guļam un krājam spēkus jaunam darba cēlienam! :)
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 25 Jul 2016, 07:13

Patiešām bija prieks iepazīties klātienē un redzēt, cik Smaidiņš ir līdzsvarots un pašpārliecināts. Tu teici, ka šķiet - nemaz neesat tā ļoti kaut ko speciāli darījuši un strādājuši, vienkārši dzīvojat un ejat uz priekšu. Man šķiet, jūs abi esat tāds lielisks piemērs T-touch moto - "less is more". Tie mazie uzlabojumiņi, uzvariņas pār dažādiem traucēkļiem kopā ir devuši daudz. Smaidiņš ir liela personība, tas nekas, ka mazā ķermenīti :) .
Smaidiņš klausās semināra pirmo dienu:
Image
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Dylan » 26 Jul 2016, 08:20

Šķiet, ka Smaidiņu redzēju uz ielas un tiešām gribējās smaidīt. Ļoti lepns sunītis! <3 (un tiešām maziņš)
Sunshine terrier
Image
User avatar
Dylan
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 340
Joined: 18 Dec 2013, 19:35

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 26 Jul 2016, 21:59

Brīnišķīga fotogrāfija, un paldies par labiem vārdiem!
Smaidiņa pašpārliecinātības barometrs ir viņa aste - ja tā ir gredzenā uz muguras, tad puika jūtas vareni, un tas vareni nu jau ir lielāko daļu laika, bet sabīšanās vai "melno" epizodes ir krietni, krietni vien retākas.

Tas, ko es esmu iemācījusies no Smaidiņa un citiem bailīgajiem suņiem, ar kuriem nācās sastapties laikā, kad strādāju patversmē, ir - jādod laiks un kā angļi teiktu "let them be", savukārt pats esi vērotāja pozīcijā un centies noķert momentus, kad redzi, ka sunim kaut kas interesē un patīk. Turklāt man ļoti paveicies ar to, ka Smaidiņš un viņa radiņi būtībā ir klēpja sunīši, kas ļoti orientēti uz cilvēku, tāpēc viss pārējais, kas sasniegts, ir vien loģisks turpinājums. Smaidiņš grib un var, tāpēc arī sanāk. :)

Dylan - ja jau redz pa gabalu, tad var arī pienākt un kādreiz apsveicināties. Manuprāt, ja nostatītu Dilanu un Smaidiņu blakus, sanāktu kā tajā vecajā "Grindex" reklāmā - Kas tu tāds? Ērglis. Kāpēc tik maziņš? Bērnībā vitamīnus nedabūju. :D Ir jau viņš man tāds lepns kundziņš.
Mani vēl joprojām fascinē tas, ka dažs labs radiņš ir augumā krietni prāvāks par pārējiem.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 07 Aug 2016, 20:13

Peļķuloģija

Es atceros, kā pirms pāris gadiem pa labi zināmām takām sanāca iet pastaigā ar četrus mēnešus vecu, visai dzīvelīgu VAS metisēnu. Kucēns jau vien ir jautra padarīšana, bet toreiz visvairāk pārsteidza tas, kā tur, kur es vispār uzmanību nepievērsu, suņuks interesantas lietas atrada ik uz soļa. Te zariņš - oho! Un čiekurs - padomā tikai! Un - kas tad tur - tur var rakt! Un tagad atdod man pavadu! Un tā tik uz priekšu. Smaidiņš gan nav kucēns, taču ar viņu pastaigās nekad nav garlaicīgi. Varam noiet stundu, divas un vienalga ir interesanti vērot, ko šoreiz viņš atradīs. Esmu arī piefiksējusi, ka apstāšanās punkti vienmēr ir vieni un tie paši - un ka nav gluži vienalga, kuros atzīmēties. Vienos suņu "whatsapp"ā ir tās četrdesmit ziņas, bet "pēdugrāmatā" citkārt nekā jauna nav. Tad vēl ir vietējās nozīmes "delfi" un "tvnets", kur jālasa ilgi un rūpīgi un atstājamā komentāra vieta jāizvēlas pēc iespējas precīzāk un pārdomātāk.

Bet stāsts ir par zinātni - kā jau nosaukums vēsta - un Smaidiņš ir atklājis savējo. Peļķes, kuru pēdējā laikā ir daudz, tādejādi viņš ar savu objektu izpēti var nodarboties katrā pastaigā. Ja nu kādam liekas, ka peļķes pētīt ir gaužām vienkārša padarīšana - viņi smagi maldās. Vispirms ir jāapstājas pie ūdens lāmas malas un ar viltīgu skatu jānomēra platums un garums. Tad, ķepas augsti cilājot, ir jāieplunčinās iekšā, jāapstājas un jāuzmet domīgs skats saimniekam. Kad tas darīts, tad peļķes dibenu vajag ar ķepām drusku pakašāt - citreiz purnelis arī iekšā ir jāieliek un jāizmakšķerē dubļu pikucis, akmentiņš vai arī jānoplūc zāles kumšķis, ko tūdaļ jāizspļauj. Un - kad tas darīts - lēni un ar baudu jāizstiepj priekškājas un jāiemērc priekšgals, pēc tam - plakš - peļķē piezemējas arī pakaļgals. Un pilnai laimei, pakaļkājas ar švunku jāizstiepj taisni, taisni aiz muguras - tā lai ar horizontālajai ķermeņa virsmai ir lielāka saskare ar ūdeni. Tad paskaties uz saimnieku ar absolūti svētlaimīgu ģīmīti, lai celtos pēc brīža augšā un mestos uz nākamo peļķi.
Image

Protams, ka, jo vairāk dubļu, jo dziļāk grimst kājas, jo labāk. Tā es un draudzene reiz stāvējām ceļa malā un smējāmies, kā Smaidiņš pa savu dubļu lāmu ņemas. Garāmejošā sieviete arī apstājās, pasmaidīja un tad jautāja: "Jums droši vien viņš bieži jāmazgā." Uz ko atbildēju - nav vis'. Draugs nožūst, smiltis nobirst un viss ir, kā nākas. Es prātoju, kāpēc gan vēl gaišo apģērbu ražotāji vēl nav nonākuši pie tehnoloģijas, kas atadrinātu balto un patiesībā jebkuru suņu spēju palikt tīriem pat pēc kārtīgas nošmulēšanās (te nav runas par vārtīšanos suņu Chanel No5, ko cilvēki nez kādēļ nemāk novērtēt).
Image

Savukārt noslēgumam - Smaidiņš upmalā liriskās noskaņās. Ar distertāciju peļķuloģijā puika vēl nesteidzas - izpēte ir tikai sākuma stadijā. Un peļķu taču pasaulē ir vēl tik daudz...
Image
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 18 Aug 2016, 20:59

Kad sunim garlaicīgi...

Atceros, ka tad, kad Smaidiņš vēl bija patversmē un es īsti neloloju domu par suņa ievešanu savās mājās, spriedām, ka ar visiem viņa fiziskajiem defektiem un bailīgumu labi būtu dzīvot pie kādas omes. Uz to atskatoties, es prātoju, kā tad tai omei būtu ar viņu gājis, ja viņš patiešām pie tādas būtu nonācis, jo - kā izrādās - puika ir jaunāks par savu izskatu un zobu skaitu mutē (uz Holivudas smaidu puika nepretendē itin nemaz), griezā kāja itin nemaz netraucē pilnā ātrumā bizenēt riņķī un... mazā galviņa prasa darbu. Kaut kā pēdējās nedēļas nebija ar viņu sanācis strādāt pie skoliņas mājasdarbiem - tikvien kā garās pastaigas, parotaļāšanās un mājās - un ar laiku jutu, tā kā no gaidošā skatiena nojautu, ka viss jau ir forši, bet puikam ir garlaicīgi.
Image

Nu ko atsākām ar skoliņas lietām - vai nu desa vai arī pārmaiņas (es gan lieku vairāk uz pirmo) - puika pēc pārtraukuma visu dara ar milzīgu azartu. Sēdi, guli, stāvi, blakus - ko vien vajag. Tikai darām, darām, darām!

Par "blakus" ir atsevišķs stāsts, jo ar to mums grūti gāja - ne man ilgu laiku bija skaidrs, kā to labāk mācīt un kad īsti apbalvot, ne arī Smaidiņam - būdams piesardzīgs pēc dabas - īpaši patika iet man tik ciešā attālumā, kur nu vēl vienā solī. Vienu brīdi pabojāju pasākumu ar to, ka visu gribējās ar pavadu koriģēt. Tad nu paspērām soli atpakaļ un sākām no pašiem pamatiem, turklāt, lai pašai nebūtu pārāk liels kārdinājums, no pavadas lietošanas atsacījos. Izrādās, ka viss sanāk. Tagad - kad bijām paņēmuši ilgāku pauzi - izskatās, ka tajās neironu sinapsēs ir kaut kas saslēdzies un pamainījies, jo puika iet blakus un virzienus maina itin labprāt. Neraustās. Un nav arī tā, ka purns tikai uz kārumu vien skatās, kamēr pats neredz, kur solis jāliek.

"Stāvi" ir nākamais izaicinājums - te nu ir jautājums tiem, kas savējiem to ir mācījuši. Ar ko sākāt, kā nostiprinājāt un kā iemācījāt, lai suns, tikko piecēlies, atkal neatkrīt uz vēdera vai dibengala? Līdz šim ar vienu rokas kustību puiku esmu izcēlusi vai nu no "sēdi" vai "guli" pozīcijis, par piecelšanos viņš tiek apbalvots un, lai vēl stāvētu, nelielos laika intervālos dodu kārumus. Ir momenti, kad viņš nostāv ilgāk, bet, ja neesmu pietiekami veikla, viņš atkrīt atpakaļ. Pieļauju, ka manā gadījumā kļūda var būt arī tā, ka nav īpaši nošķirtas rokas kustības/balss komandas un tāpēc Smaidiņš vairāk strādā pēc - es izdarīšu visu un gan jau kaut kas būs pareizi - principa.

Image
Šī fotogrāfija visās suņu mācību grāmatās būtu paraugs tam, kā nevajag spēlēties ar suni. Taisnība ir - vienīgi pašos, pašos pirmsākumos tas bija vienīgais veids, kā viņš vispār izrādīja vēlmi ar mani rotaļāties (jo pat tagad rotaļlietas ir "šausmas un ārprāts"). Un no tā ir izaudzis arī viss pārējais - puika vēl tagad ar mani rotaļājas kā ar otru sunīti. Tagad gan viņš mēdz aizrauties, ķer stiprāk un sāk palikt nepatīkami, tāpēc darbojos pie tā, lai to vēlmi rotaļāties ar manu roku pārnestu uz striķīš-/aukliņmantiņu. Ar mainīgiem panākumiem - striķītis, protams, nav tik labs kā dzīva miesa, bet tad, kad draugs ir aizrāvies, tad enerģijas koncentrēšana uz to, lai to striķīti izstumtu no mutes laukā, palīdz viņam nomierināties. Prātoju, vai viņam neizgatavot "rociņmantiņu" no pirkstainīšiem - varbūt, ka tā patiks labāk.

Visbeidzot - gudrās mantiņas. Katram suņeniekam droši vien pa kādai mājās stāv, bet ir jāsecina, ka tās nav ne universālas, ne visiem suņiem elementāri saprotamas. Dažam labam inteliģentam kustonim - kad knifs ir atkosts - spēlēties ar tādam arī nav interesanti. Tā kā puika prasa uzmanību arī tad, kad man mājās pie datora ir jāpastrādā, tad reiz joka pēc iedevu viņam šādu mantu.
Image
Puika paskatījās, padomāja un beigās paņēma zobos un aiznesa projām. Pēcāk to vien dzirdēju, kā pa būri ar to mantu rībēdams ņēmās. Un visus paslēptos našķīšus izmakarēja ārā. Arī tagad manta vēl joprojām patīk.

Otru mums aizdeva kāds pazīstamais (vienkāršoto versiju bez zaļajiem pampakiem):
Image
Šitai Smaidiņš sākumā gāja garām ar lielu līkumu - pat virsū neskatījās. Nu neko - gardumus atstāju mantiņā, bet pati aizgāju projām darīt savas lietas. Izrādās, ka mazā dīva nevar strādāt, ja uz viņu skatās, jo, kad atgriezos, visas atvilktnītes bija izvilktas ārā. Šodien, uz darbu promejot, atkal uzpildīju - vakarpusē visas atvilktnītes izvilktas ārā, viena aizstiepta uz midziņu, tāpat arī lielākais korķītis. Ir, par ko padomāt, un varbūt nākotnē gudrās mantiņas jānotestē vēl. Ja kāds var ieteikt mājas apstākļos gatavotas/pamēģinātas domājamās mantas - lūdzu, padalieties!

Stāstu sāku par omes sunīti - jāpabeidz uz nots, ka, jo vairāk ar suni darbojies un iepazīstini ar jaunām lietām, jo vairāk viņš no tevis vēlāk prasa. :alinji:
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Spigana » 18 Aug 2016, 21:35

Jo vairāk lasu par Smaidiņu, jo vairāk viņš man atgādina raselu - izklausās līdzīgi pēc enerģijas līmeņa un vēlmes darboties, no izskata ar kaut kas ir.

Par roku spēli - atzīstos, ka es arī Mio dažkārt ļauju pažļembāt manus pirkstus un mans draugs vēl vairāk, bet mēs Mio ļoti ierādām to, ka ir robeža, kur spēle vairs nav jauka spēle. Katru reizi, kad Mio man rokā ieķer pārāk stipri vai nu spēles laikā vai tad, kad trenējot dodu kārumu, es skaļi un sapīgi bļauju "au" un uzreiz pārstāju ar viņu spēlēties. Vismaz man šķiet, ka Mio tādā veidā ir samērā labi apguvusi robežu līdz kurai ir atļauts spēlējoties iekampt man rokā.
Ir terjeri, ir rasela terjeri un ir Mio.
Mio, my dog
Mio Instagramā
Image
User avatar
Spigana
Veteran
Veteran
 
Posts: 1311
Images: 279
Joined: 28 Nov 2015, 18:28

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 18 Aug 2016, 22:25

Nū... viņš varbūt ir tāda rasela piezemētā versija, bet man vēl ir ko atklāt un atklāt, jo sākumā man vispār likās, ka esmu paņēmusi absolūtu flegmātiķi, kas labrāt tikai guļ un no gultas nekustas laukā. Bet - re - veras vaļā un visu ko jaunu uzzini.

Bet - šodien jau atkal kāds rasels pie mums straujā gaitā atvilka savu saimnieci, jo - redz - no attāluma izskatījās, ka arī Smaidiņš ir radinieks. Kaut kur te bija minēts, ka kurti savējos pēc purna atpazīst, tad es pēc līdzšinējās pieredzes varu droši teikt, ka rasels raselu arī pazīst. Kaut kā... :D
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby pixy » 19 Aug 2016, 12:52

Imagine wrote:"Stāvi" ir nākamais izaicinājums - te nu ir jautājums tiem, kas savējiem to ir mācījuši. Ar ko sākāt, kā nostiprinājāt un kā iemācījāt, lai suns, tikko piecēlies, atkal neatkrīt uz vēdera vai dibengala?
Ar pacietību sāku, nostiprināju un iemācīju :D . Šausmīgi lēnām liekot laiku klāt, sākumā tikai mazliet nokustinot roku, pēc tam jau mēģinot iztaisnoties, tad paspert pussolīti atpakaļ. Pie tam, ja Tu dod kārumu, bet negribi, lai suns maina pozīciju, noteikti pēc tam vēlreiz dod šo komandu. Pēc katra kāruma. Un konsekvence - jo būs vairāk lietu, ko suns nedrīkst pārtraukt pēc pašiniciatīvas, jo vieglāk būs viņam iemācīt jaunas komandas izpildīt ilgstošāk. Ja ir lietas, ko suns drīkst pārtraukt pats, viņam grūti saprast, kāpēc šajā gadījumā jāgaida atbrīvojums.
User avatar
pixy
Veteran
Veteran
 
Posts: 4035
Images: 0
Joined: 13 Sep 2010, 07:28
Location: mežs

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 23 Aug 2016, 23:13

pixy - pie tā arī strādājam, un mums sanāk. Dibengals kārumu priekšā pretojas gravitātes spēkam. :)

Kaislības romānu gaumē

Šovakar pamatīgi līņāja, taču nospriedām, ka tie, kas ir nīkuļi un no cukura, drīkst palikt mājās, bet mums ārā ir jāiet. Nenožēlojām - skaists saulriets, jauks vakars, dziļas peļķes, pa kurām izbristies, un noslēgumā dubļu peldes Smaidiņa mīļākajā dubļu lāmā (kur viņš gan šļakstinājās, gan rakās, gan apgūlās, gan vēl paguva iesēsties arī). Tas, ka puika sava mīlīgā purna dēļ sabiedriskajā transportā nereti saņem brīvbiļetes, nav nekāds jaunums. Par to, ka viņš ir populārākā "meiča" piedīķa pastaigu placī, dabūju kārtīgi izsmieties.

Vietai jau tuvojoties, mūs sagaidīja bīgliņš, kas ar uzstājīgu nepieklājību pārkāpa mazā kundziņa privātās telpas robežas un centās izzīlēt, kas tad nu tas spoks ir - meitene vai puika. Lieki teikt, ka par šādu uzmanību Smaidiņš nebija sajūsmā un laidās lapās. Bīgls, kura deguns bija vai nu pielipis mana suņa astei, vai cītīgi ošņāja zemi, pa kuru manējais bija gājis pāri, sekoja pa pēdām. Puika nebija iespaidots arī tad, kad bīgls visādi iztaisījās un ar akrobātiskiem palēcieniem aicināja rotaļāties, viņš sēdēja un bozās. Neko darīt - bīgliņš negribīgi aizļekoja pakaļ savam saimniekam.

Pēc brīža bīgls ir dīķa vienā pusē, mēs pretim un satiekamies ar omulīgu takša metisu, kas arī ļoti uzcītīgi centās noskaidrot Smaidiņa identitāti. Acīmredzot, arī augumā mazāki un manierēs izsmalcinātāki puiši nav mana džentlmeņa gaumē. Atteicās vispār runāties. Turklāt tam visam sapazīšanās rituālam pa vidu no dīķa otras puses atskan sirdi plosošs bīgla kauciens. Smējāmies, ka tur pirmais "Romeo" sauc otrajam, lai atstājas, jo "es taču viņu pirmais ieraudzīju!". Neko darīt - arī takšelis tā negribīgi un domīgi iet projām. Bet ja nu tomēr?

Dīķis ir ovāls, bīglu satikām vēlreiz - tas gluži raseliskā optimismā nāk pie mums atkal un visādi mēģina kontaktu nodibināt, bet - nē - mans klīrējas kā veca meita, lai gan citkārt labprāt izdauzās. Nelīdzēja pat pārliecināšana, ka miermīlīgs bīgls taču ir labāks par vakar satikto franču buldogu, kas, mūs vilcienā ieraudzījis, bija gatavs Smaidiņam galvu noraut un ne to vien, ja vien saimniece stingri neturētu aiz pavadas, škvarkas un ausīm.

Pilnai laimei Smaidiņu apskatīt un izmeklēt vēlējās arī trešais puisis, kas - lai arī lielāks augumā un ar garāku spalvu - izskatā gaužām līdzīgs. Diemžēl tas laikus tika paķerts pie pavadas un prieki gāja secen.

Secinājumi:
1. Suņiem sabiedriskā dzīve ir visai dinamiska un ar lubu romānu cienīgiem sižeta pavērsieniem.
2. Laikam jau mans mazais mizantrops ir viasi izvēlīgs draugu ziņā. Smalks būdams, nevar jau ar kuru katru biedroties. Stājai taču jābūt! :D
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 31 Aug 2016, 21:47

Kad gribas no rītiem pagulēt...

Atkarībā no modinātāja lokalizācijas zvanīšanas brīdī (pulksten sešos parasti) Smaidiņš vai nu spiegdams izmetas ārā no gultas un pazūd pagultē vai arī slinki paceļ galviņu, lai paskatītos uz mani un pajautātu: "Tiešām - tik agri?" Un kamēr es rīta agrumā rosos, tikmēr kāds omulīgi, omulīgi iekārtojas gultiņā vēl pasnaust. Ja redzi šādu purniņu veramies sev pretī, tad patiešām liekas, ka daudz vērtīgāk būtu iet nevis uz darbu, bet gan visu dienu gulēt ar suņuku pie sāniem.
Image

Taču viss nav tik mierīgi kā izskatās - ejam garās pastaigās, katru dienu atkārtojam skoliņas uzdevumus. "Stāvi" jau mums izdodas noturēt pietiekami ilgi. Bet vakar Smaidiņš aizpildīja robu sava sunim tik ļoti vajadzīgo zināšanu arsenālā - viņš tagad māk dot ķepu sveicienam. Mācīju, turot našķīti krūšu augstumā līdz brīdim, kad mazā galviņa izfunktierēja, ka cītīga rokas laizīšana un bakstīšana ar purnu, kā arī prasīgs skatiens manā virzienā - nu, dari taču kaut ko - nav tas, ko tas nesaprotamais cilvēks grib no viņa panākt. Šodien jau iet kā pa sviestu. Turklāt kroplā kājiņa akurāt tāda parocīgāka sveicienam nekā tā otra. Varbūt tāpēc, ka uz tās svars balstīts tik ļoti netiek.

Tāpat nu jau prasās parasto paklausības repertuāru papildināt ar kaut ko jaunu, tāpēc tagad gaidu gan skoliņas atsākšanos, gan lielāku skaidrību par tuvākās nākotnes finansiālo pusi, jo plāni, protams, ir lieli.

Taču gadās arī lietainas dienas, kad lietusgāzes jāpārlaiž drošā, siltā vietā. Pekas gaisā un laiskojamies. Lūk, šādi...
Image

... un, tā kā izglītošanās suņu jomā neaprobežojas vien ar paša kustoņa mācīšanu, laiku var pavadīt, gan lasot atbilstošu literatūru, gan skatoties dokumentālās filmas. Apkopojumu par labām suņu grāmatām es ieviesīšu citreiz, taču jebkuram suņeniekam varu ieteikt britu "Channel 4" dokumentālo filmu sēriju "Dogs: Their secret lives" (epizožu sarakstu un nosaukumus skatīt šeit - http://www.channel4.com/programmes/dogs ... sode-guide ). Tā kā man patīk pētnieciska un argumentēta pieeja suņu pasaules atspoguļojumā, tad šī bija tieši tāda.

Sevišķi interesanta likās pirmā par tēmu, ko suņi dara tad, kad paliek vieni mājās. Tika uzstādītas gan kameras, gan vākti siekalu paraugi stresa hormona mērījumiem, gan analizēti trīs dažādi gadījumi, kuros saimniekiem suns, mājās viens palicis, sagādā problēmas. Uzvedības speciālists piedāvāja arī risinājumus, kas visai viegli un nekaitīgi izmēģināmi arī sadzīvē.

Te saite uz video - http://www.dailymotion.com/video/x1e11m ... in-hd_tech - un varbūt tur var atrast arī pārējās epizodes, kas ir ne mazāk interesantas.

Savukārt šī "The secret life of the dog" - https://vimeo.com/26671405 - pēta to, kā suns ir attīstījies līdzās cilvēkam arī, pamatojot to ar dažādiem interesantiem zinātniskiem novērojumiem. Man sevišķi interesanti likās ungāru pētnieka darbs par suņu vokalizāciju, eksperiments ar centieniem imitēt domestikāciju ar vilkiem (kas neizdevās), kā suņi nolasa cilvēka sejas izteiksmi un citi.

Ja nu akurāt gribas atpūsties, bet tomēr ar sajūtu, ka ir kaut kas vērtīgs izdarīts, tik tiešām iesaku! :) Labprāt dzirdētu atsauksmes, kā arī jūsu ieteikumus dokumentālo filmu/suņu grāmatu jomā.
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby lailamasa » 02 Sep 2016, 17:17

O, super par linkiem, būs pa brīvdienām jāiečeko, man gan pagrūti klausīties angliski (lasu un rakstu gan diezgan sakarīgi:)), bet nu būs iemesls patrenēties arī valodu pie reizes.
Image
User avatar
lailamasa
Junior
Junior
 
Posts: 145
Images: 43
Joined: 27 Jun 2016, 08:45
Location: Limbaži

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby lailamasa » 04 Sep 2016, 16:01

Vakar atklāju, ka tas seriāls"Suņu slepenā dzīve" tiek rādīts Kanālā 2, ierunāts latviski, vakar bija divas sērijas, izskatās, ka būs reizi nedēļā, sestdienās, jāpaseko līdzi.
Image
User avatar
lailamasa
Junior
Junior
 
Posts: 145
Images: 43
Joined: 27 Jun 2016, 08:45
Location: Limbaži

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby Imagine » 13 Sep 2016, 20:54

Ūdens prieki

Vasara ir garām un skolas gaitas drīzumā ceram atsākt, bet tikmēr - saimniece iet uz darbu, bet Smaidiņš izbauda pēdējo iespēju plunčāties pa peļķēm un citām ūdens lāmām, notašķīties no galvas līdz kājām ar dūņām, dubļiem un citiem labumiem un visai apmierinātā gaitā kā tāds mazs ruksītis tipināt mājup. Pat drauga kažociņu izskalojot, smaržo viņš pēc dūņām un ūdenszālēm.
Image

Savukārt no rītiem (ja vien tās nav brīvdienas un maģiskais plkst.10.00) puika man piecelties absolūti nepalīdz. Ja redz šādu snīpi, kas lūr no segas apakšas tad, kad aicini viņu iet pastaigā, tad arī pašam motivācija sakrītas visai jūtami.
Image

No savas puses apsolīju padalīties ar suņu literatūru. Man gan trūkst atsauksmju rakstītāja talanta un lielākā daļa no grāmatiņām ir tādas, kuras pašam ir jāizlasa, lai saprastu, par ko tad tur ir stāstīts. Manā gādībā nesen atgriezās piecas suņu grāmatiņas, kuras jau labi sen biju iegādājusies un aizdevusi citiem. It sevišķi gribējās pārlasīt šo - Alexandra Horowitz "Inside of a Dog".
Image

Zinātniece, psiholoģe un suņu izzināšanas spējas (dog cognition) pētniece grāmatā stāsta par suņu pasaules uztveri (kā suns redz, izjūt un saprot jeb - kā tad īsti ir būt sunim) no zinātnes perspektīvas, bet valoda ir pietiekami vienkārša un stāstījums saistošs, lai būtu interesanti ikvienam suņa saimniekam. Grāmata nav par apmācību, bet, manuprāt, ļoti vērtīga lasāmviela katram, kurš savu suni vēlas saprast labāk.

Šeit ir mājaslapa - http://insideofadog.com/author.php
User avatar
Imagine
Champion
Champion
 
Posts: 580
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Smaidiņš zina labāk

Postby lailamasa » 13 Sep 2016, 21:05

Vai cik labi ka padalies ar literatūru, man arī nu pat ir uznācis trakums, gribas vairāk ko uzzināt par suņiem, jo redzot, ka mans nav nekāds paraugsuns, gribas saprast, kā mums atrast to vislabāko un tieši mums ideālo sadarbības veidu.

Man plānā ir šī grāmata, atradu, ka daudz, kur to iesaka, kā tā ir ieteikta kā vislabākā.

https://www.amazon.com/Other-End-Leash-What-Around/dp/034544678X
Image
User avatar
lailamasa
Junior
Junior
 
Posts: 145
Images: 43
Joined: 27 Jun 2016, 08:45
Location: Limbaži

PreviousNext

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests