Tā, kā līdz šim perfekti ir strādajis- es pačīkstu forumā, par to, ko mans suns nedara pareizi un viņš uzreiz to sāk darīt pareizi, pamēģināšu atkal.

Kā lai iemāca sunim, nē, drīzāk-kā lai iemācu sev nolikt suni smukā stājā? Jautājums kļuvis aktuāls, jo plānojam šajā sezonā piedalīties vismaz 4 izstādēs. Kaut gan pati ringā neiešu, tomēr gribās, lai suns māk smuki stāvēt ar jebkuru cilvēku, pat ar savu tizlo saimnieci
Principā laikam, Paula māk smuki nostāties ar visiem, tikai ne ar mani. Ar mani viņai pat skriešana pie izstāžu pavadas nesanāk, vai nu neskrien vispār, vai nesās, kā mežonis man pa priekšu.
Lai skaidrāks, par ko es te ņemos, pievienoju bildes, pirmajā Paula stāv ar savu audzētaju, kura, lai suni noliktu stājā VISPĀR neizmanto rokas, otrajā ar mani... Kājas uz visām pusēm,tikai ne paralēli.

Iespējams, ka Tev precīzāk jāstrādā ar roku - audzētāja roku tur krietni zemāk, nekā redzams otrā bildē, attiecīgi suns stiepjas uz priekšu, nevis augšu. Es uz Mio ļoti, ļoti jūtu to, cik precīzi man jākalibrē rokun lai viņa pareizi daritu lietas.

Vēl esmu manījusi, ka citi šo mēdz trenēt ar tiem piepūšamajiem fitnesa "ežiem" (paw pods), priekš Mio taisos tādus pasūtīt, bet nekādas pieredzes man ar šo nav.

Es noteikti arī nepretendēju uz profiņa viedokli, bet padalīšos ar dzirdēto par tēmu.
Šis ir tā sauktais "free stacking". Lai to izpildītu labi - cilvēkam jābūt ļoti talantīgam vai ar lieliski izkoptu tehniku šajā, un izcils hendleris arī nepieredzējušu suni dabūs stāvam smuki. Vai arī tad sunim jābūt izcili trenētam šajā.
Es labāk paļaujos uz veco labo - nolieku suni tā, kā man vajag - ar rokām visu pielabojot. Un pat tad - kā māku, tā maunu Man gan arī mazaliet parādīja, kā stādīt suni šajā tevis paradītajā versijā, bet man tas likās pārāk traki grūti.
Hendlingam ir nodarbības, ko var aiziet kaut pāris reizes apmeklēt, lai saprastu ideju un to ierādītu sunim, pat ja pati netaisies suni izstādīt (ir gan gadījumi, kad hendleri pēkšņi netiek pēdējā brīdī un tad nekas cits neatliek, kā izstādīt pašam, tāpēc vien ir labi zināt kaut pašus pamatus).
Ja pareizi esmu novērojusi - jūs draudzējaties ar Aragorn, vai ne? Manuprāt, viņa lieliski pārzin hendlinga mākslu, lieliski to pielieto un noteikti var uzjautāt viņai padomu, tas noteikti būs krietni vērtīgāks!

Spigana wrote:Iespējams, ka Tev precīzāk jāstrādā ar roku - audzētāja roku tur krietni zemāk, nekā redzams otrā bildē, attiecīgi suns stiepjas uz priekšu, nevis augšu. Es uz Mio ļoti, ļoti jūtu to, cik precīzi man jākalibrē rokun lai viņa pareizi daritu lietas.

Vēl esmu manījusi, ka citi šo mēdz trenēt ar tiem piepūšamajiem fitnesa "ežiem" (paw pods), priekš Mio taisos tādus pasūtīt, bet nekādas pieredzes man ar šo nav.

Jā, es arī to pamanīju bildēs Bet šodien mēģināju ar roku pie deguna, tāpat nekā. Ko ar tiem ežiem dara? Suns kāpj ar piekšķepām virsū? Man tāda uzparikte pat kaut kur mājās ir!


Māra
Aragorn arī ir tā mana draudzene, kura Paulu vedīs ringā! Paula viņas rokāš kļūst ļoti proesionāla

MartaK wrote:Māra
Aragorn arī ir tā mana draudzene, kura Paulu vedīs ringā! Paula viņas rokāš kļūst ļoti proesionāla

Nu re, tev ir pašai savs hendlinga meistars!! Iztaujā viņu no galvas līdz kājām! Domāju, ka dabūsi labāku padomu, nekā mēs te visi kopā saliekot

Manas, iesācēja piecas kapeikas-
Tā kā man tuvākie šķirnes padomdevēji ir 250km attālumā, nākas mācīties un strādāt pašai. Sākums īsumā - liku kā nu sapratu, taisīju bildes (par šo mans bērns galīgi nav starā ), sūtīju audzētājai. Apskatot bildes atbildēja kur un ko savādāk vajag, piemēram, balansu turpu šurpu, kaklu, muguru... ja par kaut ko nevarējām tikt pie vienas domas, atsūtīja citus piemērus un tā tad arī strādājām (y) Šobrīd zinu, ka pati arī varu ringā iziet ja nav iespēja pāris dienas iepriekš suni aizvest audzētājai, tad ar mani viņa izstādās labāk, jo kopā strādājam un trenējamies. Ja ir iespēja padzīvoties un pastrādāt ar audzētāju, tad tur izstādās labāk, tieši no bendlinga puses

Vēl no bildes - arī ringofka Tev ir savādāk

Par tiem paw pods - saliek 4 uz grīdas un māca sunim ar katru ķepu uz viena uzkāpt un stāvēt. BET. Tas joprojām ir tikai, ko esmu visai pavirši palūkojusi internetā. Kamēr pašai vēl nav mājās, neesmu pētījusi niansēs.

Nu tā. Sen nav sanācis te pabūt!
Stāstāmā ir daudz,laika maz. Galvenis un skumjākais ir tas, ka izrādās Dalmācietim RAW barošana ir ļoti nepiemērota. Es to biju dzirdējusi no mūsu audzētājas, bet centos izlikties to nedzirdam, tomēr tas viss manī radīja kaut kādu nemieru. Šodien pakonsultējos pie cilvēka, kuram ļoti uzticos šķirnes jautājumos un saņēmu apstiprinājumu. Vislaik sevi mierināju,ka šķirne taču sena, ko tad viņi ēda senos laikos,kad sausās nebija!? Izrādās, dalmacietis dabūja medījuma vēdera daļu un lielā mēra pārtika no tā,kas medījumam vēderā, respektīvi, zāle un visādi zaļumi! Teju vai veģetārietis!

Izlasīju vēl arī šo rakstu ( http://www.elit-dals.narod.ru/rek3.html) un sapratu,ka laikam gan nāksies braukt pēc sausās barības. Kaulus un vistas gaļu gan turpināšu dot tā pat, kā kārumu!

Zin kā, tas katram individuāls lēmums, bet atļaušos norādīt, ka cilvēki par VISIEM suņiem raksta, ka kauli ir kaitīgi suņiem utt. Ar ko dalmācieša kuņģis tik ļoti atšķiras no citu suņu?
Un kā pati Paula jūtas ar Raw?

Ja Paula pati labprāt ēd raw un nekādu redzamu problēmu nav, tad es ietektu pameklēt vairāk informācijas atbilstošās vietās un nepaļauties tikai uz pāris cilvēku viedokļiem.
Cik nu ātrumā sapratu, dalmāciešiem uzmanīgāk jāizvēlas, kādu gaļu dot un jāpārdomā, vai dot orgānu gaļu, jo viņu uzturā nevajadzētu būt daudz purnīvielām. Bet problēmas no purīniem rodas ne visiem suņiem, to visu jebkurā gadījumā varot monitorēt un sunim var barot raw.
Starp citu, tā krievu lapa kā labu barību iesaka Royal Caninc un tml. nelabumus, tā kā pārāk es uz tās viedokli nepaļautos.

Te par raw un dalmāciešiem, ko ātrumā atradu:
http://dogsdinner2.webs.com/rawfeedingdalmatians.htm
https://www.facebook.com/groups/1456964501241414/?hc_location=ufi

Un īru terjeri tika baroti ar pārpalikumiem no cilvēku galda, kas arī bieži bija veģetārs. Arī īru terjeri ir no šķirnēm, kur jāuzmanās no purīnvielām. Līdz šim gan tikai vienu reizi esmu sastapusi īru kam reāli bija šāda veselības problēma.
Palasot informāciju, nolēmu suņiem mazāk dot orgānu gaļu, piemēram sirdi, plaušas, un pameklēt vairāk informācijas par purīnvielām.
http://www.aplusflintriverranch.com/art ... andiet.php

MartaK wrote:Galvenis un skumjākais ir tas, ka izrādās Dalmācietim RAW barošana ir ļoti nepiemērota.

Manam bulterjeram izgāja tāpat. Problēmas uzradās apmēram gadu pēc RAW barošanas. Lielas problēmas. Tas bija nu jau pirms daudziem gadiem. Ēd sauso barību. Viss lieliski. Iet 11. dzīves gads, aktīvs un dzīvelīgs. Par kauliem runājot - bulterjeram jaunībā pēc nograuzta piena teļa kaula reiz nācās taisīt klizmu pilnā anestēzijā. Ļoti nepatīkama pieredze. Rotveileram reiz kaulu graužot zobos iesprūda kaula šķēpele, ko nekādi nevarēja izvilkt. Nācās vest pie veta, kur to varēja izdarīt tikai pilnā anestēzijā. Mani suņi tagad grauž tikai kaltējumus.
Atturos no jebkādām ideoloģiskām nostādnēm suņu barošanā. Absolūti vienīgais kritērijs - suns jūtas labi, izskatās labi. Es personiski neuzskata, ka mājas sunim visdabīgākā ir RAW barošana: http://www.bbc.com/news/science-environment-21142870

Jā, es domāju, ka galvenajam kritērijam būtu jābūt suņa labsajūtai. Bet man bija iespaids, ka Paulai tieši ar Raw gāja labāk?

Lūk ir raksts par dalmāciešu barošanu pēc raw http://dogsdinner2.webs.com/rawfeedingdalmatians.htm Acīmredzot, var viņus barot pēc raw, tikai mazliet citādi, kā citus suņus. Un lielākoties nevienam sunim neiesaka raw, jo viņi nomirs, dabūs tārpus, nomirs no salmonellas (kas ir arī sausajā barībā), nomirs no citas baktērijas, nedabūs vitamīnus un vēl visādi brīnumi. Ko tik cilvēki nav izdomājuši, lai propogandētu sauso barību biznesu. Pievienojies kādai raw barotāju grupai FB un parunā ar cilvēkiem, kas tiešām baro savus dalmāciešus pēc raw, tādu noteikti nav maz.

Bet klizmas nākas taisīt tad, kad nemāk sunim kaulus dot. Nevajag dot tik daudz, ka zarnas aiziet ciet un nevajag dot kaulus, kas dalās šķēpelēs. Ir jāzin ko un cik daudz dot, tad nav problēmu

Tas, ka sunim ir izmaiņas dažos gēnos, nozīmē tikai to, ka viņš ir mazliet labāk pielāgojies kaut kādiem apstākļiem, bet tas nekādā veidā neatceļ visu pārējo daudzo gēnu darbību, kas joprojām atbild, piemēram, par gaļas pārstrādi. Turklāt ne visām šķirnēm šīs gēnu izmaiņas ir vienādā apjomā. Un kamēr suņiem neizveidosies zobi, kas ir piemēroti mazu, sausu graudiņu graušanai, tikmēr nekāds dabīgais sausbarības ēdājs no viņa īsti nesanāks.

Jāizlemj, protams, katram pašam, bet es ļoti ieteiktu pirms tam ievākt pēc iespējas vairāk un pilnīgāku informāciju.

Linda B. wrote:Ko tik cilvēki nav izdomājuši, lai propogandētu...

Tieši tāpēc mana attieksme pret ēšanas jautājumiem ir ļoti mierīga, bez kategoriskiem apgalvojumiem, ka, lūk, tieši tā un ne citādi ir garantēti vislabāk. Ja suns ēd RAW un jūtas labi - lieliski. Arī pie cilvēkiem vieni ir zvērināti vegāni, kuriem tas ir atrisinājis visas veselības problēmas, citi, tieši pretēji, zvērināti paleo. Kamēr tie, kas nodzīvojuši krietni pāri 100 gadiem, nav bijuši ne vegāni, ne paleo, un citi vēl visu mūžu mēreni smēķējuši un ēduši čipsus. Arī par 'vispareizākās' ēšanas jautājumiem - kā cilvēkiem, tā suņiem - tiek sarakstītas grāmatas, ražoti attiecīgai ideoloģijai atbilstoši pārtikas produkti (piemēram, tās pašas auksti spiestās suņu barības) utt., un ar to tiek ļoti labi nopelnīts.

Vēja sune wrote:Un kamēr suņiem neizveidosies zobi, kas ir piemēroti mazu, sausu graudiņu graušanai, tikmēr nekāds dabīgais sausbarības ēdājs no viņa īsti nesanāks.

Izņemot pēdējos gadu desmitus, lielākā cilvēku daļa pasaulē nevarēja atļauties regulāri pārtikā lietot gaļu, nerunājot par to, ka dot to saviem suņiem. Arī šobrīd pasaulē ir miljoniem ielu suņu, kuri tā vietā, lai organizētu sev RAW, turpina bomžoties cilvēku tiešā tuvumā. Es šo šobrīd nenorakstu no kāda sausās barības ražotāja mājaslapas, vienkārši domāju par šo tēmu Un - kā jau teicu - labs ir viss, kas der.

Ja tu uztraucies par akmeņu veidošanos nierēs un urīnpūslī, iesaku tev vispirms kārtīgi iepazīties ar pašu slimību (Hyperuricosuria - meklētājā), jo arī visas sausās barības nebūs alternatīva, un smagos gadījumos ne vienmēr diētiskā barība un zāles palīdzēs. Vari aiznest uz tuvāko veterināro klīniku pārbaudīt Paulas urīnu, lai paskatās, vai nav urātu kristālu. Taču ticami avoti (veterinārie raksti) saka - pat ar visu problēmu urīnakmeņi skar tikai 5% no dalmāciešiem un attiecība starp puikām/meitenēm šķirnē ir 13:1. Tas tā, lai nav pavisam jākrīt panikā.

tas nekādā veidā neatceļ visu pārējo daudzo gēnu darbību, kas joprojām atbild, piemēram, par gaļas pārstrādi. Turklāt ne visām šķirnēm šīs gēnu izmaiņas ir vienādā apjomā.

Vēja sune - šeit viss nav tik viennozīmīgi un nav "gēnu, kas atbild par gaļas pārstrādi". Organisms strādā molekulu līmenī. Reizēm var pietrūkt viena maza skrūvīte, lai slikti funkcionētu visa mašīna. Piemēram, ja trūks insulīns, tad organismā nav neviena citas rezerves daļas, kas tā trūkumu var kompensēt. Tāpat arī dalmāciešiem un problēmu, kas skar visu šķirni. Viņi ir vienīgie, kur visiem suņiem ir "nepareizais gēns" divās kopijās (suņi ir homozigotiski) un literatūrā minēts, ka tas, iespējams, ir saistīts ar selekciju pēc īpašās kažoka krāsas (punktiem). Tāpēc, iespējams, ka 18. - 19. gadsimta dalmācieši pie ne tik stingri kontrolētas pavairošanas programmas un slēgtas populācijas, varēja ēst visu ko, bet kaut kur laika gaitā pareizā gēna kopija tika pazaudēta un radās problēmas.

Te tā gana īsi un vienkārši par problēmu - https://www.ufaw.org.uk/dogs/dalmatian-hyperuricosuria

Ja esi facebook, sameklē dalmāciešu šķirnes grupu un vari aprunāties ar citiem saimniekiem, ko viņi dara un kā rīkojas. ash atrastā mājaslapa (http://www.aplusflintriverranch.com/art ... andiet.php) ir laba vieta, kur sākt.


Paskaties arī vai Paulai nav senčos kāds no LUA dalmāciešiem (informācija šeit - http://www.luadalmatians.com/).

Boulevard wrote: Arī šobrīd pasaulē ir miljoniem ielu suņu, kuri tā vietā, lai organizētu sev RAW, turpina bomžoties cilvēku tiešā tuvumā.

Tas, kas suns tā var izdzīvot, nenozīmē, ka tas viņam ir veselīgi vai ka viņš to ir labprātīgi izvēlējies kā dabisku barību.

šeit viss nav tik viennozīmīgi un nav "gēnu, kas atbild par gaļas pārstrādi". Organisms strādā molekulu līmenī.

Nu es tā vulgarizēti izteicos, neiedziļinoties gēnos, molekulās, alēlēs un tml. Doma ir, ka izmaiņas kādā vienā pazīmē, obligāti neatceļ citu pazīmju realizēšanos un izpausmes. Insulīna trūkums vai dalmāciešu problēmas jau ir novirze no normas. Runa vairāk bija par normālu situāciju un cieti šķeļošajiem gēniem.

Vēja sune wrote:

Boulevard wrote: Arī šobrīd pasaulē ir miljoniem ielu suņu, kuri tā vietā, lai organizētu sev RAW, turpina bomžoties cilvēku tiešā tuvumā.

Tas, kas suns tā var izdzīvot, nenozīmē, ka tas viņam ir veselīgi vai ka viņš to ir labprātīgi izvēlējies kā dabisku barību.

Es ar to gribēju teikt vienīgi to, ka sugas mājas suns vienīgā dabīgā niša ir dzīvot cilvēka tiešā tuvumā, citas dabiskas nišas viņam nav. Un ēst to, ko nu viņam kurš izvēlas dot. Vai, ko var atrast. Mājas suns kā suga ir visēdājs, tāpat kā cilvēks ir visēdājs.