Mājas suns ir pataisīts par visēdāju tīri sadzīves līmenī. Bioloģiski jebkurš suņveidīgais joprojām ir gaļēdājs. Jā, ar iespēju laist caur organismu arī graudaugus un dārzeņus, bet pēc gremošanas sistēmas uzbūves tur visēdājs īsti nesanāk. Bet tā ir diskusija citai foruma sadaļai.

Vēja sune wrote:Mājas suns ir pataisīts par visēdāju tīri sadzīves līmenī. Bioloģiski jebkurš suņveidīgais joprojām ir gaļēdājs. Jā, ar iespēju laist caur organismu arī graudaugus un dārzeņus, bet pēc gremošanas sistēmas uzbūves tur visēdājs īsti nesanāk. Bet tā ir diskusija citai foruma sadaļai.

Vegāniem arī ir lieliski argumenti par to, ka cilvēka gremošana ir piemērota tikai un vienīgi augu valsts diētai. Mājas suns nudien nav 'jebkurš suņveidīgais'. Tāpat kā cilvēks nav 'jebkurš primāts'. Es saku, ka suni ir labi barot tā, lai viņš labi justos, bet jūs cenšaties apgalvot, ka viņam ir tiesības justies labi tikai vienā veidā un citi ir slikti.

Nu vispār jau es apgalvoju tikai par bioloģiskām lietām un suņa anatomiju un fizioloģiju. Labsajūta paliek suņu saimnieku rokās.

Vēja sune wrote:Nu vispār jau es apgalvoju tikai par bioloģiskām lietām un suņa anatomiju un fizioloģiju. Labsajūta paliek suņu saimnieku rokās.

Apgalvojiet tādā nedaudz reliģiskas pārliecības gaismā Bet, kā zināms, ticība ir svēta lieta. Es noteikti esmu arī par reliģijas brīvību.

Daba, un attiecīgi bioloģijas mācība, ir tāda jocīga lieta. Tajā vai nu kaut kas notiek pēc konkrētiem likumiem un procesiem, vai nenotiek. Piemēram, sunim ir īsas zarnas un zirgam garas zarnas. Un, izstiepies vai saraujies, bet tas ietekmē gremošanas procesus un nosaka barības piemērotību.
Var jau to, protams, saukt par reliģiju, bet procesus dabā tas nekādi neizmainīs.

Zarnu garums ir dažādu diētu aizstāvju iemīļots jājamzirdziņš - gan cilvēku, gan suņu
Es no visas sirds jums novēlu tikai vienu - lai tad, kad jūsu sunim būs 11 gadi, viņam būtu lieliska veselība. Ja RAW ir jūsu ceļš kā suni līdz tam aizvadīt - patiešām lieliski.

Suns nu nekādi nevar pataisīties par visēdāju zinot faktu, ka sunim vispār nav fermentu, kas spētu šķelt augu šūnapvalkus. Kāds vēl visēdājs? Suns apēd oranžu burkānu un oranžu burkānu arī izkakā, suns apēd sarkanu bieti un sarkanu bieti izkakā, suns apēd termiski neapstrādu graudaugu un tādu pašu to arī izkakā. Nesen savējiem iedevu dārzeņus, tur burkāns, kartupelis, vienkārši sagriezu par daudz savam wokam, tavu brīnumu, kad no rīta šitos pašus dārzeņus, tādā pašā paskatā man sāka vemt atpakaļ, kamēr no dotās gaļas vairs nav ne smakas. Kuri neizvēma, tie tādus pašus izkakāja. Tad kur ir tas visēdājs? Fakts tāds ir, ka suns spēj izdzīvot uz sev nepilnvērtīgas diētas, tā pat kā vilks bada laikos ēdīs ogas un kaut kā citādi savu dzīvību vilks, bet tā nav pirmā izvēle, tā ir tikai bada laika diēta, lai nenomirtu badu.

Tas, ka tā lapa, kur ir raksts par dalmāciešiem un gaļas ēšanu, iesaka Royal Canin, mani nesatrauc,jo raksts ir no 2005.gada, kad Royal skaitījās laba barība.
Paulai pēdējā laikā sāka parādīties blaugznas, pašlaik divas dienas ēd sauso un balugznas šķiet pazudušas. Varbūt tam bija saistība,varbūt nebija,nezinu.
Ja skaitās,ka dalmācietis nedīkst uzņemt daudz purīnu, tas nozīmē,ka no ēdienkartes jāizslēdz visa sarkanā gaļa,un subprodukti, tad sanāk, ēst var tikai putnu vai trusi, trusis Paulas vēderam nepatīk, bet ēdot tikai vistas taču arī nekāds sabalansētais uzturs nesanāks, vēl ņemot vērā, ar ko tās veikala vistas ir piepūstas pilnas.
Pagaidām sliecos uz to,ka barosim viņu tomēr pēc audzētajas ieteikumiem ,ar barību,ko viņas suņi ēd jau vairākās paaudzēs.
Kaulus došu grauzt un laiku pa laikam apēdīs kādu pusvistu.

Otra tēma diskusijai- vai kādam sunim ir bijušas tulznas uz pēdām no staigāšanas? Paulai reiz jau tāda bija,skrienot pa mežu/jūru uzberza tulznu,kas pārplīsa un tad bija sāpīgi staigāt. Tagad mums tādas ir divas, uz katras priekšķepas pa vienai! Staigājam regulāri un nav tā,ka vislaik pa asfaltu, vairāk pat pa zāli sanāk skriet. Ir kādi ieteikumi? Sāku smērēt ķepas ar Evijas ziedi, jo ķepas viņai ir sausas un asas, bet nav ne jausmas,vai tas ko dos.




Ak, jā! Mums ir arī superpriecīgi jaunumi, mūsu pusmāsiņa Emma beidzot ir Latvijā! Paula ir sajūsmā, viņa mazajam nes mantas un māca spēlēties! Dikti mīlīgi,kad abas satiekās!

Gribējām beidzot nofotografēt Paulas slaveno smaidu. Diez ko labi nesanāca, toties,
tagad man ir skaidrs, kapēc daži man netic, kad saku, ka viņa nav dusmīga, tas ir viņas smaids. Es arī neticētu, no malas skatoties
Pēdējā bildē redzams sagaidītais ciemiņš, mazais šņukurs jau arī saraucies jaukā smaidā,ātri mācās!

Ne tikai dalmācieši smaida, rādot zobus, mūsu vecais suns (VAS krancis + rota krancis) arī tā smaida, tiesa gan - ne tik ļoti plaaatu smaidu.

Hmm, jā, ja man šitāds nāktu pa ielu pretī, es padomātu, ka agresīvs suns un ar steigu savējo rautu prom.

Juhuuu! Esam atpakaļ no izstādes ar JCAC, JBOB & JBIS-6 Candidate of Latvian Junior Champion tituliem! Mammīte lepna!
Varēja iet vēl labāk, bet suncim, šķiet, savilkti muskuļi muguras lejas daļā, kas kaut kā ietekmē pakaļkājas kustību, skrienot ringā brīžiem kliboja, brauksim pie DR.Drapčes.

Apsveicu ar panākumiem! Abas bildē tik lepnas izskatāties. Pati izstādīji vai draudzene palīdzēja?

Čau, kaimiņien, atradu arī tavu blogu un izlasīju kā sākumos tev gājis. To riteņbraukšanu piekopjat? To man ļoti gribētos darīt, kad suns būs gana liels!