Māra wrote:Jo ja vadās pēc Audzētavu klepus, ka nevar uz izstādēm iet, nevar iet uz suņu laukumiem, nevar vest sabiedriskās vietās

Nezinu kā tas ir ar audzētavu klepu (un ceru, ka nekad arī neuzzināsim, savādāk Yuki pa vetārsta kabinetiem vien dzīvo), bet domāju tas "ārā nedrīkst" uz sabiedriskām vietām un suņu laukuiem attiecināms? Jo sabiedriska vieta mūsu gadījumā neskaitās, dzīvojam gana sabiedriskā ielā, tā kā tad tiešām ārpus dzīvokļa iziet nedrīkstētu.
Bet šito man jau kaut kas teica par kucēnu glaudīšanu, ka nevajagot visiem nemaz tā ļaut, jo no rokām pārceļojot tas Audzētavu klepus.

karalislauva wrote:bet domāju tas "ārā nedrīkst" uz sabiedriskām vietām un suņu laukuiem attiecināms?

Es biju domājusi kopumā, kad suns ir vesels un sāk domāt, ka labāk kaut kur neiet, lai nenoķertu to Audzētavu klepu - tad sanāk, ka nekur nevar iet.
Bet "ārā nedrīkst" slimības laikā nesaprotu kā domāts. Ja man tā pateiktu, domātu, ka nedrīkst ārā no dzīvokļa vest.

Ai, cik žēl par suņu balli! Cerams tiksim uz nākamo!

Par to ārā iešanu mums ir tā, daktere neļāva likt pie pavadas ar kakla siksnu, lai pasaudzētu sāpīgo rīkli un uztūkušos limfmezglus,jo Paula vēl nemāk ilgstoši,glīti iet pie pavadas. Labi,ka mums ir dārzs, tur jau paskriet drusku dabū, bet man bail ilgi skraidināt, dēļ paaugstinātās temperatūras. Tad nu viņa jož pa māju,kā negudra!

Nezinu ,kā citās izstādēs,bet šajā bija tik maz vietas, ka suņi viens otram purnus sejās bāza visu laiku.Protams, ja suns visu laiku sēž būrī,tad varbūr var kaut kā pasargāt no ta riska, bet par cik mēs tur pat blakus dzīvojām un centāmies pēc iespējas nebūt tur uz vietas, būri atstāju mašīnā. Cilvēki arī nemaz ar rokām tā negrabstījās,kā biju gaidījusi.

Kā ir ar tiesnešiem, neredzēju,vai kāds dezinficē rokas, vai pa taisno no viena suņa, otram mutē?!

Māra wrote:

karalislauva wrote:bet domāju tas "ārā nedrīkst" uz sabiedriskām vietām un suņu laukuiem attiecināms?

Es biju domājusi kopumā, kad suns ir vesels un sāk domāt, ka labāk kaut kur neiet, lai nenoķertu to Audzētavu klepu - tad sanāk, ka nekur nevar iet.
Bet "ārā nedrīkst" slimības laikā nesaprotu kā domāts. Ja man tā pateiktu, domātu, ka nedrīkst ārā no dzīvokļa vest.

Ar šito man ir sava pieredze, kad vadāju seskus pa izstādēm, tā bija regulāra parādība, mājās vienmēr bija visas iespējamās zāles,jo teju 100% pēc katras izstādes kādam bija vēdera vīruss,vai kāda cita zaraza. Kad nolēmu, man pietiek, neiešu vairs tur zvērus slimdināt, tieši tā man atbildēja viss klubs, saslimt var visur, slimību pats vari ienest mājās, tad jau nekur nevar iet, blaa,blaa,blaaa... Es tam nepiekritu, jo ejot ārā, vai ciemos,nekad apkārt nebūs 500 citu dzīvnieku, pie tam,tādu,kuriem ir lielāks risks būt slimiem,jo apmeklē tādus pasākumus regulāri.
Un man bija taisnība, kopš neeju uz izstādem, visi seski bija/ir veseli. Nevienu pašu reizi nav slimojuši.
Var jau būt,ka sakritība, bet tā jocīgi...

Ā, nu ir skaidrs par kaklasiksnu un kaklu.
Ceru, ka nu jau sunei viss labi

Protams, ka var būt slimīgāki un saķērīgāki zvēri un tādi, kam līp mazāk, bet kopš tās vienas reizes, kad Kajs saķēra to klepu, citas reizes bijušas nav un izstādes apmeklējam gana regulāri. Kā jau minēju - neļauju pārāk gramstīties apmeklētājiem, sevišķi bērniem, suņiem lodāt pa izstāžu zāles grīdu un pagaidām šis strādā. Nav arī pārak bieži dzirdēts, ka suņi no izstādēm vestu visādas draņķibas mājās, tā ka domāju, tie vienkārši ir tādi izņēmuma sakritību gadījumi. Nepaveicās. Novēlu, lai turpmāk veicas un nabaga izstādes jūsu abu acīs kaut nedaudz uzlabojas

MartaK wrote:Nezinu ,kā citās izstādēs,bet šajā bija tik maz vietas, ka suņi viens otram purnus sejās bāza visu laiku.Protams, ja suns visu laiku sēž būrī,tad varbūr var kaut kā pasargāt no ta riska, bet par cik mēs tur pat blakus dzīvojām un centāmies pēc iespējas nebūt tur uz vietas, būri atstāju mašīnā. Cilvēki arī nemaz ar rokām tā negrabstījās,kā biju gaidījusi.

Kā ir ar tiesnešiem, neredzēju,vai kāds dezinficē rokas, vai pa taisno no viena suņa, otram mutē?!

Nu kontakts ar citiem suņiem un cilvēkiem ir neizbēgams. Citu cilvēku nākšanu un glaudīšanu var vairāk izkontrolēt, nekā saskāršanos ar citiem suņiem. Viss, ko var aplipināt - arī aplipinās. Bet pareizi Māra saka, izstādēs nav slimību perēkļi. Audzētavu klepu potenciāli izslimo visi suņi, citi pat vairāku reižu. Mēs paldies, Dievam, esam izslimojuši vienu reizi un nekad nekādas citas drazas neesam noķēruši.
Lai izdodas izveseļoties ātri!

Un par to būri, ir lieliski, ka viņš ir. Tā sunim drīzāk ir slēgta miera osta. Tur netiek klāt ne citi suņi, ne cilvēki. Turklāt, ja suns pierod pie tā, tad viņš ir laimīgs tur atrasties un kādu brīdi nosnausties. Tur var rast mieru un drošību no drūzmas. Labāk lai tas būris ir un maksimāli pierod pie tā. Būs miers Tev un sunim .

Paldies, Pauliņa ir izveseļojusies!
Es tā sacepos, jo neviens no iepriekšējiem mūsu ģimenes suņiem izstādes tik pat kā nav apmeklējis un ne reizi savās dzīvēs nav slimojuši vispār. Bet es pamazām nomierinos, pagaidām gan esmu gatava apmeklēt tikai kādu vasaras, zem klajas debess, izstādi. Bet arī tas ir labi, vai ne?

Tā mēs Ziemassvētku rītā:

Čau, ziema!
Paulai salst ķepas. Izskrienam pagalmā uz maksimāli 2 minūtēm un suns jau krīt gar zemi... Klunkurējam atpakaļ iekšā, pastāvam minūti un skrienam atkal ārā. Visiem tā, vai mums nerūdītas ķepas?

Āra prieki izpaliek, toties saimnieks Paulai ir foršs, aizbrauca uz tirgu pēc gaļas sunim, atgriezās ar gandrīz 1,5kg smagu kaulu Paulai patīk!

Svinam ziemu!

Manam mazajam dinozauram ir jau 6 mēneši, 26kg svars un izskatās,ka tuvojās pirmā meklēšanās! Šajā sakarā sākām interesēties par suņu meiteņu bikšelēm un atklājām, ka vietējā bodītē ir visai nelaipna pārdevēja, kura neļauj bikses mērīt. Brauksim uz Depo, tur man uz šo jautājumu meitene atbildēja: "nevis drīkst, bet VAJAG mērīt!" 

"nevis drīkst, bet VAJAG mērīt!"

Kā Paulai iet ar skološanos - kādi kalni pārvarēti, kādi jauni šķēršļi gadījušies?

Skaistas tās ne gluži melnbaltās, bet vecimelnbaltās bildes, kaut kāda īpaša garša tādās vienmēr sanāk . MartaK, Tu dalmāciešu sadaļā prasi, vai nav kāda ķemme, kas varētu tik īsspalvainam sunim kā dalmācietis derēt. Tā gadījumā nav šķirne, kurai ļoti labi der speciālais cimds? Nu kaut kas līdzīgs šim - https://www.amazon.com/Pet-Groomer-Cat- ... B019GDS1P2. Ja iemet googlē "glove for dogs", tur visvisādus izmet.

MartaK wrote: Šajā sakarā sākām interesēties par suņu meiteņu bikšelēm

Nekad neesmu tādas lietojusi un pagaidām arī neplānoju, bet mani mulsina jautājums - kā kuce var mazgāties, ja viņai kājā ir biksiņas? Habis ir ļoti tīrīga un praktiski visu nomazgā. Vai suns, kuram ir dabiska tīrības izjūta, nejutīs diskomfortu, ja nevarēs sevi apmazgāt? Paula ta vēl ir ļoti īsspalvaina, bet lasīju, ka arī karalislauva plāno vilkt Yuki biksītes. Pat Habim ar savu lielo tīrību mēdz kaut kas drusku garajās spalvās iekļūt un tās vairāk veļas, man ir baža, ka biksīšu dēļ tur viss varētu saķept un savelties. Katrā ziņā gaidīšu atsauksmes, kā ar to sokas un kādas ir labās un sliktās sekas .

Imagine wrote:

"nevis drīkst, bet VAJAG mērīt!"

Kā Paulai iet ar skološanos - kādi kalni pārvarēti, kādi jauni šķēršļi gadījušies?

Ar skološanos mums iet slinki, bet labi. Pie trenneres neesam bijuši, jo negribās ziemā iet uz āra nodarbībām, tikmēr mācamies paši. Esmu sapratusi,ka mans suns un cik dzirdu,dalmācieši vispār, pārsvarā labāk reaģē un brutālākam metodēm, nevis pozitīvajām, ar kārumiem. Pietiek vienu reizi dabūt pa asti, ka sunim visi noteikumi ir skaidri. Kārumi strādā tikai, ja ļoooti gribās un sen tāds nav ēsts.

Bet vispār mans suns ir īpašs, viņa visu grib darīt citādāk, nekā citi suņi. Visu laiku mocījāmies ar pavadas vilkšanu, visi man borēja,ka vienīgā iespēja iemācīt nevilkt ir lietojot kakla siksnu....Mans mātes instinkts teica,ka vajag plecusiksnu, nopirkām DEPO ļoti foršu pusvesti(melnbaltajās bildēs redzama) un tiešām,ar to mums iet daudz vieglāk! Ik pa laikam jāapsauc, bet vismaz es vairs nelidoju pa gaisu!




pixy
Jā, par cimdu es esmu domājusi,ka ja kaut kas der,tas varētu būt cimds, bet man žēl tērēt 8Eur, pirms man kāds nav apstiprinājis,ka tāds vispār ir noderīgs!

Par bikšelēm, man pašai kuce ir pirmo reizi, vecmamma iegādājās kuci pirms gada un ar viņu bija baigā šmuce, pietecināja visu māju,gultas un saimnieku apģērbus, tāpec man liekās,ka bikses vajag. Bet visiem jau nav vienādi,tas arī fakts... Domaju,ka jānopērk, var jau noderēt kaut vai mašīnā braucot!

Mans mātes instinkts teica,ka vajag plecusiksnu, nopirkām DEPO ļoti foršu pusvesti(melnbaltajās bildēs redzama) un tiešām,ar to mums iet daudz vieglāk! Ik pa laikam jāapsauc, bet vismaz es vairs nelidoju pa gaisu!

Reiz kaut kur lasīju, ka suņiem, kas velk un karās kaklasiksnā, loģika saka, nevis atkāpties, lai būtu vieglāk elpot, bet gan mukt uz priekšu, lai aizmuktu no tā, kas žņaudz. Ir suņi, kam iemaukti patiešām nostrādā (mans vecais suns, kas savā laikā bija pamatīgs vilcējs, tajā skaitā), taču ir tie, kas pat ar visu to pamanās saimnieku pa gaisu aizraut.

Vakar braucām uz Depo pirkt barību un bikšeles. Ar visu mērīšanu, tā arī skaidrāks netapa,
vai izmērs būs pareizais!?
Tā gumija baigi stringrā liekās, bet nākamajam izmēram atkal par vaļīgu! Tad jau redzēs, kad sāksim lietot!

Kāmēr es rakos pa bikšu iepakojumu kalniem, meklējot pareizos izmērus,
vīrs ar Paulu pētīja rotaļlietas un kaut kāda trakā esot sākusi bļaut par to,
ka tik liels suns esot bez uzpurņa! Mans mazais, piemīlīgais kucēns! Žēl,ka es to nedzirdēju...

Tā Paula tika pie pirmās pieredzes ar kliedzošu veceni, smieklīgām apenēm un ar tēti kopā izvēlēta jauna zvēra.

Esam bijuši depo ar diviem pieaugušiem VAS bez uzpurņa. Bija bumbinātāji, bet es neńemu galvā, darbinieki laipni un neviens ārā nedzen, veikala noteikumi atĺauj, neko nepārkāpju un suńi uzvedās labi, nevienam netraucēja. Ja kādam ir riebums, tad tā vairs nav mana problema, jo mans suns virsū neplijas.

Bikšeles nevelku ne vilku špicam, ne japāņu špicam. Pirmo reizi ik pa laikam pabakstīju, ka jāsavāc aiz sevis un ātri saprata, ko es gribu. Gadās pa retai pilītei, bet tiešām reti. Abas ir tīrīgas un sakopj gan sevi, gan aiz sevis. Man arī bail, ka spalvaiņiem bikšeles var;etu sagādāt vairāk problēmu k'a labumu.

fedelta wrote:Esam bijuši depo ar diviem pieaugušiem VAS bez uzpurņa. Bija bumbinātāji, bet es neńemu galvā, darbinieki laipni un neviens ārā nedzen, veikala noteikumi atĺauj, neko nepārkāpju un suńi uzvedās labi, nevienam netraucēja. Ja kādam ir riebums, tad tā vairs nav mana problema, jo mans suns virsū neplijas.

Šodiena piedzīvojumiem bagāta! Iepazināmies ar Māru un Rūsu, Spīganu un Mio, Maiju un Smaidiņu un Agritu un Elsāru! Ļoti jauka kompānija, neskatoties uz to, ka vairumam jauniešu jau pavasaris galvās!

Atpakaļceļā Paula izbaudīja savu pirmo braucienu vilcienā, kur izrādījās, manām bažām par uzpurņa neesamību nebija pamata, konduktore visu ceļu ar Paulu pļāpāja un gribēja manu suni ņemt sev līdzi.
Esam ļoti apmierinātas ar šo dienu! Paldies!