Sveiki!

Jau vairāk kā gadu nāku šeit lasīt blogus. Nekad nedomāju,ka arī es šeit rakstīšu, taču šodien uznāca liela iedvesma,un kāpēc gan nē?

Jau kopš bērnības es zināju- man būs suns! Visi mēğinājumi izlūgties vecākiem suni beidzās neveiksmīgi, taču es zināju, es būšu saimniece kādam sunim.

Izvācoties no vecāku mājām pa galvu skraidīja tikai viena doma- suns,suns,suns...

Tā kā mans sapnis vienmēr bijis Džeka rassella terjers (atzīšos,ka par viņiem safanojos ,kad maziņa lasīju tīņu žurnālu,kurā bija raksts par Aiju Andrejevu un viņas diviem raseliem) ,tad nu gāju sludinājumos un skatījos,kādi tur raseli ir. Neviens neiekrita sirsniņā, sabēdājos, bet mierināju sevi,ka "īstais" vēl jāpagaida nedaudz.

Un te nu viņš bija, pēc gadu ilgas skatīšanās sludinājumos ,es viņu atradu!!!
Viņš,pēdējais no metiena, balts un īpašs. Tajā pašā dienā arī braucām viņu apciemot.
Liels satraukums,es trīcu un drebu, un mēs esam klāt. Mans mazais jociņš -spociņš izskrien no kāpņutelpas un man pa taisno klēpī iekšā,uzmet mega burvīgu skatienu un es saprotu, tas ir mans-mans īpašais,mans ilgi gribētais un meklētais.
Pēc vairāku stundu pārrunām, mēs parakstam visus papīrus un viss, tā beidzot ir realitāte- man ir mans sapņu suns!!

Pusgadu nodzīvojot kopā, man zvans no viņa audzētāja ,kurš paziņo,ka kaut kādi cilvēki pēc 2 dienām izbrauc no valsts un steigā atdod pēdējos 2 no metiena palikušos kucēnus.. Sirds jau saka jā,ņem ciet, bet realitātē es sapratu,ka vēl vienu suni tagad nevaru.
Paiet diena, bet doma par vēl vienu raselu nepāriet,zvanu mistiskajiem cilvēkiem un prasu vai kucēni atdoti..Esot palikusi vēl pēdējā meitenīte. Pierunāju puisi aizbraukt apskatīties, ar domu,ka man viņa notiekti tā pat neiekritīs sirdī un nebūs tā sajūta kā ar Bianco. Bet es tik ļoti kļūdījos,nu tik ļoti,ka mājās devos ar viņu- Tea!

Tāda nu man tagad dzīve, ar manu superpāri TeBi

Tetei ļoti patīk apgūt janas lietas. Bildē viņa Kiprā mācās atpazīt smaržas,konkrēti viņa meklēja gultas blaktis.
Labprāt ietu uz agility treniņiem, bet man bail,ka viņa jau par lielu,lai sāktu to.

Prieks par vēl vienu jaunu blogu! Pēdējā laikā visi te burvīgi sarosījušies.
Uz agility noteikti nav par vēlu! Mums klubā ir vairāki suņi, kas sākuši skriet 4-5 gadu vecumā un dara to ļoti labi. Ir pat tādi, kas jau veterānu vecumā sāk mācīties bez īpašām problēmām. Īpaši, ja saki, ka sunim ļoti patīk apgūt jauno, tad suns būs priecīgs mācīties arī agility un iespējams jau ir pieradis mācīties jaunas lietas, tad vispār nebūs grūti.

Jauks raselpārītis. Man šķiet, ka raselcilvēki vispār ļoti biezi nemaz neprot ar vienu suni dzīvot. Starp citu, kādā vecumā ir abi suņi?

Nopietni? Man visu šo laiku likās,ka Tea jau ir par vecu ,lai apgūtu agility. Kur Rīgā ir to iespējams darīt?

Mums tagad jau pusgadu acis lūkojas uz vēlvienu ğimenes biedru, tiesa gan šoreiz Brokenu ,bet nezinu uz kuru audzētavu lai skatās.

Bianco martā būs 3 gadi, Teai ir 2 gadi un 2 mēneši.

Pfff, 2 gadi tak nav nekāds vecums. Palūko agility.lv, tur ir kontakti. Treniņi iesācējiem šobrīd ir sestdienās un svētdienās 11.00, iepriekš obligāti jāpiesakās. Priecāsimies redzēt treniņos.

Oo, un broken man traki patīk, atzīstos godīgi, ka man viņi šķiet visskaistākie no visiem raseliem.
Kā suņi ar salīdzinoši mazu vecuma starpību sadzīvo? Nebija problēmas sākumā ieviest kārtību mājās?

Liels paldies! Ļoti ,ļoti tagad gribas pamēğināt.

Mani tās bārdiņas tā uzrunā,nu tik ļoti. Kiprā dzīvojām kopā ar brokenu un iemīlējos viņos no jauna. Gribētos ļoti vest šovasar vienu mājās, bet gribas paņemt no tiešām labas un uzticamas audzētavas,kuru es šobrīd neesmu vēl atradusi.

Bianco un Teai ir divi dažādi raksturi. Bianco patīk gulēt pie kamīna, viņš tāds flegmātiskais tipiņš,bet Teai visur jāskrien,ar visu jāspēlējas.Pirmie mēneši kamēr Tea paaugās bija grūti,jo saskārāmies ar lietām,ar kurām, atvedot mājās Bianco,mēs nesaskārāmies. Teai bija grauzvisukoredzi mānija un piečurāvisurkurvienvar mānija. Tikām tam visam pāri un tagad viņi burvīgi viens otru papildina.

Uz treniņu gan atnāciet, būs forši. Galvenais ir saņemties uz pirmo, pēc tam jau parasti aiziet tā lieta.
Es ar mammas suni tagad sestdienās eju uz iesācēju treniņiem, varam satikties.

Šajā bildē ļoti labi atspoguļojas kāds ir Bianco - dabas mīļotājs, romantiķis.

Spigana wrote:Uz treniņu gan atnāciet, būs forši. Galvenais ir saņemties uz pirmo, pēc tam jau parasti aiziet tā lieta.
Es ar mammas suni tagad sestdienās eju uz iesācēju treniņiem, varam satikties.

Jā,man vienmēr lielākā problēma ir tieši saņemties! Eh, kaut kā jātiek sev pāri. Paskatījos Jūsu video ar Mio un tā patika.

Apsveicu ar blogu un prieks lasīt, ka iedvesmojuši citu stāsti nekad nav par vēlu padalīties arī ar savu!
Turklāt, mēs vēlarvien esam laimīgi par jauno siksniņu. Foršs fīlings pārņem viņu uzliekot, paavisam mājīga sajūta!

Lai labi rakstās, būsim sekotāji

Henriete wrote:Apsveicu ar blogu un prieks lasīt, ka iedvesmojuši citu stāsti nekad nav par vēlu padalīties arī ar savu!
Turklāt, mēs vēlarvien esam laimīgi par jauno siksniņu. Foršs fīlings pārņem viņu uzliekot, paavisam mājīga sajūta!

Lai labi rakstās, būsim sekotāji

Tas gan, taču vienmēr kaut kas atturējis sākt rakstīt, bet nu tagad gan esmu saņēmusies

Man liels,liels prieks,ka siksniņa patīk. Mans draugs joprojām jūsmo par apskāvienu,ko Sems esot viņam iedevis, saka,ka kad būsim nedaudz vecāki,mums arī būšot viens zeltainais!!

Spigana wrote:Palūko agility.lv, tur ir kontakti. Treniņi iesācējiem šobrīd ir sestdienās un svētdienās 11.00, iepriekš obligāti jāpiesakās.

Tā kā esmu stāvā sajūsmā par savu treneri, noteikti pievienošu sarakstam.
http://www.sunusports.lv/
Iesācēji pagaidām tusē 6dienu rītos un 1dienu vakaros, netālu no t/c Zoom.

Māra wrote:

Spigana wrote:Palūko agility.lv, tur ir kontakti. Treniņi iesācējiem šobrīd ir sestdienās un svētdienās 11.00, iepriekš obligāti jāpiesakās.

Tā kā esmu stāvā sajūsmā par savu treneri, noteikti pievienošu sarakstam.
http://www.sunusports.lv/
Iesācēji pagaidām tusē 6dienu rītos un 1dienu vakaros, netālu no t/c Zoom.

Liels paldies! izpētīju abas lapas, no Saulkrastiem itkā izdevīgāk sanāk braukt uz agility.lv ,bet kaut kā vairāk uzrunāja Māras ieteiktā grupa. Hmm , tagad esmu izvēles priekšā.

aaairam wrote:Tas gan, taču vienmēr kaut kas atturējis sākt rakstīt, bet nu tagad gan esmu saņēmusies

Man liels,liels prieks,ka siksniņa patīk. Mans draugs joprojām jūsmo par apskāvienu,ko Sems esot viņam iedevis, saka,ka kad būsim nedaudz vecāki,mums arī būšot viens zeltainais!!

Hah, redz kādu iespaidu viņš mēdz atstāt, es pat nezināju

Forši, ka saņēmies!

Henriete wrote:

aaairam wrote:Tas gan, taču vienmēr kaut kas atturējis sākt rakstīt, bet nu tagad gan esmu saņēmusies

Man liels,liels prieks,ka siksniņa patīk. Mans draugs joprojām jūsmo par apskāvienu,ko Sems esot viņam iedevis, saka,ka kad būsim nedaudz vecāki,mums arī būšot viens zeltainais!!

Hah, redz kādu iespaidu viņš mēdz atstāt, es pat nezināju

Forši, ka saņēmies!

Roberts teica,ka viņš esot burvīgs, es ticu!!

.

aaairam wrote:Pirms kāda laika nolēmu,ka sāksim pāriet uz raw...

Viņi pa druskai gaļu ēd visu laiku? Jo tā ēdienkarte, ko šodien plāno, tādam puncim, kas tikai sausās bumbas ēd, var beigties ar riktīgu caureju; cūka, lasis, tītars - tās visas ir gana stipras gaļas. Praktiski visos materiālos, kas nākuši pretī, tomēr iesaka sākt ar vienas "sugas" gaļu un tad pakāpeniski pievienot kaut ko jaunu. Bet, ja jūs ik pa brīdim ēdat dažādas gaļas un viss ir bijis ok - tad nav problēmu. Ja no balansa viedokļa, tad proporcionāli varētu būt par daudz skrimšļu un kaulu - cūkas auss, kas ir skrimslis, laša galva, kas atkal ir cietā daļa un vēl tītara mugura - ja vien tas nav gabals bez kaula. Kaulu proporcijai vajadzētu būt apmēram 10%, protams, var vienā reizē biški vairāk, citreiz mazāk. Es gan tik sen neesmu barojusi ar Barf (ja reiz Tev ķirbis klāt), ka neatceros, kāda proporcija bija tur, bet vienalga izskatās, ka mazliet par "kaulainu".

Un vēl - man kaut kā tas viss kopā izklausās pēc baigi lielas porcijas. Es savai Mio vienā maltītē dodu 100 g un tas jau pēc rēķiniem ir bik vairāk, nekā vajadzētu.
Reņģes manējā vienu brīdi ēda, tagad vairs nelabprāt, ja nu galīgi neko citu nedod. No gaļām ilgstoši saldēt nepieciešams tikai zivis un cūku, pārējo var dot pa taisno, nesasaldētu, arī labums lielāks.

pixy wrote:

aaairam wrote:Pirms kāda laika nolēmu,ka sāksim pāriet uz raw...

Viņi pa druskai gaļu ēd visu laiku? Jo tā ēdienkarte, ko šodien plāno, tādam puncim, kas tikai sausās bumbas ēd, var beigties ar riktīgu caureju; cūka, lasis, tītars - tās visas ir gana stipras gaļas. Praktiski visos materiālos, kas nākuši pretī, tomēr iesaka sākt ar vienas "sugas" gaļu un tad pakāpeniski pievienot kaut ko jaunu. Bet, ja jūs ik pa brīdim ēdat dažādas gaļas un viss ir bijis ok - tad nav problēmu. Ja no balansa viedokļa, tad proporcionāli varētu būt par daudz skrimšļu un kaulu - cūkas auss, kas ir skrimslis, laša galva, kas atkal ir cietā daļa un vēl tītara mugura - ja vien tas nav gabals bez kaula. Kaulu proporcijai vajadzētu būt apmēram 10%, protams, var vienā reizē biški vairāk, citreiz mazāk. Es gan tik sen neesmu barojusi ar Barf (ja reiz Tev ķirbis klāt), ka neatceros, kāda proporcija bija tur, bet vienalga izskatās, ka mazliet par "kaulainu".

Jā,pa druskai gaļu ir ēduši jau kopš pirmās dienas mūsmājās ,bet nekad nav izdevies līdz galam piegriezt sauso barību,jo tā ir bijusi daudz ērtāka. Tagad man ir daudz brīvā laika un gribu to 100% investēt savos suņos.
Tītara muguru es atkauloju. Man jau likās,ka būs par kaulainu.

Spigana wrote:Un vēl - man kaut kā tas viss kopā izklausās pēc baigi lielas porcijas. Es savai Mio vienā maltītē dodu 100 g un tas jau pēc rēķiniem ir bik vairāk, nekā vajadzētu.
Reņģes manējā vienu brīdi ēda, tagad vairs nelabprāt, ja nu galīgi neko citu nedod. No gaļām ilgstoši saldēt nepieciešams tikai zivis un cūku, pārējo var dot pa taisno, nesasaldētu, arī labums lielāks.

Man dāmītes bļodiņa sanāca drusku zem 100 gramiem un Bianco bļodiņa bija 110 grami, bet viņš ir ļoti tievs tādēļ domāju,ka viņam vajag drusku vairāk.
Manējie renğes ēstu kā lielie, tikai es līdz šim nezināju, vai drīkst dot.
Cūku es plānoju nedot vispār, tikai ausi ik pa laikam. Ar to saldēšanu ,katram savs stāsts, es tomēr labāk visu saldēšu.