Pastāstīšu par Rozāliju

Blogs and Chats

Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 23 Aug 2017, 11:34

Pastāstīšu par Rozāliju. Rozālijai ir 1.5 mēneši, un viņa pirms dažām dienām pie mums ieradās no Juglas patversmes.
Ko es pirms tam zināju par suņiem? Ja neskaita, ka padsmit gadu vecumā biju n reizes pārlasījusi “Paša audzināts draugs”, ko man par labām sekmēm uzdāvināja skolā :meitenedejo: , tad citādi es par suņiem zināju ļoti maz. Taču par dažām lietām gan biju brīdināta un morāli uz tām gatavojos: 1. ka sunītis pirmajās dienās un īpaši naktīs ļoti, ļoti raudās, 2. ka būs ļoti aktīvs un visu laiku gribēs trakot un skriet (kas gan ir bišķi pretrunā ar pirmo punktu) 3. ka mājās viss būs sagrauzts. Kad nu Rozālija ieradās, tad biju ļoti pārsteigta, ka suns vakarā vienkārši noliekas gulēt. Šķiet, ka viņa pat jūtas atvieglota, ka nu visi beidzot atkasīsies un liks mieru. (Vienreiz tomēr naktī pamodos no žēlabaina trokšņa – laikam raud. Jau iešu pie suņa, bet ieklausījos un sapratu, ka tās ir dzērves.) Un ar to aktivitāti ir tā, ka laikam jau tā “aktīvā” esmu es. Sēdēju, skatījos TV, Rozālija man pie kājām gulēja, tad piecēlos un teicu “nāc, iesim izkārt veļu” (nu kā, filmās tak rāda, ka suns vienmēr gatavs celties un skriet, ja tik saimnieki būtu gājēji), tad par atbildi saņēmu ņurdošu žāvu “ej pati, nafig man jāiet”. Un tad par to graušanu – jā, čības dažkārt tiek aizvilktas, bet es neteiktu, ka īpaši grauztas. Tāpat ar visu citu – viegli pažļembā un izmet. Nu varbūt tā lielā graušana vēl priekšā.
Tad par vietas ierādīšanu. To es atceros jau no sen lasītās grāmatas, ka pirmā komanda, kas jāiemāca, tā ir “Vieta”. Tā arī darīju, bet šķiet, ka tā Vieta tomēr kalpo citam nolūkam. Uz Vietu sunīte aiziet, kad trakā saimniece atkal grib kaut kur vest, lai pateiktu “es guļu savā Vietā, ko tu man uzbāzies”. Bet kad gribas gulēt, tad Vieta ir neērta, jo tur tak ir mīksts. Gulēšanai vajadzīga ir cieta grīda. Ja kāds skatās televizoru, tad pie kājām – un tur arī paliek, kad skatītājs aiziet. Un tad viena ļoti forša vieta gulēšanai izradījās sprauga starp mēbelēm. Nu bet es nevaru skatīties, ka suns guļ uz plikas grīdas kā tāds bomzītis! Tad ieklāju segu tajā šķirbā, kas tagad ir kļuvusi par Vietu Nr.2. Un tomēr ir tik jauki dažreiz pagulēt uz plikas grīdas - uz tās segas var uzstutēt ķermeņa augšdaļu, bet dibenam vienalga jābūt uz grīdas..
Šorīt bija epopeja ar TV pulti. Man pie brokastu kafijas vajag TV, bet pults pazudusi! Nu izmeklējāmies visur, jo gadās jau, ka paši kaut kur nobāžam. Nav. Uz suni īpašas aizdomas neturēju. Tak pirmkārt viņa nemaz nevarētu dabūt to pulti, ja tā ir (kā parasti) atstāta uz dīvāna. Viņa tur netiek, viņa ir pārāk maza. Un, ja arī būtu ņēmusi, nu tad tā pults, nedaudz apžļembāta, mētātos kaut kur uz grīdas, vai ne? Bet suns tak nevar izgaisināt to pulti pavisam. Taču vēlāk, mazgājot grīdu, nezin kā iedomājos paskatīties šķirbā starp dīvānu un sienu – un jā, tur viņa bija iestumta. Nu un nevarēja tā pults tur nonākt kaut kā nejauši, iekrist vai tml. Tas nav iespējams, jo tā šķirba ir pavisam šaura. Tur var tikai iestumt, ļoti mērķtiecīgi un ar nolūku. Un sunītei ir tikai pusotrs mēnesis un nevainīgs skatiens! :pukudupsis:
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby eldberg » 23 Aug 2017, 13:06

Apsveicu ar suni un prieku ko tas īstenībā ienes ģimenē.
1.5 mēneši vecs kucēns ātri vēl nogurst, jo ir maziņš.
Mani īstenībā izbrīna ka patversme to atdod tādā vecumā (ja vien nav kādi speciāli apstākļi?)
User avatar
eldberg
admin
admin
 
Posts: 4203
Images: 506
Joined: 13 Jan 2010, 12:44
Location: Ogres novads

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Imagine » 26 Aug 2017, 10:13

Mani īstenībā izbrīna ka patversme to atdod tādā vecumā (ja vien nav kādi speciāli apstākļi?)


Ja kucēns patversmē, pavisam maziņš būdams, ir nonācis bez mammas, tad nereti izvēle ir atdot sunīti mājās ātrāk, jo ir ļoti liels risks, ka, uzkavējoties ilgāk, sīcītis saķers parvovīrusu (kas mazuļiem var būt letāls) vai arī citu kaiti. Patversmē suņu biezība ir liela, stress milzīgs un ne vienmēr ir iespējams novērst to, ka "slimības staigā", savukārt mājās vide ir drošāka un suņabērnam labvēlīgāka. Šunelim arī labāk augt tur, kur cilvēki apkārt ir visu laiku, nevis tur, kur divas - trīs reizes dienā.

nezinīte - apsveicu ar jauno mājas iemītnieku. Bērnelis jums vēl maziņš, tāpēc gan visa graušana, gan aktivitāte būs tikai priekšā. Pagaidiet, kamēr iedzīvosies. :) Kāds meitēns izskatās?
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 452
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 29 Aug 2017, 18:14

Es nemāku šeit ielikt bildi. :( Kaut kāda baigi sarežģītā sistēma te.

Rozālija ir jau iedzīvojusies. Rēja uz pastnieci. Bet uz skursteņslauķi nerēja. Nez, kāpēc tā.
Bet mani pārsteidz, ka viņai vispār nepatīk iet ārā. Tas ir - ja es viņu iznesu, tad jau atrod sev visu ko interesantu - plūkā zāli, kaut ko ošņā, kašņājas, nu kā jau daždien suns. Bet pati no laba prāta ārā iet negrib. Skriešana, nu tā - vienu apli ap māju varu pierunāt, bet, kad es skrienu otru, tad viņa paliek pie sēdēt durvīm stāvēt un gaida, lai es izskrienos. :D Un pie pirmās izdevības (ja vien ārdurvis vaļā), iet iekšā.
Šobrīd cenšamies mācīties nekost kājās. Lai arī tā skaitās spēlēšanās, taču tas ir sāpīgi. Ceru, ka šī "joku" košana nenorāda uz kādu īpašu agresiju suņa raksturā.
Pēc pāris nedēļām plānojam sākt iet skolā.
Bet sākām jau mācīties komandu "sēdēt". Griežu vistu, Rozālijai, protams, interesē. Nu tad es saku "sēdi" un ierādu sēdēšanu, un mums izdevās! Suns apsēžas dabū vistu. Apēd, sāk atkal prasīt, es saku "sēdi", apsēžas dabū vistu. Un tā dažas reizes līdz brīdim, kad viņa saprot - ā, tu gribi, lai es sēžu? Nu tad viņa vienkārši apsēžas un sēž: "Es tagad visu laiku sēžu, un tev man visu laiku jādod vista." Tā mums iet ar to mācīšanos.
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 29 Aug 2017, 18:26

Image

Nja, datorā es speciāli sagriezu pareizi...
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Bonny Rain » 30 Aug 2017, 08:32

Smuka meitiņa. Maziņa vēl dikti. Rēķini, vēl pavisam bēbītis. Tas baigi labi, ka plānojat iet uz skolu. Mēs arī sākām nepilnos 3 mēnešos ar individuālajām nodarbībām. Ļoti palīdz saprast, kā ar suni jādarbojas.
Tas, ka kož, tas ir tikai normāli. Pavēro, kā kucēni savā starpā spēlējas - kož viens otram spēlējoties. Tā ir vienīgā valoda, kuru viņa zin. Nonākot cilvēku mājās viņai jāmācās, kas tad tagad viņas jaunajā ģimenē ir labi un pieņemami un kas nē. Un tas ir jūsu uzdevums viņai to parādīt. Un ne vienu reizi vien. Kad uznāk kožamais garastāvoklis, dod kožamo mantu zobos un parādi, ka kosties šeit nevis rokās/kājās/citās ķermeņa daļās. Tas nenāk uzreiz. Bet ar konsekvenci visu var panākt. Manējai jau 5 mēneši, bet tik un tā vēl ir brīži, kad ir riktīgi aizspēlējusies un gribas dauzīties. Bet tas ir arvien retāk. Tad mēģinu viņu pārslēgt uz "citu režīmu", teiksim prasu, lai sēž.
Ak jā, un manējā arī sākumā īpašu vēlmi neizrādīja ārā doties, skriet utt. Nu pilnīgi kā jums. Bet tas ar laiku pāriet un suns kļūst drošāks, lielāks, aktīvāks, ziņkārīgāks. Jums tiešām vēl ir tikai zīdaiņa vecums. Bet viņi tik ātri izaug. Mums pat ir bijis vakarā pēdējā nokārtošanās reizē pirms miega mazā galīgi nav pierunājama iziet ārā. Izlieku pa durvīm ārā, vedinu zālītē. Bet viņa sēž pie durvīm un smilkst un dreb - nekur neiešu, gribu mājās, siltumā un drošībā... :jautri: Bet arī tas pāriet.
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Imagine » 01 Sep 2017, 20:37

Skaists šunelis - izskatās, ka tev vilciņš izaugs. Ar tiem pelēkajiem kažokiem vispār interesanti - citreiz pieaugušo krāsas ir pavisam savādākas. Es reiz pazinu kucēnu, kurš mēnesi vecs būdams bija pelēks, spurains un ne sevišķi glīts, bet jau četru mēnešu vecumā bija kļuvis par blondu skaistuli.
Imagine
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 452
Joined: 23 May 2013, 23:59

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 03 Sep 2017, 15:25

Mums arī sākas mācību gads. Bijām uz skoliņu iepazīties, bet pēc divām nedēļām sāksim iet pa īstam.
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Bonny Rain » 04 Sep 2017, 08:09

Veiksmi, izturību un galvenais pacietību :jaa:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 04 Sep 2017, 12:42

Bonny Rain wrote:Veiksmi, izturību un galvenais pacietību :jaa:

Paldies!
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 10 Sep 2017, 13:57

Es vēl neizstāstīju par sadzīvošanu ar kaķi. Man par to bija bail, jo Klāra mums karaliene. Apmēram pirms gada uz laiku paņēmām vēl otru kaķi, un tas bija ārprāts. Kļuva skaidrs, ka Klāra nekad un nemūžam to otru kaķi nepieņems. Pie mazākās iespējas - uzbrukums. Un nekļuva labāk.
Nu bet ar suni viss ir nedaudz savādāk. Pirmajā vakarā, kad ar sunīti staigājāmies ap māju, Klāra kā tāds spiegs gāja nopakaļ, slēpdamās aiz puķēm. Taktika jau no paša sākuma apmēram tāda - "es pirmā neuzbrukšu, bet pamēģini tik tu man" (un turas nelielā attālumā, lai sunim būtu kārdinājums pamēģināt). A šunelis jau muļķis, nu viņš ta grib spēlēties. Tā arī pirmajā vakarā dabūja pa degunu. Bet Klāra kaut kā tomēr sapratusi, ka šis zvērs vispār kļūs lielāks, jo ir radusies bijāšana. Tagad vairs arī necenšas izaicināt. Un abi spēj uzturēties vienā telpā - Klāra uz augstākām virsmām, Rozālija uz zemākām. Un var pat, ievērojot piesardzību, spēj paiet viens otram garām neuzbrūkot (tikai raidot draudu signālus).

Vakar bijām uz poti. Rozālija pieņēmusies svarā divas reizes! Un man jau likās, ka kļuvusi tā kā smagāka! Un vēl izrādījās, ka "mums" ir nabas trūce... No klīnikas uz mašīnu mēģinājām iet pavadiņā, visai Valmierai par uzjautrinājumu. Tas bija smagi. Un pilsēta ir kaut kas tik draudīgs un nezināms! Tāpēc Rozālija noguļas ietves malā zālītē, jo jūtas atradusi kaut ko pazīstamu. Bet ļaunā saimniece velk tālāk. Bet labā ziņa - suns atpakaļceļā mašīnā vairs neraudāja, bet gan atklāja, ka var uzkāpt uz beņķa un mierīgi izbaudīt braucienu.
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Bonny Rain » 11 Sep 2017, 09:20

Zini, ko mums trenere ieteica darīt, ja suns ne pa kam neiet tālāk, jo baidās: vienkārši paņem rokās to mazuli un panes garām tai "bīstamajai" vietai. Tikai nevelc sīko aiz pavadas. Mums tas strādāja ļoti labi. Mūsējai droši likās dārzā, bet ārpus sētas jau bija bīstami. Bet kas ir interesanti, tā bīstamība beidzās rajona galā. It īpaši bīstami sākumā likās visi apkārtnes suņi. Kā pagājām tiem visiem garām, tā sunīte normāli gāja uz priekšu. Vēlāk pamanījām, ka tas pats attiecās arī uz mašīnu - mašīnā bija droši, bet ārpus mašīnas kādus 100 metrus vairs nebija droši un gribējās skriet atpakaļ uz mašīnu. Bet pēc tiem 100 metriem viss bija ok. Kādu mēnesi mums tā bija. Bet ar laiku sunīte palika drošāka. Pat pie draudīgākā suņa rajonā tagad skrien draudzēties. :rej:

Mums ar kaķene mājās bija pirms suņa iegādes. Visu laiku uztraucos, kā būs, jo mūsējā ir siāmiete ar visām no tā izrietošajām sekām - kā saka, dāma ar raksturu. Nu, nevaru palielīties, ka viņas labi sadzīvo. Bet nu pavisam traki arī nav. Mums katru dienu ir boksa mači :paukojas: . Kaķene boksējas ar vienu vai ar abām pārmaiņus, bet sunce skaisti izvairās. Nu toč kā boksa mačā. :jautri: . Nu es nekādi nevaru ieskairdot sīkajai, ka kaķene negrib spēlēties ar viņu. Bet sīkā skrien pakaļ un gāž no kājām nost. Burtiski kāpj virsū kaķenei. Protams, pa šiem 4 mēnešiem ir arī uzlabojumi un kad sunce ir miegaina, tad pat vienā istabā abas var gulēt. Kad sīkā ir mierīga un nelido virsū spēlēties, abas pat saostās un mierīgi var mirkli blakus pasēdēt. Bet nu tas kārdinājums spēlēties ir tik milzīgs pagaidām, ka tie ir tikai īsi mirkļi. Bet esmu cerību pilna, ka sunīte paaugsies un būs mierīgāka un viņas labi sadzīvos, jo kaķenei principā pretenziju pret viņu nav. Tikai pret to, ka viņai uzbāžas un rāpjas virsū.

Mums ir uzlabojumi zvēru attiecībās - tikko pirmo reizi redzēju, kā mana Reina laiza austiņu uz datorkrēsla gulošajai kaķenei, kura tikmēr bija tik slinka, ka nekādi uz to nereaģēja. Tas ir progress :aptracis: .
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 11 Sep 2017, 19:56

vienkārši paņem rokās to mazuli un panes garām tai "bīstamajai" vietai.

Skaidrs, tad tā mēģināšu darīt, kamēr vēl varu panest. Kad nevarēšu, tad vēl paliek gardumi. Vēl dīvaina lieta ar to pavadu - kad jaunkundze nu pēkšņi sadomā, ka tagad viņa ies - tā paņem to pavadu zobos (tuvāko galu, kas pie siksnas piestiprināts) un tad nu lepni rikšo, galvu atmetusi, ausīm plīvojot.

Starp citu, mums pagalmā ir viens ienaidnieks - lāpsta. Nu nezinu, kas ir ar to lāpstu, bet, kā Roze viņu ierauga, tā sāk riet. Laikam jau lāpsta nav labs cilvēks. :velnins:
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Bonny Rain » 11 Sep 2017, 21:04

Nu tas nebūs ilgi, tā kā nes viņu, kamēr viņai vēl bail. Domājams, ka ātri pāries. Gan jau pa mēnesi nepaspēs pieaugt svarā tā, ka nepanesīsi kādu gabaliņu. Manējai kārumi neder tad, kad viņa ir pārāk sakoncentrējusies uz kaut ko citu, piemēram šādās stresa situācijās. Bet tā nav visiem suņiem. Ir tādi, kas gatavi dzimteni pārdot par kārumu. Un tas ir jāizmanto saimniekam suņa apmācībā. Tādiem ir krietni vieglāk. Bet to siksniņu gan neļauj viņai ņemt zobos, lai neizveidojās riebīgs ieradums. Ja jums iet uz urrā ar kārumiem, tad novērs suņa uzmanību ar kārumu no pavadas ņemšanas zobos. Nu, vai varbūt viņai patīk kociņš vai kāda viņas mantiņa, ko piedāvāt pavadas vietā. Bet ar lāpstu iepazīstini tā palēnām. Lai redz, ka tas nav nekas bīstams. Nu, un atkal, ja viņai iet kārumi, tad izmanto to pārvarot bailes. :jaa:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 17 Sep 2017, 15:34

Šodien bijām skolā uz pirmo nodarbību. Priekš pirmās reizes mums esot ļoti labi gājis.
Komunikācijā ar citiem suņiem vēl mēs tādas bailīgas nedaudz, bet tikai nedaudz.
Šī ļoti izteiksmīga bilde - ar Čelsiju.
Image
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Bonny Rain » 18 Sep 2017, 13:37

Smuki :rej:
Bonny Rain
Puppy
Puppy
 
Posts: 99
Joined: 01 Aug 2017, 18:35

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 19 Sep 2017, 14:23

Skaidra lieta, ka katram krancītim jācenšas atrast dižciltīgas saknes. :D Suņuskolas trenere, skatoties uz manējo, teica, ka esot kaut kāda ārēja līdzība ar beļģu aitu suni. Es nu tagad gūglēju un atradu, ka ir četru tipu beļģi, nu un manējā varētu atbilst tam, ko sauc par malinois. Patīk man - smalki izklausās! :aptracis:
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby Felix_PS » 19 Sep 2017, 15:17

Rakstura ziņā es ieteiktu uz malinua necerēt. Viņi ir fenomenāli lieliski suņi DARBAM, bet bez darba... :kanepe:
“Dogs are our link to paradise. They don't know evil or jealousy or discontent. To sit with a dog on a hillside on a glorious afternoon is to be back in Eden, where doing nothing was not boring--it was peace.”
― Milan Kundera
User avatar
Felix_PS
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 335
Joined: 07 Aug 2014, 12:14

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

Postby nezinīte » 19 Sep 2017, 15:30

Tad es cerēšu, ka raksturs toties būs iedzimts no "slinkā Latvijas dvorterjera". :dejo:
nezinīte
Baby
Baby
 
Posts: 14
Images: 2
Joined: 08 Aug 2017, 15:14


Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: Google [Bot] and 4 guests