Ja otra puse (suņa saimnieks) uzreiz skaidri nostāda lietas un parāda, kurš ir alfa, tad sunim īpaši nekāda spītēšanās nesanāk. Bet ja saimnieks nav tik morāli un visādi citādi stiprs, tad suns parādīs savu stūrgalvību visā krāšņumā.
Šis un piekrītu Spīganai. Jo vienkāršāk un skaidrāk saprotami ir visi "tabu", jo sunim dzīve mājās kļūst krietni vien vienkāršāka. Suņu barā līdersuns ir tas, kurš ir mierīgākais, kurš skaidri pasaka, ko
nedrīkst darīt un kuram vajag pielikt vismazāk pūļu, lai panāktu vēlamo rezultātu, un par kura kompetenci dažādās situācijās nevienam nav jautājumu. Tas ir reizē gan ierobežojošais, gan atbalstošais spēks. Tikko suns jūt, ka uz saimnieku nevar paļauties, tad suns šo robu cenšas aizpildīt. No otras puses - varbūt par stūrgalvību tā nepārdzīvo, jo tev suns tomēr vēl jauns, augs un prātā pieņemsies.
Attiecībā uz nagu griešanu - es vairāk skaidroju ar nepatīkamo sajūtu, kad nags tiek saspiests. Ir gadījies kādreiz pašai sausus nagus griezt?Nav sāpīgi, bet nav arī patīkami.
Vai Rozei nagus mēģini nogriezt viena pati? Vai arī ir kāds, kurš palīdz suni pieturēt?