Bērnelis aug, ragi arī.
Suņi tā citreiz dara, kad ir ļoti satraukušies vai uzvilkušies - nolaiž tvaiku un nomierinās. Un tam nav nekāda sakara ar dominanci vai seksuālu uzvedību.

Un tam nav nekāda sakara ar dominanci vai seksuālu uzvedību.

Ā, nu tad vismaz labi.

Vēl mēs mācāmies skriet ar riteni, pagaidām tikai mazus gabalus. Šķiet, ka mums labi izdodas. Tikai nezinu, kā iemācīt pareizi reaģēt uz citām mašīnām. Pagaidām darām tā - ja nāk mašīna (mums te lauki, tāpēc viņas parādās tikai šad tad), tad apstājamies un paejam kārtīgi malā. Ceru, ka viņai neuznāks tas trakums, ka jāskrien mašīnām virsū. Gribu iemācīt, ka mašīnām jādod ceļš.

nezinīte wrote:

Un tam nav nekāda sakara ar dominanci vai seksuālu uzvedību.

Ā, nu tad vismaz labi.

Vēl mēs mācāmies skriet ar riteni, pagaidām tikai mazus gabalus. Šķiet, ka mums labi izdodas. Tikai nezinu, kā iemācīt pareizi reaģēt uz citām mašīnām. Pagaidām darām tā - ja nāk mašīna (mums te lauki, tāpēc viņas parādās tikai šad tad), tad apstājamies un paejam kārtīgi malā. Ceru, ka viņai neuznāks tas trakums, ka jāskrien mašīnām virsū. Gribu iemācīt, ka mašīnām jādod ceļš.

Ar tik mazińu es labak nebrauktu, visi kauli un saites vel aug un nostiprinas.

visi kauli un saites vel aug un nostiprinas

Ā, nu jā...
Bet mums kaut kur vajag likt enerģiju, citādi jūdzamies nost...
Ja lieku ķert bumbu vai koku, vai tas būs labāk? Bet tā jau atkal ir skriešana.

nezinīte wrote:

visi kauli un saites vel aug un nostiprinas

Ā, nu jā...
Bet mums kaut kur vajag likt enerģiju, citādi jūdzamies nost...
Ja lieku ķert bumbu vai koku, vai tas būs labāk? Bet tā jau atkal ir skriešana.

Ir starpība vai suns pats nosaka tempu un noslogojumu vai ritenis, un monotona skriešana nav tas pats, kas rotaļa.

Mums trešā skolas diena. Strādājam dūšīgi. Trenere par manu suni izteicās "nu pilnīgs beļģis". Tas ir kompliments. Man jau vislielākais prieks, ka Rozālija pirmo reizi sadūšojās noiet pa dēlīti, pagājušo reizi baidījās.
Bet ir problēma - košanās. Ik pa laikam uznāk. Pie tās mums esot cītīgi jāstrādā un jātiek vaļā. Mēs jau gan visu laiku cenšamies, bet turpmāk centīsimies vēl pareizāk. Kožamies mēs it kā jau pa jokam, bet rezultāts var sanākt ne pa jokam. Jā, kas nu kuram tā problemātiskā vieta - citiem jāstrādā mēnešiem uz acu kontaktu, mums atkal, lūk, šitāds niķis.
Tā mēs tagad izskatāmies (13 kg jau):

Un šeit acu kontakts. Ar to laikam viss kārtībā, ja. Es tagad pievēršu lielu acu kontaktam, jo citā blogā par to tika daudz spriests.

Nu acu kontakts hipnotizējošs!

Nu acu kontakts hipnotizējošs!

Paldies!

Un vēl arī ausis mums stāv tīri tā neko.

Rozālija šodien parkā atkārtoti uzkāpa pa laipiņu uz platformas (nepilna metra augstumā). Ļoti grūti mums gāja, bet izdevās.

Lai nepiespamotu citu blogus, es tad šeit pastāstīšu vēl par tiem saviem "ideālā izskata" meklējumiem. Agrāk es šad un tad, ne baigi nopietnos nolūkos, bet tāpat vien, mēdzu skatīties dažādu šķirņu aprakstus un domāt, kura varētu man derēt (tai skaitā pēc izskata). Bet nekas tā kā īsti nederēja. Bija tā, ka viena vai otra gandrīz, bet tomēr kaut kas tā kā īsti nav. Kaut vai tas pats VAS - nu tur ir acu skatiens un tā tālāk, bet vizuālajā kopiespaidā tomēr man šķiet kaut kas tāds, nu tā kā "nesavākts". Vai atkal - ja izskats pavisam glīts, tad aprakstā kaut kas nepatika rakstura vai kaut kā cita dēļ. Nu, vārdu sakot, savu pavisam ideālo šķirni tā arī neatradu. Bet, kad nopietni izšķīros par suni, tad nodomāju, štrunts ar visām šķirnēm, paņemšu kucēnu no patversmes, došu mājas kādam vienkāršam krancītim. Un ko jūs domājat - tur tajā patversmes kucēnu aplokā - TUR es uzreiz ieraudzīju to pavisam ideālo izskatu.

Nu pie rakstura un uzvedības - pie tā mēs strādājam.

Lai nepiespamotu citu blogus, es tad šeit pastāstīšu vēl par tiem saviem "ideālā izskata" meklējumiem.

pixy tērzētava ir domāta piespamošanai un par šitādiem tekstiem viņai parasti pienākas šokolādes un Cielaviņas

Felix_PS wrote:

Lai nepiespamotu citu blogus, es tad šeit pastāstīšu vēl par tiem saviem "ideālā izskata" meklējumiem.

pixy tērzētava ir domāta piespamošanai un par šitādiem tekstiem viņai parasti pienākas šokolādes un Cielaviņas

viņa jauniņā un nezināja. bet protams nezināšana neatbrīvo no atbildības


bet globāli runājot par ideālā suņa meklējumiem, tur tomēr daudz ko nosaka arī karma un liktenis. it kā jau vajadzētu izvēlēties suni vadoties pēc rakstura un temperamenta, bet tik tiešām vienā škirnē mēdz gadīties pat ļoti atšķirīga rakstura suņi. un pat ja ilgotais draudziņš neizaug tāds, kā iecerēts, mīlēts jau tiek tāpat. ja ne, tad ne jau sunī problēma, bet saimnieka ambīcijās.

Mja, mans kaķa ideāls - mīcāms klēpja kaķis, kuram patīk, ka viņu glauda. Realitāte - bija 3 kaķi (viens vēl ir šobrīd), visiem trim nepatīk, ka viņus aiztiek. Un ja nu kaķis ir iegūlies klēpī, tad tā ir svētlaime līdz tādai stadijai, ka bail pat pakustēties. Pēdējā kaķene savu 7 gadu laikā laikam reizes 5 būs pati aiz savas gribas ielēkusi klēpī pasēdēt. Un maksimālais laiks bija kādas 10 minūtes. Tā bija tīrā svētlaime. Par glaudīšanu - nudien neesmu daudz tādu kaķu redzējusi, kas ieliec muguru, lai tikai tā roka nepieskaras mugurai.
Tāpēc meklēju suni. Parasti tomēr suņiem patīk, ka viņus paglauda.
Cerams, ka ar suni nebūs līdzīgs storijs, ka ideāls ir kardināli pretējs realitātei.

Ā, tad tagad es tiešām saprotu, kāpēc citi cilvēki iegādājas kaķus suņa izskatā. Jo vēlme paglaudīt ir tik saprotama.

Ne gluži. Suns, lai arī kāds viņš tur būtu - ekstra mazs vai ekstra liels, suns tomēr ir suns. Ar suņa dabu. Ar suņa domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi pret pasauli. Bet kaķis ir kaķis ar visām no tā izrietošajām sekām .
Lai arī mana kaķene bieži vien grib atrasties mūsu tuvumā, viņa tomēr nav suns. Un lai arī cik suns būtu neorientēts uz saimnieku, viņš nekad nelīdzināsies kaķim. Bet nu tas, ka katram saimiekam ir savs suņa ideāls, tas gan skaidrs. Vienu fascinē kurti, citu VASi, vēl citu mazie čivauviņi. Un tas, ka mans suns ir kripatu lielāks par manu XL izmēra kaķeni, tomēr nenozīmē, ka viņa ir kaķis suņa izskatā. Es drīzāk izteiktos - kaķa izmēra suns Un tici man, tas nav tas, ko baigi gribēju. Bet nu tā sanācis, ka mans suņa ideāls pagaidām vistuvāk līdzinās tieši šim mazajam brīnišķīgajam buldogam. Starp citu, fantastiski radījumi . Tās acis vien ir ko vērtas . Neko tamlīdzīgu no kaķa nevar ne sagaidīt, ne ieraudzīt.

Bonny Rain wrote: Un lai arī cik suns būtu neorientēts uz saimnieku, viņš nekad nelīdzināsies kaķim.

Ja par kaķiem, tad man vispār žēl mūsu Klāras. Viņa agrāk bija mājas karaliene. Un ar zināmu piesaisti saimniekam (apkalpojošam personālam?) - gaidīja mani no darba. Kā arī bezgala kāra uz uzslavām. Tagad, kopš parādījusies Rozālija, staigā gluži kā nokārtu degunu. Kaut gan cenšamies joprojām samīļot utt.

Mani novērojumi liecina, ka introverta suņa un ekstroverta kaķa kombinācijā suns liekas ir totāla sabiedrības dvēsele, kamēr kaķis - sevī ierāvies.

kamēr kaķis - sevī ierāvies.

Nūūū. Manai Klārai pirms suņa bija paradums - ja naktī atnesa peli pa logu, tad piebļāva visu māju - mums bija jānāk skatīties un slavēt.

Un par to glaudīšanu/samīļošanu. Es jau arī gribēju suni, lai varētu tā kārtīgi samīļot, un Roze vispār jau IR ņurcāms jaukumiņš un mīļumiņš, bet ar to apmīļošanu man jābūt ļoti uzmanīgai, jo varu palikt bez auss vai deguna. Viņai patīk mīļoties, bet tie zobi arī visur piedalās. Un brīžam nesaprotu, kas ir pareizā rīcība pie košanas - novērst uzmanību ar mantiņu vai parādīt, "kurš te ir galvenais". Jo gan viens, gan otrs palīdz uz mazu mirklīti. Es tiešām ceru, ka ar laiku tas pāries.